Tunisija

Tunisija (تونس Tūnis, amazigā: Tuns), oficiāli Tunisijas Republika (الجمهورية التونسية Jumhurīya al Tūnisīya), ir valsts Vidusjūras piekrastē, pēc teritorijas platības mazākā Ziemeļāfrikas valsts. Robežojas ar Alžīriju un Lībiju. Valsts ziemeļu daļu aizņem Atlasa kalni, dienviddaļā Sahāras tuksnesis. Lielākoties Tunisijas teritoriju aizņēmusī romiešu Āfrikas province devusi nosaukumu visam Āfrikas kontinentam.

Tunisijas Republika الجمهورية التونسية
Karogs Ģerbonis
Devīze: حرية، نظام، عدالة (Hurriya, Nidhām, 'Adālah) "Brīvība, Kārtība, Taisnība"
Himna: حماة الحمى (Humāt al Himá) "Dzimtenes aizstāvji"
Location of Tunisia
Galvaspilsēta (un lielākā pilsēta)		Tunisa 36°50′N 10°9′E
Valsts valodas		arābu
Valdība		Republika
-	Prezidents	Kaīss Sajeds
-	Premjerministrs	Kamel Madouri
Neatkarība
-	no Francijas	1956. gada 20. martā
Platība
-	Kopā	163 610 km² (92)
-	Ūdens (%)	5,0
Iedzīvotāji
-	iedzīvotāji 2020. gadā	11708370 (78)
-	Blīvums	71,6/km² (133)
IKP (PPP)		2007. gada aprēķins
-	Kopā	$ 97,74 mld
-	Uz iedzīvotāju	$ 9630
Džini koef. (2000)		39,8 (vidējs)
TAI (2007)		▲ 0,766 (vidējs) (91)
Valūta		Tunisijas dinārs (TND)
Laika josla		CET (UTC+1)
-	Vasarā (DST)	CEST (UTC+2)
Interneta domēns		.tn
ISO 3166-1 kods		788 / TUN / TN
Tālsarunu kods		+216

Ģeogrāfija

Atlasa kalni aizņem lielāko Tunisijas teritorijas daļu. Teritoriju klāj biezs nogulumiežu slānis, jo šī teritorija senatnē atradās zem jūras ūdeņiem. Valsts dienvidu un dienvidaustrumu daļā atrodas Sahāras tuksnesis un tā ir mazapdzīvota. Nabadzīgo nokrišņu dēļ, Tunisijā nav lielu upju un daudzas no tām periodiski izžūst. Atlasa kalnos tās tek caur kanjoniem. Lielākais ezers valstī ir Džerīda sālsezers. To var uzskatīt par lagūnas tipa ezeru, jo pirms vairākiem miljoniem gadu, tas atdalījās no Vidusjūras un izžuva. Tunisijā ir arī daudz citu nelielu sālsezeru.

Klimats

Valsts atrodas robežā starp subtropu un tropu joslām. Vidējā gaisa temperatūra janvārī sasniedz no +10^oC līdz +15^oC, bet jūlijā no +26^oC līdz +28^oC. Sahāras tuksnesī vasaras karstākajos mēnešos temperatūra mēdz sasniegt +50^oC. Dažreiz ziemā temperatūra ir noslīdējusi zem 0^oC.

Vidējais nokrišņu daudzums Tunisijā ir 200 - 250 mm gadā. Vissausākās ir vasaras, bet ar nokrišņiem bagātākas - ziemas, kad valstī ieplūst mēreno joslu gaisa masas no ziemeļiem.

Sabiedrība

Tunisijā ir 10 miljoni iedzīvotāju, no kuriem aptuveni 98% — arābu izcelsmes. Tunisieši galvenokārt ir musulmaņi, taču ir arī neliels jūdaistu un kristiešu īpatsvars. Pamatiedzīvotāji berberi palikuši mazākumā un pārsvarā dzīvo valsts dienvidos. Tunisiešu sabiedrība ir jauna: vidējais vecums — 26 gadi, bet aptuveni ceturtdaļai iedzīvotāju ir mazāk nekā 15 gadu. 20. gadsimta 60. gados Tunisijā ieviesa ģimenes plānošanu, samazinājās dzimstība, un dzīves modulis kopš tā laika palēnām ir mainījies. Sievietes tagad var iesaistīties sabiedriskajā dzīvē un valsts darbā. Ģimenes pamet lauku ciemus un pārceļas uz pilsētām. Tunisijā ir mūsdienīga un ļoti attīstīta izglītības sistēma. Pamatizglītība ir obligāta, un skolās lielu uzmanību velta svešvalodu apguvei. Aptuveni trīs ceturtdaļas iedzīvotāju ir ieguvuši izglītību.

Tūrisms

Tunisijas teritorijā esošās seno civilizāciju apmetņu vietas un smilšu pludmaļu kūrortus 2002. gadā apmeklēja 5,1 milj. tūristu.

Pasaules mantojuma objekti

Tunisijas teritorijā atrodas 8 Pasaules mantojuma objekti:

• Džemas amfiteātris (1979)
• Tunisas medīna (1979)
• Kartāga (1979)
• Iškila nacionālais parks (1980)
• Feniķiešu Kerkuāna un tās nekropole (1985, 1986)
• Kairavāna (1988)
• Sūsas medīna (1988)
• Duga (1997)

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Tunisija.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)