ICAO valstu un teritoriju kodi

Pasaules karte ar iedalījumu reģionos pēc koda pirmā burta

Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas valstu un teritoriju kodi ir četru burtu un ciparu kods, kas tiek lietots Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas (ICAO) dalībvalstu lidlauku un gaisa telpas identificēšanai. Šos kodus piešķir katras valsts atbildīgā civilās aviācijas organizācija un saskaņo ICAO, publicējot tos Document 7910: Location Indicators. Šos kodus izmanto gaisa satiksmes kontrolei un plānošanai. ICAO kodi atšķiras no Starptautiskās gaisa transporta asociācijas (IATA) lidostu kodiem, kas tiek izmantoti galvenokārt lidostu iekšējai darba organizēšanai (reisu saraksti, rezervācijas, bagāžu marķēšana). Piemēram Starptautiskās lidostas «Rīga» ICAO kods ir EVRA, bet IATA kods — RIX.

Vēsture

1947. gadā ANO paspārnē tika nodibināta Starptautiskā Civilās aviācijas organizācija, kas globālā mērogā izveidoja lidojumu informācijas rajonus (FIR) gaisa satiksmes kontrolei, kas padarīja lidostu identifikāciju vienkāršāku un sistemātisku.

Vēsturiski Ziemeļamerikā, kur civilā aviācija bija visvairāk attīstījusies, lidostu un lidlauku atpazīšanās signāli bija veidoti uz radiostaciju identifikatoru bāzes. Kanādā radiostaciju identifikatori sākās ar burtu C un arī lidlaukiem kodi tika veidoti kā Cxxx. Amerikas Savienotajās Valstīs daudziem lidlaukiem jau bija ieviesti mnemoniski trīsburtu kodi, tādēļ ICAO kodu veidoja, tiem priekšā pievienojot kurtu K, ar ko sākās lielākās daļas ASV radiostaciju identifikācijas kodi.

Pārējā pasaulē tika radīta pēc ģeogrāfiskiem principiem veidota reģionālu hierarhisku kodu sistēma.

ICAO teritoriālo kodu prefiksi

Valstu un teritoriju ICAO kodi veidoti pēc reģionāla principa. Koda pirmais burts apzīmē kontinentu vai kontinenta daļu. Trijām valstīm ir individuālas kodu vietas ar atsevišķiem sākumburtiem: Kanādai — C, ASV kontinentālajai daļai — K un Austrālijai — Y. Līdz PSRS sabrukumam tai bija piešķirts sākumburts U, kas tagad bez Krievijas attiecinās arī uz Ukrainu, Baltkrieviju, Vidusāzijas un Aizkaukāza valstīm.

Koda otrais burts reģiona robežās apzīmē konkrētu valsti. Dažām teritoriāli lielajām valstīm ar attīstītu civilo aviāciju piešķirti vairāki burti (Brazīlija, Čīle, Indija, Indonēzija, Japāna, Krievija, Malaizija, kā arī ASV Aļaskas pavalsts). Kods ET agrāk piederēja Vācijas Demokrātiskajai Republikai, bet tagad ar to apzīmē Vācijas militāros lidlaukus.

Koda trešais un ceturtais burts apzīmē lidlauku vai lidostu, lielākoties izvēloties ar to formālo nosaukumu asociējošos burtu.

