Grenāda

valsts Karību jūras reģionā

Grenāda (angļu: Grenada) ir suverēna salu valsts, kas atrodas uz Grenādas un sešu mazāku salu grupas Grenadīnu salu dienvidu daļā Karību jūras dienvidaustrumos. Ziemeļrietumos no tās atrodas Trinidāda un Tobāgo, ziemeļaustrumos Venecuēla, bet dienvidrietumos Sentvinsenta un Grenadīnas. Lielākās valsts pilsētas ir tās galvaspilsēta Sentdžordžesa, Gujava un Grīnvila.

Grenāda
Grenada
Grenādas karogs Grenādas ģerbonis
Karogs Ģerbonis
DevīzeEver Conscious of God We Aspire, Build and Advance as One People
HimnaHail Grenada
Location of Grenāda
Location of Grenāda
Galvaspilsēta
(un lielākā pilsēta)
Sentdžordžesa
12°03′N 61°45′W / 12.050°N 61.750°W / 12.050; -61.750
Valsts valodas Angļu
Valdība Parlamentārā demokrātija
 -  Karalis Čārlzs III Vindzors
 -  Ģenerālgubernators Cécile La Grenade
 -  Premjerministrs Keith Mitchell
Likumdevējs Parlaments
 -  Augšpalāta Senāts
Platība
 -  Kopā 344 km² (203.)
 -  Ūdens (%) 1,6
Iedzīvotāji
 -  iedzīvotāji 2012. gadā 109 590 (185.)
 -  Blīvums 318,58/km² (45.)
IKP (PPP) 2016. gada aprēķins
 -  Kopā $ 1,457 miljardi[1] 
 -  Uz iedzīvotāju $ 13 599 
TAI (2014) 0,750 (augsts) (79.)
Valūta Austrumkarību dolārs (XCD)
Laika josla (UTC−4)
 -  Vasarā (DST)  (UTC−4)
Interneta domēns .gd
Tālsarunu kods ++1-473
a 2002.

Grenāda ir pazīstama kā "Garšvielu sala" pateicoties salā augošajiem muskatriekstiem, Grenāda ir viena no lielākajām šo garšvielu eksportētājvalstīm pasaulē.

Grenāda ir 344 km2 liela, tur dzīvo 110 000 iedzīvotāji. Tās galvaspilsēta ir Sentdžordžesa. Grenādas nacionālais putns ir kritiski izmirstošais Grenādas balodis, nacionālais dzēriens ir rums, sporta veidi — krikets un futbols. Kriketam ir būtiska loma Grenādas kultūrā.

Ģeogrāfija labot šo sadaļu

Grenāda ir lielākā sala Grenadīnās. Salas ir vulkāniskas izcelsmes ar ļoti bagātu augsni. Grenāda ir diezgan kalnaina, visaugstākais ir Sentkaterīnas kalns (840 m). Vairākas mazas upes ar skaistiem ūdenskritumiem ietek jūrā no šiem kalniem. Grenādā ir tropiskais klimats: karsta un mitra lietus sezona, sausajā sezonā ir sastopami pasāti. Grenādu, kas atrodas viesuļvētru joslā, 50 gadu laikā ir skārušas tikai 3 viesuļvētras.

Reliģija labot šo sadaļu

Reliģija Procenti
Romas katoļi 53%
Anglikāņi 14%
Citi protestanti 33%
Rastafari / Spiritisti 1.3%
Hinduisms 0.7%
Musulmaņi 0.3%
Budisms 0.2%
Bahāisms 0.2%

Grenāda ir izteikti reliģioza valsts. Neskaitot nelielu rastafari kopienu, kas dzīvo Grenādā, gandrīz visi valsts iedzīvotāji (99,8%) ir kristieši. Puse no iedzīvotājiem ir Romas katoļi; lielākā protestantu grupa ir anglikāņi, pārējie ir prezbiterāņi un Septītās dienas adventisti. Vairumam baznīcu ir savas skolas, kas ir pieejamas visu ticību pārstāvjiem. Grenādā ir arī neliela musulmaņu kopiena, kas pārsvarā cēlusies no Gudžarātas ieceļojušajiem indiešu imigrantiem, kuri ieradās koloniālajā periodā tirdzniecības nolūkos.

Atsauces labot šo sadaļu

  1. «Grenāda». International Monetary Fund. Skatīts: 2010-04-21.

Ārējās saites labot šo sadaļu