Šis raksts ir par Amerikas Savienoto Valstu štatu. Par salām skatīt rakstu Havaju salas.

Havajas (angļu: Hawaii, havajiešu: Hawaiʻi) ir viens no Amerikas Savienoto Valstu štatiem, aizņem lielāko daļu Havaju salu arhipelāga (izņemot Midveja atolu) Klusā okeāna ziemeļu daļā. Havaju administratīvais centrs ir Honolulu.

Havajas
Hawaii
Hawaiʻi
—  Štats  —
Flag of Havajas
Karogs
Official seal of Havajas
Emblēma
Neformālais nosaukums: The Aloha State
Havaju atrašanās vieta ASVHavaju atrašanās vieta ASV
Pārvaldes centrs Honolulu
Oficiālā valoda angļu, havajiešu
Valsts ASV
Iestāšanās ASV 1959. gada 21. augusts (50. ASV pavalsts)
Administrācija
 - Gubernators Deivids Ige (D)
Platība 
 - Kopējā 28 311 km²
Augstākais punkts 4 207,3 m
Iedzīvotāji
 - Kopā 1 360 301
 - Blīvums 48/km²
 - Rasu sastāvs baltie - 41,26%
melnie - 3,33%
Āzijas izceļotāji - 57,53%
havajieši - 22,1%
 - Reliģijas protestanti - 39%
katoļi - 24%
nereliģiozi - 18%
Mājaslapa: www.hawaii.gov
Havajas Vikikrātuvē

Havajas ir astotais mazākais štats ASV, vienpadsmitais mazākais pēc iedzīvotāju skaita un trīspadsmitais blīvāk apdzīvotais štats ASV. Havaju štats ir vienīgais ASV, kura karogā vēl joprojām iekļauts Apvienotās Karalistes karogs.

 
Havaju karalistes ģerbonis (1843).

Līdz 18. gadsimtam arhipelāgā bija vairākas polinēziešu karalistes, kuras 19. gadsimta sākumā bija apvienotas vienā Havaju karalistē (aptuveni 300 000 iedzīvotāju).

1893. gadā arhipelāgā ieradās ASV karaspēks un gāza karalieni Liliuokalani (havajiešu: Lili'uokalani, 1838–1917). 1894. gadā proklamēja Havaju republiku, kas de facto bija ASV protektorāts. 1898. gadā ASV anektēja Havaju salas, 1900. gadā piešķirot tām "teritorijas" statusu. 1908. gadā Pērlhārboras līcī ierīkoja Jūras kara flotes bāzi, kas bija nozīmīgs ASV armijas atbalsta punkts Klusajā okeānā. 1941. gada 7. decembrī Japānas armija uzbruka Pērlhārboras jūras kara bāzei. 1959. gada 21. augustā Havaju salas kļuva par 50. ASV pavalsti.

Ārējās saites

labot šo sadaļu