Koda prefikss	Valsts, teritorija
	A – Okeānijas rietumi un daļa Antarktīdas
AG	Zālamana Salas
AN	Nauru
AT	Antarktīda (daļa)
AY	Papua-Jaungvineja
	B – Grenlande, Islande, Kosova
BG	Grenlande
BI	Islande
BK	Kosova
	C – Kanāda
C	Kanāda (pašlaik lietoti CY un CZ)
	D – Rietumāfrikas un Magribas austrumu daļa
DA	Alžīrija
DB	Benina
DF	Burkinafaso
DG	Gana
DI	Kotdivuāra
DN	Nigērija
DR	Nigēra
DT	Tunisija
DX	Togo
	E – Ziemeļeiropa
EB	Beļģija
ED	Vācija (civilie)
EE	Igaunija
EF	Somija
EG	Apvienotā Karaliste, Džērsija, Gērnsija, Mena, Britu Antarktiskā teritorija
EH	Nīderlande
EI	Īrija
EK	Dānija un Fēru Salas
EL	Luksemburga
EN	Norvēģija
EP	Polija
ES	Zviedrija
ET	Vācija (militārie)
EV	Latvija
EY	Lietuva
	F – Centrālā Āfrika, Dienvidu Āfrika un Indijas okeāns
FA	Dienvidāfrika
FB	Botsvana
FC	Kongo Republika
FD	Svazilenda
FE	Centrālāfrika
FG	Ekvatoriālā Gvineja
FH	Svētās Helēnas Sala
FI	Maurīcija
FJ	Britu Indijas okeāna teritorija
FK	Kamerūna
FL	Zambija
FM	Komoras, Majota, Reinjona, Madagaskara
FN	Angola
FO	Gabona
FP	Santome un Prinsipi
FQ	Mozambika
FS	Seišelas
FT	Čada
FV	Zimbabve
FW	Malāvija
FX	Lesoto
FY	Namībija
FZ	Kongo Demokrātiskā Republika
	G – Rietumāfrikas un Magribas rietumu daļa
GA	Mali
GB	Gambija
GC	Spānija (Kanāriju Salas)
GE	Spānija (Seuta un Melilja)
GF	Sjerraleone
GG	Gvineja-Bisava
GL	Libērija
GM	Maroka
GO	Senegāla
GQ	Mauritānija
GS	Rietumsahāra
GU	Gvineja
GV	Kaboverde
	H – Austrumāfrika un Ziemeļāfrikas austrumi
HA	Etiopija
HB	Burundi
HC	Somālija (iekļaujot Somālilendu)
HD	Džibutija
HE	Ēģipte
HH	Eritreja
HK	Kenija
HL	Lībija
HR	Ruanda
HS	Sudāna un Dienvidsudāna
HT	Tanzānija
HU	Uganda
	K – ASV kontinentālā daļa (bez Aļaskas)
K	ASV kontinentālā daļa
	L – Dienvideiropa, Izraēla, Turcija
LA	Albānija
LB	Bulgārija
LC	Kipra un Ziemeļkipra
LD	Horvātija
LE	Spānija (kontinentālā daļa un Baleāru salas)
LF	Francija (iekļaujot Senpjēru un Mikelonu)
LG	Grieķija
LH	Ungārija
LI	Itālija
LJ	Slovēnija
LK	Čehija
LL	Izraēla
LM	Malta
LN	Monako
LO	Austrija
LP	Portugāle (iekļaujot Azoru salas un Madeiru)
LQ	Bosnija un Hercegovina
LR	Rumānija
LS	Šveice
LT	Turcija
LU	Moldova
LV	Palestīnas autonomija
LW	Maķedonija
LX	Gibraltāra
LY	Serbija un Melnkalne
LZ	Slovākija
	M – Centrālamerika, Meksika, Lielās Antiļu salas
MB	Tērksas un Kaikosas
MD	Dominikāna
MG	Gvatemala
MH	Hondurasa
MK	Jamaika
MM	Meksika
MN	Nikaragva
MP	Panama
MR	Kostarika
MS	Salvadora
MT	Haiti
MU	Kuba
MW	Kaimanu Salas
MY	Bahamas
MZ	Beliza
	N – Okeānijas dienviddaļa, Antarktika
NC	Kuka Salas
NF	Fidži, Tonga
NG	Kiribati (Gilberta salas), Tuvalu
NI	Niue
NL	Volisa un Futuna
NS	Samoa, Amerikāņu Samoa
NT	Franču Polinēzija
NV	Vanuatu
NW	Jaunkaledonija
NZ	Jaunzēlande, Antarktika (ASV un Jaunzēlandes lidlauki)
	O – Tuvie un Vidējie Austrumi (izņemot Izraēlu un Turciju)
OA	Afganistāna
