2023. gads
gads
(Pāradresēts no 2023)
Šis raksts ir par aktuālu notikumu. Laika gaitā informācija var strauji mainīties. Lūdzu, nepievieno faktus bez atsaucēm uz uzticamiem avotiem. |
2023. gads (MMXXIII) ir parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās svētdienā. Tas ir mūsu ēras divdesmit pirmā gadsimta un trešās tūkstošgades 23. gads, kā arī 3. gads divdesmit pirmā gadsimta trešajā desmitgadē.
| Tūkstošgades: | |
| Gadsimti: | |
| Desmitgades: | |
| Gadi: |
| Latvija | |
| Laikapstākļi Latvijā | |
| Sports | |
| Kino | |
| Kosmonautika |
| Gregora kalendārs | 2023 MMXXIII |
| Ab urbe condita | 2776 |
| Armēņu kalendārs | 1472 ԹՎ ՌՆՀԲ |
| Asīriešu kalendārs | 6773 |
| Bahāju kalendārs | 179—180 |
| Bengāliešu kalendārs | 1430 |
| Berberu kalendārs | 2973 |
| Budistu kalendārs | 2567 |
| Birmiešu kalendārs | 1385 |
| Bizantiešu kalendārs | 7531—7532 |
| Ķīniešu kalendārs | 壬寅年 (Ūdens tīģeris) 4719 vai 4659 — līdz — 癸卯年 (Ūdens trusis) 4720 vai 4660 |
| Koptu kalendārs | 1739—1740 |
| Etiopu kalendārs | 2015—2016 |
| Ebreju kalendārs | 5783—5784 |
| Hindu kalendāri | |
| - Vikram Samvat | 2079—2080 |
| - Shaka Samvat | 1945—1946 |
| - Kali Juga | 5124—5125 |
| Holocēna kalendārs | 12023 |
| Igbo kalendārs | 1023—1024 |
| Irānas kalendārs | 1401—1402 |
| Islāma kalendārs | 1444—1445 |
| Jūlija kalendārs | Gregora kalendārs mīnus 13 dienas |
| Korejas kalendārs | 4356 |
| UNIX laiks | 1672531200—1704067199 |
Šajā gadā turpinājās 2022. gadā aizsāktais Krievijas iebrukums Ukrainā un daļas teritorijas okupācija, kā arī COVID-19 pandēmija. Janvārī islāmistu spridzinātājs-pašnāvnieks mošejā Pakistānā nogalināja 100 cilvēku. Februārī vairākās spēcīgās zemestrīcēs Turcijā un Sīrijā bojā gāja vismaz 52 000 cilvēku. Oktobrī Palestīnas paramilitārā organizācija Hamās uzsāka karu pret Izraēlu.
Notikumi labot šo sadaļu
Janvāris labot šo sadaļu
- 1. janvāris:
- par Eiropas Savienības prezidējošo valsti kļuva Zviedrija, nomainot Čehiju.
- par Eiropas kultūras galvaspilsētām kļuva Elefsina (Grieķija), Timišoara (Rumānija) un Vesprēma (Ungārija).
- Horvātijā ieviesa eiro, un tā kļuva par 20. Eirozonas dalībvalsti.[1] Šī bija pirmā monetārās savienības paplašināšanās kopš Lietuvas pievienošanās 2015. gadā. Tāpat, Horvātija kļuva par Šengenas zonas dalībvalsti.
- Luizs Inasiu Lula da Silva kļuva par Brazīlijas prezidentu pēc tam, kad vēlēšanu otrajā kārtā 2022. gada 30. oktobrī uzvarēja iepriekšējo prezidentu Žairu Bolsonaru.
- Uzbekistāna pabeidza pāreju uz latīņu alfabēta izmantošanu, tādējādi atsakoties no kirilicas.[2]
- 5. janvāris — Svētā Pētera laukumā Vatikānā notika Romas pāvesta Benedikta XVI bēres.[3]
- 8. janvāris:
- COVID-19 pandēmija: Ķīna atvēra savas robežas ārvalstniekiem, tādā veidā pārtraucot ceļošanas ierobežojumus, ko ieviesa 2020. gada martā.[4][5]
- bijušā Brazīlijas prezidenta Žaira Bolsonaru atbalstītāji iebruka Nacionālajā kongresā, Federālajā augstākajā tiesā un prezidenta pilī.[6]
- no 10. janvāra līdz 17. janvārim — aukstuma vilnī Afganistānā gāja bojā 166 cilvēki un 80 000 mājlopi.[7]
- no 13. janvāra līdz 14. janvārim — notika Čehijas prezidenta vēlēšanu pirmā kārta.[8]
- 15. janvāris — aviokatastrofā Nepālā gāja bojā 72 cilvēki, kad nolaišanās laikā Yeti Airlines lidaparāts strauji zaudēja augstumu un iegāzās aizā tikai dažu kilometru attālumā no lidostas.[9][10]
- no 27. janvāra līdz 28. janvārim — notika Čehijas prezidenta vēlēšanu otrā kārta; saņemot 58% balsu, par prezidentu ievēlēja atvaļināto NATO ģenerāli Petru Pavelu.[11]
Februāris labot šo sadaļu
- 6. februāris — Turcijas dienvidrietumos un Sīrijā notika divas zemestrīces (7-8 magnitūdas), nogalinot vairāk nekā 37 500 cilvēku un vairākus tūkstošus ievainojot.[12]
- 16. februāris — par Moldovas premjerministru kļuva Dorins Rečans, nomainot Nataliju Gavrilicu.
- 28. februāris — Grieķijā notika vilcienu sadursme, kā rezultātā gāja bojā 43 cilvēki un 57 tika hospitalizēti. Tā ir uzskatāma par Grieķijā lielāko dzelzceļa katastrofu upuru skaita ziņā.[13]
Marts labot šo sadaļu
- 5. marts — notika Igaunijas parlamenta vēlēšanas.
- no 6. marta līdz 10. martam — Gruzijas galvaspilsētā Tbilisi notika protesti pret "Ārvalstu aģentu" likumu, protestu rezultātā likuma pieņemšanu apturēja.[14]
- 10. marts — Silicon Valley Bank, 16. lielākā banka ASV, bankrotēja, radot lielāko banku bankrotu kopš 2008. gada finanšu krīzes, kas ietekmēja uzņēmumus visā pasaulē.[15]
- 16. marts — Moldovas parlaments apstiprināja likumprojektu par jēdziena "moldāvu valoda" aizstāšanu ar "rumāņu valoda" visos oficiālajos dokumentos.[16][17]
- 17. marts — Starptautiskā krimināltiesa izdeva Krievijas prezidenta Vladimira Putina aresta orderi par ukraiņu bērnu deportāciju uz Krievijas Federācijas teritoriju.[18]
- 19. marts — Šveices investīciju banka UBS Group AG piekrita pirkt Credit Suisse par 3 miljardiem Šveices franku (3,2 miljardiem ASV dolāru), veicot visu akciju darījumu ar Šveices valdības un Šveices finanšu tirgus uzraudzības iestādes starpniecību.[19][20]
- 25. marts — Vladimirs Putins paziņoja, ka ar Baltkrievijas prezidentu Aleksandru Lukašenko ir noslēgta vienošanās par taktisko kodolieroču izvietošanu Baltkrievijas teritorijā.[21]
Aprīlis labot šo sadaļu
- 2. aprīlis — notika Somijas parlamenta vēlēšanas, kurās visvairāk balsu saņēma Peteri Orpo vadītā centriski labējā Nacionālās koalīcijas partija (NKP).[22]
- 4. aprīlis — Somija kļuva par 31. NATO dalībvalsti.[23]
- 15. aprīlis — slēdza pēdējās trīs Vācijas atomelektrostacijas.
- 19. aprīlis — Jemenas galvaspilsētā Sanā, labdarības pasākuma laikā izceļoties drūzmai, gāja bojā vismaz 85 cilvēki un vairāk nekā 320 tika ievainoti.[24]
- 20. aprīlis — pirmo reizi palaista pasaulē lielākā raķete SpaceX Starship, kas eksplodēja 4 minūtes pēc pacelšanās.[25]
Maijs labot šo sadaļu
- 5. maijs — Pasaules Veselības organizācija izsludināja, ka COVID-19 pandēmija vairs nav starptautiska ārkārtas situācija.[26][27]
- 6. maijs — Vestminsteras abatijā notika Apvienotās Karalistes karaļa Čārlza III oficiālā kronēšanas ceremonija.
- no 9. maija līdz 13. maijam — Liverpūlē notika Eirovīzijas dziesmu konkurss; konkursā uzvarēja Lorīna no Zviedrijas ar dziesmu Tattoo.
- 23. maijs — notika kaujas Belgorodas apgabalā Krievijā, kur, pēc Ukrainas ziņām, Krievu brīvprātīgo korpuss un Leģions "Krievijas Brīvība" uzsāka operāciju pret Krievijas Federācijas spēkiem, lai izveidotu "drošības zonu" Ukrainas pierobežā.[28]
- no 12. maija līdz 28. maijam — Somijā un Latvijā norisinājās Pasaules čempionāts hokejā.
- no 27. maija līdz 28. maijam — notika sadursmes starp Taliban un Irānu, 3 talibi gāja bojā; vēlāk puses atrisināja situāciju.
- 28. maijs — Turcijas prezidenta vēlēšanās uzvarēja līdzšinējais prezidents Redžeps Tajips Erdogans, otrajā vēlēšanu kārtā iegūstot 52,14% balsu.[29]
Jūnijs labot šo sadaļu
- 2. jūnijs — vilcienu sadursmē Indijas Odišas štatā bojā gāja vismaz 288 un ievainoti aptuveni 1000 cilvēki.[30]
- 6. jūnijs — Krievijas spēki Hersonas apgabalā uzspridzināja Kahovkas ūdenskrātuves (Kahovkas hidroelektrostacijas) aizsprostu,[31][32] izraisot plašu teritoriju applūšanu un cilvēku upurus.
- 14. jūnijs — zinātnieki no Kembridžas Universitātes pirmo reizi radīja cilvēka embriju tikai no cilmes šūnām, neizmantojot spermatozoīdus un olšūnas.[33]
- 18. jūnijs — zemūdens peldlīdzekļa "Titan" pazušana: sākās starptautiska meklēšanas un glābšanas operācija, kad netālu no kuģa "Titāniks" vraka pazuda zemūdens peldlīdzeklis, kurā atradās pieci cilvēki.[34]
- 20. jūnijs — par Somijas premjerministru kļuva Peteri Orpo, nomainot Sannu Marinu.
- 23. jūnijs — Vāgnera grupas vadītājs Jevgeņijs Prigožins uzsāka bruņotu sacelšanos pret Krievijas varas iestādēm, kas noslēdzās 24. jūnijā ar vienošanos par tās pārtraukšanu.
- 27. jūnijs — Krievijas bruņoto spēku raķešu uzbrukumā Kramatorskai tika nogalināti 12 un ievainoti 65 civiliedzīvotāji.
- 30. jūnijs — Brazīlijas Augstākā vēlēšanu tiesa bloķēja bijušā valsts prezidenta Žaira Bolsonaru iespēju pretendēt uz amatu līdz 2030. gadam, jo viņš mēģināja apdraudēt 2022. gada Brazīlijas vispārējās vēlēšanas, nepamatoti apgalvojot par vēlētāju krāpšanu, un ļaunprātīgi izmantoja savas pilnvaras, izmantojot valdības saziņas kanālus.[35]
Jūlijs labot šo sadaļu
- 1. jūlijs — par Eiropas Savienības prezidējošo valsti kļuva Spānija, nomainot Zviedriju.
- 11. un 12. jūlijs — Viļņā, Lietuvā notika 2023. gada NATO samits.
- 14. jūlijs — Amerikas Savienotajās Valstīs aktieru arodbiedrības SAG-AFTRA dalībnieki sāka streiku, pievienojoties scenāristiem Amerikas Scenāristu ģildes streikā.[36]
- 20. jūlijs — 20. augusts — Austrālijā un Jaunzēlandē norisinājās FIFA Pasaules kauss sievietēm.
