Gērnsija (angļu: Bailiwick of Guernsey, franču: bailliage de Guernesey) ir Apvienotās Karalistes Kroņa īpašums un otrā lielākā Normandijas sala Lamanša jūras šaurumā pēc Džērsijas. Pašas Gērnsijas salas platība ir 65 km², taču administratīvi pie Gērnsijas tiek pieskaitītas arī Oldernija, Sarka un citas mazākas salas tās tuvumā, veidojot kopējo teritoriju 78 km². 2007. gadā kopējais Gērnsijas iedzīvotāju skaits bija 65 573. Gērnsijas galvaspilsēta ir Sentpīterporta.

Gērnsija
Bailiwick of Guernsey
Bailliage de Guernesey
Gērnsijas karogs Gērnsijas ģerbonis
Karogs Ģerbonis
Location of
GalvaspilsētaSentpīterporta
49°27′N 2°33′W / 49.450°N 2.550°W / 49.450; -2.550
Valsts valodas angļu valoda
franču valoda
Valdība Apvienotās Karalistes Kroņa īpašums
Platība
 -  Kopā 78 km² 
 -  Ūdens (%) 0
Iedzīvotāji
 -  iedzīvotāji 2007. gadā. gadā 65 573 
 -  Blīvums 836,3/km² 
Valūta Sterliņu mārciņa (GBP)
Laika josla GMT (UTC0)
 -  Vasarā (DST) BST (UTC+1)
Interneta domēns .gg
Tālsarunu kods +44-1481

Gērnsija ir britu kronim tieši pakļauta teritorija (crown dependency), taču, tāpat kā Džērsija un Mena, nav Apvienotās Karalistes daļa.

VēstureLabot

Vikingu laikos 9. gadsimtā salai uzbruka normāņi, 933. gadā to pakļāva Ruānas grāfs, vēlāk tā piederēja Normandijas hercogistei, kuru līdz 1204. gadam pārvaldīja Anglijas karaļi. 1259. gadā Anglijas karalis atteicās no pretenzijām uz Normandijas hercoga titulu, bet saglabāja tiesības uz Gērnsiju un citām Kanāla salām. Otrā pasaules kara laikā no 1940. līdz 1945. gadam Gērnsijas salu bija okupējis Vācijas karaspēks.

Kad no 1973. līdz 2020. gadam Apvienotā Karaliste bija Eiropas Savienības dalībvalsts, Gērnsija palika ārpus ES robežām.