Mjanma, oficiāli Mjanmas Savienības Republika (birmiešu: Myanmar long form.svg), ir valsts Dienvidaustrumāzijā. Mjanma ir pazīstama arī kā Birma, jo tas bija valsts oficiālais nosaukums līdz 1989. gadam. Pēc platības Mjanma ir lielākā Indoķīnas valsts. Mjanma ziemeļos un ziemeļaustrumos robežojas ar Ķīnu, austrumos ar Laosu, dienvidaustrumos ar Taizemi, rietumos ar Bangladešu, bet ziemeļrietumos ar Indiju. Dienvidrietumos un dienvidos to apskalo Bengālijas līcis un Andamanu jūra. Mjanmas galvaspilsēta kopš 2006. gada ir Nepjido. Pirms tam Mjanmas galvaspilsēta bija Jangona (Rangūna).

Mjanmas Savienības Republika
Myanmar long form.svg
Pyidaunzu Thanmăda Myăma Nainngandaw
Mjanmas karogs Mjanmas ģerbonis
Karogs Ģerbonis
HimnaKaba Ma Kyei
Location of Myanmar
Galvaspilsēta Nepjido
Lielākā pilsēta Jangona (Rangūna)
Valsts valodas birmiešu valoda
Valdība
 -  Prezidents Tins Čo (Htin Kyaw)
Dibināšana
 -  no Lielbritānijas 1948. gada 4. janvārī 
Platība
 -  Kopā 676 578 km² 
Iedzīvotāji
 -  iedzīvotāji 2009. gadā 50 020 000[1] 
 -  Blīvums 73,9/km² 
IKP (PPP) 2008. gada aprēķins
 -  Kopā $67,963 miljardi[2] 
 -  Uz iedzīvotāju $1 156 
HDI (2007) 0,586 (vidējs) (138.)
Valūta kjats (K) (mmK)
Laika josla MST (UTC+6:30)
Interneta domēns .mm
ISO 3166-1 kods 104 / MMR / MM
Tālsarunu kods +95

Satura rādītājs

VēstureLabot

 
Ass valstu ieņemtā Birmas un Britu Indijas teritorija Kohimas kaujas laikā 1944. gada jūnijā.

Pirmā lielvalsts Iravadi upes basienā no 9. līdz 13. gadsimtam bija Paganas impērija ar galvaspilsētu tagadējā Baganas pilsētā, ko nopostīja Mongoļu impērijas sastāvā esošās Ķīnas karaspēks (1277-1287). No 1531. līdz 1752. gadam lielākajā Mjanmas daļā valdīja Taungu dinastijas, vēlāk Konbauna (Konbaung) dinastijas valdnieki (1752-1885). Pēc Pirmā Britu-Birmas kara (1824–1826) Birmas ķēniņvalsts britiem zaudēja Asamas, Manipūras un Tanintaji provines, bet Otrajā Britu-Birmas karā (1852) visu pārējo Bengālijas līča piekrastes teritoriju. 1853. gadā varu Birmā pārņēma karalis Mindons un pārcēla valsts galvaspilsētu uz Mandalaju. Trešā Britu-Birmas kara laikā 1885. gadā briti pabeidza Birmas iekarošanu un pievienoja to Britu Indijai.

Līdz 1937. gadam Birma bija Britu Indijas province, pēc tam – atsevišķa britu kolonija. Otrā pasaules kara laikā Japānas impērijas karaspēks 1942. gada sākumā iekaroja lielāko daļu Birmas un uzvarēja Pirmajā Birmas kampaņā (1942. gada jūnijā – 1943. gada septembrī). 1943. gada 1. augustā tika pasludināta Birmas Valsts neatkarība. Otrajā Birmas kampaņā 1944. gada janvārī–novembrī Japānas un Taizemes karaspēks cieta sakāvi, 1948. gadā Apvienotā Karaliste atzina Birmu par neatkarīgu valsti. 1961. gadā Birmas politiķis U Tans kļuva par ANO ģenerālsekretāru. 1962. gadā Birmā notika militārs apvērsums un varu pārņēma Revolucionārā padome, kas nacionalizēja privātuzņēmumus un ieviesa PSRS līdzīgu centrālo plānošanas sistēmu. 1974. gadā tika pieņemta jauna Birmas Savienības Sociālistiskās Republikas (BSSR) konstitūcija, visu varu valstī bija Birmas Sociālistu Programmas partijas rokās. Birma bija politiski un ekonomiski izolēta no pārējās pasaules un tās ekonomiskais stāvoklis strauji pasliktinājās. Pēc iedzīvotāju masu protestiem 1989. gadā Birmā tika ieviests karastāvoklis, valsts tika pārdēvēta par Mjanmas Savienību.