- 23. jūlijs — 2023. gada Grieķijas savvaļas ugunsgrēki: Augsto gaisa temperatūru un savvaļas ugunsgrēku dēļ, desmitiem tūkstošu tūristu tika evakuēti no Rodas salas. Tā kļuva par lielāko cilvēku evakuāciju Grieķijas vēsturē.[37][38]
- 26. jūlijs — Militārais apvērsums Nigērā: Nigēras prezidents Mohameds Bazums tika gāzts no amata militārā apvērsumā.[39]
Augusts labot šo sadaļu
- 6. augusts — noskrienot no sliedēm vilcienam Hazara Express, Sindā, Pakistānā, bojā gāja 30 cilvēki.[40]
- 9. augusts — kampaņas mītiņā, Kito pilsētā, tika nogalināts Ekvadoras prezidenta amata kandidāts Fernando Viljavisenso.[41]
- 23. augusts:
- lidmašīnas avārijā Tveras apgabalā gāja bojā 7 pasažieri un 3 apkalpes locekļi. Tajā atradās arī Krievijas algotņu grupējuma "Vagner" līderi Jevgeņijs Prigožins un Dmitrijs Utkins, kā arī vēl 8 pasažieri.[42]
- Indija veiksmīgi nosēdināja bezpilota izpētes robotu Chandrayaan-3 uz Mēness virsmas, tādējādi kļūstot par pirmo valsti, kas sasniegusi Mēness Dienvidpolu.[43]
- 25. augusts — 10. septembris — Indonēzijā, Filipīnās un Japānā norisinājas FIBA Pasaules kauss; par uzvarētājiem kļuva Vācija.
Septembris labot šo sadaļu
- 2. septembris — Indijas Kosmosa pētījumu organizācija veiksmīgi kosmosā palaida savu pirmo Saules observatoriju Aditya-L1.[44]
- 8. septembris — Marokā notika zemestrīce, kurā gāja bojā vairāk nekā 2900 cilvēku.[45]
- 19. septembris — Azerbaidžāna uzsāka militāro operāciju Kalnu Karabahā.[46]
- 20. septembris — arheologi Zambijā atklāja senākās zināmās koka būves paliekas, kuru vecums ir vismaz 476 000 gadi.[47]
Oktobris labot šo sadaļu
- 7. oktobris:
- Hamās uz Izraēlas apdzīvotajām vietām no Gazas joslas izšāva tūkstošiem raķešu, nogalinot vismaz 100 un ievainojot vairāk nekā 900 cilvēku. Izraēla atbildēja ar aviācijas triecieniem Gazas joslā, nogalinot vismaz 198 cilvēkus, bet vairāk nekā 1600 ievainojot.[48] Izraēla pirmo reizi kopš 1973. gada pieteica karu Hamās un to sabiedroto organizācijām.[49][50]
- Afganistānas Herātas vijaletā notika zemestrīces, kuru rezultātā bojā gāja vairāk kā 2000 cilvēku un ievainoti vairāk kā 9000 cilvēku. Zemestrīces grūdienus varēju just arī Irānā un Turkmenistānā. Šis bija nāvējošākās zemestrīces Afganistānā kopš 1988. gada.[51]
- 15. oktobris — notika Polijas parlamenta vēlēšanas, kurās visvairāk balsu saņēma valdošā nacionālkonservatīvā partija “Likums un taisnīgums” (PiS), taču vairākumu parlamentā ieguva opozīcijā esošie politiskie spēki.[52]
Novembris labot šo sadaļu
- 7. novembris — Portugāles premjers Antoniu Košta paziņoja par demisiju korupcijas skandāla dēļ.[53]
- 19. novembris — Argentīnas prezidenta vēlēšanās uzvarēja labējo kandidāts Havjers Milejs.[54]
- 26. novembris — Francijā, Nicā notika 21. ikgadējais Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss.[55]
Nezināms datums labot šo sadaļu
- Starp ASV, Mikronēzijas Federatīvajām Valstīm un Māršala Salām beidzas Brīvās apvienības līguma termiņš.[56]
- Volta Disneja animācijas filmai "Tvaikonis Villijs", kā arī divām citām Mickey Mouse filmām, kas iznāca 1928. gadā, beidzas autortiesību aizsardzības termiņš.
Miruši labot šo sadaļu
Janvāris labot šo sadaļu
- 2. janvāris — Kens Bloks (Ken Block), ASV autosportists (dzimis 1967. gadā)
- 3. janvāris:
- Volters Kaningems (Walter Cunningham), ASV astronauts (dzimis 1932. gadā)
- Ruslans Hasbulatovs (Руслан Хасбулатов), Krievijas ekonomists un politiķis (dzimis 1942. gadā)
- Abdels Salams Majali (عبد السلام المجالي), Jordānijas politiķis, premjerministrs (dzimis 1925. gadā)
- 4. janvāris:
- Feja Veldone (Fay Weldon), britu rakstniece, esejiste un dramaturģe (dzimusi 1931. gadā)
- Rozija Mitermaiere (Rosi Mittermaier), Vācijas kalnu slēpotāja (dzimusi 1950. gadā)
- 5. janvāris — Ērls Bouens (Earl Boen), amerikāņu aktieris (dzimis 1941. gadā)
- 6. janvāris — Džanluka Vjalli (Gianluca Vialli), Itālijas futbolists un treneris (dzimis 1964. gadā)
- 7. janvāris — Rasels Benkss (Russell Banks), amerikāņu rakstnieks (dzimis 1940. gadā)
- 9. janvāris:
- Melinda Dilone (Melinda Dillon), amerikāņu aktrise (dzimusi 1939. gadā)
- Čārlzs Simičs (Charles Simic, Чарлс Симић), serbu izcelsmes amerikāņu dzejnieks (dzimis 1938. gadā)
- 10. janvāris:
- Džefs Beks (Jeff Beck), amerikāņu ģitārists (dzimis 1944. gadā)
- Konstantīns II (Κωνσταντῖνος Β΄), pēdējais Grieķijas Karalistes konstitucionālais monarhs (dzimis 1940. gadā)
- Džordžs Pells (George Pell), Austrālijas garīdznieks, katoļu baznīcas kardināls (dzimis 1941. gadā)
- 11. janvāris — Murtaza Rahimovs (Муртаза Рахимов, Мортаза Рәхимов), krievu-baškīru politiķis, Baškortostānas prezidents (dzimis 1934. gadā)
- 12. janvāris — Līza Marija Preslija (Lisa Marie Presley), amerikāņu dziedātāja un dziesmu autore (dzimusi 1968. gadā)
- 13. janvāris — Klāss Lestanders (Klas Lestander), Zviedrijas biatlonists (dzimis 1931. gadā)
