Ziemeļamerika
Ziemeļamerika ir trešais lielākais kontinents pēc platības un ceturtais lielākais — pēc iedzīvotāju skaita. To apskalo Ziemeļu ledus okeāns ziemeļos, Atlantijas okeāns — ziemeļaustrumos un austrumos, Karību jūra — dienvidaustrumos un Klusais okeāns — dienvidrietumos un rietumos. Kontinenta platība ir 24 230 000 kvadrātkilometru. 2008. gadā iedzīvotāju skaits bija 528 720 588.
Platība | 24 709 000 km2 |
---|---|
Iedzīvotāji | 528 720 588 (2008) |
Blīvums | 22,9 /km2 |
Valstis | 23 |
Atkarīgās teritorijas | 22 |
Valodas | angļu, franču, spāņu, Amerikas pamatiedzīvotāju valodas, u. c. |
Laika zonas | UTC-10 līdz UTC |
Lielākās pilsētas | |
Organizācijas | NAFTA |
Ziemeļamerika atrodas ziemeļos pasaules daļai, kuru dēvē par Jauno Pasauli, Rietumu puslodi vai vienkārši — par Ameriku. Ziemeļamerika ir savienota tikai ar Dienvidameriku. Šo savienojumu šaurākajā vietā dēvē par Panamas zemesšaurumu, kas dienvidaustrumos beidzas ar Darjenas grēdu. Saskaņā ar dažiem avotiem, Ziemeļamerikas robeža ir nevis Panamas zemesšaurums, bet gan Tevantepekas zemesšauruma šaurākā vieta starp Meksikas līci un Kluso okeānu, un šo reģionu starp šiem zemesšaurumiem dēvējot par Centrālameriku. Tomēr plašāk ir izplatīts uzskats, ka Centrālamerika ir Ziemeļamerikas sastāvdaļa.
Ģeogrāfija
labot šo sadaļuZiemeļamerikā var izšķirt četrus lielus reģionus: centrālie līdzenumi, vai lielās prērijas, kas izstiepušās no Meksikas līča līdz Kanādas Arktikai, ģeoloģiski jaunas; kalnaini rietumi, ieskaitot Klinšu kalnus, Lielo Baseinu, Kaliforniju un Aļasku; ar pacēlumiem, bet relatīvi līdzeno Kanādas vairogu plakankalni ziemeļaustrumos; un daudzveidīgo austrumu reģionu, kas ietver Apalaču kalnus, piekrastes līdzenumu līdz Atlantijas piekrastei, un Floridas pussalu. Meksika, ar tās garajām plakankalnēm, ūdenskritumiem galvenokārt rietumu reģionos, kaut gan austrumpiekrastes līdzenumos tās izstieptas līdz līcim.
Rietumu kalni ir sašķelti vidusdaļā, klinšainajos apgabalos un piekrastes apgabalos Kalifornijā, Oregonā un Vašingtonas štatā, ar Lielo Baseinu — apgabalos ar mazāku platību — starp tiem. Augstākā virsotne ir Denali Aļaskā.
Kopš 1931. gada Ragbi Ziemeļdakotā oficiāli uzskata par Ziemeļamerikas ģeogrāfisko centru. Atrašanās vieta ir atzīmēta ar 4,5 metrus augstu akmens obelisku.
Kontinenta galējie punkti ir:
- ziemeļu — Kaffeklubenas sala Grenlandes ziemeļu piekrastē,
- dienvidu — Kokosa sala Klusajā okeāna,
- rietumu — Vrangeļa rags Aleutu salās,
- austrumu — Ziemeļaustrumu rags Grenlandē.
Kontinentālās daļas galējie punkti ir:
- ziemeļu — Zenīta rags Būtijas pussalas ziemeļu galā,
- dienvidu — Marjato rags Panamā,
- rietumu — Velsas Prinča rags Aļaskā,
- austrumu — Sentčārlza rags Labradorā.
Klimats
labot šo sadaļuKlimatu visvairāk iespaido meridionāli izvietotās kalnu grēdas un aukstās straumes kontinenta piekrastē. Kordiljeru dēļ Klusā okeāna ietekme izpaužas tikai rietumu piekrastē. Atlantijas okeāns iespaido plašu Ziemeļamerikas teritoriju līdz pat Kordiljeriem. Aukstās gaisa masas no ziemeļiem brīvi plūst virs līdzenumiem un nokļūst tālu dienvidos.
Ziemeļamerikas vidieni pastāvīgi apdraud postoši virpuļviesuļi - tornado. Tie veidojas, siltajām, mitrajām Atlantijas okeāna gaisa masām sastopoties ar auksto gaisu no Ziemeļu Ledus okeāna. Vēja ātrums var pārsniegt 100 m/s. Gaisa virpulis spēj pacelt un aiznest automobiļus, sagraut ēkas.
Savukārt Meksikas līcī un Karību jūrā bieži plosās tropiskie cikloni - taifūni. Tie saceļ ļoti augstus viļņus, kas noposta piekrasti, un atnes stipras lietusgāzes.
Ziemeļamerikas klimats un daba ir ļoti daudzveidīgi, jo kontinents ir izstiepts gan ziemeļu - dienvidu, gan austrumu - rietumu virzienā.
Reģionālais un politiskais iedalījums
labot šo sadaļuKontinentā ir trīs lielas valstis: Kanāda (tai pieder dažas lielas salas Ziemeļamerikas krastos, ieskaitot Vankūveras salu un Karalienes Šarlotes salas rietumos, Prinča Edvarda salu, Ņūfaundlendu un Keipbretonas salu austrumos, un Elsmīra salu, Bafina salu, un Viktorijas salu ziemeļos Kanādas arktiskajā arhipelāgā); Meksika (ieskaitot Reviljahihedo arhipelāgu un salīdzinoši mazākas salas tuvāk piekrastei); un lielākā daļa Amerikas Savienoto Valstu (ieskaitot Aleutu salas, Aļasku, bet ne ASV Havaju štatu, kas atrodas Klusajā okeānā).
Kontinenta galējajās dienvidu daļās, relatīvi mazajā apgabalā sauktā par Centrālameriku, ir valstis: Beliza, Kostarika, Salvadora, Gvatemala, Hondurasa, Nikaragva un Panama.
Amerikas Savienotās Valstis un Kanādu dažreiz dēvē par Angloameriku, kamēr pārējo Ziemeļameriku (neieskaitot Grenlandi un dažas salas) un Dienvidameriku — par Latīņameriku.
Apzīmējums "Ziemeļamerika" tiek lietots arī citur, ne tikai ģeogrāfijā, tas var nozīmēt dažādas lietas dažādiem cilvēkiem. Daudziem ASV amerikāņiem un kanādiešiem apzīmējums ir tikai vispārīgā lietošanā, tiek bieži lietots, lai apzīmētu tikai "tikai Amerikas Savienotās Valstis un Kanādu", neietverot Meksiku un Centrālamerikas valstis, ja vien kontekstā tas nav skaidri pateikts, tām arī jābūt iekļautām (piemēram, specifiski attiecībā uz Meksiku, kad runāts tiek par NAFTA). Tas ir kultūras un ekonomikas aspektu dēļ, jo ASV un Kanāda ir daudz līdzīgākas viena otrai, salīdzinot ar pārējām Ziemeļamerikas valstīm. Meksikāņi tomēr apzinās, ka ir Ziemeļamerikas daļa un un vēlas tikt uzskatīti par tās daļu. Bet Centrālamerikas iedzīvotāji lielākoties neiebilst, ka viņus dēvē par centrālamerikāņiem.
