Jaunkaledonija
Jaunkaledonija (franču: Nouvelle-Calédonie) ir Francijai piederoša salu grupa Klusajā okeānā. Tulkojumā Nouvelle-Calédonie nozīmē Jaunā Skotija (franču Nouvelle + latīņu Caledonia).
| Jaunkaledonija Nouvelle-Calédonie |
||||||
|---|---|---|---|---|---|---|
|
||||||
| Himna: La Marseillaise (Marseljēza) |
||||||
_(Polynesia_centered).svg) |
||||||
| Galvaspilsēta (un lielākā pilsēta) | Numea 22°16′S 166°27′E / 22.267°S 166.450°E | |||||
| Valsts valodas | franču | |||||
| Valdība | ||||||
| - | Francijas prezidents | Emanuels Makrons | ||||
| - | Jaunkaledonijas valdības prezidents | Harolds Martins (Harold Martin) |
||||
| - | Augstais komisārs | Ivs Dasovī (Yves Dassonville) |
||||
| Francijas aizjūras teritorija ar speciālu statusu | ||||||
| - | Francijas kolonija | 1853.g. | ||||
| - | Speciālais statuss | 1998.g. | ||||
| Platība | ||||||
| - | Kopā | 18,575 km² (154) | ||||
| Iedzīvotāji | ||||||
| - | iedzīvotāji 2017. gadā | 278 500 (176) | ||||
| - | Blīvums | 13/km² (200) | ||||
| IKP (PPP) | 2006. gada aprēķins | |||||
| - | Kopā | 6.813 miljardi | ||||
| - | Uz iedzīvotāju | 28 568 | ||||
| Valūta | CPF franks (XPF) |
|||||
| Laika josla | (UTC+11) | |||||
| Interneta domēns | .nc | |||||
| ISO 3166-1 kods | 540 / NCL / NC | |||||
| Tālsarunu kods | +687 | |||||
Ģeogrāfija
labot šo sadaļu
Šī salu grupa atrodas aptuveni 1200 km no Austrālijas Ziemeļaustrumkrasta, un aptuveni 1500 km uz ziemeļrietumiem no Jaunzēlandes. Salu krasta līnija sasniedz 2254 km kopgarumu, bet augstākais punkts ir Monpanī (Mont Panie) — 1628 m. Apkārt lielākajai salai ir izveidojies koraļļu rifs. Garākā upe ir Djao (Diahot), kuras garums ir 150 km.
Gada vidējā gaisa temperatūra Jaunkaledonijā ir 22,5°C, bet ūdens temperatūra — 21—28°C. Gadā ir divas izteiktas sezonas:
- siltā (no novembra vidus līdz aprīļa vidum). Tai ir raksturīgs sausuma periods sākumā un spēcīgi nokrišņi beigās. Dienas temperatūra ir vidēji 28—30 °C
- vēsā (no aprīļa vidus līdz novembra vidum). Tai ir raksturīgs lielāks sausums nekā siltajā sezonā, bet dienas temperatūra sasniedz 20—23 °C
Jaunkaledonijas lielākās salas austrumkrasts ir mitrāks, tādēļ tam ir raksturīgas tropiskas ainavas (palmas, u.c.), bet rietumu krasts ir sausāks, un tam ir raksturīgi krūmāji.
Vēsture
labot šo sadaļuPirmie cilvēki uz dzīvi Jaunkaledonijā apmetās jau aptuveni 2000 gadā p.m.ē. Eiropieši šo salu grupu atklāja 1774. gadā, kad kapteinis Džeimss Kuks to nosauca par Jauno Skotiju (New Caledonia). Salas piesaistīja Ziemeļamerikas un britu vaļu mednieku un kokmateriālu tirgotāju uzmanību, kas atnesa Jaunkaledonijai ne tikai investīcijas, bet arī dažādas slimības — bakas, dizentēriju, gripu, lepru, masalas un sifilisu. Ļoti daudzi no ieceļotājiem bija negodīgi spekulanti un krāpnieki, kā arī ļoti iedomīgi cilvēki, kas vēlāk izsauca vietējos iedzīvotājos dziļu nepatiku. To pierādīja arī starpgadījums 1849. gadā, kad kuģa Cutter komandu nogalināja un apēda Puma cilts (Pouma clan).
Pirmie katoļu un protestantu misionāri ieradās 19. gadsimta sākumā. Viņi lika vietējiem iedzīvotājiem valkāt apģērbu, kā arī izskauda daudzas iezemiešu tradīcijas.
Par Francijas koloniju Jaunkaledonija kļuva 1853. gadā, kad Lielbritānijai to atņēma Napoleons III. Laika posmā no 1854. līdz 1922. gadam franči uz Jaunkaledoniju nosūtīja 22 000 cietumnieku, kas sastādīja galveno darbaspēku šajā kolonijā.
Kopš 1986. gada Jaunkaledonija ir ANO neautonomo teritoriju sarakstā.
2018., 2020. un 2021. gadā Jaunkaledonijas iedzīvotāji referendumā nobalsoja pret neatkarību no Francijas.
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Jaunkaledonija.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)