- 14. janvāris — Inna Čurikova (Инна Чурикова), PSRS un Krievijas aktrise (dzimusi 1943. gadā)
- 15. janvāris — Vahtangs Kikabidze (ვახტანგ კიკაბიძე), gruzīnu aktieris, dziedātājs, režisors un sabiedriskais darbinieks (dzimis 1938. gadā)
- 16. janvāris — Džina Lollobridžida (Gina Lollobrigida), itāļu aktrise un fotožurnāliste (dzimusi 1927. gadā)
- 18. janvāris:
- Deniss Monastirskis (Денис Монастирський), ukraiņu jurists un politiķis (dzimis 1980. gadā)
- Deivids Krosbijs (David Crosby), amerikāņu folkroka pionieris (dzimis 1941. gadā)
- 23. janvāris — Alvaro Koloms (Álvaro Colom), Gvatemalas inženieris, uzņēmējs un politiķis, valsts prezidents (dzimis 1951. gadā)
- 25. janvāris — Sindija Viljamsa (Cindy Williams), amerikāņu aktrise (dzimusi 1947. gadā)
- 28. janvāris — Barets Strongs (Barrett Strong), ASV dziedātājs un dziesmu autors (dzimusi 1968. gadā)
- 30. janvāris — Bobijs Halls (Bobby Hull), Kanādas hokejists (dzimis 1939. gadā)
.jpg)
Februāris labot šo sadaļu
- 2. februāris — Žans Pjērs Žabuils (Jean-Pierre Jabouille), Francijas autosportists (dzimis 1942. gadā)
- 3. februāris — Pako Rabanne (Paco Rabanne), Spānijas modes dizaineris (dzimis 1934. gadā)
- 5. februāris — Pervezs Mušarafs (پرويز مشرف), Pakistānas politiķis, valsts prezidents un premjerministrs (dzimis 1943. gadā)
- 6. februāris — Kristians Atsu (Christian Atsu), Ganas futbolists (dzimis 1992. gadā)
- 8. februāris:
- Miroslavs Blaževičs (Miroslav Blažević), Horvātijas futbolists un treneris (dzimis 1935. gadā)
- Bērts Bekaraks (Burt Bacharach), ASV mūziķis (dzimis 1928. gadā)
- 8. februāris — Ivans Silajevs (Иван Силаев), padomju un krievu politiķis, PSRS ministru padomes priekšsēdētājs (dzimis 1943. gadā)
- 10. februāris:
- Hanss Modrovs (Hans Modrow), vācu politiķis, VDR ministru padomes priekšsēdētājs (dzimis 1928. gadā)
- Karloss Saura (Carlos Saura), spāņu kinorežisors, fotogrāfs un rakstnieks (dzimis 1932. gadā)
- 13. februārī — Hosē Marija Gil-Robls (José María Gil-Robles y Gil-Delgado), 8. Eiropas parlamenta prezidents (dzimis 1935. gadā)
- 15. februāris — Rakela Velča (Raquel Welch), ASV aktrise un modele (dzimusi 1940. gadā)
- 16. februāris — Tims Lobingers (Tim Lobinger), Vācijas vieglatlēts (dzimis 1972. gadā)
- 19. februāris — Gregs Fosters (Greg Foster), ASV vieglatlēts (dzimis 1958. gadā)
- 21. februāris — Amansio Amaro (Amancio Amaro), Spānijas futbolists un treneris (dzimis 1939. gadā)
.jpg)
Marts labot šo sadaļu
- 1. marts — Žists Fontēns (Just Fontaine), Francijas futbolists (dzimis 1933. gadā)
- 3. marts:
- Kendzaburo Oe (大江 健三郎), Japānas rakstnieks (dzimis 1935. gadā)
- Toms Saizmors (Tom Sizemore), ASV aktieris (dzimis 1961. gadā)
- 7. marts — Dmitro Kocjubailo (Дмитро Коцюбайло), Ukrainas karavīrs (dzimis 1995. gadā)
- 12. marts — Diks Fosberijs (Dick Fosbury), ASV vieglatlēts (dzimis 1947. gadā)
- 17. marts — Lenss Rediks (Lance Reddick), ASV aktieris un mūziķis (dzimis 1962. gadā)
- 19. marts — Žans Žaks Favjē (Jean-Jacques Favier), Francijas kosmonauts (dzimis 1949. gadā)
- 21. marts — Viliss Rīds (Willis Reed), ASV basketbolists, treneris un menedžeris (dzimis 1942. gadā)
- 22. marts — Vladimirs Čurovs (Владимир Чуров), Krievijas politiķis, Centrālās vēlēšanu komisijas vadītājs (dzimis 1953. gadā)
- 24. marts — Gordons Mūrs (Gordon Moore), ASV inženieris un uzņēmējs, Intel dibinātājs (dzimis 1929. gadā)
- 28. marts — Rjuiči Sakamoto (坂本 龍一), japāņu komponists, mūziķis un aktieris (dzimis 1952. gadā)
Aprīlis labot šo sadaļu
- 1. aprīlis — Vlodzimežs Šmits (Włodzimierz Schmidt), Polijas šahists (dzimis 1943. gadā)
- 2. aprīlis — Vladlens Tatarskis (Владлен Татарский), Krievijas militārais blogeris un propagandists (dzimis 1982. gadā)
- 8. aprīlis — Lase Velanders (Lasse Wellander), Zviedrijas mūziķis, ABBA ģitārists (dzimis 1952. gadā)
- 13. aprīlis:
- Kreigs Brīns (Craig Breen), Īrijas autosportists (dzimis 1990. gadā)
- Mērija Kvanta (Mary Quant), britu modes dizainere (dzimusi 1930. gadā)
- 16. aprīlis — Ahmads Džamals (Ahmad Jamal), ASV mūziķis (dzimis 1930. gadā)
- 16. aprīlis — Olehs Barna (Олег Барна), Ukrainas cilvēktiesību aktīvists, politiķis un karavīrs (dzimis 1967. gadā)
- 19. aprīlis — Munbins (문빈), Dienvidkorejas mūziķis, aktieris un modelis (dzimis 1998. gadā)
- 25. aprīlis — Harijs Belafonte (Harry Belafonte), ASV mūziķis, aktieris, sociālais aktīvists (dzimis 1927. gadā)
- 27. aprīlis — Džerijs Springers (Jerry Springer), ASV televīzijas raidījumu vadītājs, žurnālists, producents, aktieris un politiķis (dzimis 1944. gadā)
- 29. aprīlis — Abu al Huseins al Huseini al Kuraši (أبو الحسين الحسيني القرشي), terorists, Islāma valsts kalifs (dzimšanas gads nezināms)
- 30. aprīlis — Ralfs Bostons (Ralph Boston), ASV vieglatlēts (dzimis 1939. gadā)
Maijs labot šo sadaļu
- 2. maijs
- Torija Bovija (Tori Bowie), ASV vieglatlēte (dzimusi 1990. gadā)
- Valentīns Judaškins (Валентин Юдашкин), PSRS un Krievijas modes dizainers (dzimis 1963. gadā);
- 8. maijs — Rita Lī (Rita Lee), Brazīlijas dziedātāja (dzimusi 1947. gadā)
- 15. maijs — Roberts Lūkass (Robert Lucas), ASV ekonomists (dzimis 1937. gadā)
- 18. maijs:
- Helmuts Bergers (Helmut Berger), Austrijas kinoaktieris (dzimis 1944. gadā)
- Džims Brauns (Jim Brown), ASV amerikāņu futbola spēlētājs, cilvēktiesību aktīvists un aktieris (dzimis 1936. gadā)
- 19. maijs — Mārtins Eimiss (Martin Amis), angļu rakstnieks un scenārists (dzimis 1949. gadā)
- 21. maijs — Rejs Stīvensons (Ray Stevenson), ziemeļīru aktieris (dzimis 1964. gadā)
- 24. maijs — Tīna Tērnere (Tina Turner), amerikāņu dziedātāja (dzimusi 1939. gadā)
- 28. maijs — Haralds cur Hauzens (Harald zur Hausen), vācu medicīnas zinātnieks, virusologs (dzimis 1936. gadā)
- 31. maijs — Ama Ata Aidu (Ama Ata Aidoo), Ganas rakstniece (dzimusi 1942. gadā)
.jpg)
Jūnijs labot šo sadaļu
- 2. jūnijs — Kaija Sāriaho (Kaija Saariaho), somu komponiste (dzimusi 1952. gadā)
- 3. jūnijs — Džims Hainss (Jim Hines), ASV vieglatlēts un amerikāņu futbolists (dzimis 1946. gadā)
- 5. jūnijs:
- Roberts Hansens (Robert Hanssen), amerikāņu spiegs, dubultaģents (dzimis 1944. gadā)
- Astruda Žilberto (Astrud Gilberto), Brazīlijas dziedātāja un dziesmu autore (dzimusi 1940. gadā)
- 6. jūnijs — Fransuāza Žilo (Françoise Gilot), franču māksliniece (dzimusi 1921. gadā)
- 8. jūnijs — Pets Robertsons (Pat Robertson), ASV garīgais līderis un politiķis (dzimis 1930. gadā)
- 9. jūnijs — Alens Turens (Alain Touraine), franču sociologs (dzimis 1925. gadā)
- 10. jūnijs — Teodors Kačinskis (Theodore Kaczynski), poļu izcelsmes amerikāņu zinātnieks, matemātiķis, filosofs, terorists (dzimis 1942. gadā)
- 11. jūnijs — Mikio Aoki (青木 幹雄), japāņu politiķis, bijušais Japānas premjerministrs (dzimis 1934. gadā)
- 12. jūnijs:
- Silvio Berluskoni (Silvio Berlusconi), itāļu politiķis un uzņēmējs, bijušais Itālijas premjerministrs (dzimis 1936. gadā)
- Hārvijs Glanss (Harvey Glance), ASV vieglatlēts (dzimis 1957. gadā)
- Džons Ramīta (John Romita), ASV komiksu mākslinieks (dzimis 1930. gadā)
- Trīts Viljamss (Treat Williams), ASV aktieris (dzimis 1951. gadā)
- 13. jūnijs — Kormaks Makartijs (Cormac McCarthy), ASV rakstnieks (dzimis 1933. gadā)
- 15. jūnijs — Glenda Džeksone (Glenda Jackson), angļu aktrise un politiķe (dzimusi 1936. gadā)
- 16. jūnijs — Džino Mēders (Gino Mäder), Šveices riteņbraucējs (dzimis 1997. gadā)
- 18. jūnijs — Stoktons Rašs (Stockton Rush), ASV uzņēmējs un inženieris (dzimis 1962. gadā)
- 25. jūnijs — Džons Gudenafs (John Goodenough), ASV materiālzinātnieks (dzimis 1922. gadā)
- 29. jūnijs — Alans Ārkins (Alan Arkin), ASV aktieris un kinorežisors (dzimis 1934. gadā)
_cropped.jpg)
.jpg)
Jūlijs labot šo sadaļu
- 1. jūlijs — Viktorija Ameļina (Вікторія Амеліна), ukraiņu rakstniece (dzimusi 1986. gadā)
- 1. jūlijs — Arnaldo Forlani (Arnaldo Forlani), Itālijas politiķis, valsts premjerministrs (dzimis 1925. gadā)
- 9. jūlijs — Luiss Svaress Miramontess (Luis Suárez Miramontes), spāņu futbolists un treneris (dzimis 1935. gadā)
- 11. jūlijs:
- Oļegs Cokovs (Олег Цоков), Krievijas virsnieks. ģenerālleitnants (dzimis 1971. gadā)
- Milans Kundera (Milan Kundera), čehu-franču rakstnieks (dzimis 1929. gadā)
- Aless Puškins (Алесь Пушкін), baltkrievu mākslinieks un politieslodzītais (dzimis 1965. gadā)
- 16. jūlijs:
- Džeina Birkina (Jane Birkin), angļu aktrise un dziedātāja (dzimusi 1946. gadā)
- Kevins Mitniks (Kevin Mitnick), ASV datordrošības konsultants, autors un notiesāts hakeris (dzimis 1963. gadā)
- 21. jūlijs — Tonijs Benets (Tony Bennett), amerikāņu dziedātājs (dzimis 1926. gadā)
- 26. jūlijs (atrasta mirusi) — Šineida O'Konora (Sinéad O'Connor), īru dziedātāja un mūziķe (dzimusi 1966. gadā)
- 28. jūlijs — Martins Valzers (Martin Walser), vācu rakstnieks (dzimis 1927. gadā)
- 30. jūlijs — Pols Rubenss (Paul Reubens), amerikāņu aktieris un komiķis (dzimis 1952. gadā)
_(cropped).jpg)
Augusts labot šo sadaļu
- 1. augusts — Anrī Konans Bedjē (Henri Konan Bédié), Kotdivuāras politiķis, valsts prezidents (dzimis 1934. gadā)
- 3. augusts:
- Marks Mārgoliss (Mark Margolis), ASV aktieris (dzimis 1939. gadā)
- Brams Molenārs (Bram Moolenaar), nīderlandiešu programmatūras izstrādātājs un aktīvists (dzimis 1961. gadā)
- 7. augusts — Viljams Frīdkins (William Friedkin), ASV kinorežisors un scenārists (dzimis 1935. gadā)
- 9. augusts:
- Ita Evere (Ita Ever), igauņu aktrise (dzimusi 1931. gadā)
- Robijs Robertsons (Robbie Robertson), kanādiešu mūziķis (dzimis 1943. gadā)
- Fernando Viljavisensio (Fernando Villavicencio), Ekvadoras žurnālists un politiskais aktīvists (dzimis 1963. gadā)
- 10. augusts — Aleksandrs Viktorenko (Александр Викторенко), PSRS un Krievijas kosmonauts (dzimis 1947. gadā)
- 16. augusts:
- Renata Skoto (Renata Scotto), itāļu operdziedātāja (dzimusi 1934. gadā)
- Genādijs Židko (Геннадий Жидко), Krievijas virsnieks (dzimis 1965. gadā)
- 17. augusts — Karols Bobko (Karol Bobko), ASV astronauts (dzimis 1937. gadā)
- 19. augusts — Džons Varnoks (John Warnock), ASV datorzinātnieks, izgudrotājs un uzņēmējs (dzimis 1940. gadā)
- 22. augusts — Toto Kutunjo (Toto Cutugno), itāļu dziedātājs (dzimis 1943. gadā)
- 23. augusts:
- Jevgeņijs Prigožins (Евгений Пригожин), Krievijas uzņēmējs un politiķis (dzimis 1961. gadā)
- Dmitrijs Utkins (Дмитрий Уткин), Krievijas virsnieks, Vāgnera grupas dibinātājs (dzimis 1970. gadā)
- 26. augusts — Gļebs Panfilovs (Глеб Панфилов), PSRS un Krievijas kinorežisors (dzimis 1934. gadā)
- 30. augusts — Mohameds Al Fajeds (محمد الفايد), Ēgiptes un Apvienotās Karalistes uzņēmējs (dzimis 1929. gadā)
.jpg)
.jpg)
Septembris labot šo sadaļu
- 4. septembris — Stīvens Hārvels (Steve Harwell), ASV dziedātājs (dzimis 1967. gadā)
- 9. septembris — Mangosutu Butelezi (Mangosuthu Buthelezi), Dienvidāfrikas politiķis (dzimis 1928. gadā)
- 13. septembris — Mirča Snegurs (Mircea Snegur), Moldovas politiķis, valsts pirmais prezidents (dzimis 1940. gadā)
- 22. septembris:
- Džordžo Napolitāno (Giorgio Napolitano), Itālijas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1925. gadā)
- Viktors Sokolovs (Виктор Соколов), Krievijas jūras virsnieks, flotes admirālis (dzimis 1962. gadā; nāves faktu nav apstiprinājuši Krievijas avoti)
- 28. septembris:
- Maikls Gembons (Michael Gambon), īru-angļu aktieris (dzimis 1940. gadā)
- Ganira Pašajeva (Qənirə Paşayeva), Azerbaidžānas ārste un politiķe (dzimusi 1975. gadā)
- 29. septembris — Daiena Fainstaina (Dianne Feinstein), ASV politiķe (dzimusi 1933. gadā)
.jpg)
Oktobris labot šo sadaļu
- 5. oktobris — Diks Butkus (Dick Butkus), lietuviešu izcelsmes ASV amerikāņu futbola spēlētājs (dzimis 1942. gadā)
- 7. oktobris:
- Šani Luka (Shani Louk), Vācijas-Izraēlas tetovētāja un infulencere, Hamās uzbrukuma upuris (dzimusi 2001. gadā)
- Jonatans Šteinbergs (יהונתן שטיינברג), Izraēlas virsnieks (dzimis 1980. gadā)
- 8. oktobris:
- Agnēta Andešone (Agneta Andersson), Zviedrijas kanoe airētāja (dzimusi 1961. gadā)
- Bērts Jangs (Burt Young), amerikāņu aktieris, gleznotājs un rakstnieks (dzimis 1940. gadā)
- Lāslo Šojoms (Sólyom László), Ungārijas jurists un politiķis, prezidents (dzimis 1942. gadā)
- 13. oktobris — Luīze Glika (Louise Glück), ASV dzejniece un esejiste (dzimusi 1943. gadā)
- 14. oktobris:
- Paipera Lorija (Piper Laurie), ASV aktrise (dzimusi 1932. gadā)
- Dariušs Mehrdžui (داریوش مهرجویی), Irānas kinorežisors (dzimis 1939. gadā)
- 15. oktobris — Sūzena Samersa (Suzanne Somers), ASV aktrise, mūziķe un uzņēmēja (dzimis 1946. gadā)
- 16. oktobris — Marti Ahtisāri (Martti Ahtisaari), Somijas politiķis, prezidents (dzimis 1937. gadā)
- 21. oktobris — Bobijs Čarltons (Bobby Charlton), Anglijas futbolists (dzimis 1937. gadā)
- 24. oktobris — Nilss Holsts-Sērensens (Niels Holst-Sørensen), Dānijas vieglatlēts (dzimis 1922. gadā)
- 27. oktobris — Li Kecjans (李克强), Ķīnas politiķis, premjerministrs (dzimis 1955. gadā)
- 28. oktobris — Metjū Perijs (Matthew Perry), ASV aktieris un komiķis (dzimis 1969. gadā)
- 31. oktobris:
- Tomass Metinglijs (Thomas Mattingly), ASV kosmonauts, lidotājs (dzimis 1936. gadā)
- Oļegs Protopopovs (Олег Протопопов), krievu-padomju daiļslidotājs (dzimis 1932. gadā)
.jpg)
_(cropped).jpg)
Novembris labot šo sadaļu
- 6. novembris — Antoni Marti (Antoni Martí), Andoras arhitekts un politiķis, premjerministrs (dzimis 1963. gadā)
- 7. novembris — Frenks Bormans (Frank Borman), ASV kosmonauts (dzimis 1928. gadā)
- 11. novembris:
- Rafaels Dvamena (Raphael Dwamena), Ganas futbolists (dzimis 1995. gadā)
- Karels Švarcenbergs (Karel Schwarzenberg), Čehijas politiķis un diplomāts (dzimis 1937. gadā)
- 13. novembris — Tengizs Kitovani (თენგიზ კიტოვანი), Gruzijas virsnieks un politiķis (dzimis 1938. gadā)
- 16. novembris — A. S. Baieta (A. S. Byatt), angļu rakstniece (dzimusi 1936. gadā)
- 18. novembris — Rūds Gēlss (Ruud Geels), Nīderlandes futbolists (dzimis 1948. gadā)
- 19. novembris — Rozalinna Kārtere (Rosalynn Carter), ASV pirmā lēdija, rakstniece un sabiedriskā aktīviste (dzimusi 1927. gadā)
- 25. novembris — Terijs Veneiblss (Terry Venables), angļu futbolists (dzimis 1943. gadā)
- 29. novembris — Henrijs Kisindžers (Henry Kissinger), ASV diplomāts, Nobela miera prēmijas laureāts (dzimis 1923. gadā)
- 30. novembris — Šeins Makgovans (Shane MacGowan), Īrijas mūziķis un komponists (dzimis 1957. gadā)
.jpg)
Nobela prēmijas labot šo sadaļu
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ «Croatia set to join the euro area on 1 January 2023: Council adopts final required legal acts». European Council/Council of the European Union. 2022. gada 12. jūlijs. Skatīts: 2022. gada 16. jūlijs.
