Mozambika

valsts Āfrikas dienvidaustrumos

Mozambika, oficiāli Mozambikas Republika (portugāļu: Moçambique jeb República de Moçambique, čičeva: Mozambiki) ir valsts Āfrikas dienvidaustrumos. To no austrumiem apskalo Indijas okeāns, ziemeļos robežojas ar Tanzāniju, ziemeļrietumos ar Malāviju un Zambiju, rietumos ar Zimbabvi un dienvidos ar Dienvidāfriku un Svatini.

Mozambikas Republika
República de Moçambique
Mozambikas karogs Mozambikas ģerbonis
Karogs Ģerbonis
Devīzenav
HimnaPátria Amada
(agrāk Viva, Viva a FRELIMO)
Location of Mozambique
Location of Mozambique
Galvaspilsēta
(un lielākā pilsēta)
Maputu
25°57′S 32°35′E / 25.950°S 32.583°E / -25.950; 32.583
Valsts valodas portugāļu valoda
Valdība Unitāra pusprezidentāla republika
 -  Prezidents Filipi Njusi
 -  Premjerministrs Karlušs Agostiņo du Rosāriu
Neatkarība
 -  no Portugāles 1975. gada 25. jūnijā 
Platība
 -  Kopā 801,590 km² (35.)
 -  Ūdens (%) 2,2
Iedzīvotāji
 -  iedzīvotāji 2009. gadā 22 894 000 (54.)
 -  Blīvums 28,7/km² (178.)
IKP (PPP) 2005. gada aprēķins
 -  Kopā $17,145 miljardi[1] 
 -  Uz iedzīvotāju $842[1] 
Džini koef. (1996./97.) 39,6 (vidējs
TAI (2021) 0,446 (zems) (185.)
Valūta Mozambikas metikals (MZN)
Laika josla CAT (UTC+2)
 -  Vasarā (DST) neievēro (UTC+2)
Interneta domēns .mz
ISO 3166-1 kods 508 / MOZ / MZ
Tālsarunu kods +258
1 Novērtējums ņem vērā AIDS izraisīto mirstību; tas var uzrādīt mazāku iedzīvotāju skaitu kā gaidīts.

Mozambikas krastu pirmais no eiropiešiem atklāja Vasko da Gama 1498. gadā. To kolonizēja Portugāle 1505. gadā. Mozambika ieguva neatkarību 1975. gadā. No 1977. līdz 1992. gadam valstī plosījās pilsoņu karš.

Mozambika ir Portugāļu valodas valstu sadraudzības un Nāciju Sadraudzības dalībniece, kā arī novērotāja Frankofonijā. Valsts Tautas attīstības indekss ir viens no zemākajiem pasaulē.

Kad Mozambikas krastu 1498. gadā sasniedza portugāļi, tur arābi jau bija izveidojuši tirdzniecības apmetnes. No 16. gadsimta sākuma Portugāle sāka būvēt ostas, tirdzniecības punktus un fortus eiropiešu atbalstam ceļā uz Indiju, pamazām nomainot arābu tirdzniecisko un militāro hegemoniju. No 1530. gadiem nelielas portugāļu tirgotāju un resursu meklētāju grupiņas sāka virzīties dziļāk iekšzemē un izveidoja apmetnes pie Zambezi upes. 1752. gadā portugāļu teritorijas Āfrikas austrumkrastā tika nosauktas par Mozambikas koloniju.

20. gadsimta sākumā Portugāle nodeva savu koloniju pārvaldi trijām privātām britu kompānijām: Mozambikas kompānijai, Zambezi kompānijai un Njasa kompānijai. Tās izbūvēja dzelzceļu, kas savienoja Mozambiku ar citām britu kolonijām. Sakarā ar kompāniju neapmierinošo darbību un Portugāles kontroles pastiprināšanu pār tās kolonijām, kompāniju koncesijas netika atjaunotas, kad tām beidzās termiņš. 1951. gadā Portugāles kolonijas Afrikā tika pārdēvētas par Portugāles Aizjūras provincēm.

