Dienvideiropa

Eiropas dienvidu daļa

Dienvideiropa ir Eiropas dienvidu daļa, kurā pēc Eiropas Savienības (ES) ieteiktās definīcijas ietilpst Eiropas Vidusjūras valstis Grieķija, Itālija, Malta, Portugāle, Sanmarīno, Spānija, Vatikāns (Svētais Krēsls), autonomā AK daļa Gibraltārs, kā arī Turcijas Eiropas daļa.[2]

Eiropas reģioni pēc ANO definīcijas[1] (Dienvideiropa iekrāsota zaļā krāsā):
    Ziemeļeiropa
    Rietumeiropa
    Austrumeiropa
     — Dienvideiropa

Šim terminam nav skaidras definīcijas un tas var variēt atkarībā no tā vai ģeogrāfiski, kulturāli, lingvistiski vai vēsturiski faktori tiek ņemti vērā. Francijas dienvidi bieži tiek ieskaitīti Dienvideiropā, taču visa Francija reti (no lingvistiski-kulturāla viedokļa) tiek iekļauta šajā reģionā.

Dienvideiropas valstis pēc ANO definīcijasLabot

 
Viena no Dienvideiropas piedāvātajām definīcijām

Pēc Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) piedāvātās definīcijas Dienvideiropā atrodas 16 valstis un viena atkarīgā teritorija. Tās ir uzskaitītas zemāk. Citās piedāvātajās definīcijās Dienvideiropā iekļauj arī Bulgāriju, Turciju, Franciju, Monako.

Valsts Platība, km2 Galvaspilsēta
  Albānija 28748 Tirāna
  Andora 468 Andora la Velja
  Bosnija un Hercegovina 51197 Sarajeva
  Grieķija 131957 Atēnas
  Horvātija 56610 Zagreba
  Itālija 301323 Roma
  Kosova 10887 Priština
  Malta 316 Valleta
  Melnkalne 13812 Podgorica
  Portugāle 92345 Lisabona
  Sanmarīno 61 Sanmarīno
  Serbija 77474 Belgrada
  Slovēnija 20253 Ļubļana
  Spānija 504782 Madride
  Vatikāns 0.44 Vatikāns
  Ziemeļmaķedonija 25713 Skopje
Atkarīgās teritorijas
Valsts Platība, km2 Galvaspilsēta
  Gibraltārs (Apvienotās Karalistes
aizjūras teritorija)
6.5 Gibraltārs

No šīm valstīm sešas ir iekšzemes valstisAndora, Kosova, Sanmarīno, Serbija, Vatikāns, Ziemeļmaķedonija. Reģionā ir vairākas pundurvalstisAndora, Malta, Sanmarīno un Vatikāns (arī Monako citas Dienvideiropas definīcijas gadījumā, kā arī Gibraltāru var apskatīt kā pundurvalstiņu).

ĢeogrāfijaLabot

Dienvideiropā ir vairāki vulkāni, tie atrodas Itālijā. Slavenākie no tiem ir Etna, Vezuvs un Stromboli.

Lielākā daļa no valstīm atrodas pie Vidusjūras. Lielākā Vidusjūras sala Sicīlija pieder Itālijai. Lielākā daļa no Itālijas atrodas Apenīnu pussalā.

Egejas jūra ir ļoti bagātīga ar salām; lielākā daļa no tām pieder Grieķijai. Tai pieder vairāk nekā 2000 salu. Lielākā no šīm salām ir Krēta.

Baleāru Salas pieder Spānijai, tās ir tūristu ļoti iecienītas salas. Baleāru salu lielāka ir Palma, kas atrodas Maļorkas salā.

Adrijas jūras austrumu piekrastē atrodas Dalmācija, kas pieder Horvātijai.

Tūrisma objektiLabot

 
Kolizejs Romā

Tā kā Dienvideiropā valda Vidusjūras klimats, tad šo reģionu ir iecienījuši daudzi tūristi. Slavenākie tūristu apskates objekti ir šādi:

AtsaucesLabot

Ārējās saitesLabot