Guama
Guama (čamorru: Guåhan, izrunā: /ˈɡʷɑhɑn/; angļu: Guam, [ˈɡwɑːm]), pilnā nosaukumā Guamas Teritorija (Territory of Guam), ir Amerikas Savienoto Valstu organizēta neinkorporēta teritorija Klusā okeāna rietumos Marianas salu dienvidos. Guama ir lielākā no šī arhipelāga salām. Tā ir viena no piecām no ASV atkarīgajām teritorijām ar civilu valdību. Guamas administratīvais centrs ir Hagātņa, bet lielākā apdzīvotā vieta ir Dededo. Visi Guamā dzimušie cilvēki ir ar ASV pilsonību. Guamas platība ir 541 km², bet iedzīvotāju skaits 2021. gadā bija 168 tūkstoši.
| Guamas Teritorija Territory of Guam Guåhan |
||||||
|---|---|---|---|---|---|---|
|
||||||
| Devīze: "Where America's Day Begins" (Kur Amerikas diena sākas) |
||||||
| Himna: "Fanohge Chamoru" |
||||||
_(small_islands_magnified).svg) |
||||||
| Galvaspilsēta | Hagātņa 13°30′N 144°48′E / 13.500°N 144.800°E | |||||
| Lielākā pilsēta | Dededo | |||||
| Valsts valodas | čamorru, angļu | |||||
| Valdība | ||||||
| - | ASV prezidents | Džo Baidens | ||||
| - | Gubernators | Džošs Tenorio (Josh Tenorio') | ||||
| ASV organizēta neinkorporēta teritorija | ||||||
| - | Guamas akts | 1950. g. | ||||
| Platība | ||||||
| - | Kopā | 541,3 km² (192) | ||||
| Iedzīvotāji | ||||||
| - | iedzīvotāji 2021[1]. gadā | 168 801 (177) | ||||
| - | Blīvums | 307/km² (37) | ||||
| IKP (PPP) | 2013. gada aprēķins | |||||
| - | Kopā | $4,88 miljardi | ||||
| - | Uz iedzīvotāju | $30 500 | ||||
| Valūta | ASV dolārs (USD) |
|||||
| Laika josla | (UTC+10) | |||||
| Interneta domēns | .gu | |||||
| ISO 3166-1 kods | 316 / GUM / GU | |||||
| Tālsarunu kods | +1 671 | |||||
Guamas pirmiedzīvotāji čamorri šo teritoriju sāka apdzīvot pirms aptuveni 4000 gadiem. Fernāns Magelāns bija pirmais eiropietis, kas nonāca šajā zemē. Tas notika 1521. gada 6. martā, bet spāņi salas kolonizēšanu sāka 1668. gadā. No 16. līdz 18. gadsimtam Guama bija nozīmīga spāņu kuģu apstāšanās vieta Klusā okeāna ūdeņos. 1898. gada 21. jūnijā, Spānijas—ASV kara laikā, Guamu Spānijai atņēma ASV.
Otrā pasaules kara laikā, 1941. gada 7. decembrī, Japānas Impērija iekaroja Guamu. Viņi to bija okupējuši uz divarpus gadiem. Amerikāņi Guamu atkaroja 1944. gada 21. jūlijā. Kopš 1960. gadiem Guamas saimniecība balstās uz tūrismu un ASV Bruņoto spēku vajadzību nodrošināšanu.
Ģeogrāfija
labot šo sadaļuGuamas sala ziemeļu-dienvidu virzienā stiepjas 50 km garumā. Salas ziemeļu daļa topogrāfiski stipri atšķiras no dienvidu daļas. Ziemeļos ir kaļķakmens plato, kurai apkārt ir koraļļi. Savukārt dienvidu daļa ir vulkāniskas izcelsmes, un tai piemīt kalnains reljefs. Augstākā virsotne ir Lamls (406 m v.j.l.). Kalnus klāj sacietējusi lava, kvarcīts un slāneklis.
Guama atrodas 340 km uz ziemeļaustrumiem no Čelendžera dzelmes, kas ir dziļākā vieta pasaulē un atrodas Marianas dziļvagā.
Guama valda tropu musonu klimats. Dienā gaisa temperatūra ir 26—27 °C. Lietus sezona ilgst no maija līdz novembrim. Visvairāk nokrišņu ir augustā (410 mm). Sausākais mēnesis ir aprīlis (55 mm). Lietus sezonā salu nereti skar taifūni. Viens no tādiem 1962. gadā nopostīja gandrīz visu salu.
Atsauces
labot šo sadaļuĀrējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Guama.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- «Guama» (angļu valodā). The World Factbook. Central Intelligence Agency. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 3. decembrī. Skatīts: 2017. gada 11. augustā.
- «Guamas ģeoloģija un hidroloģija» (angļu valodā). USGS.
 | Šis ar ģeogrāfiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |