Melnkalne (melnkalniešu: Црна Гора jeb Crna Gora) ir valsts Balkānu reģionā, Eiropā. Tās krastus apskalo Adrijas jūra. Melnkalnes administratīvā galvaspilsēta ir Podgorica, bet vēsturiskā — Cetiņe.

Melnkalne
Црна Гора
Crna Gora
Melnkalnes karogs Melnkalnes ģerbonis
Karogs Ģerbonis
Devīzenav
HimnaOj, svijetla majska zoro
"Ak, spožā maija rītausma"

Location of Montenegro
Location of Montenegro
Galvaspilsēta
(un lielākā pilsēta)
Podgorica1
42°47′N 19°28′E / 42.783°N 19.467°E / 42.783; 19.467
Valsts valodas melnkalniešu valoda2
serbu valoda
bosniešu valoda
albāņu valoda
horvātu valoda
Valdība Pusprezidentāla republika
 -  Prezidents Jakovs Milatovičs
 -  Premjerministrs Milojko Spajić
Dibināta
 -  Dibināta Cetiņe 1484. gadā 
 -  Anektēta Osmaņu impērijā 1499. gadā 
 -  Atzīta neatkarība 1878. gadā 
 -  Apvienošanās ar Serbiju 1918. gadā 
 -  Neatkarība no valstu savienības 2006. gadā 
Platība
 -  Kopā 13 812 km² (160.)
 -  Ūdens (%) 1,5
Iedzīvotāji
 -  iedzīvotāji 2017. gadā 678 931 (164.)
 -  Blīvums 45/km² (121.)
IKP (PPP) 2005/2006. gada aprēķins
 -  Kopā $3,443 miljardi 
 -  Uz iedzīvotāju $3800 
TAI (2019) 0.829 (vidējs) (48.)
Valūta eiro3 (EUR)
Laika josla CET (UTC+1)
 -  Vasarā (DST) CEST (UTC+2)
Interneta domēns .me (.yu)4
ISO 3166-1 kods 499 / MNE / ME
Tālsarunu kods +381
1 Melnkalnes tradicionālā galvaspilsēta ir Cetiņe.
2 Tiek uzskatīta par serbu valodas dialektu.
3 Pieņemts vienpusīgi, Melnkalne nav Eirozonas dalībniece.
4 Domēns .yu tiks izmantots līdz 2009. gada septembrim.

Kopš 2010. gada Melnkalne ir Eiropas Savienības kandidātvalsts, kas pievienošanās sarunas uzsāka 2012. gada jūnijā.[1] Kopš 2017. gada NATO dalībvalsts.[2]

Pamatraksts: Melnkalnes vēsture

Melnkalnes nosaukums (Crna Gora) pirmo reizi parādījās Crnojeviču valdīšanas laikā 14. gadsimtā. 1481. gadā tā kļuva par Osmaņu vasaļvalsti, kuru pārvaldīja bīskapi (vladikas). 1852. gadā bīskaps Danilo II Petrovičs-Ņegošs pasludināja sevi par kņazu un izveidoja Melnkalnes kņazisti. 1878. gada starptautiskajā Berlīnes līgumā Melnkalni atzina par neatkarīgu valsti, 1910. gadā kņazs Nikola I pieņēma karaļa titulu. Pirmā pasaules kara laikā Nikolas vadītā armija cieta sakāvi un 1918. gadā Melnkalni okupēja Austroungārijas spēki.

1918. gada decembrī Melnkalne pievienojās Serbu, Horvātu un Slovēņu Karaļvalstij. Pēc Otrā pasaules kara Melnkalne kļuva par vienu no Dienvidslāvijas Sociālistiskās Federatīvās Republikas republikām. 1992. gadā Melnkalne kā vienīgā no bijušajām Dienvidslāvijas republikām saglabāja savienību ar Serbiju, izveidojot Dienvidslāvijas Federatīvo Republiku, kas 2003. gadā tika pārdēvēta par Serbijas un Melnkalnes valstu savienību. 2006. gada 3. jūnijā Melnkalne tika pasludināta par neatkarīgu valsti.

2020. gadā Melnkalnē dzīvoja 621 000 iedzīvotāju. Pēc 2011. gada tautskaites datiem 44,98 % iedzīvotāju bija melnkalnieši, 28,73 % serbi, 8,65 % bosnieši, 4,91 % albāņi, 1,01 % čigāni, 0,97 % horvāti. 7,68 % iedzīvotāju nosauca citu etnisko piederību, bet 3,31 % savi sauca par musulmaņu tautībai piederīgiem. Serbi pārsvarā dzīvo ziemeļu daļā gar Serbijas robežu, bosnieši dzīvo ziemeļaustrumu daļā, albāņi gar Albānijas un Kosovas robežu.

Pēc 2011. gada tautskaites datiem 72,1% iedzīvotāju piederēja serbu ortodoksajai baznīcai, 19,1% islāmam, 3,4% Romas katoļu baznīcai.

  1. COUNCIL CONCLUSIONS ON ENLARGEMENT AND STABILISATION AND ASSOCIATION PROCESS Arhivēts 2013. gada 19. septembrī, Wayback Machine vietnē. Briselē, 2012. gada 11. decembrī
  2. Par spīti Krievijas iebildumiem, Melnkalne pievienojas NATO Arhivēts 2017. gada 5. jūnijā, Wayback Machine vietnē. LETA—AP, 2017. gada 5. jūnijā

Ārējās saites

labot šo sadaļu