OB	Bahreina
OE	Saūda Arābija
OI	Irāna
OJ	Jordānija un Rietumkrasts
OK	Kuveita
OL	Libāna
OM	Apvienotie Arābu Emirāti
OO	Omāna
OP	Pakistāna
OR	Irāka
OS	Sīrija
OT	Katara
OY	Jemena
	P – Okeānijas ziemeļdaļa un Aļaska
PA	ASV (Aļaska) (arī PF, PO, PP)
PB	Beikera sala
PC	Kiribati (Fēniksa salas)
PF	Aļaska (arī PA, PO, PP)
PG	Guama, Ziemeļu Marianas Salas)
PH	ASV (Havajas)
PJ	Džonstona atols
PK	Māršala Salas
PL	Kiribati (Lainas salas)
PM	Midveja atols
PO	Aļaska (arī PA, PF, PP)
PP	Aļaska (arī PA, PF, PO)
PT	Mikronēzija, Palau
PW	Veika sala
	R – Austrumāzijas austrumi
RC	Ķīnas Republika (Taivāna)
RJ	Japāna (arī RO)
RK	Korejas Republika (Dienvidkoreja)
RO	Japāna (arī RJ)
RP	Filipīnas
	S – Dienvidamerika
SA	Argentīna (iekļaujot Argentīnas Antarktīdu)
SB	Brazīlija (arī SD, SI, SJ, SN, SS, SW)
SC	Čīle (iekļaujot Lieldienu salu un Čīles Antarktiku) (arī SH)
SD	Brazīlija (arī SB, SI, SJ, SN, SS, SW)
SE	Ekvadora
SF	Folklenda Salas
SG	Paragvaja
SH	Čīle (arī SC)
SI	Brazīlija (arī SB, SD, SJ, SN, SS, SW)
SJ	Brazīlija (arī SB, SD, SI, SN, SS, SW)
SK	Kolumbija
SL	Bolīvija
SM	Surinama
SN	Brazīlija (arī SB, SD, SI, SJ, SS, SW)
SO	Gviāna
SP	Peru
SS	Brazīlija (also SB, SD, SI, SJ, SN and SW)
SU	Urugvaja
SV	Venecuēla
SW	Brazīlija (also SB, SD, SI, SJ, SN and SS)
SY	Gajāna
	T – Mazās Antiļu salas
TA	Antigva un Barbuda
TB	Barbadosa
TD	Dominika
TF	Gvadelupa, Martinika, Senbartelmī, Senmartēna
TG	Grenāda
TI	ASV Virdžīnas
TJ	Puertoriko
TK	Sentkitsa un Nevisa
TL	Sentlūsija
TN	Karību Nīderlande, Aruba, Kirasao, Sintmārtena
TQ	Angilja
TR	Montserrata
TT	Trinidāda un Tobāgo
TU	Britu Virdžīnas
TV	Sentvinsenta un Grenadīnas
TX	Bermuda
	U – Krievija, Ukraina, Aizkaukāzs, Vidusāzija, Kazahstāna
U	Krievija (izņemot UA, UB, UD, UG, UK, UM (daļēji), UT)
UA	Kazahstāna, Kirgizstāna
UB	Azerbaidžāna
UD	Armēnija
UG	Gruzija
UK	Ukraina
UM	Baltkrievija un Krievijas (Kaļiņingradas apgabals)
UT	Tadžikistāna, Turkmenistāna, Uzbekistāna
	V – Dienvidāzija, Dienvidaustrumāzijas kontinentālā daļa, Honkonga, Makao
VA	Indija (also VE, VI and VO)
VC	Šrilanka
VD	Kambodža
VE	Indija (arī VA, VI, VO)
VG	Bangladeša
VH	Honkonga
VI	Indija (arī VA, VE, VO)
VL	Laosa
VM	Makao
VN	Nepāla
VO	Indija (arī VA, VE, VI)
VQ	Butāna
VR	Maldīvija
VT	Taizeme
VV	Vjetnama
VY	Mjanma
	W – Dienvidaustrumāzijas salu daļa (izņemot Filipīnas)
WA	Indonēzija (arī WI, WQ, WR)
WB	Bruneja, Malaizija (Kalimantānas daļa)
WI	Indonēzija (arī WA, WQ, WR)
WM	Malaizija (Malajas pussala)
WP	Austrumtimora
WQ	Indonēzija (arī WA, WI, WR)
WR	Indonēzija (arī WA, WI, WQ)
WS	Singapūra
	Y – Austrālija
Y	Austrālija (iekļaujot Norfolku, Ziemsvētku salu, Kokosu (Kīlinga) salas, AAT)
	Z – Austrumāzija (izņemot Honkongu, Japānu, Makao, Dienvidkoreju, Taivānu)
Z	Ķīna (izņemot ZK un ZM)
ZK	Korejas TDR
ZM	Mongolija