Palestīniešu pašpārvalde

autonoma administratīvi teritoriāla vienība

Palestīniešu pašpārvalde (arābu: السلطة الفلسطينية, As-Sulṭah Al-Filasṭīniyyah) ir autonoma administratīvi teritoriāla vienība, de facto Izraēlas valsts protektorāts ar pašpasludinātu centru Austrumjeruzalemē. Sadalīta divās teritoriālās vienībās: Gazas sektorā un Rietumkrastā.

Palestīniešu pašpārvalde
السلطة الفلسطينية
As-Sulṭah Al-Filasṭīniyyah
Palestīnas karogs Palestīnas ģerbonis
Karogs Ģerbonis
HimnaFida'i
Location of Palestīna
Location of Palestīna
Administratīvais centrsRāmalla (Rietumkrasts)
Valsts valodas Arābu
Valdība Pagaidu (pusprezidentāla) valdība[1]
 -  Prezidents Mahmūds Abāss
 -  Premjerministrs Salams Fajads
Dibināšana
 -  Dibināta 1994. gada 4. maijs 
Iedzīvotāji
 -  iedzīvotāji 2012. gadā 2 124 515[2]c (126.)
IKP (PPP) 2009. gada aprēķins
 -  Kopā $12,79 miljardi[2] 
 -  Uz iedzīvotāju $2900[2] 
Valūta Izraēlas šekelis (NIS)[3] (ILS)
Laika josla   (UTC+2)
 -  Vasarā (DST)   (UTC+3)
Interneta domēns
Tālsarunu kods +
  • +970
  • +972

Tiesības uz pašpārvaldi daļā no Izraēlas okupētās teritorijas palestīnieši izcīnīja 1993. gada septembrī sarunās Oslo. Formāli pašpārvalde bija iecerēta kā pagaidu pašvaldība uz 5 gadiem, kura laikā tai bija jānoregulē attiecības ar Izraēlu, lai varētu izveidot Palestīnas valsti. Kaut arī noteiktais laika posms ir pagājis, Palestīnas autonomijas juridiskais statuss palicis nenoteikts vēl joprojām.

1994. gadā Izraēlas bruņotie spēki atstāja Rietumkrastu, nododot to jaunizveidotās Palestīniešu pašpārvaldes rīcībā. 2005. gadā Izraēlas bruņotie spēki evakuējās no Gazas sektora. Robežas kontrolē Izraēla, arī elektrību, degvielu un dzeramo ūdeni Palestīniešu pašpārvalde drīkst saņemt tikai no Izraēlas. Militāri teritoriju kontrolē Izraēla, veicot regulārus armijas daļu reidus. Robežas nav noteiktas, jo laiku pa laikam Izraēla pašpārvaldei kādu teritoriju atņem vai piešķir.

1996. gadā pašpārvaldes teritorijā notika prezidenta vēlēšanas, kurās par prezidentu ievēlēja Palestīnas atbrīvošanas organizācijas (PAO) priekšsēdētāju Jāsiru Arafātu. 2004. gadā par pašpārvaldes prezidentu ievēlēja Rauhi Fatuhu, bet 2005. gadā — Mahmūdu Abāsu.

Palestīnas saimniecība lielā mērā ir atkarīga no ārzemēs dzīvojošo iedzīvotāju kapitālieguldījumiem un finansiālā atbalsta, 2014. gadā šie emigrantu naudas pārvedumi veidoja 17,1% no IKP.[4]

  1. Elections have not been held since 2006 («The Palestinian Authority».).
  2. 2,0 2,1 2,2 «CIA – The World Factbook». cia.gov. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 6. maijā. Skatīts: 2013. gada 8. martā.
  3. According to Article 4 of the 1994 Paris Protocol ([1]). The Protocol allows the Palestinian Authority to adopt additional currencies. In the West Bank, the Jordānijaian dinar is widely accepted, while the Ēģipteian pound is often used in the Gaza Strip.
  4. «Migration and Remittances Factbook 2016». Pasaules Banka. 2016. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 30. novembrī. Skatīts: 2016. gada 12. decembrī.

Ārējās saites

labot šo sadaļu