Gajāna

Gajāna, oficiāli Gajānas Kooperatīvā Republika (angļu: Co-operative Republic of Guyana), iepriekš zināma kā Britu Gajāna, ir valsts Dienvidamerikas ziemeļaustrumos. Tā ir vienīgā valsts Nāciju Sadraudzībā, kas atrodas Dienvidamerikas kontinentā.

Gajānas Kooperatīvā Republika Co-operative Republic of Guyana
Karogs Ģerbonis
Devīze: "One people, one nation, one destiny" Viena tauta, viena nācija, viens liktenis
Himna: "Dear Land of Guyana, of Rivers and Plains" Dārgā Gajānas līdzenumu un upju zeme
Location of Guayana
Galvaspilsēta (un lielākā pilsēta)		Džordžtauna 999) 6°46′N 58°10′W
Valsts valodas		angļu valoda
Valdība		Pusprezidentāla republika
-	Prezidents	Irfāns Ali
-	Premjerministrs	Marks Filips
Neatkarība
-	No Apvienotās Karalistes	1966. gada 26. maijā
Platība
-	Kopā	214 999 km² (84.)
-	Ūdens (%)	8,4
Iedzīvotāji
-	iedzīvotāji 2008. gadā	858 8631 (162.)
-	Blīvums	3,5/km² (217.)
IKP (PPP)		2005. gada aprēķins
-	Kopā	$1,378 miljardi
-	Uz iedzīvotāju	$4612
TAI (2007)		▲0,750 (vidējs) (97.)
Valūta		Gajānas dolārs (GYD)
Laika josla		(UTC-4)
Interneta domēns		.gy
ISO 3166-1 kods		328 / GUY / GY
Tālsarunu kods		+592
1	Iedzīvotāju skaits iekļauj no AIDS mirušo skaitu. Trešdaļa iedzīvotāju (230 000) dzīvo galvaspilsētā.

Austrumos tā robežojas ar Surinamu, dienvidos un dienvidrietumos ar Brazīliju un rietumos ar Venecuēlu. Tā ir Dienvidamerikas kontinenta trešā mazākā valsts un viena no četrām spāniski nerunājošajām teritorijām kontinentā kopā ar Brazīliju (portugāļu valoda), Surinamu (nīderlandiešu valoda) un Francijas aizjūras teritoriju Franču Gviānu (franču valoda). Kulturāli Gajāna saistās ar angliski runājošajām Karību valstīm, kā Jamaika vai Trinidāda un Tobāgo.

Galvaspilsēta ir Džordžtauna. Oficiālā valoda — angļu. Naudas vienība — Gajānas dolārs.

Vēsture

Pirms eiropiešu ierašanās Gajānas teritorijā dzīvoja dažādas Amerikas pirmiedzīvotāju ciltis, tostarp aravaki un karībi. Šīs grupas nodarbojās ar medībām, zvejniecību un zemkopību, kā arī uzturēja plašus tirdzniecības tīklus ar citām ciltīm Dienvidamerikā.

1498. gadā reģionu sasniedza Kristofors Kolumbs, taču tikai 17. gadsimtā kolonizāciju uzsāka holandieši, izveidojot plantāciju ekonomiku, kas balstījās uz vergu darbu. 18. gadsimtā par Gajānas kontroli sacentās arī briti un francūži, līdz 1814. gadā reģionu ieguva Britu impērija, 1831. gadā izveidojot Britu Gajānu. Pēc verdzības atcelšanas 1834. gadā plantāciju īpašnieki sāka ievest strādniekus no Indijas, Ķīnas un citām valstīm, kas veicināja Gajānas etnisko daudzveidību.

20. gadsimtā pieauga politiskā aktivitāte, un 1953. gadā Gajāna ieguva pirmo pašpārvaldi, bet pilnīgu neatkarību sasniedza 1966. gada 26. maijā. Četrus gadus vēlāk Gajāna pasludināja sevi par Kooperatīvo Republiku, un pie varas nonāca Forbes Burnams no Tautas Nacionālā Kongresa (PNC), kurš īstenoja sociālistisku ekonomisko politiku un nacionalizēja daudzus uzņēmumus.

1980. un 1990. gados valsts piedzīvoja ekonomiskās grūtības, taču pēc 1992. gada, kad par prezidentu kļuva Čeidi Džegans no Tautas Progresīvās partijas (PPP), Gajāna pakāpeniski pārgāja uz brīvā tirgus ekonomiku. Pēdējās desmitgadēs valsts ir piedzīvojusi ievērojamu izaugsmi, īpaši pēc tam, kad 2015. gadā tika atklātas lielas naftas rezerves.

Administratīvais iedalījums

Gajānas administratīvo iedalījumu veido 10 reģioni. Pēc platības lielākais reģions ir Augštakutu/Augšesekibo (57 750 km²), bet mazākais — Demerara/Mahaika (2 232 km²). Pēc iedzīvotāju skaita lielākais reģions ir Demerara/Mahaika (313 429 iedzīvotāji), bet mazākais — Potaro/Siparuni (10 190 iedzīvotāji).

Politiskā iekārta

Valsts pārvaldes forma ir parlamentārā republika. Valsts vadītājs ir prezidents, kas ir tās partijas vadītājs, kura uzvar nākamajās parlamenta vēlēšanās. Prezidenta pilnvaru termiņu skaits kopš nesenā laika ir ierobežots līdz diviem 5 gadu termiņiem.

Gajānas Nacionālā asambleja ir vienpalātas likumdošanas institūcija, kur darbojas 65 deputāti, kurus iedzīvotāji ievēl uz 5 gadiem.

Gajānas ārpolitika

Gajānas ārpolitika ir Gajānas vispārējais kurss starptautiskajās lietās. Par šīs politikas īstenošanu ir atbildīga Gajānas Ārlietu un starptautiskās sadarbības ministrija.

