Aļaska

ASV štats

Aļaska (angļu: Alaska, izrunā: /əˈlæskə/) ir pēc platības lielākais Amerikas Savienoto Valstu štats. Tas atrodas Ziemeļamerikas ziemeļrietumos. Pateicoties dabas resursiem, tas ir viens no turīgākajiem ASV štatiem. Aļaskas administratīvais centrs ir Džūno.

Aļaska
Alaska

Flag of Alaska.svg

State Seal of Alaska.svg
Karogs Zīmogs
Map of USA AK full.png
Vispārēja informācija
Oficiālā valoda: angļu valoda
Pārvaldes centrs: Džūno
Lielākā pilsēta: Ankoridža
Kad iestājās ASV: 1959. gada 3. janvāris
Laika josla: Aļaska — UTC-9
Aleutu salasUTC-10
Saīsinājumi: AK US-AK
Tīmekļa vietne: www.alaska.gov
Iedzīvotāji
Iedzīvotāju skaits (2009): 698 473 (47. vieta ASV)
Iedzīvotāju blīvums: 0,42/km² (50. vieta ASV)
Vidējie ieņēmumi uz saimniecību: 64 333 $ (4. vieta ASV)
Rasu sastāvs: baltādainie — 74,71%
indiāņi un eskimosi — 18,77%
Āzijas iedzīvotāji — 5,90%
melnādainie — 4,72%
Reliģijas: protestanti — 62%
pareizticīgie — 8%
katoļi — 7%
nereliģiozi — 17%
Ģeogrāfija
Platība: 1 717 855 km² (1. vieta ASV)
Garums: 2380 km
Platums: 1300 km
Ūdens platība: 13,77 %
Augstākais punkts: Denali, 6194 m
Vidējais augstums: 580 m
Zemākais punkts: 0 m

Aļaskai ir sauszemes robeža ar Kanādas Britu Kolumbijas provinci un Jukonas teritoriju. Aļaska ir vienīgais ASV štats, kam ir robeža ar Krievijas federāciju. Tā ir jūras robeža, kas novilkta caur Beringa šaurumu.

VēstureLabot

Pamatraksts: Krievijas Amerika

1799. gadā Krievijas impērijas ķeizars Pāvils I lika izveidot izveidojot Krievijas-Amerikas kompāniju, kas kontrolēja piekrasti un iestiepās Aļaskas vidienē pa Jukonas upi. Tika izveidoti 23 tirdzniecības forti, kuru skaits vēlāk pieauga līdz 60. Baranovs dibināja jaunus fortus aizvien tālāk uz dienvidiem, iestiepjoties Meksikas kontrolētajā Kalifornijā, kur 1812. gada 2. februārī nodibināja Rosa fortu. No 1815. līdz 1818. gadam Oto fon Kocebū vadītā ekspedīcija neveiksmīgi centās atrast Ziemeļu jūras ceļu cauri Beringa šaurumam, no 1818. gada par kompānijas vadītājiem un Krievijas Amerikas gubernatoriem uz piecu gadu termiņiem iecēla karaflotes virsniekus. Kompānijas apmetnes bija sadalītas piecās teritorijās: Novoarhangeļskas, Kodiakas, Unalaskas, Rosa forta un Ziemeļu salu. 1824. gadā Krievijas impērija atteicās no pretenzijām Oregonas piekrastē un 1844. gadā pārdeva Rosa fortu.

Krievijas Amerika bija tirdzniecības kolonija, lielākā kolonistu daļa pēc 7 gadus ilga kontrakta beigām atgriezās Krievijas impērijā. 1835. gadā ap 100 kompānijas darbiniekiem, kas bija nostrādājuši vairāk par 15 gadiem, ļāva palikt uz patstāvīgu dzīvi. 1818. gadā Sitkā dzīvoja 190 krievi, 72 kreoli un 173 aleuti, 1821. gadā ap 320 krievi, 130 kreoli un 240 aleuti, bet 1863. gadā dzīvoja 978 krievi un kreoli.

1867. gadā Krievijas impērija Aļasku pārdeva ASV par 7,2 miljoniem ASV dolāru. Vairums amerikāņu šo pirkumu vērtēja kā naudas izšķērdēšanu, līdz 1896. gadā Aļaskā tika atklāts zelts. Daudzi cilvēki devās uz Aļasku cerībā kļūt bagāti. Naftas atradņu atklāšana 1968. gadā papildināja šīs pavalsts bagātību.

Lielākās pilsētasLabot

Vieta Pilsēta Iedzīvotāju skaits[1]
1 Ankoridža 291 247
2 Fērbenksa 32 515
3 Džūno 32 255
4 Kinkfeirvjū 19 297
5 Badžera 19 031
6 Koledža 11 332
7 Nortleiksa 9 450
8 Mīdovleiksa 9 197
9 Vasilla 9 057
10 Tanaina 8 817

AtsaucesLabot

  1. «2020 Census Data | Department of Labor Research and Analysis». live.laborstats.alaska.gov. Skatīts: 2022-03-15.

Ārējās saitesLabot