Gibraltārs (angļu: Gibraltar, izrunā: /dʒᵻˈbrɒltər/, spāņu: Gibraltar, izrunā: /xiβɾalˈtaɾ/) ir Apvienotās Karalistes aizjūras teritorija Pireneju pussalas dienvidu daļā, kas ietver sevī Gibraltāra klinti un smilšaino zemes šaurumu, kas savieno klintis ar Pireneju pussalu.

Gibraltārs
Gibraltar
Gibraltāra karogs Gibraltāra ģerbonis
Karogs Ģerbonis
Devīze"Montis Insignia Calpe"
HimnaGod Save the King
Nacionālā dziesma: Gibraltar Anthem  1
Location of Gibraltārs
Location of Gibraltārs
GalvaspilsētaGibraltārs
Valsts valodas Angļu
Etniskās grupas  gibraltārieši, briti, marokāņi, indieši
Demonīms Gibraltārietis
Valdība Lielbritānijas aizjūras teritorija
 -  Monarhs Čārlzs III Vindzors
 -  Gubernators Deivids Stīls
 -  Galvenais ministrs Fabiāns Pikardo
Dibināšana
 -  Lielbritānijas aizjūras teritorija 1704.g. 
Platība
 -  Kopā 6,8 km² (241.)
 -  Ūdens (%) 0
Iedzīvotāji
 -  iedzīvotāji 2020. gadā 34003 (220.)
 -  Blīvums 5000/km² (n/a)
IKP (PPP) 2011. gada aprēķins
 -  Kopā $ 1 miljons 
 -  Uz iedzīvotāju $11,320 
TAI  0.961 (28.)
Valūta Gibraltāra mārciņa (GIP)
Laika josla (UTC+1)
 -  Vasarā (DST)  (UTC+2)
Interneta domēns .gi
ISO 3166-1 kods GI / GIB / GI
Tālsarunu kods +350

Ieņem stratēģiski nozīmīgu vietu Gibraltāra jūras šaurumā, kas savieno Vidusjūru ar Atlantijas okeānu. Tur izvietota arī NATO militārā jūras bāze.

Tā kā Gibraltārs ir Apvienotās Karalistes teritorija, tas ir arī Eiropas Savienības (ES) loceklis kopš 1973. gada (šajā gadā Apvienotā Karaliste pievienojās ES, bet bez Normandijas salām un Menas Salas). Uz to neattiecas kopējā ES lauksaimniecības politika, Šengenas vienošanās, kā arī tas neietilpst kopējā ES muitas zonā. Kopš 2004. gada Gibraltāra iedzīvotāji drīkst piedalīties Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Gibraltāra iedzīvotāji ir Apvienotās Karalistes un ES pilsoņi.

Pastāv viedoklis, ka nosaukums "Gibraltārs" cēlies no arābu pulkveža Tarika ibn Ziada vārda. Viņam par godu Gibraltāra klints tika nodēvēta par "Varoni Tariku" (Djebel al-Tarik).

Gibraltārs ir vienīgā vieta Eiropā, kur dzīvo savvaļas pērtiķi — magoti. Vietējais ticējums vēsta, ka Gibraltārs piederēs britiem tik ilgi, kamēr dzīvs būs kaut viens no šiem pērtiķiem.

Gibraltāra (viena no leģendārajiem Herkulesa stabiem) vēsture sniedzas vairāk kā 3000 gadu ilgā pagātnē. Nosaukums "Herkulesa stabi" sastopams vēl Platona darbos. Senie feniķieši un kartāgieši Gibraltāru izmantoja kā kuģu ostu. Romas impērijas laikā klints atradās tās teritorijā, bet pēc impērijas norieta to pārvaldīja dažādas ģermāņu ciltis, piemēram, vandaļi un goti.

Līdz ar islāma izplatīšanos un ekspansiju Gibraltārs uz ilgu laiku nonāca mauru īpašumā, kas to iekaroja 711. gadā. Tikai 1602. gadā tas pārgāja Spānijas valdījumos, tomēr 1704. gadā to iekaroja britu karaspēks. 1713. gadā, pēc Utrehtas miera līguma, ko Spānijai uzspieda Anglija un Francija, Gibraltārs pilnībā tika nodots Apvienotās Karalistes pakļautībā.

Gibraltārs ieguva kolonijas statusu 1830. gadā. 1967. gada 10. septembrī notika referendums, kurā vairākums Gibraltāra iedzīvotāju nobalsoja par to, lai paliktu Apvienotās Karalistes pārvaldījumā. Tas savukārt ļoti būtiski pasliktināja kolonijas attiecības ar Spāniju. Vairāk kā 17 gadus Spānija turēja robežu ar Gibraltāru slēgtu.

Ārējās saites

labot šo sadaļu