Luksemburga
- Šis raksts ir par valsti Eiropā. Par citām jēdziena Luksemburga nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Luksemburgas Lielhercogiste (luksemburgiešu: Groussherzogtum Lëtzebuerg, franču: Grand-Duché de Luxembourg, vācu: Großherzogtum Luxemburg) ir valsts Rietumeiropā. Valsts iekārta ir unitāra parlamentāra konstitucionālā monarhija.
| Luksemburgas Lielhercogiste luksemburgiešu: Groussherzogtum Lëtzebuerg franču: Grand-Duché de Luxembourg vācu: Großherzogtum Luxemburg |
||||||
|---|---|---|---|---|---|---|
|
||||||
| Devīze: luksemburgiešu: Mir wëlle bleiwe wat mir sinn franču: Nous voulons rester ce que nous sommes vācu: Wir wollen bleiben, was wir sind ("Mēs gribam palikt kas mēs esam") |
||||||
| Himna: Ons Heemecht Mūsu Dzimtene |
||||||
 Luksemburga (zaļa) |
||||||
| Galvaspilsēta (un lielākā pilsēta) | Luksemburga 49°36′N 6°7′E / 49.600°N 6.117°E | |||||
| Valsts valodas | luksemburgiešu valoda (de jure kopš 1984), vācu valoda franču valoda |
|||||
| Demonīms | Luksemburgietis | |||||
| Valdība | Unitāra parlamentāra konstitucionālā monarhija | |||||
| - | Monarhs | Lielhercogs Anrī | ||||
| - | Premjerministrs | Ksavjē Betels | ||||
| Neatkarība | ||||||
| - | No Franču impērijas | 1815. gada 9. jūnijā | ||||
| - | 1st Treaty of London | 1839. gada 19. aprīlī | ||||
| - | 2nd Treaty of London | 1867. gada 11. maijā | ||||
| Iestāšanās ES | 1957. gada 25. martā | |||||
| Platība | ||||||
| - | Kopā | 2 586,4 km² (175.) | ||||
| - | Ūdens (%) | 0.00% | ||||
| Iedzīvotāji | ||||||
| - | iedzīvotāji 2023. gadā | 660 809[1] (168.) | ||||
| - | 2021. gada tautas skaitīšana | 643 941[2] | ||||
| - | Blīvums | 255/km² (59.) | ||||
| IKP (PPP) | 2022. gada aprēķins | |||||
| - | Kopā | $90,532 miljardi[3] | ||||
| - | Uz iedzīvotāju | $140 694[3] | ||||
| IKP (nominālais) | 2022. gada aprēķins | |||||
| - | Kopā | $86,898 miljardi[3] | ||||
| - | Uz iedzīvotāju | $135 046[3] | ||||
| TAI (2021) | ▲ 0,930[4] (ļoti augsts) (17.) | |||||
| Valūta | Euro (€)2 (EUR) |
|||||
| Laika josla | CET (UTC+1) | |||||
| - | Vasarā (DST) | CEST (UTC+2) | ||||
| Interneta domēns | .lu3 | |||||
| Tālsarunu kods | +352 | |||||
| 1 | Not the same as the Het Wilhelmus of the Nīetherlands. | |||||
| 2 | Pirms 1999: luksemburgiešu franču | |||||
| 3 | Arī .eu, kopā ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm. | |||||
Luksemburga ir Eiropas Savienības, NATO, ESAO, ANO un Beniluksa dalībvalsts. Ziemeļrietumos Luksemburga robežojas ar Beļģiju, austrumos ar Vāciju un dienvidos ar Franciju.
Etimoloģija Labot
Valsts nosaukums cēlies no Lucilinburhuc, vēlāk Lützelburg, mazās pils nosaukuma, ap kuru tika uzcelta Luksemburgas pilsēta. Luksemburga radās kā grāfiste toreizējā Svētās Romas impērijā un ir pēdējā lielhercogiste pasaulē.
Luksemburgas administratīvais iedalījums Labot
Administratīvi Luksemburga tiek iedalīta trīs distriktos (franču: district, vācu un luksemburgiešu: Distrikt). Distrikti savukārt tiek iedalīti kantonos (canton/Kanton), visā valstī ir 12 kantoni. Par kantoniem sīkākas vienības ir komūnas (commune/Gemeinde/Gemeng). Visā valstī ir 102 komūnas. Luksemburgas pilsēta ir sadalīta 24 kvartālos (Quartiers/Stadtteile/Quartierën).
Vēsture Labot
Viduslaikos Svētās Romas impērijas teritorijā pastāvēja Luksemburgas grāfiste (1059–1353), ķeizars Kārlis IV Luksemburgs to pārveidoja par Luksemburgas hercogisti (1353–1795).
Pēc Vestfālenes miera līguma Luksemburga ietilpa Spānijas Nīderlandes sastāvā, tās dienviddaļu 1659. gadā pievienoja Francijai.
Pēc franču okupācijas Napoleona karu laikā Vīnes kongress nolēma 1815. gadā Luksemburgu sadalīt starp Prūsijas Karalisti un Apvienoto Nīderlanes karalisti.
Pēc Beļģijas revolūcijas 1839. gada Londonas konferencē Luksemburga tika sadalīta Beļģijas Luksemburgā un tagadējā Luksemburgas Lielhercogistē, kas līdz 1890. gadam atradās personālūnijā ar Nīderlandes karalisti.
Pirmā un Otrā pasaules kara laikā Luksemburgu okupēja Vācija. Pēc Otrā pasaules kara Luksemburga atteicās no politiskās neitralitātes un pievienojās NATO un Apvienoto Nāciju Organizācijas izveidē. 1957. gadā Luksemburga kopā ar piecām citām valstīm nodibināja Eiropas Ekonomikas kopienu (mūsdienās Eiropas Savienība), kopš 1999. gada valsts ir eirozonā.
Atsauces Labot
- ↑ statec.lu [0=Th%C3%A8mes%2C1%7CPopulation%20et%20emploi%23B%23%7CEtat%20de%20la%20population%23B1%23&pg=0&fc=Th%C3%A8mes&df[ds]=ds-release&df[id]=DF_B1102&df[ag]=LU1&df[vs]=1.0&pd=2015%2C2023&dq=A..&ly[rw]=AGE&ly[cl]=SEX&lo=1 https://lustat.statec.lu/vis?fs%5B0%5D=Th%C3%A8mes%2C1%7CPopulation%20et%20emploi%23B%23%7CEtat%20de%20la%20population%23B1%23&pg=0&fc=Th%C3%A8mes&df%5Bds%5D=ds-release&df%5Bid%5D=DF_B1102&df%5Bag%5D=LU1&df%5Bvs%5D=1.0&pd=2015%2C2023&dq=A..&ly%5Brw%5D=AGE&ly%5Bcl%5D=SEX&lo=1]. Skatīts: 2023. gada 18. aprīlis. Tukšs vai neesošs
|title= - ↑ «Évolution de la population».
- ↑ 3,0 3,1 3,2 3,3 «World Economic Outlook Database, October 2019». IMF.org. International Monetary Fund. Skatīts: 2020. gada 8. janvāris.
- ↑ «Human Development Report 2021/2022» (angļu). United Nations Development Programme. 2022. gada 8. septembris. Skatīts: 2022. gada 8. septembris.
Ārējās saites Labot
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Luksemburga.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Mūsdienu Ukrainas enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Pareizticīgo enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
- Luksemburga
.svg){kind=small} | Šis ar Eiropu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |