Gajāna

Valsts Dienvidamerikā

Gajāna, oficiāli Gajānas Kooperatīvā Republika (angļu: Co-operative Republic of Guyana), iepriekš zināma kā Britu Gajāna, ir valsts Dienvidamerikas ziemeļaustrumos. Tā ir vienīgā valsts Nāciju Sadraudzībā, kas atrodas Dienvidamerikas kontinentā.

Gajānas Kooperatīvā Republika
Co-operative Republic of Guyana
Gajānas Kooperatīvās Republikas karogs Gajānas Kooperatīvās Republikas ģerbonis
Karogs Ģerbonis
Devīze"One people, one nation, one destiny"
Viena tauta, viena nācija, viens liktenis
Himna"Dear Land of Guyana, of Rivers and Plains"
Dārgā Gajānas līdzenumu un upju zeme
Location of Guayana
Location of Guayana
Galvaspilsēta
(un lielākā pilsēta)
Džordžtauna
999) 6°46′N 58°10′W / 6.767°N 58.167°W / 6.767; -58.167
Valsts valodas angļu valoda
Valdība Pusprezidentāla republika
 -  Prezidents Irfāns Ali
 -  Premjerministrs Marks Filips
Neatkarība
 -  No Apvienotās Karalistes 1966. gada 26. maijā 
Platība
 -  Kopā 214 999 km² (84.)
 -  Ūdens (%) 8,4
Iedzīvotāji
 -  iedzīvotāji 2008. gadā 858 8631 (162.)
 -  Blīvums 3,5/km² (217.)
IKP (PPP) 2005. gada aprēķins
 -  Kopā $1,378 miljardi 
 -  Uz iedzīvotāju $4612 
TAI (2007) 0,750 (vidējs) (97.)
Valūta Gajānas dolārs (GYD)
Laika josla (UTC-4)
Interneta domēns .gy
ISO 3166-1 kods 328 / GUY / GY
Tālsarunu kods +592
1 Iedzīvotāju skaits iekļauj no AIDS mirušo skaitu. Trešdaļa iedzīvotāju (230 000) dzīvo galvaspilsētā.

Austrumos tā robežojas ar Surinamu, dienvidos un dienvidrietumos ar Brazīliju un rietumos ar Venecuēlu. Tā ir Dienvidamerikas kontinenta trešā mazākā valsts un viena no četrām spāniski nerunājošajām teritorijām kontinentā kopā ar Brazīliju (portugāļu valoda), Surinamu (nīderlandiešu valoda) un Francijas aizjūras teritoriju Franču Gviānu (franču valoda). Kulturāli Gajāna saistās ar angliski runājošajām Karību valstīm, kā Jamaika vai Trinidāda un Tobāgo.

Galvaspilsēta ir Džordžtauna. Oficiālā valoda — angļu. Naudas vienība — Gajānas dolārs.

Administratīvais iedalījums

labot šo sadaļu

Gajānas administratīvo iedalījumu veido 10 reģioni. Pēc platības lielākais reģions ir Augštakutu/Augšesekibo (57 750 km²), bet mazākais — Demerara/Mahaika (2 232 km²). Pēc iedzīvotāju skaita lielākais reģions ir Demerara/Mahaika (313 429 iedzīvotāji), bet mazākais — Potaro/Siparuni (10 190 iedzīvotāji).

Politiskā iekārta

labot šo sadaļu

Valsts pārvaldes forma ir parlamentārā republika. Valsts vadītājs ir prezidents, kas ir tās partijas vadītājs, kura uzvar nākamajās parlamenta vēlēšanās. Prezidenta pilnvaru termiņu skaits kopš nesenā laika ir ierobežots līdz diviem 5 gadu termiņiem.

Gajānas Nacionālā asambleja ir vienpalātas likumdošanas institūcija, kur darbojas 65 deputāti, kurus iedzīvotāji ievēl uz 5 gadiem.

Gajānas ārpolitika

labot šo sadaļu

Gajānas ārpolitika ir Gajānas vispārējais kurss starptautiskajās lietās. Par šīs politikas īstenošanu ir atbildīga Gajānas Ārlietu un starptautiskās sadarbības ministrija.

