Albānija
Albānija (albāņu: Shqipëria, tulkojumā: Ērgļu zeme), oficiāli Albānijas Republika (Republika e Shqipërisë) ir valsts dienvidaustrumu Eiropā. To rietumos apskalo Adrijas jūra, bet dienvidrietumos Jonijas jūra, kā arī robežojas ar Melnkalni ziemeļos, ar Kosovu ziemeļrietumos, ar Ziemeļmaķedonijas Republiku austrumos un ar Grieķiju dienvidos. Albānijas platība ir 28 748 km² un to ietekmē kontinentālais klimats. Lielākā daļa no Albānijas teritorijas jeb 70% sedz kalnaini apvidi, kuri ir nelīdzeni un grūti sasniedzami. Albānija ar 3,02 miljoniem iedzīvotāju ir 139. lielākā valsts pasaulē. Albānija ir parlamentāra republika, kurā ietilpst divpadsmit apgabali. Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Tirāna.
| Albānijas Republika Republika e Shqipërisë |
||||||
|---|---|---|---|---|---|---|
|
||||||
| Devīze: Ti Shqipëri më jep nder, më jep emrin shqipëtar (Tu, Albānija, dod man godu, tu man dod vārdu albānis.) |
||||||
| Himna: Hymni i Flamurit |
||||||
 |
||||||
| Galvaspilsēta (un lielākā pilsēta) | Tirāna 748) 41°20′N 19°48′E / 41.333°N 19.800°E | |||||
| Valsts valodas | albāņu valoda | |||||
| Valdība | Parlamentāra republika | |||||
| - | Prezidents | Bajrams Begajs | ||||
| - | Premjerministrs | Edi Rama | ||||
| Neatkarība | no Osmaņu impērijas | |||||
| - | Datums | 1912. gada 28. novembrī | ||||
| Platība | ||||||
| - | Kopā | 28 748 km² (143.) | ||||
| - | Ūdens (%) | 4,7 | ||||
| Iedzīvotāji | ||||||
| - | iedzīvotāji 2014. gadā | 3 020 209 (130.) | ||||
| - | Blīvums | 98/km² (63.) | ||||
| IKP (PPP) | 2015.. gada aprēķins | |||||
| - | Kopā | $32,259 miljardi[1] | ||||
| - | Uz iedzīvotāju | $11 700 | ||||
| Džini koef. (2008) | 26.7 (zems) | |||||
| TAI (2013) | ▲ 0.716 (augsts) (95.) | |||||
| Valūta | Albānijas leks (ALL) |
|||||
| Laika josla | CET (UTC+1) | |||||
| - | Vasarā (DST) | CEST (UTC+2) | ||||
| Interneta domēns | .al | |||||
| ISO 3166-1 kods | 008 / ALB / AL | |||||
| Tālsarunu kods | +355 | |||||
Kopš 2009. gada Albānija ir NATO dalībvalsts un no 2014. gada Eiropas Savienības kandidātvalsts.[2]
Etimoloģija
labot šo sadaļuDaļa vēsturnieku domā, ka albānieši savu nosaukumu ieguvuši no ilīriešu cilts, kā arī ir tās pēcteči. Citi vēsturnieki uzskata, ka vienīgais, kas mūsdienu albāņus saista ar seno ilīriešu ciltīm, ir apdzīvotā vieta, jo ilīrieši romanizējās Romas impērijas un Bizantijas impērijas periodā (jau Bizantijas laikā avotos nav nekādu ziņu par ilīriešu esamību), pēc tam šīm zemēs pāri nāca barbaru tautu viļņi t.s. Lielās tautu staigāšanas laikā.
Vēsture
labot šo sadaļuAlbānijas teritorija tika apdzīvota jau paleolītā laikmetā pirms vairāk kā tūkstoš gadiem. Pirmās apmetnes ir atrastas Gajtanas alā, Konispolē, Dajti kalnā un Ksarā. Albānija līdz 1912. gadam bija daļa no Osmaņu impērijas un pēc Otrā Balkānu kara osmaņi atstāja Albāniju. Sākot no 1925. gada valsti pārvaldīja prezidents Ahmeds Zogu, kurš 1928. gadā pasludināja sevi par karali Zogu I, pirmo Albānijas monarhu. Viņa valdīšanas laiks beidzās 1939. gada 7. aprīlī, kad Albānijā iebruka Itālija, Zogu ar ģimeni sākotnēji aizbēga uz Grieķiju, tad caur Latviju uz Zviedriju.
Pēc Otrā pasaules kara varu Albānijā sagrāba komunisti, bet pēc komunistu valdības sagrāves Ahmeta Zogu dēls Leka un karaliskā ģimene atgriezās Albānijā 2002. gada 28. jūnijā.
Administratīvais iedalījums
labot šo sadaļuAlbānija sastāv no 12 apgabaliem (rētem).
Apgabali
labot šo sadaļu| Karte | Ģerbonis | Apgabals | Nosaukums albāņu valodā |
Administratīvais centrs |
Platība (km²) | Iedzīvotāju skaits (2011) |
Rajonu skaits |
ISO 3166-2 |
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
 |
 |
Berati apgabals | Qarku i Beratit | Berati | 1 798 | 141 944 | 5 | AL-01 |
 |
 |
Dibras apgabals | Qarku i Dibrës | Peškopi | 2 507 | 140 002 | 4 | AL-09 |
 |
 |
Duresi apgabals | Qarku i Durrësit | Duresi | 827 | 310 499 | 3 | AL-02 |
 |
 |
Eļbasani apgabals | Qarku i Elbasanit | Eļbasani | 3 199 | 295 827 | 7 | AL-03 |
 |
 |
Fieri apgabals | Qarku i Fierit | Fieri | 1 890 | 310 331 | 6 | AL-04 |
 |
Ģirokastras apgabals | Qarku i Gjirokastrës | Ģirokastra | 2 883 | 72 176 | 3 | AL-05 | |
 |
Korčas apgabals | Qarku i Korçës | Korča | 3 711 | 220 357 | 4 | AL-06 | |
 |
Kukesi apgabals | Qarku i Kukësit | Kukesi | 2 373 | 79 303 | 3 | AL-07 | |
 |
Ļežas apgabals | Qarku i Lezhës | Ļeža | 1 620 | 134 027 | 3 | AL-08 | |
 |
Škodras apgabals | Qarku i Shkodrës | Škodra | 3 562 | 215 347 | 3 | AL-10 | |
 |
 |
Tirānas apgabals | Qarku i Tiranës | Tirāna | 1 652 | 749 365 | 2 | AL-11 |
 |
Vļoras apgabals | Qarku i Vlorës | Vļora | 2 706 | 175 640 | 3 | AL-12 |
Ģeogrāfija
labot šo sadaļuAlbānijas teritorija ir 28 750 kvadrātkilometrus plaša. Tās krasta līnija ir 362 kilometrus gara un stiepjas gar Adrijas jūru un Jonijas jūru. Rietumu zemienes ir vērstas pret Adrijas jūru. 70% kalnainās teritorijas ir nelīdzena un bieži nesasniedzama. Augstākais kalns Korabs, kas sasniedz 2753 metru augstumu, atrodas Dibras apgabalā.
Valsts klimats ir kontinentāls, tās augstieņu reģionos sastopamas aukstas ziemas un karstas vasaras. Bez galvaspilsētas Tirānas, kurā ir 800 000 iedzīvotāju, citas nozīmīgas pilsētas ir Durresi, Eļbasana, Škodra, Ģirokastra, Vļora, Korča un Kukesa.
Albāņu valodas gramatikā vārdam var būt noteiktā un nenoteiktā forma, un tas attiecas arī uz pilsētu nosaukumiem: izmantoti tiek gan Tiranë un Tirana, Shkodër un Shkodra.
