Atvērt galveno izvēlni
Šis raksts ir par valsti Vidusjūras centrālajā daļā. Par citām jēdziena Malta nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Malta (maltiešu: Malta, angļu: Malta), oficiāli Maltas Republika (Repubblika ta' Malta, Republic of Malta), ir neliela salu valsts Dienvideiropā. Malta atrodas Vidusjūras centrālajā daļā uz arhipelāga, kuru veido piecas salas. De facto Maltas galvaspilsēta ir Valleta, bet lielākā pilsēta ir Birkirkara. Malta aizņem 316 km² lielu teritoriju, tādēļ tā ir viena no Eiropas mazākajām valstīm.

Maltas Republika
Repubblika ta' Malta
Republic of Malta
Maltas karogs Maltas ģerbonis
Karogs Ģerbonis
HimnaL-Innu Malti
Location of
Galvaspilsēta
(un lielākā pilsēta)
Valleta
35°53′N 14°30′E / 35.883°N 14.500°E / 35.883; 14.500
Valsts valodas maltiešu valoda
angļu valoda
Etniskās grupas  95,3% maltieši
  1,6% briti
  3,1% citi[1]
Valdība Parlamentāra republika
 -  Prezidents Marija Preka
 -  Premjerministrs Džozefs Muskats
Neatkarība
 -  no Apvienotās Karalistes 1964. gada 21. septembrī 
 -  Republika 1974. gada 13. decembrī 
Iestāšanās ES 2004. gada 1. maijā
Platība
 -  Kopā 316 km² (200.)
 -  Ūdens (%) 0,001
Iedzīvotāji
 -  iedzīvotāji 2014. gadā 445 426 (171.)
 -  Blīvums 1410/km² (7.)
IKP (PPP) 2008. gada aprēķins
 -  Kopā $9,893 miljardi[2] 
 -  Uz iedzīvotāju $23 971 
HDI (2007) 0,902 (ļoti augsts) (38.)
Valūta Eiro (€) (EUR)
Laika josla CET (UTC+1)
 -  Vasarā (DST) CEST (UTC+2)
Interneta domēns .mt
ISO 3166-1 kods 470 / MLT / MT
Tālsarunu kods +356

1964. gada 21. septembrī Malta ieguva neatkarību no Apvienotās Karalistes. Tajā pašā gadā Malta kļuva par ANO dalībvalsti, bet 2004. gadā kļuva par Eiropas Savienības dalībvalsti.

Satura rādītājs

ĢeogrāfijaLabot

Malta atrodas Vidusjūras centrālajā daļā uz arhipelāga, kuru veido piecas salas. Trīs no tām ir apdzīvotas. Tās ir Malta (lielākā sala), Audeša jeb Goco un Kemnuna jeb Komino. Atlikušās divas salas Kemnuneta un Filfla ir neapdzīvotas. Arhipelāgam vistuvāk atrodas Itālijai piederošā Sicīlija (93 km uz ziemeļiem no arhipelāga). 300 km uz dienvidiem atrodas Āfrikas valsts Lībija, un aptuveni 288 km uz rietumiem atrodas Tunisija.

KlimatsLabot

Maltā ir Subtropu-Vidusjūras klimats, ar siltām ziemām un karstām vasarām. Lietus visbiežāk iespējams ziemā, vasaras lielākoties ir sausas.[3] Gada vidējā temperatūra ir 22 līdz 23 °C (72—73 °F) dienas laikā, savukārt naktī 15 °C (59 °F). Gada aukstākais mēnesis ir janvāris, temperatūra svārstās no 12 līdz 20 °C (54-68 °F) dienas laikā un no 7 līdz 12 °C (45-54 °F) nakts laikā. Siltākais mēnesis ir augusts, tajā temperatūra svārstās no 28 līdz 34 °C (82-93 °F) dienas laikā, savukārt naktī no 19 līdz 24 °C (66-75 °F) naktī.[4] Salīdzinot ar citām Eiropas valstu galvaspilsētām, Maltas galvaspilsētā Valletā ir siltākās ziemas. Vidējā gaisa temperatūra laika periodā no janvāra līdz februārim svārstās no 15 līdz 16 °C (59—61 °F) dienā un no 9 līdz 10 °C (48—50 °F) naktī.[5] Lielas gaisa temperatūras svārstības Maltā ir retas. Malta ir viena no retajām vietām Eiropā, kas visu gadu ir zaļa. Maltā saule spīd 3000 stundas gadā, vidēji dienā vismaz 5 saulainas stundas decembrī un vismaz 12 saulainas stundas dienā jūlijā. [6]

VēstureLabot

Malta jau 1400. gadā pirms mūsu ēras bija feniķiešu kolonija. Senajos laikos Malta daudz reizes mainīja saimniekus. Fēniķieši, grieķi, kartagēnieši, romiešiem, vandāļi, goti, bizantieši (533. g.).

