Gērnsija

Gērnsija (angļu: Bailiwick of Guernsey, franču: bailliage de Guernesey) ir Apvienotās Karalistes Kroņa īpašums. Pašas Gērnsijas salas, kas ir otrā lielākā Normandijas sala Lamanša jūras šaurumā pēc Džērsijas, platība ir 65 km², taču administratīvi pie Gērnsijas tiek pieskaitītas arī Oldernija, Sarka un citas mazākas salas tās tuvumā, veidojot kopējo teritoriju 78 km². 2007. gadā kopējais Gērnsijas iedzīvotāju skaits bija 65 573. Gērnsijas galvaspilsēta ir Sentpīterporta.

Gērnsija Bailiwick of Guernsey Bailliage de Guernesey
Karogs Ģerbonis
Galvaspilsēta		Sentpīterporta 49°27′N 2°33′W
Valsts valodas		angļu valoda franču valoda
Valdība		Apvienotās Karalistes Kroņa īpašums
Platība
-	Kopā	78 km²
-	Ūdens (%)	0
Iedzīvotāji
-	iedzīvotāji 2007. gadā. gadā	65 573
-	Blīvums	836,3/km²
Valūta		Sterliņu mārciņa (GBP)
Laika josla		GMT (UTC0)
-	Vasarā (DST)	BST (UTC+1)
Interneta domēns		.gg
Tālsarunu kods		+44-1481

Gērnsija ir britu kronim tieši pakļauta teritorija (crown dependency), taču, tāpat kā Džērsija un Mena, nav Apvienotās Karalistes daļa.

Vēsture

Vikingu laikos 9. gadsimtā salai uzbruka normāņi, 933. gadā to pakļāva Ruānas grāfs, vēlāk tā piederēja Normandijas hercogistei, kuru līdz 1204. gadam pārvaldīja Anglijas karaļi. 1259. gadā Anglijas karalis atteicās no pretenzijām uz Normandijas hercoga titulu, bet saglabāja tiesības uz Gērnsiju un citām Kanāla salām. Otrā pasaules kara laikā no 1940. līdz 1945. gadam Gērnsijas salu bija okupējis Vācijas karaspēks.

Kad no 1973. līdz 2020. gadam Apvienotā Karaliste bija Eiropas Savienības dalībvalsts, Gērnsija palika ārpus ES robežām.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Gērnsija.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)