1990. gadā valstī pēc gandrīz 30 gadu pārtraukuma notika pirmās demokrātiskās vēlēšanas, kurās uzvarēja Aunas Sanas Su Či vadītā opozīcijas partija. Tomēr militārā hunta izlēma neatteikties no varas, Aunai Sanai Su Či tika piemērots mājas arests, kaut 1991. gadā viņa saņēma Nobela Miera prēmiju. Pēc 2010. gada vēlēšanām militārā hunta 2011. gadā oficiāli pārtrauca savu darbību, pārveidojoties par civilo valdību un saglabājot politisko un ekonomisko ietekmi valstī. Kad 2015. gada vēlēšanās pārliecinoši uzvarēja Aunas Sanas Su Či vadītā partija, viņa ieņēma Valsts padomnieces amatu.

ĢeogrāfijaLabot

 
Mjanmas topogrāfiskā karte.

Lielu daļu no Mjanmas teritorijas klāj zemienes, kuras ieskauj kalni, kas stiepjas ziemeļu-dienvidu virzienā. Pašos valsts ziemeļos Mjanmas teritorijā iestiepjas ar neliela daļa no Himalajiem. Šeit atrodas arī augstākā Mjanmas virsotne - Khakaborazi (5881 m vjl.), kas ir arī augstākā virsotne Dienvidaustrumāzijā. Šajā Himalaju daļā atrodas arī dažu lielo Āzijas upju iztekas. Birmiešiem no tām visnozīmīgākā ir Iravadi upe, kura tek dienvidu virzienā cauri visai valstij. Mjanmas rietumos ir vairākas kalnu grēdas, kuras atrodas uz Indijas-Mjanmas robežas. No tām visaugstākā ir Adaro grēda, kuras augstāko virsotņu augstums ir lielāks 3000 m virs jūras līmeņa. Valsts austrumos atrodas Šanu plato, kuras vidējais augstums ir aptuveni 900 m virs jūras līmeņa. Uz dienvidiem no šī plato gar Taizemes robežu stiepjas Tanena un Tenaserimas grēdas. Salīdzinoši zemie Pegu kalni, kas atrodas valsts centrālajā daļā, sadala valstī divās daļās. Austrumos no kalniem atrodas lielākā daļa, tas ir, Iravadi upes ieleja, bet rietumos - Sitaunas ieleja. Trešā lielākā Mjanmas upe ir Salvina, kura plūst cauri Šanu plato.

Mjanmā ir ļoti mitrs klimats. Gandrīz visu vasaru tur ir spēcīgas musonu lietusgāzes. Vislielākais nokrišņu daudzums ir Adaro un Tenaserimas grēdu tuvumā, kur tas sasniedz 500 cm gadā. Iravadi deltā nokrišņu daudzums svārstās no 150 līdz 250 cm gadā. Savukārt vismazāk nokrišņi ir Šanu plato un valsts ziemeļos, tas ir, no 100 līdz 200 cm gadā.

Administratīvais iedalījumsLabot

Numurs
kartē
Nosaukums Centrs Karogs Iedzīvotāji Platība (km²) Karte
Reģioni
 
8 Iravadi Baseina 6 663 000 35 138
11 Jangona Jangona 5 560 000 10,170
5 Magve Magve 4 464 000 44 819
6 Mandalaja Mandalaja 7 627 000 37 021
9 Pegu Pegu 5 099 000 39 404
2 Sikaina Sikaina 5 300 000 93 527
14 Tanintaji Davei 1 356 000 43 328
Pavalstis
3 Čina Hakha 480 000 36 019
1 Kačina Mjičina 1 270 000 89 041
10 Kaja Loiko 259 000 11 670
13 Karena Phaana 1 431 377 30 383
12 Mona Molamjaina 2 466 000 12 155
4 Rakhaina Sitve 2 744 000 36 780
7 Šana Tončī 4 851 000 155 801
Teritorija
Nepjido Nepjido 925 000 7 054

Skatīt arīLabot

Ārējās saitesLabot

Atsauces un piezīmesLabot

  1. (angliski) Department of Economic and Social Affairs Population Division (2009) (PDF). World Population Prospects, Table A.1. 2008 revision. United Nations. Atjaunināts: 2009-05-12.
  2. (angliski) «Burma (Myanmar)». International Monetary Fund. Skatīts: 2009-10-01.