Aļaska
Aļaska (angļu: Alaska, izrunā: /əˈlæskə/) ir pēc platības lielākais Amerikas Savienoto Valstu štats. Tas atrodas Ziemeļamerikas ziemeļrietumos. Pateicoties dabas resursiem, tas ir viens no turīgākajiem ASV štatiem. Aļaskas administratīvais centrs ir Džūno.
Aļaska | |||
Alaska | |||
— ASV štats — | |||
![]() |
|||
|
|||
Devīze: North to the Future | |||
![]() |
|||
Pārvaldes centrs | Džūno | ||
---|---|---|---|
Lielākā pilsēta | Ankoridža | ||
Oficiālā valoda | angļu valoda un 20 aborigēnās valodas | ||
Valsts | ![]() | ||
Dibināts | 1959. gada 3. janvārī (49. ASV pavalsts) |
||
Administrācija | |||
- Gubernators | Maiks Danlīvi (R) | ||
- Vicegubernators | Nensija Dālstroma (R) | ||
Platība | |||
- Kopējā | 1 723 337 km² | ||
- Sauszeme | 1 518 800 km² | ||
- Ūdens | 236 507 km² | ||
Iedzīvotāji (2024) | |||
- Kopā | 740 133 | ||
- Blīvums | 0,4/km² | ||
- Rasu sastāvs | baltie — 59,4 % indiāņi un eskimosi — 15,2 % aziāti — 6,0 % melnādainie — 3,0 % |
||
- Reliģijas | nereliģiozi — 37 % protestanti — 36 % katoļi — 14 % pareizticīgie — 4 % |
||
ISO 3166 kods | US-AK | ||
Mājaslapa: alaska | |||
![]() |
Aļaskai ir sauszemes robeža ar Kanādas Britu Kolumbijas provinci un Jukonas teritoriju. Aļaska ir vienīgais ASV štats, kam ir robeža ar Krievijas federāciju. Tā ir jūras robeža, kas novilkta caur Beringa šaurumu.
Vēsture
labot šo sadaļu1799. gadā Krievijas Impērijas ķeizars Pāvils I lika izveidot Krievijas-Amerikas kompāniju, kas kontrolēja piekrasti un iestiepās Aļaskas vidienē pa Jukonas upi. Tika izveidoti 23 tirdzniecības forti, kuru skaits vēlāk pieauga līdz 60. Baranovs dibināja jaunus fortus aizvien tālāk uz dienvidiem, iestiepjoties Meksikas kontrolētajā Kalifornijā, kur 1812. gada 2. februārī nodibināja Rosa fortu. No 1815. līdz 1818. gadam Oto fon Kocebū vadītā ekspedīcija neveiksmīgi centās atrast Ziemeļu jūras ceļu cauri Beringa šaurumam, no 1818. gada par kompānijas vadītājiem un Krievijas Amerikas gubernatoriem uz piecu gadu termiņu iecēla karaflotes virsniekus. Kompānijas apmetnes bija sadalītas piecās teritorijās: Novoarhangeļskas, Kodiakas, Unalaskas, Rosa forta un Ziemeļu salu. 1824. gadā Krievijas Impērija atteicās no pretenzijām Oregonas piekrastē un 1844. gadā pārdeva Rosa fortu. Krievijas Amerika bija tirdzniecības kolonija, lielākā kolonistu daļa pēc 7 gadus ilga kontrakta beigām atgriezās Krievijas Impērijā. 1835. gadā ap 100 kompānijas darbiniekiem, kas bija nostrādājuši vairāk par 15 gadiem, ļāva palikt uz patstāvīgu dzīvi. 1818. gadā Sitkā dzīvoja 190 krievi, 72 kreoli un 173 aleuti, 1821. gadā ap 320 krievi, 130 kreoli un 240 aleuti, bet 1863. gadā dzīvoja 978 krievi un kreoli.
1867. gadā Krievijas Impērija Aļasku pārdeva ASV par 7,2 miljoniem ASV dolāru. Vairums amerikāņu šo pirkumu vērtēja kā naudas izšķērdēšanu, līdz 1896. gadā Aļaskā tika atklāts zelts. Daudzi cilvēki devās uz Aļasku cerībā kļūt bagāti.
1959. gada 3. janvārī Aļaska kļuva par 49. ASV pavalsti. Naftas atradņu atklāšana 1968. gadā veicināja šīs pavalsts bagātību.
Lielākās pilsētas
labot šo sadaļuVieta | Pilsēta | Iedzīvotāju skaits[1] |
---|---|---|
1 | Ankoridža | 291 247 |
2 | Fērbenksa | 32 515 |
3 | Džūno | 32 255 |
4 | Vasilla | 9 054 |
5 | Sitka | 8 458 |
6 | Ketčikana | 8 192 |
7 | Kenai | 7 424 |
8 | Betele | 6 325 |
9 | Pālmera | 5 888 |
10 | Kodiaka | 5 581 |
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «2020 Census Data | Department of Labor Research and Analysis». live.laborstats.alaska.gov. Skatīts: 2022-03-15.
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Aļaska.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (2004-2017) (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Katoļu enciklopēdijas raksts (angliski)
Šis ar Amerikas Savienotajām Valstīm saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |