Vjetnama

valsts Dienvidaustrumāzijā

Vjetnama (vjetnamiešu: Việt Nam), oficiālais valsts nosaukums Vjetnamas Sociālistiskā Republika (Cộng hòa xã hội chủ nghĩa Việt Nam), ir valsts Indoķīnas pussalā. Ziemeļos robežojas ar Ķīnu, ziemeļrietumos ar Laosu, dienvidrietumos ar Kambodžu un austrumos ar Dienvidķīnas jūru. Vjetnamas kopējā platība ir 331 690 km², pēc 2017. gada provizoriskajiem datiem Vjetnamā dzīvo 94,57 miljoni iedzīvotāju. Tā ir 14. visapdzīvotākā valsts pasaulē un 9. apdzīvotākā valsts Āzijā. Vjetnama savu neatkarību ieguva 1945. gada 2. septembrī. Citas valstis to atzina tikai 1954. gadā.

Vjetnamas Sociālistiskā Republika
Cộng hòa xã hội chủ nghĩa Việt Nam
Vjetnamas Sociālistiskās Republikas karogs Vjetnamas Sociālistiskās Republikas ģerbonis
Karogs Ģerbonis
DevīzeĐộc lập - Tự do - Hạnh phúc
"Neatkarība - Brīvība - Laime"
HimnaTiến Quân Ca
"Armijas maršs"
Location of Vietnam
Location of Vietnam
GalvaspilsētaHanoja
21°2′N 105°51′E / 21.033°N 105.850°E / 21.033; 105.850
Lielākā pilsēta Hošimina
Valsts valodas vjetnamiešu valoda
Valdība Sociālistiska republika1
 -  Vjetnamas komunistiskās partijas generālsekretārs Ngujens Fu Trongs (Nguyễn Phú Trọng)
 -  Prezidents Vo Vans Thiongs (Võ Văn Thưởng)
 -  Premjerministrs Fams Mins Čins (Phạm Minh Chính)
Neatkarība no Japānas 
 -  Datums 1945. gada 2. septembrī 
 -  Atzīta 1954 
Platība
 -  Kopā 331 690 km² (65.)
 -  Ūdens (%) 1,3
Iedzīvotāji
 -  iedzīvotāji 2016. gadā 94 569 072 (14.)
 -  Blīvums 276/km² (46.)
IKP (PPP) 2018. gada aprēķins
 -  Kopā $648,243 miljardi[1] 
 -  Uz iedzīvotāju $7463[1] 
Džini koef. (2014) 37,6 (vidējs) (59)
TAI (2017) 0.694 (vidējs) (116.)
Valūta Vjetnamas dongs (VND)
Laika josla (UTC+7)
 -  Vasarā (DST) neievēro (UTC+7)
Interneta domēns .vn
ISO 3166-1 kods 704 / VNM / VN
Tālsarunu kods +84
1 Saskaņā ar oficiālo nosaukumu un 1992. gada konstitūciju.

Kopš 1976. gada, kad atkal apvienojās Vjetnamas ziemeļu un dienvidu daļa, valsts galvaspilsēta ir Hanoja. Lielākā Vjetnamas pilsēta ir Hošimina, Hanoja ir otrā lielākā. Hanoja ir valsts saimniecības un kultūras centrs. Vjetnama ir viena no četrām atlikušajām pasaules valstīm, kuras oficiālā valsts iekārta ir komunisms un valsti pārvalda viena partija. Vjetnama ir Pasaules Tirdzniecības organizācijas, Frankofonijas, Dienvidaustrumāzijas valstu asociācijas un citu organizāciju pilntiesīga dalībvalsts. Kopš 2000. gada Vjetnamas saimniecība ir viena no straujāk augošajām saimniecībām pasaulē.[2]

Etimoloģija labot šo sadaļu

Vjetnamas mūsdienu nosaukumu (tulkojumā tas nozīmē "Dienvidu zeme") 1802. gadā deva tās pirmais Ngujenu dinastijas valdnieks Ngujen Aņs.[3]

Vēsture labot šo sadaļu

 
Ho Ši Mins ar Austrumvācijas jūrniekiem 1957. gadā

Saskaņā ar arheoloģiskajiem atradumiem pie Do kalna, zinātnieki uzskata, ka pirmie cilvēki šeit dzīvojuši jau pirms 300 000 gadu. Oficiāli Vjetnamas vēsture ir apmēram 4000 gadus sena, jo tad savu valsti šeit dibināja Hung karaļu dinastija.[4]