Bijušās Britu Gajānas starptautiskās attiecības pēc neatkarības iegūšanas bija orientētas uz Nāciju Sadraudzību. Gajāna uzturēja attiecības ar pierobežas valstīm, bet ar pārējām Latīņamerikas valstīm nozīmīgu kontaktu nebija. Gajānas ārpolitika balstījās uz pieciem principiem: Nepievienošanās kustība, atbalsts kreisajiem spēkiem visā pasaulē, ekonomiskās vienotības veicināšana angliski runājošajās Karību jūras reģiona valstīs, pretošanās aparteīda režīmam un Gajānas teritoriālās integritātes aizsardzība, vienlaikus risinot robežstrīdus ar Venecuēlu un Surinamu.

20. gadsimta 70. gados sākumā Gajāna izveidoja ciešas attiecības ar Kubu. 1972. gadā abas valstis nodibināja diplomātiskās attiecības, un Kuba piekrita Gajānai piegādāt medicīnas instrumentus, ārstus un medicīnisko apmācību.

1972. gada jūnijā Gajāna nodibināja diplomātiskās attiecības ar Ķīnas Tautas Republiku.

Strauji mainīgā situācija pasaulē 1990. gados Gajānas valdībai radīja daudzus izaicinājumus. Pēc komunistiskā bloka sabrukuma Gajānas valdība uzsāka tuvināšanos ar Rietumiem, jo īpaši ar Amerikas Savienotajām Valstīm, pēc kuras īstenotās reformas ekonomikā noveda pie demokrātisku institūciju izveides valstī.

Venecuēlas—Gajānas krīze (2023)

2023. gada novembrī saasinājās robežkonflikts starp Venecuēlu un Gajānu par Esekibo teritoriju. Lai gan Gajāna lūdza ANO Starptautisko tiesu atturēt Venecuēlu no referenduma rīkošanas par Esekibo reģiona aneksiju, Venecuēla tomēr 2023. gada 3. decembrī rīkoja konsultatīvu referendumu, kurā 95% vēlētāju atbalstīja valsts teritoriālās pretenzijas uz Esekibo reģionu. Pēc referenduma Venecuēlas prezidents Nikolass Maduro parakstīja sešus dekrētus par Esekibo reģiona aneksiju, tostarp ratificēja jaunu Venecuēlas karti, kurā Esekibo reģions tika iekļauts kā valsts 24. štats ar nosaukumu Gajāna-Esekibo. Venecuēla koncentrēja karavīrus pie valsts austrumu robežām ar Esekibo reģionu, radot bažas par iespējamu militāru eskalāciju. Brazīlija, kurai ir sauszemes robeža gan ar Venecuēlu, gan ar Gajānu, pastiprināja militāro klātbūtni gar savu ziemeļu robežu, bažījoties par iespējamu Venecuēlas iebrukumu Gajānā. Starptautiskā tiesa (ICJ) 1. decembrī aicināja Venecuēlu atturēties no jebkādām darbībām, kas varētu mainīt pašreizējo "status quo" Esekibo reģionā.

Bruņotie spēki

Gajānas karavīri mācībās (1992)

Gajānas Republikas bruņotie spēki ir paredzēti valsts brīvības, neatkarības un teritoriālās integritātes aizsardzībai. To sastāvā ir sauszemes spēki, jūras un gaisa spēki. 2022. gada sākumā kopējais bruņoto spēku skaits bija 3400.

Gajāna ierobežoti piedalās ANO miera uzturēšanas operācijās.

Iedzīvotāji

Gajānas iedzīvotāju vecuma un dzimuma struktūra 2020. gadā

Gajānas iedzīvotāju skaits ir 0,75 miljoni (2010. gada jūlija aplēses). Ikgadējais iedzīvotāju skaita samazinājums — 0,5 % (augsts emigrācijas līmenis no valsts).

Dzimstības līmenis ir 17,6 uz 1000 iedzīvotājiem (dzimstība — 2,4 dzimušie uz vienu sievieti). Mirstības rādītājs — 13,5 uz 1000 iedzīvotājiem. Cilvēka mūndeficīta vīrusa (HIV) infekcija — 2,5 % (2007. gada aplēses). Pilsētu iedzīvotāju īpatsvars — 28%. Iedzīvotāju, kas vecāki par 15 gadiem, rakstpratības līmenis ir 92 %.

Gajānas iedzīvotājus veido piecas galvenās etniskās grupas: Indiāņi, afrikāņi, indieši, eiropieši (galvenokārt portugāļi) un ķīnieši. 90 % iedzīvotāju dzīvo šaurajā piekrastes līdzenumā, kur iedzīvotāju blīvums ir vairāk nekā 115 iedzīvotāju uz km². Apdzīvotības blīvums Gajānā kopumā ir zems — mazāk nekā 4 iedzīvotāji uz km².

Pēc relīģijas piederības: kristietība — 57,4 %, hinduisms — 28,4 %, islāms — 7,2 %, ateisms — 4,3 %.

Izglītība

Izglītību Gajānā galvenokārt nodrošina Gajānas valdība ar Izglītības ministrijas un tās struktūrvienību starpniecību.

Valstī darbojas nacionālā augstskola — Gajānas Universitāte. 2016. gadā universitātē bija aptuveni 8000 studentu. Gadu gaitā vairāk nekā 20 000 studentu ir absolvējuši augstskolu un veiksmīgi uzsākuši karjeru vietējā, reģionālā un starptautiskā mērogā visās profesionālajās jomās.

Skatīt arī

• Kajetura ūdenskritums
• Esekibo

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Gajāna.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Pareizticīgo enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)