Bijušās Britu Gajānas starptautiskās attiecības pēc neatkarības iegūšanas bija orientētas uz Nāciju Sadraudzību. Gajāna uzturēja attiecības ar pierobežas valstīm, bet ar pārējām Latīņamerikas valstīm nozīmīgu kontaktu nebija. Gajānas ārpolitika balstījās uz pieciem principiem: Nepievienošanās kustība, atbalsts kreisajiem spēkiem visā pasaulē, ekonomiskās vienotības veicināšana angliski runājošajās Karību jūras reģiona valstīs, pretošanās aparteīda režīmam un Gajānas teritoriālās integritātes aizsardzība, vienlaikus risinot robežstrīdus ar Venecuēlu un Surinamu.

20. gadsimta 70. gados sākumā Gajāna izveidoja ciešas attiecības ar Kubu. 1972. gadā abas valstis nodibināja diplomātiskās attiecības, un Kuba piekrita Gajānai piegādāt medicīnas instrumentus, ārstus un medicīnisko apmācību.

1972. gada jūnijā Gajāna nodibināja diplomātiskās attiecības ar Ķīnas Tautas Republiku.

Strauji mainīgā situācija pasaulē 1990. gados Gajānas valdībai radīja daudzus izaicinājumus. Pēc komunistiskā bloka sabrukuma Gajānas valdība uzsāka tuvināšanos ar Rietumiem, jo īpaši ar Amerikas Savienotajām Valstīm, pēc kuras īstenotās reformas ekonomikā noveda pie demokrātisku institūciju izveides valstī.

Venecuēlas—Gajānas krīze (2023)

labot šo sadaļu

2023. gada novembrī saasinājās robežkonflikts starp Venecuēlu un Gajānu par Esekibo teritoriju.

Bruņotie spēki

labot šo sadaļu
 
Gajānas karavīri mācībās (1992)

Gajānas Republikas bruņotie spēki ir paredzēti valsts brīvības, neatkarības un teritoriālās integritātes aizsardzībai. To sastāvā ir sauszemes spēki, jūras un gaisa spēki. 2022. gada sākumā kopējais bruņoto spēku skaits bija 3400.

Gajāna ierobežoti piedalās ANO miera uzturēšanas operācijās.

Iedzīvotāji

labot šo sadaļu
 
Gajānas iedzīvotāju vecuma un dzimuma struktūra 2020. gadā

Gajānas iedzīvotāju skaits ir 0,75 miljoni (2010. gada jūlija aplēses). Ikgadējais iedzīvotāju skaita samazinājums — 0,5 % (augsts emigrācijas līmenis no valsts).

Dzimstības līmenis ir 17,6 uz 1000 iedzīvotājiem (dzimstība — 2,4 dzimušie uz vienu sievieti). Mirstības rādītājs — 13,5 uz 1000 iedzīvotājiem. Cilvēka mūndeficīta vīrusa (HIV) infekcija — 2,5 % (2007. gada aplēses). Pilsētu iedzīvotāju īpatsvars — 28%. Iedzīvotāju, kas vecāki par 15 gadiem, rakstpratības līmenis ir 92 %.

Gajānas iedzīvotājus veido piecas galvenās etniskās grupas: Indiāņi, afrikāņi, indieši, eiropieši (galvenokārt portugāļi) un ķīnieši. 90 % iedzīvotāju dzīvo šaurajā piekrastes līdzenumā, kur iedzīvotāju blīvums ir vairāk nekā 115 iedzīvotāju uz km². Apdzīvotības blīvums Gajānā kopumā ir zems — mazāk nekā 4 iedzīvotāji uz km².

Pēc relīģijas piederības: kristietība — 57,4 %, hinduisms — 28,4 %, islāms — 7,2 %, ateisms — 4,3 %.

Izglītību Gajānā galvenokārt nodrošina Gajānas valdība ar Izglītības ministrijas un tās struktūrvienību starpniecību.

Valstī darbojas nacionālā augstskola — Gajānas Universitāte. 2016. gadā universitātē bija aptuveni 8000 studentu. Gadu gaitā vairāk nekā 20 000 studentu ir absolvējuši augstskolu un veiksmīgi uzsākuši karjeru vietējā, reģionālā un starptautiskā mērogā visās profesionālajās jomās.

Ārējās saites

labot šo sadaļu