Eritreja

Eritreja ir valsts Āfrikas ziemeļaustrumos. Valsts lielākā pilsēta un galvaspilsēta ir Asmera. Robežojas ar Sudānu rietumos, Etiopiju dienvidos un Džibutiju dienvidaustrumos, bet austrumos un ziemeļaustrumos to apskalo Sarkanā jūra. Eritrejai ir ap 1000 km gara jūras robeža ar Sarkano jūru. Valsts kopējā platība ir 117 600 kvadrātkilometru, iekļaujot Dahlakas salas, padarot to par 101. lielāko valsti pasaulē pēc platības. Eritreja ir viena no jaunākajām Āfrikas valstīm — 1993. gadā tā ar referenduma palīdzību ieguva neatkarību no Etiopijas.

Eritrejas Valsts Hagere Ertra ሃገረ ኤርትራ
Karogs Ģerbonis
Himna: Ertra, Ertra, Ertra
Location of Eritrea
Galvaspilsēta (un lielākā pilsēta)		Asmera 600) 15°20′N 38°55′E
Valsts valodas		tigraju valoda arābu valoda
Valdība		Unitāra vienas partijas prezidentāla republika
-	Prezidents	Jesaja Afeverks
Neatkarība
-	no Itālijas	no 1941. gada novembra
-	no Etiopijas (de facto)	1991. gada 24. maijā
-	no Etiopijas (de jure)	1993. gada 24. maijā
Platība
-	Kopā	117 600 km² (101.)
Iedzīvotāji
-	iedzīvotāji 2016. gadā	5869869 (116.)
-	Blīvums	51,8/km² (154.)
IKP (PPP)		2012. gada aprēķins
-	Kopā	$4,396 miljardi
-	Uz iedzīvotāju	$776
TAI (2011)		0,351 (zems) (181.)
Valūta		Eritrejas nakfa (ERN)
Laika josla		EAT (UTC+3)
Interneta domēns		.er
ISO 3166-1 kods		232 / ERI / ER
Tālsarunu kods		+291

Vēsture

Eritrejas nosaukums cēlies no grieķu valodas (grieķu: Ἐρυθραία — "sarkanā"), līdz 16. gadsimtam tā ietilpa Etiopijas impērijas sastāvā, bet pēc tam to iekaroja Osmaņu impērija. 1882. gadā reģionā ienāca itāļi, kas vispirms iekaroja Asebas pilsētu, bet pāris gadus vēlāk visu pārējo apgabalu, 1890. gadā nodibinot Eritrejas koloniju.

Kad 1936. gadā Itālija iekaroja Etiopiju, abas valstis apvienoja vienā Itālijas kontrolētā zemē. Otrā pasaules kara laikā 1941. gadā Etiopija ar Eritreju tās sastāvā nokļuva britu kontrolē.

1952. gadā ar ANO rezolūciju Eritreju apvienoja ar Etiopiju. Lai arī vairākus gadu desmitus eritrieši cīnījās par neatkarību, to viņiem izdevās panākt tikai pēc referenduma 1993. gadā. Mūsdienās Eritreja ir prezidentāli pārvaldīta valsts.

Ģeogrāfija

Valsts atrodas Āfrikas ziemeļaustrumos un tās krastus apskalo Sarkanā jūra. Valsti divās daļās sadala kalnu grēda, kuras rietumu daļā atrodas auglīgas zemes, bet austrumos — pustuksnesis. Augstākais punkts ir Soiras kalns, kas ir 3018 metrus augsts un atrodas Eritrejas vidusdaļā. Garākā upe valstī ir Baraka.

Lielākās Eritrejas pilsētas ir galvaspilsēta Asmera, kā arī ostas pilsēta Aseba un austrumu pilsēta Masava.

Klimats

Kalnos valda mērenais klimats, bet zemienēs ir karstais klimats. Laiks pārsvarā ir karsts un sauss, izņemot lietus sezonu, kas ilgst no februāra līdz aprīlim.

Administratīvais iedalījums

Eritreja ir sadalīta sešos reģionos — Dienvidu, Centrālajā, Gašas—Barkas, Ansebas, Ziemeļu Sarkanās jūras un Dienvidu Sarkanās jūras reģionos. Lielākais ir Dienvidu reģions ar 1 476 765 iedzīvotājiem, bet mazākais ir Dienvidu Sarkanās jūras reģions, kuru apdzīvo 398 073 iedzīvotāji.

Politika

Eritreja ir vienas partijas valsts, kurā valdošā partija ir Tautas demokrātijas un taisnīguma fronte.Eritrejas prezidents ir gan valsts galva, gan valdības vadītājs. Nacionālā asembleja sastāv no 150 vietām — 75 dalībniekus ievēl iedzīvotāji, bet pārējās 75 vietas aizņem dalībnieki no valdošās partijas. Asembleja tika izveidota 1993. gadā neilgi pēc neatkarības iegūšanas. Tā kopš 2002. gada nav rīkojusi nevienu sanāksmi. Valstī kopš 1993. gada nav notikušas vēlēšanas. Valsts konstitūcija tika ratificēta 1997. gadā, taču nav tikusi ieviesta. Kopš 1993. gada 24. maija valsts prezidents ir Jesaja Afeverks.

Iedzīvotāji

Eritrejā 2012. gadā dzīvoja 6 233 682 iedzīvotāji, padarot to par 107. lielāko valsti pasaulē pēc iedzīvotāju skaita. Eritrejas populācija sastāv no 9 etniskajām grupām, no kurām trigini un tigri kopumā veido lielāko daļu no iedzīvotāju skaita jeb 85% no visa iedzīvotāju skaita. No tiem trigini veido 55%, bet tigri 30% no kopējā skaita.

Reliģija

Pēc 2012. gada datiem, lielākā daļa no Eritrejas iedzīvotājiem jeb 62,9% pieder pie kristietības, 36,2% pie islāma, bet 0,9% pie citas reliģijas, kā afrikāņu tradicionālās reliģijas un animisma. Ar katru gadu pieaug kristietības sekotāju skaits, piemēram, 2011. gadā 50% piederēja pie kristietības, 48% pie islāma, bet 2% pie citas reliģijas.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Eritreja.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Mūsdienu Ukrainas enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)