Demogrāfija
labot šo sadaļu95% iedzīvotāju ir albāņi. Atlikušie 5% minoritāšu ietver grieķus, maķedoniešus, serbus (melnkalniešus), romus (čigānus), Balkānu ēģiptiešus, vlahus (tikai aromūnus) un itāļus. Pamata saziņas valoda ir albāņu ar diviem dialektiem — gegu un tosku. Daudzi albāņi tekoši runā arī angļu, grieķu, itāļu, krievu vai franču valodā.
Osmaņu impērijas sastāvā Albānija kļuva par lielākoties musulmaņu apdzīvotu teritoriju. Komunistiskā režīma laikā reliģija tika pilnībā aizliegta, un Albāniju pasludināja par pirmo un vienīgo ateistisko valsti pasaulē. Mūsdienās, kad pastāv ticības brīvība, Albānijā ir dažādas reliģijas un konfesijas, tomēr visvairāk ir musulmaņu, proti, 75% kopējā iedzīvotāju skaita. Citas pasaulē izplatītās reliģijas Albānijā nav sevišķi populāras. Jauktu reliģiju laulības ir ierastas, un ļoti spēcīga albāņu identitātes sajūta ir tā, kas saliedē kopā visu pārstāvēto reliģiju albāņus.
Ekonomika
labot šo sadaļuKopš komunistiskā režīma krišanas 1990. gadā Albānija ir uzsākusi ekonomiskās programmas ceļā uz brīvā tirgus ekonomiku. Demokrātiski ievēlētā valdība, kas savu darbību sāka 1992. gada aprīlī, izstrādāja ambiciozu ekonomisko reformu programmu ekonomisko problēmu apturēšanai un valsts tirgus ekonomikas veicināšanai. Tās galvenokārt ietvēra cenu un maiņas sistēmas liberalizēšanu, finanšu nostiprināšanu, valūtas ierobežošanu un stingru ienākumu politiku. To papildināja plaša pakete ar strukturālām reformām, ieskaitot privatizāciju, uzņēmumu un finanšu sektoru reformas un legālas tirgus ekonomikas un privātā sektora darbošanās struktūras izveidi. Lielākā daļa cenu tika liberalizētas un pašlaik tuvojas tipiskajiem reģiona rādītājiem. Lielākā daļa lauksaimniecības, valsts māju un mazās industrijas tika privatizētas līdz ar transportu, pakalpojumiem un maziem un vidējiem uzņēmumiem. Pēc vairākām ekonomiskām krīzēm, kas notika pēc 1989. gada, ekonomikas stāvoklis lēnām uzlabojās, līdz 90. gadu beigās pārsniedza 1989. gada IKP līmeni. Cenu augšanas dēļ lielai daļai tautas vienalga jāsaskaras ar ekonomiskām grūtībām. 1995. gadā Albānijā sākās lielo uzņēmumu privatizācija. Kopš 2000. gada Albānija ir piedzīvojusi strauju ekonomisko izaugsmi.
Pēc Stabilizācijas un Saistību Vienošanās 2006. gada jūnijā/jūlijā ES sūtņi ir mudinājuši Albāniju turpināt iesākto reformu ceļu, pievēršoties preses brīvībai, īpašumu tiesībām, organizāciju veidošanai, cieņai pret etniskajām minoritātēm un pašvaldību vēlēšanu starptautisko standartu ievērošanai.
Albānijas krasta līnija gar Jonijas jūru, īpaši tuvumā Grieķijas tūristu salai Korfu, aizvien vairāk piesaista tūristu interesi tās salīdzinoši nepiesārņotās dabas un pludmaļu dēļ. Tūrisma nozare strauji paplašinās.
Skatīt arī
labot šo sadaļuAtsauces
labot šo sadaļu- ↑ Starptautiskais Valūtas Fonds - Albānija (NKP) (angliski)
- ↑ ES piešķir Albānijai kandidātvalsts statusu DELFI 2014. gada 24. jūnijā
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Albānija.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Lielās Ukrainas enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
- Mūsdienu Ukrainas enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Katoļu enciklopēdijas raksts (angliski)
- Pareizticīgo enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Austrumeiropas enciklopēdijas raksts (vāciski)
- Zinātniskās fantastikas enciklopēdijas raksts (angliski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)