Franču kolonizācija beidzās 1945. gadā, kad pēc Augusta revolūcijas uzvaras 2. septembrī tika nodibināta Vjetnamas Demokrātiskā Republika. Taču drīz sākās Vjetnamas karš ar Franciju, kas ilga no 1946. līdz 1954. gadam, kad pēc Ženēvas vienošanās Vjetnama tika sadalīta ziemeļu un dienvidu daļā. 1955. gadā ziemeļos tika nodibināta komunistu vadītā Tēvijas fronte, kas cīnījās par visas Vjetnamas apvienošanu. Vjetnamas ziemeļu daļā komunistiskās partijas vadībā tika iedibināta sociālistiskā ekonomika. Ziemeļvjetnama saņēma milzīgu Padomju Savienības politisku, ekonomisku un galvenokārt militāru atbalstu, kas nabadzīgajai valstij ļāva izveidot lielu un labi bruņotu armiju. Vjetnamas dienvidu daļā 1955. gadā tika nodibināta Vjetnamas Republika, kuras ekonomikā un politiskajā dzīvē bija liela ASV ietekme.

1964. gadā ar ASV bruņoto spēku aktīvu līdzdalību sākās karš starp Ziemeļvjetnamu un Dienvidvjetnamu, kurā komunistiskajai Ziemeļvjetnamai aktīvi palīdzēja Padomju Savienība. Karš ilga līdz 1973. gadam, kad pēc Parīzes vienošanās par kara pārtraukšanu un miera atjaunošanu Vjetnamā atkal tika nodibināts miers. 1976. gada 25. aprīlī notika Vjetnamas Nacionālās sapulces vispārējās vēlēšanas, bet šīs likumdevējas institūcijas pirmajā sesijā tā paša gada jūnijā tika pieņemts lēmums par Ziemeļvjetnamas un Dienvidvjetnamas apvienošanos un tika proklamēta Vjetnamas Sociālistiskā Republika.

Taču ilgos karos sagrauto, militārām vajadzībām pielāgoto Vjetnamas ekonomiku bija grūti pārkārtot miera laika vajadzībām. Tas izraisīja ilgstošas ekonomiskas, psiholoģiskas un arī politiskas grūtības. 1979. gadā izraisījās militāras sadursmes starp draudzīgajām komunistiskajām kaimiņvalstīm Vjetnamu un Ķīnu. Lielas ekonomiskās grūtības Vjetnamai radīja arī Padomju Savienības sabrukums.[5]

Ģeogrāfija labot šo sadaļu

 
Vjetnamas topogrāfiskā karte

Ziemeļdaļā Vjetnama robežojas ar Ķīnu, bet austrumos tai ir 3200 km gara krasta līnija. Vjetnamas ziemeļrietumu daļa ir kalnaina, un tur atrodas valsts augstākā virsotne - 3143 m augstais Fanši kalns. Augstkalnu teritorijas aizņem gandrīz ⅔ Vjetnamas teritorijas, kalnu grēdu virsotnes iezīmē robežu ar Laosu un tālāk dienvidos - ar Kambodžu. Vairums kalnu nogāžu ir apaugušas ar mežiem vai arī izcirsto koku vietā ierīkotas tējaskrūmu, kaučukaugu un kafijkoku plantācijas. Austrumos no augstkalnu teritorijām stiepjas garš piekrastes līdzenums, kas robežojas ar Tonkinas līci un Dienvidķīnas jūru.[6]

Klimats labot šo sadaļu

Vjetnamas lielākajā daļā valda tropiskais musonu klimats ar siltu vai karstu laiku un spēcīgām lietusgāzēm. Vasarā un rudenī sezonālie musonu vēji atnes lietu un spēcīgus taifūnus. Kalnainajā ziemeļdaļā valda subtropu klimats, un gaisa temperatūras tur ir zemākas.[6]

Fauna labot šo sadaļu

Vjetnamā ir sastopami dažādi lielie zīdītāji, kā ziloņi un degunradži, savvaļas kaķi un leopardi, tīģeri, lāči, antilopes, savvaļas buļļi un brieži. Lietusmežos ir liela pērtiķu, lemuru un panteru sugu daudzveidība. Valstī ir apmēram 400 putnu sugu un daudzu rāpuļu sugu. Katru gadu Vjetnamā tiek atklātas arvien jaunas dzīvnieku sugas.[7]

