Bruneja
Bruneja, oficiāli Bruneja Darusalama vai Brunejas Darusalamas Valsts,[4] ir sultanāts Āzijas dienvidos Borneo salas ziemeļrietumu daļā. Dienvidos Brunejai ir sauszemes robeža ar Malaiziju, bet valsts ziemeļu robežu apskalo Dienvidķīnas jūra. Bruneja sastāv no 2 nošķirtiem apgabaliem, kas atrodas aptuveni 30 km attālumā viens no otra. Bruneja savu nosaukumu esot ieguvusi no po-ni - senas tirgotāju tautas, kas dzīvoja pie Brunejas upes.[5]
| Brunejas Dāresallams Negara Brunei Darussalam نڬارا بروني دارالسلام |
||||||
|---|---|---|---|---|---|---|
|
||||||
| Devīze: الدائمون المحسنون بالهدى Sentiasa membuat kebajikan dengan petunjuk Allah |
||||||
| Himna: Allah Peliharakan Sultan (Dievs, svētī Sultānu) |
||||||
.svg) Brunejas novietojums Āzijā
|
||||||
| Galvaspilsēta (un lielākā pilsēta) | Bandarseribegavana 4°53.417′N 114°56.533′E / 4.890283°N 114.942217°E | |||||
| Valsts valodas | malajiešu valoda | |||||
| Valdība | unitāta islāma konstitucionālā monarhija | |||||
| - | Monarhs | Hasanals Bolkiahs | ||||
| Dibināšana | ||||||
| - | Sultanāts | 14. gadsimts | ||||
| - | Britu protektorāts | 1888 | ||||
| - | no Lielbritānijas | 1984. gada 1. janvārī | ||||
| Platība | ||||||
| - | Kopā | 5 765 km² (172.) | ||||
| - | Ūdens (%) | 8,6 | ||||
| Iedzīvotāji | ||||||
| - | iedzīvotāji 2020.. gadā | 460,345[1] (175.) | ||||
| - | Blīvums | 72.11/km² (134.) | ||||
| IKP (PPP) | 2022. gada aprēķins | |||||
| - | Kopā | ▲ $33.389 miljardi [2] | ||||
| - | Uz iedzīvotāju | ▲ $74,952[2] | ||||
| TAI (2019) | ▲ 0.838 [3] (augsts) (47.) | |||||
| Valūta | Brunejas dolārs (BND) |
|||||
| Laika josla | (UTC+8) | |||||
| Interneta domēns | .BN | |||||
| ISO 3166-1 kods | BN | |||||
| Tālsarunu kods | +673 | |||||
VēstureLabot
Bruneja rakstos pirmoreiz minēta 6. gadsimta ķīniešu hronikās. 10. gadsimtā Bruneja kļuva pazīstama kā "Sumatras Srividžaja Impērijas Budistu karaliste", kas, visticamāk, radusies pēc Javas impērijas parauga.[6] Pašreizējo Brunejas dinastiju dibināja Avans Alaks Betatars jeb sultāns Muhameds Šahs, kurš valdīja ap 1400. gadu. Muhameds Šahs bija pirmais Brunejas musulmaņu valdnieks Brunejas sultanāta ietekme sasniedza maksimumu no 15. līdz 17. gadsimtam, kad tā teritorija aizņēma lielu daļu Borneo salas. Pēc tam Bruneja nokļuva pagrimuma periodā, ko izraisīja iekšējas nesaskaņas par karalisko pēctecību, Eiropas spēku koloniālā paplašināšanās un pirātisms.[7] No 1888. līdz 1959. gadam Bruneja bija Lielbritānijas protektorāts.[8] 1959. gada konstitūcija noteica, ka tā ir kolonija ar pašpārvaldi, bet 1984. gadā Bruneja ieguva pilnīgu neatkarību.[5]
ĢeogrāfijaLabot
Bruneju ziemeļos apskalo Dienvidķīnas jūra, sauszemes robeža tai ir ar Malaiziju, kas sadala valsti divās daļās. Nelielo teritoriju veido šaurs piekrastes līdzenums ar mangrovju purviem, bet iekšzemē paceļas kalnu grēda, ko lielākoties klāj lietusmeži. Augstākā virsotne, Pagona kalns (1850 m), atrodas valsts dienvidaustrumu daļā. Brunejas teritorijā ietilpst arī 33 salas, kas veido aptuveni 1,4% no valsts sauszemes platības. Vairums šo salu nav apdzīvotas un ir nozīmīgas apdraudēto putnu sugu, sikspārņu un vairāku sugu pērtiķu vairošanās vietas. Garākā upe ir Belaita, kas tek netālu no valsts rietumu robežas. Gandrīz 80% teritorijas klāj lietusmeži.[9]
KlimatsLabot
Brunejā valda ekvatoriālais klimats, nokrišņu ir vairāk nekā 2000 mm gadā un gaisa temperatūru amplitūda ir ļoti maza.[9] Vidējā gaisa temperatūra janvārī + 25 °C, bet jūlijā +35 °C. Klimats ir karsts, bet mitrs un lietains.