Romiešu valdīšanas laikā Malta bija slavena ar saviem audumiem. Tiek uzskatīts, ka pirmie maltieši tika pievērsti kristietībai pēc tam, kad kuģis uz kura atradās apustulis Pāvils, avarēja pie Maltas krastiem 58. gadā

Viduslaikos Malta nokļuva par arābu rokas, Maltas tirdzniecība tika iznīcināta, Malta kļuva par pamatu pirātu mītni.

1090. gadā Maltu iekaroja Sicīlijas Rodžers. Četru gadsimtu laikā Maltas liktenis bija saistīts ar Sicīlijas Karalistes vēsturi.

1530. gadā imperators Karls V ( Karl V ) piešķīra Maltu bruņotajam joanītu ordenim, kas kopš tā laika pieņēma Maltas ordeņa vārdu. 1565. gadā joanīti spēja novērst turku uzbrukumu. Bruņinieku spēks gadu gaitā vājinājās.

1798. gadā Maltā ieradās Napoleona flote, kas bija ceļā uz Ēģipti. Napoleons lūdza drošu līci, lai papildinātu saldūdens krājumus. Pēc tam, kad bruņinieki atteicās apgādāt Napoleona floti ar ūdeni, viņš nosūtīja uz salu divīziju, kas iekaroja galvaspilsētu Valettu. Lielmaģistrs Ferdinands fon Gompešs kapitulēja, un Napoleona armija palika uz salas vēl vairākas dienas, kuru laikā viņi izlaupīja visu Maltas ordeņa bagātību. Napoleons izveidoja administratīvo kontroli Maltā, atstājot viņā gubernatoru un garnizonu, bet pats devas uz Ēģipti. Napoleons salā izveidoja liberālu tiesību sistēmu, kas bija līdzīga tai, kas attīstījās Francijā pēc revolūcijas. Tā aizstāja arhaisko feodālo tiesību sistēmu, kas līdz šim pastāvēja salā. Napoleons atbrīvoja 2 000 Maltas vergus - musulmaņus.

Maltas sacēlās, un ar neapoliešu un britu karaspēku palīdzību Francijas garnizonu piespieda kapitulēt. 1800.gada 5.septembrī briti okupēja Maltas galvaspilsētu Valletu un pacēla britu karogu. Malta kļuva par Lielbritānijas protektorātu. Anglis Aleksandrs Bolls kļuva par salas militāro gubernatoru. Saskaņā ar Parīzes miera līgumu, 1814. gadā Malta tika nodota Lielbritānijai. Briti to pārveidoja par savu koloniju un jūras bāzi.

1921. gadā Malta ieguva pašpārvaldi.

1964. gadā Malta ieguva neatkarību no Lielbritānijas. Par republiku tika pasludināta 1974. gadā, bet līdz 1979. gadam Lielbritānijas karaliene joprojām tika uzskatīta par valsts vadītāju.

Malta pievienojās Eiropas Savienībai 2004. gadā, pēc 2003. gada referenduma rezultātiem.

EkonomikaLabot

Maltas ekonomikas galvenā nozare ir tūrisms. Tūristu plūsma uz Maltu katru gadu pastāvīgi pieaug. Malta ir viens no lielākajiem pasaules angļu valodas mācīšanās centriem un pieņem studentus no visas pasaules. Maltā ir arī vairāki lieli uzņēmumi, kuriem nepieciešams augsti kvalificēts darbaspēks: mikroshēmu ražošana (ST Electronics), banknošu drukāšana (De La Rue), gaisa kuģu tehniskā apkope (Lufthansa Technics), programmēšana utt. Malta ir populāra kino filmu filmēšanas vieta. Maltā tika veidotas filmas "Gladiators", "Minhene", "Da Vinči kods" un citas.

Kopš 2008. gada 1. janvāra Maltas liras vietā, Malta apgrozībā ir ieviesusi eiro.

Crafts Village ir populārs suvenīru tirgus, kas sastāv no daudziem paviljoniem, kur var iegādāties Maltas tautas amatniecības produktus. Malta ir pazīstama ar daudzkrāsainiem stikla izstrādājumiem.

AtsaucesLabot

  1. (angliski) «Malta: general data of the country». populstat.info. Skatīts: 2010-04-15.
  2. (angliski) «Malta». International Monetary Fund. Skatīts: 2009-10-01.
  3. ^ The Maltese Islands, Department of Information – Malta.
  4. ^ Weather of Malta – MET Office in Malta International Airport
  5. ^ a b c "Valletta Climate Guide". Retrieved 5 June 2009.
  6. ^ a b "Met Office: Climate averages 1971–2000". Met Office. Retrieved 20 September 2011.