Dienvidaustrumos kontinenta malā atrodas salu ķēdes, teritorijas sauktas par Antiļu vai Karību salām, kas ietver:
- Angilju (Britu kolonija)
- Antigvu un Barbudu
- Arubu (Nīderlandes daļa)
- ASV Virdžīnas (ASV teritorija)
- Bahamu Salas
- Barbadosu
- Britu Virdžīnas (Britu kolonija)
- Dominiku
- Dominikānu
- Grenādu
- Gvadelupu (Francijas daļa)
- Haiti
- Jamaiku
- Kaimanu Salas (Britu kolonija)
- Kubu
- Martiniku (Francijas daļa)
- Montserratu (Britu kolonija)
- Navasas salas (ASV teritorija)
- Nīderlandes Antiļu salas (Nīderlandes daļa)
- Puertoriko (ASV teritorija)
- Sentkitsu un Nevisu
- Sentlūsiju
- Seintvinsentu un Grenadīnas
- Trinidādu un Tobāgo
- Tērksu un Kaikosu (Britu kolonija)
Ziemeļamerikai tiek pieskaitīta arī Britu kolonija Bermudu salas, kas atrodas Atlantijas okeānā, kā arī Grenlande, kas ir Dānijas Karalistes daļa un lielākā sala pasaulē, un Senpjēra un Mikelona, atrodama pie Kanādas krastiem, pēdējā no Francijas teritorijām Amerikas ziemeļos.
Valstu platība un iedzīvotāju skaits
labot šo sadaļuNosaukums | Platība (km²) | Iedzīvotāju skaits (aptuveni, 01.07.2002) |
Iedzīvotāju blīvums (iedz./km²) |
---|---|---|---|
Amerikas Savienotās Valstis | 9 629 091 | 280 562 489 | 29 |
Angilja (Lielbr.) | 102 | 12 446 | 122 |
Antigva un Barbuda | 443 | 67 448 | 152 |
Aruba (Nīd.) | 193 | 70 441 | 365 |
ASV Virdžīnas (ASV) | 352 | 123 498 | 351 |
Bahamu Salas | 13 940 | 300 529 | 22 |
Barbadosa | 431 | 276 607 | 642 |
Beliza | 22 966 | 262 999 | 11 |
Bermudu salas (Lielbr.) | 53 | 63 960 | 1200 |
Britu Virdžīnas (Lielbr.) | 153 | 21 272 | 139 |
Dominika | 754 | 70 158 | 93 |
Dominikāna | 48 730 | 8 721 594 | 179 |
Grenlande (Dān.) | 2 166 086 | 56 376 | 0,03 |
Grenāda | 344 | 89 211 | 259 |
Gvadelupa (Fr.) | 1780 | 435 739 | 245 |
Gvatemala | 108 890 | 13 314 079 | 122 |
Haiti | 27 750 | 7 063 722 | 255 |
Hondurasa | 112 090 | 6 560 608 | 59 |
Jamaika | 10 991 | 2 680 029 | 244 |
Kaimanu Salas (Lielbr.) | 262 | 36 273 | 138 |
Kanāda | 9 976 140 | 31 902 268 | 3,2 |
Kostarika | 51 100 | 3 834 934 | 75 |
Kuba | 110 860 | 11 224 321 | 101 |
Martinika (Fr.) | 1100 | 422 277 | 384 |
Meksika | 1 972 550 | 103 400 165 | 52 |
Montserrata (Lielbr.) | 102 | 8437 | 83 |
Navasas sala (ASV) | 5 | 0 | n/a |
Nīderlandes Antiļas (Nīd.) | 960 | 214 258 | 223 |
Nikaragva | 129 494 | 5 023 818 | 39 |
Panama | 78 200 | 2 882 329 | 37 |
Puertoriko (ASV) | 9104 | 3 957 988 | 435 |
Salvadora | 21 040 | 6 353 681 | 302 |
Sentkitsa un Nevisa | 261 | 38 736 | 148 |
Sentlūsija | 616 | 160 145 | 260 |
Senpjēra un Mikelona (Fr.) | 242 | 6954 | 29 |
Sentvinsenta un Grenadīnas | 389 | 116 394 | 299 |
Trinidāda un Tobāgo | 5128 | 1 104 209 | 215 |
Tērksas un Kaikosas (Lielbr.) | 430 | 18 738 | 44 |
Kopā | 24 497 994 | 490 354 921 | 20,0 |
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ziemeļamerika.