Bermudu salas

(Pāradresēts no Bermuda)

Bermudu salas (angļu: Bermuda) ir Britu aizjūras teritorijas Atlantijas okeānā, nedaudz vairāk kā 1000 kilometrus uz austrumiem no Ziemeļamerikas austrumu krasta. Tā atrodas Bermudu salu grupā, ko veido vistālāk uz ziemeļiem izvietojušās koraļļu salas pasaulē. Teritorijas galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Hamiltona.

Bermudu salas
Bermudu salu karogs Bermudu salu ģerbonis
Karogs Ģerbonis
HimnaGod Save the King (oficiālā)
Hail to Bermuda (neoficiālā)
Location of Bermuda
Location of Bermuda
Galvaspilsēta
(un lielākā pilsēta)
Hamiltona
32°18′N 64°47′W / 32.300°N 64.783°W / 32.300; -64.783
Valsts valodas angļu1
Citas valodas portugāļu1
Valdība Britu aizjūras teritorijas
 -  Monarhs Čārlzs III
Platība
 -  Kopā 53,2 km² (221.)
 -  Ūdens (%) 26%
Iedzīvotāji
 -  iedzīvotāji 2009. gadā 67837[1] (199.)
 -  2000. gada tautas skaitīšana 62 059 
 -  Blīvums 1275/km² (8.)
IKP (PPP) 2007[2]. gada aprēķins
 -  Kopā $5,85 miljardi[2] 
 -  Uz iedzīvotāju $91 477[2] 
TAI (2003) n/a (n/a) (n/a)
Valūta Bermudas dolārs2 (BMD)
Laika josla (UTC-4)
Interneta domēns .bm
Tālsarunu kods +1(441)
1 Saskaņā ar CIA World Factbook datiem
2 On par with US$.

Ģeogrāfija labot šo sadaļu

 
Bermudu salu karte

Bermudu salas atrodas Atlantijas okeānā, nedaudz vairāk kā 1000 kilometrus uz austrumiem no Ziemeļamerikas austrumu krasta. Salu grupā ietilpst vairāk nekā 150 salu, kā kopējā platība ir 53,2 kvadrātkilometri.

Augājs labot šo sadaļu

Salas klāj bagātīgs augājs, arī mangrovju audzes un daudz ziedaugu. Salu vulkāniskie pamatieži ir apauguši ar koraļļiem.

Klimats labot šo sadaļu

Bermudu salas atrodas subtropiskajā klimata joslā. Siltās Golfa straumes ietekmē, salās ir maigs un mitrs klimats.

Ekonomika labot šo sadaļu

Svarīgākās saimniecības nozares ir finanšu pakalpojumi (tostarp apdrošināšana), kā arī tūrisms. Tūristu skaits pēdējos 10 gados ir samazinājies, tomēr šī nozare vēl arvien dod lielākos ienākumus. Vairāk nekā 80% atpūtnieku ierodas no ASV. Lauksaimniecībai piemērotu zemju ir ļoti maz, liliju ziedi ir vienīgā lauksaimniecības eksportprece.

Tā ir viena no turīgākajām valstīm pasaulē pēc IKP uz vienu iedzīvotāju. Bermudas ekonomika lielā mērā ir atkarīga no ārzemēs dzīvojošo iedzīvotāju investīcijām un atbalsta, 2014. gadā šie emigrantu naudas pārvedumi veidoja 23,1% no IKP.[3]

Vēsture labot šo sadaļu

Salu grupu 1503. gadā atklāja spāņu jūrasbraucējs Huans Bermudess. Salās nebija vietējo iedzīvotāju. 1612. gadā angļu Londonas kompānija Sentdžordža salā izveidoja pirmo apmetni — Ņūlondonu. 1684. gadā salas nonāca Anglijas karaļnama pakļautībā. Kopš 1968. gada Bermudām ir pašnoteikšanās tiesības, bet tās ir Lielbritānijas aizjūras teritorija. 1995. gadā referendumā 73,6% iedzīvotāju nobalsoja pret neatkarību.

Iedzīvotāji labot šo sadaļu

Vairums iedzīvotāju cēlušies no melnādainajiem vergiem un ieceļotājiem no Portugāles un Lielbritānijas. 2009. gadā Bermudās bija 67 837 iedzīvotāji. Bermudu salas ir viena no visblīvāk apdzīvotajām valstīm pasaulē (1275 iedzīvotāji uz kvadrātkilometru (2009), 8. vietā). Dzīves līmenis Bermudās ir augsts.

 
Viena no Bermudas rozā pludmalēm, Estvūdas Parkā

Atsauces labot šo sadaļu

  1. Central Intelligence Agency. «Bermuda». The World Factbook, 2009. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 4. jūnijā. Skatīts: 2010. gada 23. janvāris.
  2. 2,0 2,1 2,2 Bermuda leads in GDP per capita, The Royal Gazette, 07/12/08 Arhivēts 2008. gada 20. decembrī, Wayback Machine vietnē.
  3. «Migration and Remittances Factbook 2016». Pasaules Banka. 2016. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 30. novembrī. Skatīts: 2016. gada 12. decembrī.

Ārējās saites labot šo sadaļu