Atvērt galveno izvēlni

Angola (portugāļu: Angola, izrunā: [ɐ̃ˈɡɔla]), oficiāli Angolas Republika (República de Angola), ir valsts Āfrikas dienvidos. Robežojas ar Namībiju uz dienvidiem, ar Kongo Demokrātisko Republiku uz ziemeļiem un ar Zambiju uz austrumiem, bet rietumos to apskalo Atlantijas okeāns. Lielākā pilsēta un galvaspilsēta ir Luanda.

Angolas Republika
República de Angola
Angolas karogs Angolas ģerbonis
Karogs Ģerbonis
HimnaAngola Avante!
Location of Angola
Angolas atrašanās vieta Dienvidu Āfrikā
Galvaspilsēta
(un lielākā pilsēta)
Luanda
246 700) 5°50′S 13°20′E / 5.833°S 13.333°E / -5.833; 13.333
Valsts valodas portugāļu valoda
Valdība Prezidentāla republika
 -  Prezidents Žuans Manuēls Gonsalvess Lorenss
Neatkarība
 -  no Portugāles 1975. gada 11. novembrī 
Platība
 -  Kopā 1 246 700 km² (23.)
Iedzīvotāji
 -  iedzīvotāji 2014. gadā 25 789 024[1] 
 -  Blīvums 20,69/km² (199.)
IKP (PPP) 2017. gada aprēķins
 -  Kopā 193 935 miljardi[2] 
 -  Uz iedzīvotāju 6 881[2] 
Džini koef. (2009) 42,7[3] (vidējs) 
HDI (2014)  (0.533 vidējs) (150.)
Valūta Kvanza (AOA)
Laika josla WAT (UTC+1)
 -  Vasarā (DST) nav (UTC+1)
Interneta domēns .ao
ISO 3166-1 kods 024 / AGO / AO
Tālsarunu kods +244

Angola ir Āfrikas Savienības un Portugāļu valodas valstu sadraudzības un OPEC dalībvalsts.

No 1575. līdz 1975. gadam Angola bija Portugāles kolonija. Pēc neatkarības iegūšanas Angolā plosījās pilsoņu karš.

Satura rādītājs

VēstureLabot

Senākie zināmie Angolas teritorijas iedzīvotāji ir koisanu (hotentotu un bušmeņu) mednieku cilts. Pēc kāda laika tos nomainīja bantu ciltis, taču vēl šodien Angolā ir sastopamas vairākas koisanu kopienas. Mūsdienu Angolas teritorijā izveidojās vairākas bantu valstis, no kurām zināmākā ir Kongo karaliste, kura aizņēma arī mūsdienu Kongo Republikas un Kongo Demokrātiskās Republika rietumu daļu.

15. gadsimtā Angolā ieradās pirmie eiropieši. 1483. gadā savu pirmo bāzi pie Kongo upes nodibināja portugāļi. Vēlāk reģionā ieradās holandieši, kas, piedāvājot savu militāro palīdzību vietējiem, pārņēma reģiona kontroli. 17. gadsimtā portugāļi atkaroja visas zaudētās teritorijas. 1975. gada 11. novembrī Angola pasludināja neatkarību no Portugāles, taču valstī izcēlās ilgstošs pilsoņu karš, kurā katra no trim vadošajām ciltīm vēlējās ņemt virsroku. Karš beidzās tikai 2002. gadā, taču situāciju nedrošu joprojām padara nemiernieku grupas, mīnu lauki un valdības autoritārisms.

ĢeogrāfijaLabot

Angola atrodas Rietumāfrikā, Atlantijas okeāna piekrastē. Ar 1 246 700 kvadrātkilometru lielu platību[4] Angola ir 23. lielākā valsts pasaulē pēc platības, tā ir apmēram divas reizes lielāka kā Francija.