- ↑ Uzbekistan Aims For Full Transition To Latin-Based Alphabet By 2023, February 12, 2021 12:54 GMT, RadioFreeEurope
- ↑ «Pope Francis to lead funeral for Benedict XVI, a first in modern history». France 24 (angļu). 2022-12-31. Skatīts: 2022-12-31.
- ↑ «China reopens borders as lunar new year travel kicks off amid Covid surge». The Guardian (angļu). 2023. gada 8. janvāris. Skatīts: 2023. gada 8. janvāris.
- ↑ «Zero-Covid over, Chinese travellers swing into overseas holiday mode». South China Morning Post (angļu). 2023. gada 8. janvāris. Skatīts: 2023. gada 8. janvāris.
- ↑ «Bolsonaro supporters storm Brazilian Congress». BBC News (en-GB). 2023-01-08. Skatīts: 2023-01-08.
- ↑ «Aukstuma viļņa dēļ salā Afganistānā nosaluši 166 cilvēki». tv3.lv (latviešu). 2023-01-28. Skatīts: 2023-11-14.
- ↑ «Čehijas prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā iekļuvuši Pavels un Babišs». Ārvalstīs (latviešu). 2023-01-16. Skatīts: 2023-01-20.
- ↑ «Aviokatastrofā Nepālā vismaz 68 bojāgājušie». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2023-11-14.
- ↑ «Nepal crash: Dozens killed as plane crashes near Pokhara airport». BBC News (en-GB). 2023-01-15. Skatīts: 2023-11-14.
- ↑ «Par Čehijas prezidentu ievēlēts atvaļinātais ģenerālis Petrs Pavels». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2023-01-30.
- ↑ «Nedēļu pēc zemestrīces gruvešos Turcijā izglābta sieviete; upuru skaits pārsniedz 37 500». delfi.lv. 2023. gada 13. februārī. Skatīts: 2023. gada 14. februārī.
- ↑ «Traģiskajā vilcienu sadursmē Grieķijā Grieķijā bojāgājušo skaits pieaudzis līdz 43 cilvēkiem». Ārvalstīs (latviešu). 2023-03-01. Skatīts: 2023-03-02.
- ↑ «"Ārvalstu aģentu" likums grāva pilsonisko sabiedrību Krievijā. Gruzija cīnās pretī». klik.tvnet.lv (latviešu). 2023-03-13. Skatīts: 2023-03-15.
- ↑ «Bankrotē liela ASV banka – «Silicon Valley Bank»». lsm.lv (latviešu). 2023-03-13. Skatīts: 2023-03-15.
- ↑ «Moldovas parlaments apstiprina valsts valodas nosaukuma maiņu no 'moldāvu' uz 'rumāņu'». www.delfi.lv (latviešu). Skatīts: 2023-03-17.
- ↑ «Moldovas parlaments atbalsta jēdziena «rumāņu valoda» ieviešanu visos oficiālajos dokumentos». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2023-03-03.
- ↑ «Starptautiskā Krimināltiesa izdevusi Putina aresta orderi par ukraiņu bērnu deportāciju». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2023-03-18.
- ↑ «Šveicē banka «UBS» pārņems grūtībās nonākušo «Credit Suisse»». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2023-03-20.
- ↑ «Šveices bankas "Credit Suisse" sabrukums: sekas un neatbildētie jautājumi». lsm.lv. 2023. gada 2. martā. Skatīts: 2023. gada 28. jūlijā.
- ↑ «Putins paziņo par Krievijas taktisko kodolieroču izvietošanu Baltkrievijā». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2023-04-15.
- ↑ «Somijas parlamenta vēlēšanās uzvar konservatīvie, premjere Marina zaudēs amatu». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2023-04-15.
- ↑ «Somija otrdien oficiāli kļūs par NATO dalībvalsti». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2023-04-03.
- ↑ «Brīdi pirms ramadāna noslēgšanās drūzmā Jemenas galvaspilsētā 85 bojāgājušie». LA.LV (latviešu). Skatīts: 2023-04-22.
- ↑ «Musk's SpaceX big rocket explodes on test flight». BBC News (en-GB). 2023-04-20. Skatīts: 2023-04-20.
- ↑ «Pasaules Veselības organizācija paziņo, ka Covid-19 pandēmija vairs nav starptautiska ārkārtas situācija». 05.04.2023. Skatīts: 05.04.2023.
- ↑ «Statement on the fifteenth meeting of the International Health Regulations (2005) Emergency Committee regarding the coronavirus disease (COVID-19) pandemic». www.who.int (angļu). Skatīts: 2023-05-05.