Valsts pārvalde labot šo sadaļu

Valdības politiku nosaka Vjetnamas Komunistiskās partijas CK Politbirojs, ko vada partijas ģenerālsekretārs (pašreizējais ir Ngujens Fu Trongs). Saskaņā ar Konstitūciju, kas apstiprināta 1992. gada aprīlī, valsts galva ir prezidents, bet premjerministrs vada valdību.[3] Likumdevēja vara ir Vienpalātas Nacionālās asamblejas (Quoc-Hoi) rokās, kurā ir 450 vietu, un kuras locekļus ievēlē uz pieciem gadiem.[8] Piedalīšanās Kabineta un likumdevēja sēdēs ļauj prezidentam būt starpniekam starp izpildvaru un likumdevējvaru un apstiprināt norīkojumus amatā abās jomās. Lai nepieļautu, ka vietējās amatpersonas bloķē nacionālās programmas, konstitūcija piešķir premjerministram pilnvaras iecelt premjerministra vietniekus un ministrus, atlaist vietējo tautas komiteju priekšsēdētājus un atcelt komiteju lēmumus, ja to apstiprina likumdevējs. Lai gan vienpalātas Nacionālā asambleja joprojām ir partijas kontrolē, pēdējos gados tās nozīme ir pieaugusi[3] Tiesu varu pārvalda Augstākā tautas tiesa; galveno tiesnesi pēc prezidenta rekomendācijas uz pieciem gadiem ievēlē Nacionālā asambleja[8]

Tautsaimniecība labot šo sadaļu

Galvenās rūpniecības nozares ir pārtikas rūpniecība, kalnrūpniecība, cementa ražošana, ķīmiskā mēslojuma ražošana, stikla rūpniecība, autoriepu ražošana, naftas, ogļu ieguve, tēraudliešana un papīrrūpniecība. Galvenie lauksaimniecības produkti ir nelobīti rīsi, kukurūza, kartupeļi, kaučuks, soja, kafija, tēja, banāni; putni, cūkas un zivis.[8]

Kultūra labot šo sadaļu

 
Vjetnamiešu virtuves piemēri

Virtuve labot šo sadaļu

Rīsi ir vairumā ēdienu, un gatavošanas metodēs ietilpst grilēšana, cepšana, vārīšana un tvaicēšana. Valsts koloniālā pagātne atspoguļojas ēdienos, kur ziemeļdaļai ir spēcīga ķīniešu ietekme, savukārt Hue apgabals ir pikantāks un to ietekmējuši francūži, un ēdieni Vjetnamas dienvidu daļās mēdz būt asi un pikanti.

Vjetnama ir otrs lielākais kafijas ražotājs pasaulē pēc Brazīlijas. Tradicionālo vjetnamiešu kafiju gatavo ar kausu un pasniedz pie galdiem, kamēr vēl brūvē. To raksturo blīva, spēcīga garša, kurai var būt nepieciešams nedaudz cukura un iebiezināta piena. Iebiezināts piens sākotnēji tika izmantots tā pieejamības dēļ, tomēr daudzi to turpina lietot.[9]

Skatīt arī labot šo sadaļu

Atsauces labot šo sadaļu

  1. 1,0 1,1 «Vietnam». International Monetary Fund. Skatīts: 2008-10-09.
  2. http://news.bbc.co.uk/2/hi/asia-pacific/3752682.stm
  3. 3,0 3,1 3,2 The book of rule : how the world is governed (1st American ed izd.). London : DK. 2004. ISBN 0-7894-9354-3. OCLC 52601448.
  4. «Informācija par valsti « Vjetnama | Tūrisma firma "Ar-Tur"». www.ar-tur.lv. Skatīts: 2022-08-07.
  5. vestnesis.lv. «Vjetnamas Sociālistiskajā Republikā - Latvijas Vēstnesis». www.vestnesis.lv (latviešu). Skatīts: 2022-08-07.
  6. 6,0 6,1 Clive Gifford. Pasaules ģeogrāfijas enciklopēdija. [Rīga] : Zvaigzne ABC, [©2005]. ISBN 9984-36-878-5. OCLC 847262173.
  7. «Vjetnama – Гарантия хорошего отдыха». vipoture.com. Skatīts: 2022-08-07.
  8. 8,0 8,1 8,2 Valērijs Roldugins. Pasaules valstu ekonomikas vārdnīca. Rīgā : Jumava, 2006. ISBN 9984-38-145-5. OCLC 191044745.
  9. «Vjetnama - informācija par galamērķi» (latviešu). 2020-07-23. Skatīts: 2022-08-07.

Ārējās saites labot šo sadaļu