Ģeogrāfiski valsti var iedalīt trīs reģionos – piekrastes zemienēs, kalnu rajonos un plakankalnē. Piekrastes zemienēs dominē līdzenumi un nelieli pauguri, un tie ir visvairāk piemēroti lauksaimniecībai, kaut arī šeit dominē sauss klimats. Kalnu rajonā atrodamas vairākas grēdas, kuru vidējais augstums ir ap 1500 metriem virs jūras līmeņa. Augstākais valsts punkts ir Moko kalns, kura augstums sasniedz 2620 metrus virs jūras līmeņa. Plakankalne atrodas uz austrumiem no kalnu reģiona un ir lielākais ģeogrāfiskais reģions Angolā.

Lielākā daļa Angolas upju sākas valsts centrālajos rajonos, un lielākā daļa no tām ietek Atlantijas okeānā. Divas nozīmīgākās Angolas upes ir Kvanza un Kunene.

KlimatsLabot

Angolai ir divi izteikti klimatiskie periodi – sausais un lietainais. Vidējā gada gaisa temperatūra ir 20 °C. No jūnija līdz septembrim valstī valda vēsā sezona, bet no oktobra līdz maijam – lietus sezona, kurai raksturīgas spēcīgas vēja brāzmas.

Administratīvais iedalījumsLabot

Karte Province Nosaukums
portugāļu valodā
Administratīvais
centrs
Platība (km²)[5] Iedz.sk. (2014) Municipalitāšu
skaits
ISO 3166-2
  Bengelas province Benguela Bengela &000000000003982600000039 826 &00000000020366620000002 036 662 10 AO-BGU
  Bengo province Bengo Kašifu &000000000003137100000031 371 &0000000000351579000000351 579 5 AO-BGO
  Biē province Bié Kvito &000000000007031400000070 314 &00000000013389230000001 338 923 9 AO-BIE
  Dienvidkvanzas province Kwanza-Sul Sumbe &000000000005560000000055 600 &00000000017937870000001 793 787 12 AO-CUS
  Dienvidlundas province Lunda Sul Saurimu &000000000007763700000077 637 &0000000000516077000000516 077 4 AO-LSU
  Hvambo province Huambo Hvambo &000000000003427000000034 270 &00000000018961470000001 896 147 11 AO-HUA
  Kabindas province Cabinda Kabinda &00000000000072700000007 270 &0000000000688285000000688 285 4 AO-CAB
  Kunenes province Cunene Ondživa &000000000008734200000087 342 &0000000000965288000000965 288 6 AO-CNN
  Kvando-Kubango province Cuando-Cubango Menonge &0000000000199049000000199 049 &0000000000510369000000510 369 10 AO-CCU
  Luandas province Luanda Luanda &00000000000024170000002 417 &00000000065429420000006 542 942 7 AO-LUA
  Malanžes province Malanje Malandže &000000000009760200000097 602 &0000000000968135000000968 135 14 AO-MAL
  Mošiko province Moxico Luena &0000000000223023000000223 023 &0000000000727594000000727 594 10 AO-MOX
  Namibes province Namibe Namibe &000000000005709100000057 091 &0000000000471613000000471 613 5 AO-NAM
  Uilas province Huíla Lubango &000000000007902300000079 023 &00000000023543980000002 354 398 14 AO-HUI
  Uižes province Uíge Uiže &000000000005869800000058 698 &00000000014263540000001 426 354 17 AO-UIG
  Zaires province Zaire Mbanza Kongo &000000000004013000000040 130 &0000000000567225000000567 225 6 AO-ZAI
  Ziemeļkvanzas province Cuanza Norte Ndalatandu &000000000002411000000024 110 &0000000000427971000000427 971 10 AO-CNO
  Ziemeļlundas province Lunda Norte Dundo &0000000000103760000000103 760 &0000000000799950000000799 950 9 AO-LNO

PolitikaLabot

Žuzē Eduardu duš Santušs bija Angolas prezidents no 1979. līdz 2017. gadam. Viņš bija otrs visilgāk valdošais Āfrikas prezidents aiz Ekvatoriālās Gvinejas prezidenta Teodoro Obianga. Pēc Angolas pilsoņu kara, viņš padarīja Angolu par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē, izmantojot tās naftas resursus. Tomēr, viņa režīms tiek uzskatīts par autoritāru, vainojot viņu nevienlīdzīgā naftas ienākumu sadalē un ilgā valdīšanās periodā.[6]

Santušs nekanditēja 2017. gada parlamenta vēlēšanās. Tajās uzvarēja aizsardzības ministrs Žuans Manuēls Gonsalvess Lorenss, kurš ieguva 61.1% balsu. Valdošā partija Angolas atbrīvošanas tautas kustība (MPLA) saglabāja vairākumu parlamentā. MPLA uzvara vēlēšanās nozīmēja, ka tā varēja izraudzīties valsts nākamo prezidentu. Lielākā opozīcijas partija Nacionālā savienība par pilnīgu Angolas neatkarību (UNITA), kas ir bijušais nemiernieku grupējums, ierindojās otrajā vietā ar 26,7% balsu.[7]

EkonomikaLabot

Angolas ekonomika balstās uz naftas ieguvi un eksportu. Nafta veido 1/3 no Angolas IKP un 95% no tās eksporta.[8] Naftas cenas straujā un llgstošā pazemināšanās ir būtiski ietekmējusi Angolas ekonomiku.[8] Ekonomiskā izaugsme samazinājās no vidēji 10,3% gadā (2004-2014) līdz 1,5% (kopš 2015. gada).[8] Pateicoties naftai, valstij ir viena no visstraujāk augošajām ekonomikām Āfrikā. Iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju (PPP) ir 6 881 USD, kas ir salīdzinoši augsti priekš reģiona.[2]

IedzīvotājiLabot

Pēc 2014. gada tautas skaitīšanas datiem Angolā dzīvoja 24 383 301 iedzīvotājs. Angolas iedzīvotāji sastāv no trim etniskajām grupām, kuras visas runā bantu valodās. Šīs grupas ir ovimbundi, kuri ir 37% no kopējā iedzīvotāju skaita, mbundi 25% un bakongo 13%, bet 2% no kopējā iedzīvotāju skaita sastāda afrikāņu un eiropiešu pēcteči. 1% ir eiropieši, kuri pārsvarā ir portugāļi. Kopumā minoritātes veido 22% no Angolas iedzīvotājiem.

ReliģijaLabot

Angolā ir vairāk kā 1000 dažādu reliģisko kopienu, kuras lielākoties saistītas ar kristietību.[9] Apmēram puse no kopējā iedzīvotāju skaita ir katoļi, bet apmēram ceturtā daļa- protestanti. Valstī ir ievērojams tradicionālo reliģiju sekotāju skaits. Angolā ir apmēram 90 000 musulmaņu, taču, lai kāda no reliģijām iegūtu oficiālu statusu, tai ir jābūt vismaz 100 000 sekotājiem, tādēļ musulmaņi netiek oficiāli atzīti.

AtsaucesLabot

  1. «2014 population census (INE Angola)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 6. maijā. Skatīts: 2017. gada 10. janvārī.
  2. 2,0 2,1 2,2 «Angola». International Monetary Fund.
  3. «Gini Index». World Bank. Skatīts: 2011. gada 2. marts.
  4. «CIA – The World Factbook – Country Comparison :: Area». United States Central Intelligence Agency. Skatīts: 2014. gada 13. jūlijs.
  5. «http://www.geohive.com/cntry/angola.aspx». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 30. septembrī. Skatīts: 2014. gada 18. septembrī.
  6. Angola country profile
  7. «Angolas parlamenta vēlēšanās uzvarējusi valdošā partija». Skatīts: 2017. gada 30. septembris.
  8. 8,0 8,1 8,2 «Angola Overview». World Bank. Skatīts: 2017. gada 26. decembris.
  9. Fátima Viegas (2008) Panorama das Religiões em Angola Independente (1975–2008), Ministério da Cultura/Instituto Nacional para os Assuntos Religiosos, Luanda

Ārējās saitesLabot