- ↑ Delfi. «Belgorodas apgabalā ielauzušies diversanti, sola atbrīvot Krieviju». www.delfi.lv (latviešu), 2023-05-22. Skatīts: 2023-05-22.
- ↑ «Turcijas prezidenta vēlēšanās uzvarējis Erdogans». www.diena.lv. Skatīts: 2023-06-06.
- ↑ Abinaya V, Jatindra Dash. «At least 207 dead, 900 injured in massive train crash in Odisha, India». Reuters, 2023. gada 2. jūnijs. Skatīts: 2023. gada 2. jūnijs.
- ↑ «Russia has blown up major Ukrainian dam, says Kyiv». BBC News. 2023. gada 6. jūnijs. Skatīts: 2023. gada 6. jūnijs.
- ↑ «Russia-Ukraine war live: evacuations under way near Kherson after destruction of dam prompts flooding». The Guardian. 2023. gada 6. jūnijs. Skatīts: 2023. gada 6. jūnijs.
- ↑ Hannah Devlin. «Synthetic human embryos created in groundbreaking advance». The Guardian, 2023. gada 14. jūnijs. Skatīts: 2023. gada 14. jūnijs.
- ↑ Alexandra E. Petri, Summer Lin. «Titanic tourist submersible carrying 5 disappears on trip to see wreck in North Atlantic». Los Angeles Times (en-US), 2023-06-19. Skatīts: 2023-06-22.
- ↑ «Brazil: Judges vote to bar Bolsonaro from office for 8 years». dw.com (en-UK). 2023-06-30. Skatīts: 2023-07-03.
- ↑ «SAG strike: Actors join writers on Hollywood picket lines». bbc.com (en-UK). 2023-07-14. Skatīts: 2023-07-15.
- ↑ «Greece carries out its biggest ever evacuation as wildfires rage on Rhodes». The Guardian. 2023-07-23. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2023. gada 23. jūlijs. Skatīts: 2023-07-23.
- ↑ «Greece fires: Warning Rhodes fires could worsen as thousands flee homes and hotels». BBC News. 2023-07-23. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2023. gada 23. jūlijs. Skatīts: 2023-07-23.
- ↑ «Nigēras prezidents gāzts militārā apvērsumā». delfi.lv. 2023-07-27. Skatīts: 2023-07-27.
- ↑ «At least 30 killed, 67 injured after train derails in Pakistan». edition.cnn.com (en-US). 2023-08-06. Skatīts: 2023-08-10.
- ↑ «Candidate in Ecuador's presidential election Fernando Villavicencio shot dead». bbc.com (en-UK). 2023-08-10. Skatīts: 2023-08-10.
- ↑ «Рогов: Пригожин и Уткин погибли — Новости — город Рязань на городском сайте RZN.info». RZN.info (krievu). 2023-08-23. Skatīts: 2023-08-23.
- ↑ «Indija kļūst par pirmo valsti, kas sasniegusi Mēness Dienvidpolu». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2023-08-24.
- ↑ «Indija kosmosā palaiž savu pirmo Saules observatoriju». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2023-11-14.
- ↑ «Earthquake hit Western North Africa, including Morocco, & Southern Europe». northafricapost.com (eng). Skatīts: 2023-09-09.
- ↑ «Azerbaidžāna sāk militāru operāciju Kalnu Karabahā». delfi.lv. Skatīts: 2023-09-19.
- ↑ «Austrumāfrikā atklātas vissenākās koka būves paliekas». Jauns.lv (latviešu). Skatīts: 2023-11-14.
- ↑ Izraēlas premjers pavēl sākt «atbildes karu» pēc palestīniešu kaujinieku raķešu uzbrukumiem lsm.lv 2023. gada 7. oktobrī
- ↑ «Israel shells south Lebanon after Palestinian militants crossed into Israel». Naharnet. 2023. gada 9. oktobris. Skatīts: 2023-10-09.
- ↑ Israel formally declares war, approves 'significant' steps to retaliate for Hamas attack
- ↑ Powerful earthquake and aftershocks kill dozens and injure many more in western Afghanistan
- ↑ «Oficiāli: Polijas parlamenta vēlēšanās vairākums ticis opozīcijai; vēlētāju aktivitāte – 75%». LA.LV (latviešu). Skatīts: 2023-11-14.
- ↑ «Portugāles premjers Košta paziņojis par demisiju korupcijas skandāla dēļ». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2023-11-21.
- ↑ «Argentīnā par prezidentu ievēlēts labējo kandidāts Havjers Milejs». www.delfi.lv (latviešu). Skatīts: 2023-11-22.
- ↑ «Bērnu Eirovīzijā uzvar Francijas pārstāve». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2023-11-28.
- ↑ «Compacts of Free Association». U.S. Department of the Interior (angļu). 2015. gada 15. oktobris. Skatīts: 2020. gada 8. oktobris.
- ↑ «Nobela prēmiju ekonomikā piešķir amerikāņu ekonomistei Klaudijai Goldinai». lsm.lv. 2023. gada 9. oktobrī. Skatīts: 2023. gada 9. oktobrī.
- ↑ «Nobela prēmija fizikā piešķirta trim zinātniekiem par elektronu pētījumiem». lsm.lv. 2023. gada 3. oktobrī. Skatīts: 2023. gada 6. oktobrī.
- ↑ «Nobela prēmiju medicīnā saņem zinātnieki par ieguldījumu Covid-19 vakcīnu izstrādē». lsm.lv. 2023. gada 2. oktobrī. Skatīts: 2023. gada 6. oktobrī.
- ↑ «Nobela prēmija ķīmijā piešķirta ASV zinātniekiem par ieguldījumu nanotehnoloģiju attīstībā». lsm.lv. 2023. gada 4. oktobrī. Skatīts: 2023. gada 6. oktobrī.
- ↑ «Nobela prēmija literatūrā piešķirta norvēģu rakstniekam un dramaturgam Junam Ūlavam Fosem». lsm.lv. 2023. gada 5. oktobrī. Skatīts: 2023. gada 6. oktobrī.
- ↑ «Nobela Miera prēmiju piešķir Irānas cilvēktiesību aktīvistei Nargesai Mohammadi». lsm.lv. 2023. gada 6. oktobrī. Skatīts: 2023. gada 6. oktobrī.
Kalendārs labot šo sadaļu
| Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: 2023 |