Pēc Otrā pasaules kara, Āfrikā pastiprinoties antikoloniālajām un komunistiskajām idejām, izveidojās daudzas politiskas kustības, kas atbalstīja Mozambikas neatkarību. 1962. gadā tika dibināta Mozambikas Atbrīvošanas fronte (FRELIMO, Frente de Libertação de Moçambique). 1964. gadā tā sāka bruņotu pretošanas Portugāles koloniālajai valdībai. Šis konflikts kopā ar citiem portugāļu kolonijās Angolā un Portugāles Gvinejā tiek saukts par Portugāles koloniālo karu (1961—1974). Lai gan Portugāles armija kontrolēja lielākos apdzīvotos centrus, nemiernieki pārņēma lauku un cilšu rajonus ziemeļos un rietumos.

Pēc desmit gadu periodiskām kaujas darbībām un demokrātijas nodibināšanas Portugālē pēc 1974. gada Neļķu revolūcijas, FRELIMO pārņēma kontroli par visu teritoriju. Gada laikā Mozambiku atstāja vairums no 250 000 portugāļu. Mozambika oficiāli kļuva neatkarīga 1975. gada 25. jūnijā. Nākamo piecu gadu laikā arī palikušie portugāļi atstāja valsti.

No 1977. līdz 1992. gadam Mozambikā plosījās pilsoņu karš.

Mozambikas teritorijai ar Indijas okeānu ir aptuveni 3000 kilometrus gara krasta līnija. Krasta līniju sadala nelielas jomas, krasti nav augsti, toties klinšaini. Dienvidos krasti ir zemi, vietām purvaini. Ir dabīgās ostas — Beira, Maputu, Nakala, Pemba.

Valsts ziemeļu daļā atrodas Austrumāfrikas plakankalņu līdzenumi.

Klimats Mozambikas ziemeļos ir subekvatoriālais, musonu, bet dienvidos — tropiskais, pasātu. vidējā janvāra temperatūra Mozambikas zemienēs ir no 26 °C līdz 30 °C, jūlijā no 15 °C līdz 20 °C. Plakankalņu apvidos vasaras un ziemas temperatūras ir zemākas par 3 līdz 5 grādiem.

Politiskā iekārta

labot šo sadaļu

Mozambika ir unitāra pusprezidentāla republika. 1990. gadā pieņemtā konstitūcija paredz daudzpartiju sistēmu. Valsts galva ir prezidents, kuru vispārējās vēlēšanās ievēl uz pieciem gadiem. Ir iespējams kandidēt uz otro termiņu. Kopš 2015. gada 15. janvāra Mozambikas prezidents ir Filipi Njusi.

Mozambikas Asembleja ir vienpalātas parlaments. 250 deputātus ievēl uz pieciem gadiem. 2014. gada vēlēšanās vairākumu ieguva Mozambikas Atbrīvošanas fronte (144 vietas), Mozambikas Nacionālā pretošanās ieguva 89 vietu, Mozambikas Demokrātiskā kustība — 17 vietas.

Iedzīvotāji

labot šo sadaļu

Lielākā daļa valsts iedzīvotāju ir bantu valodās runājošie melnādainie. Iedzīvotāji lielākoties nav pārņēmuši musulmaņu tirgotāju un eiropiešu kolonistu tradīcijas, bet saglabājuši savu kultūru, kas balstās uz nelielām lauku saimniecībām. Attīstītākās mākslas formas ir koktēlniecība, mūzika un deja. Oficiālajā portugāļu valodā runā tikai 40% iedzīvotāju. Lielākā daļa valsts iedzīvotāju ir analfabēti. Valstī ir ļoti plaši izplatītas dažādas infekcijas slimības un tā ir pirmajā desmitniekā pasaulē HIV izplatības ziņā. Izplatītākās reliģijas ir kristietība un islāms.[2]

Ārējās saites

labot šo sadaļu

Atsauces un piezīmes

labot šo sadaļu
  1. 1,0 1,1 «Mozambika». International Monetary Fund. Skatīts: 2008-10-09.
  2. «CIA World Factbook». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 31. augustā. Skatīts: 2010. gada 24. martā.

Ārējās saites

labot šo sadaļu