Magriba

Ziemeļāfrikas reģions

Magriba (arābu: المغرب (al Maghrib) — 'saulrieta vieta' vai 'rietumi') ir reģions Ziemeļāfrikā.[1] Tradicionālā (senākā) arābu izpratnē tas apzīmē teritoriju starp Atlasa kalniem un Vidusjūru. Mūsdienās parasti ar šo terminu apzīmē Maroku, Alžīriju un Tunisiju, bet plašākā nozīmē arī pārējās Ziemeļāfrikas arābu valstis, izņemot Ēģipti, — Lībiju, Rietumsahāru un Mauritāniju. Dažādos vēsturiskos periodos Magribā iekļauta arī Ibērijas pussala, Sicīlija un Malta.

Magriba

Daļēji izolēts no pārējās Āfrikas ar Atlasa kalnu grēdu un Sahāras tuksnesi, Magriba klimata, saimniecības, vēstures un etniskajā aspektā ilgstoši bijusi ciešā saskarsmē ar pārējo Vidusjūras reģionu. Sakarā ar jūras transporta vēsturiski ilgstošo dominanti tautas ciešāk tika saistītas ar jūru nekā ar sauszemi.

Reģions bijis politiski vienots tikai arābu valdīšanas pirmsākumos (8. gadsimta sākumā) un atkārtoti Almohada valdīšanas (1159—1229) laikā. Kooperācijas un ekonomiskās sadarbības veicināšanai Ziemeļāfrikas arābu valstis 1989. gadā nodibināja Arābu Magribas savienību. Tās dalībvalstis ir Maroka, Alžīrija, Tunisija, Lībija un Mauritānija. Kaut arī pirmsākumos Muamars Kadāfi redzēja šo savienību kā vienotu arābu supervalsti, tagad šai savienībai lielākoties ir Ziemeļāfrikas Tirdzniecības savienības funkcijas. Ekonomiskie un politiskie nemieri (sevišķi Alžīrijā) pēdējā laikā ir mazinājuši progresu izvirzīto mērķu sasniegšanai.[2]

Mūsdienu Magribas valstis un teritorijasLabot

AtsaucesLabot

  1. Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1978. 450. lpp.
  2. «Maghreb» (html). The Columbia Encyclopedia, Sixth Edition. 2001-05. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007-09-29. Skatīts: 2007-07-11.

Ārējās saitesLabot