Gērnsija

Gērnsija
Gērnsija Bailiwick of Guernsey; Bailliage de Guernesey
Karogs	Ģerbonis
	Himna: ; Sarnia Cherie (oficiālā);
	Location of
Galvaspilsēta	Sentpīterporta; 49°27′N 2°33′W / 49.450°N 2.550°W
Valsts valodas	angļu valoda; franču valoda
Valdība	Apvienotās Karalistes Kroņa īpašums
Platība
Iedzīvotāji
Valūta	Sterliņu mārciņa (GBP)
Laika josla	GMT (UTC0)
Interneta domēns	.gg
Tālsarunu kods	+44-1481

Gērnsija (angļu: Bailiwick of Guernsey, franču: bailliage de Guernesey) ir Apvienotās Karalistes Kroņa īpašums. Pašas Gērnsijas salas, kas ir otrā lielākā Normandijas sala Lamanša jūras šaurumā pēc Džērsijas, platība ir 65 km², taču administratīvi pie Gērnsijas tiek pieskaitītas arī Oldernija, Sarka un citas mazākas salas tās tuvumā, veidojot kopējo teritoriju 78 km². 2016. gadā kopējais Gērnsijas iedzīvotāju skaits bija 67 334.^[1] Gērnsijas galvaspilsēta ir Sentpīterporta.

Gērnsija ir britu kronim tieši pakļauta teritorija (angļu: crown dependency), taču, tāpat kā Džērsija un Mena, nav Apvienotās Karalistes daļa.

Etimoloģija labot šo sadaļu

Salas nosaukums ir cēlies no senskandināvu gron(-s-)oy — "zaļā sala" vai no bretoņu guern - "alkšņa koks".^[2]

Vēsture labot šo sadaļu

Vikingu laikos 9. gadsimtā salai uzbruka normāņi, 933. gadā to pakļāva Ruānas grāfs, vēlāk tā piederēja Normandijas hercogistei, kuru līdz 1204. gadam pārvaldīja Anglijas karaļi. 1259. gadā Anglijas karalis atteicās no pretenzijām uz Normandijas hercoga titulu, bet saglabāja tiesības uz Gērnsiju un citām Kanāla salām.

Otrā pasaules kara laikā no 1940. līdz 1945. gadam Gērnsijas salu bija okupējis Vācijas karaspēks.

Kad no 1973. līdz 2020. gadam Apvienotā Karaliste bija Eiropas Savienības dalībvalsts, Gērnsija palika ārpus ES robežām.

Geogrāfija labot šo sadaļu

Gērnsija ir otra lielākā (platība — 63 km²) sala no Normandijas salām. Gērnsijas kroņa īpašuma sastāvā papildus, neieskaitot pašu Gernsijas salu ir Aldernijas, Sarkas, Hermas, Jetu, Breku, Lihu, Burhu, Caskets, Ortak, Krevishon, Ūme salas un daudzas mazas neapdzīvotas saliņas un klintis. Visas teritorijas kopējā platība ir 78 km².