Aļaska

Aļaska (angļu: Alaska, izrunā: /əˈlæskə/) ir pēc platības lielākais Amerikas Savienoto Valstu štats. Tas atrodas Ziemeļamerikas ziemeļrietumos. Pateicoties dabas resursiem, tas ir viens no turīgākajiem ASV štatiem. Aļaskas administratīvais centrs ir Džūno.

Aļaska
Alaska
—  ASV štats  —
Transaļaskas cauruļvads Transaļaskas cauruļvads
Karogs Emblēma
Devīze: North to the Future
Aļaskas atrašanās vieta ASV
Pārvaldes centrs	Džūno
Lielākā pilsēta	Ankoridža
Oficiālā valoda	angļu valoda un 20 aborigēnās valodas
Valsts	Amerikas Savienotās Valstis
Dibināts	1959. gada 3. janvārī (49. ASV pavalsts)
Administrācija
- Gubernators	Maiks Danlīvi (R)
- Vicegubernators	Nensija Dālstroma (R)
Platība
- Kopējā	1 723 337 km²
- Sauszeme	1 518 800 km²
- Ūdens	236 507 km²
Iedzīvotāji (2024)
- Kopā	740 133
- Blīvums	0,4/km²
- Rasu sastāvs	baltie — 59,4 % indiāņi un eskimosi — 15,2 % aziāti — 6,0 % melnādainie — 3,0 %
- Reliģijas	nereliģiozi — 37 % protestanti — 36 % katoļi — 14 % pareizticīgie — 4 %
ISO 3166 kods	US-AK
Mājaslapa: alaska.gov
Aļaska Vikikrātuvē

Aļaskai ir sauszemes robeža ar Kanādas Britu Kolumbijas provinci un Jukonas teritoriju. Aļaska ir vienīgais ASV štats, kam ir robeža ar Krievijas federāciju. Tā ir jūras robeža, kas novilkta caur Beringa šaurumu.

Vēsture

1799. gadā Krievijas Impērijas ķeizars Pāvils I lika izveidot Krievijas-Amerikas kompāniju, kas kontrolēja piekrasti un iestiepās Aļaskas vidienē pa Jukonas upi. Tika izveidoti 23 tirdzniecības forti, kuru skaits vēlāk pieauga līdz 60. Baranovs dibināja jaunus fortus aizvien tālāk uz dienvidiem, iestiepjoties Meksikas kontrolētajā Kalifornijā, kur 1812. gada 2. februārī nodibināja Rosa fortu. No 1815. līdz 1818. gadam Oto fon Kocebū vadītā ekspedīcija neveiksmīgi centās atrast Ziemeļu jūras ceļu cauri Beringa šaurumam, no 1818. gada par kompānijas vadītājiem un Krievijas Amerikas gubernatoriem uz piecu gadu termiņu iecēla karaflotes virsniekus. Kompānijas apmetnes bija sadalītas piecās teritorijās: Novoarhangeļskas, Kodiakas, Unalaskas, Rosa forta un Ziemeļu salu. 1824. gadā Krievijas Impērija atteicās no pretenzijām Oregonas piekrastē un 1844. gadā pārdeva Rosa fortu. Krievijas Amerika bija tirdzniecības kolonija, lielākā kolonistu daļa pēc 7 gadus ilga kontrakta beigām atgriezās Krievijas Impērijā. 1835. gadā ap 100 kompānijas darbiniekiem, kas bija nostrādājuši vairāk par 15 gadiem, ļāva palikt uz patstāvīgu dzīvi. 1818. gadā Sitkā dzīvoja 190 krievi, 72 kreoli un 173 aleuti, 1821. gadā ap 320 krievi, 130 kreoli un 240 aleuti, bet 1863. gadā dzīvoja 978 krievi un kreoli.

1867. gadā Krievijas Impērija Aļasku pārdeva ASV par 7,2 miljoniem ASV dolāru. Vairums amerikāņu šo pirkumu vērtēja kā naudas izšķērdēšanu, līdz 1896. gadā Aļaskā tika atklāts zelts. Daudzi cilvēki devās uz Aļasku cerībā kļūt bagāti.

1959. gada 3. janvārī Aļaska kļuva par 49. ASV pavalsti. Naftas atradņu atklāšana 1968. gadā veicināja šīs pavalsts bagātību.

Lielākās pilsētas

Vieta	Pilsēta	Iedzīvotāju skaits
1	Ankoridža	291 247
2	Fērbenksa	32 515
3	Džūno	32 255
4	Vasilla	9 054
5	Sitka	8 458
6	Ketčikana	8 192
7	Kenai	7 424
8	Betele	6 325
9	Pālmera	5 888
10	Kodiaka	5 581

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Aļaska.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (2004-2017) (krieviski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Katoļu enciklopēdijas raksts (angliski)