Valsts pārvaldeLabot
Kopš neveiksmīgā dumpja 1962. gadā valstī ir ārkārtas stāvoklis. Politiskās partijas tika aizliegtas 1988. gadā, un nav notikušas nevienas vēlēšanas. Sultāns ir valsts galva, valsts pārvaldes vadītājs un kopš 1967. gada arī premjerministrs. Viņš darbojas arī kā aizsardzības un finanšu ministrs.[5]
Valdība sastāv no Ministru padomes, ko ieceļ monarhs, tā tiek sasaukta izņēmuma gadījumos. Pastāv arī Reliģiskā padome (locekļus ieceļ monarhs), kas nodarbojas ar reliģiskiem jautājumiem, Slepenā padome, kas nodarbojas ar konstitucionāliem jautājumiem, un Mantošanas padome, kas tiek sasaukta gadījumos, kad jārisina troņa mantošanas jautājums. Kabinetā lielāko da[u amatu ieņem karaliskās ģimenes locekli. Likumdevēja vara sastāv no Vienpalātas Likumdošanas padomes jeb medžlisa (Majlis Masyuarat Megeri — slepenas padome, kas darbojas vienīgi kā konsultatīvs orgāns; vietu skaits nav noteikts, locekļus ieceļ sultāns). Vēlēšanu tiesības nepastāv. Ir tikai viena legāla politiskā partija — Brunejas Nacionālās solidaritātes partija. Tiesu vara sastāv no Augstākās tiesas, un tiesneši dod sultānam zvērestu uz trim gadiem.[8] Kopš 2014. gada valstī ir pieņemts šariata kriminālkodekss.[10]
TautsaimniecībaLabot
Ekonomika gandrīz pilnībā balstās uz naftas un dabasgāzes eksportu. Ražošanas līmenis uz vienu iedzīvotāju Brunejā ir augstāks nekā vairākumā trešās pasaules valstu, valsts iekšējos ražošanas ienākumus papildina ienākumi no ārvalstu investīcijām. Valdība iedzīvotājiem nodrošina medicīnisko palīdzību un subsidē mitekli un pārtiku. Vērojams progress valdības galvenā uzdevuma — ekonomikas dažādošanas, atkarības no naftas un gāzes pārvarēšanas — īstenošanā.[8]
ReliģijaLabot
67 % islāms; 13 % budisms; 10 % kristietība; 10 % pamatiedzīvotāju pagāniskās ticības.
AtsaucesLabot
- ↑ «Department of Economic Planning and Development - Population». www.depd.gov.bn (en-US). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 20. marts. Skatīts: 2017-12-12.
- ↑ 2,0 2,1 «World Economic Outlook Database, April 2022». International Monetary Fund. Skatīts: 2022. gada 19. aprīlis.
- ↑ Human Development Report 2020 The Next Frontier: Human Development and the Anthropocene. United Nations Development Programme. 2020. gada 15. decembris. 343–346. lpp. ISBN 978-92-1-126442-5. Skatīts: 2020. gada 16. decembris.
- ↑ «Latvijas Republikas un Brunejas Darusalamas Valsts divpusējās attiecības». www.mfa.gov.lv. Skatīts: 2020-05-05.
- ↑ 5,0 5,1 5,2 The book of rule : how the world is governed (1st American ed izd.). London : DK. 2004. ISBN 0-7894-9354-3. OCLC 52601448.
- ↑ «Informācija par Bruneju « Bruneja | Tūrisma firma "Ar-Tur"». www.ar-tur.lv. Skatīts: 2022-08-07.
- ↑ «Bruneja: maza, bagāta Āzijas valsts, kur viena karaliskā dinastija valda jau 600 gadus». lr1.lsm.lv. Skatīts: 2022-08-07.
- ↑ 8,0 8,1 8,2 Valērijs Roldugins. Pasaules valstu ekonomikas vārdnīca. Rīgā : Jumava, 2006. ISBN 9984-38-145-5. OCLC 191044745.
- ↑ 9,0 9,1 Clive Gifford. Pasaules ģeogrāfijas enciklopēdija. [Rīga] : Zvaigzne ABC, [©2005]. ISBN 9984-36-878-5. OCLC 847262173.
- ↑ «Pieņemtie teksti - Bruneja - Ceturtdiena, 2019. gada 18. aprīlis». www.europarl.europa.eu (latviešu). Skatīts: 2022-08-07.
Ārējās saitesLabot
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Bruneja.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Pareizticīgo enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
.svg){kind=small} | Šis ar Āziju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |