Rumāņu valoda

Rumāņu valoda (limba română) ir indoeiropiešu valodu saimes romāņu valodu grupas valoda, kuru galvenokārt lieto Rumānijā un Moldovā. Tā ir vienīgā valsts valoda Rumānijā un viena no valsts valodām Moldovā, kur tā agrāk tika dēvēta par moldāvu valodu. Rumāņu valodu kā dzimto valodu lieto aptuveni 24–26 miljoni cilvēku, bet kopā ar svešvalodas runātājiem — vairāk nekā 28 miljoni. Tā kā rumāņu valoda pieder romāņu valodu saimei, tā ir viena no tuvākajām valodām latīņu valodai, saglabājot vairākus latīņu gramatiskos un leksiskos elementus. Tai ir arī ievērojama slāvu, grieķu, turku un ungāru valodu ietekme.

Rumāņu valoda română, limba română
Izruna:	IPA: [roˈmɨnə]
Valodu lieto:	Rumānijā, Moldovā, Ukrainā, Serbijā, Ungārijā
Reģions:	Balkānu pussala
Pratēju skaits:	28 miljoni
Valodu saime:	Indoeiropiešu  itāļu   romāņu    austrumromāņu     Rumāņu valoda
Rakstība:	latīņu raksts (rumāņu ortogrāfija)
Oficiālais statuss
Oficiālā valoda:	Rumānija Moldova Eiropas Savienība
Regulators:	Academia Română
Valodas kodi
ISO 639-1:	ro
ISO 639-2:	rum (B)	ron (T)
ISO 639-3:	ron
Rumāņu valodas izplatība Rumānijā, Moldovā un apkārtējās zemēs Rumāņu valodas izplatība Rumānijā, Moldovā un apkārtējās valstīs

Papildus Rumānijai un Moldovai rumāņu valodu runā arī plašas kopienas citās valstīs, piemēram, Serbijā, Ukrainā un Ungārijā, kā arī emigrantu kopienās Itālijā, Spānijā, Vācijā, Francijā, Kanādā un ASV. Kopš 2007. gada, Rumānijai kļūstot par Eiropas Savienības dalībvalsti, rumāņu valoda ir viena no ES oficiālajām valodām.

Vēsture un attīstība

Rumāņu valoda ir viena no romāņu valodām, kas attīstījusies no latīņu valodas. Tās saknes meklējamas Romas impērijas laikā (2.–3. gadsimtā), kad romieši iekaroja Dākijas teritoriju (mūsdienu Rumānijas un Moldovas apvidu) un ieviesa latīņu valodu kā administrācijas un ikdienas saziņas valodu. Lai gan pēc Romas impērijas atkāpšanās no Dākijas (271. gadā) reģionā turpinājās migrācijas un etniskās pārmaiņas, latīņu valoda saglabājās un turpināja attīstīties, veidojot pamatu mūsdienu rumāņu valodai. Rumāņu valodā saglabājušās daudzas latīņu gramatiskās iezīmes un vārdi, kas atšķir to no citām Austrumeiropas valodām, piemēram, vairāk nekā 60% no rumāņu leksikas ir latīņu izcelsmes, tai skaitā tādi pamatvārdi kā mamă (māte), tată (tēvs), lumină (gaisma) un a iubi (mīlēt).

Lai gan rumāņu valoda saglabājusi latīņu saknes, tajā ir daudz aizguvumi no citām valodām.

• No 6. līdz 12. gadsimtam reģionā bija spēcīga slāvu tautu klātbūtne, kuru valodas atstāja ievērojamu ietekmi uz rumāņu leksiku un fonētiku. Aptuveni 15–20% no rumāņu vārdu krājuma ir slāvu izcelsmes, piemēram, prieten (draugs") un bogat (bagāts).
• Viduslaikos Austrumromas impērijas ietekmē rumāņu valodā ienāca dažādi grieķu valodas aizguvumi, īpaši reliģiskajā un administratīvajā leksikā, piemēram, biserică (baznīca).
• Osmaņu impērijas laikā (15.–19. gadsimtā) rumāņu valodā ienāca turku valodas vārdi, kas saistīti ar pārtiku, tirdzniecību un administrāciju, piemēram, ceai (tēja) un bacşiş (dzeramnauda).
• Saistībā ar Transilvānijas vēsturi un Hābsburgu impērijas ietekmi rumāņu valodā iekļuvuši vārdi no ungāru un vācu valodas, piemēram, școală (skola) un cartof (kartupeļi).
• 19. gadsimtā, kad Rumānija veidoja ciešākas kultūras un politiskās saites ar Franciju un Itāliju, valodā ienāca daudzi aizguvumi no franču un itāļu valodām, piemēram, birou (birojs) un eveniment (notikums).

Rumāņu valodas rakstība un standarts laika gaitā ir būtiski mainījies. Viduslaikos rumāņu valodu lielākoties pierakstīja, izmantojot kirilicu, jo reģionā dominēja pareizticīgo baznīca un slāvu kultūra. Kirilicas lietojums turpinājās līdz 19. gadsimtam. 19. gadsimtā, rumāņu kultūras elites ietekmē, valodas rakstībā atgriezās latīņu rakstība. Tas notika, lai uzsvērtu rumāņu valodas romānisko izcelsmi un atdalītos no slāvu kultūras ietekmes. 1860.–1862. gadā Rumānijas valdība oficiāli ieviesa latīņu rakstību. 20. gadsimtā rumāņu valodas ortogrāfija tika standartizēta, likvidējot dažādas novecojušas formas. Padomju okupācijas laikā Moldovā tika ieviesta modificēta kirilicas rakstība, taču pēc 1989. gada Moldova atgriezās pie latīņu raksta.

Izplatība un dialekti

Rumāņu valoda ir dzimtā valoda aptuveni 24–26 miljoniem cilvēku, un kopā ar svešvalodas runātājiem tās lietotāju skaits pārsniedz 28 miljonus. Tā ir oficiālā valoda Rumānijā un Moldovā, kā arī viena no Eiropas Savienības oficiālajām valodām. Papildus Rumānijai un Moldovai rumāņu valodā runājošas kopienas ir vairākās citās valstīs — Serbijā (galvenokārt Vojvodinas autonomajā teritorijā), Ukrainā (Bukovinas un Odesas apgabalos), Ungārijā (galvenokārt pie Rumānijas robežas), Bulgārijā (galvenokārt ziemeļu reģionos), Grieķijā un Ziemeļmaķedonijā (aromūņu kopienas), Horvātijā un Slovēnijā (istrorumāņu runātāji). Liela rumāņu diaspora dzīvo arī Itālijā, Spānijā, Vācijā, Francijā, Apvienotajā Karalistē, Kanādā un ASV, kur daudzi emigranti saglabā valodas lietojumu ģimenēs un kopienās.

Rumāņu valoda tiek iedalīta četros galvenajos dialektos, no kuriem trīs dažkārt tiek uzskatīti par atsevišķām, bet tuvu radniecīgām valodām.

• Dakorumāņu dialekts ir lielākā un galvenā rumāņu valodas forma, kas veido literārās valodas pamatu. Tajā runā Rumānijā, Moldovā, Serbijā un Ukrainā. Dakorumāņu dialektā ir nelielas reģionālas atšķirības (Transilvānijas, Moldovas un Valahijas varianti).
• Aromūnu valodā runā Grieķijā, Albānijā, Ziemeļmaķedonijā un Serbijā. Tā ir attīstījusies atsevišķi no dakorumāņu valodas un satur vairāk grieķu aizguvumu. Aromūnu valodai ir atšķirīgas fonētiskās un gramatiskās iezīmes, piemēram, saglabāti deguna patskaņi, kas zuduši dakorumāņu valodā.
• Meglenorumāņu valodā runā nelielas kopienas Ziemeļmaķedonijā un Grieķijā. Tā ir tuvāka aromūnu valodai, taču ar ievērojamu osmaņu turku valodas ietekmi. Meglenorumāņu valoda ir apdraudēta, jo tās runātāju skaits ir ļoti mazs.
• Istrorumāņu valodā runā ļoti neliela kopiena Horvātijas Istras pussalā. Tā ir visapdraudētākā no visiem rumāņu dialektiem, jo tās runātāju skaits nepārsniedz dažus simtus. Istrorumāņu valodai ir daudz aizguvumu no itāļu un horvātu valodas.

Lai gan šie dialekti saglabā rumāņu valodas pamata struktūru, to leksiskās, fonētiskās un gramatiskās atšķirības ir tik ievērojamas, ka dažreiz tie tiek uzskatīti par atsevišķām, bet cieši saistītām valodām. No šiem četriem dialektiem tikai dakorumāņu ir oficiālais rumāņu valodas standarta pamats.

Alfabēts

Sākotnēji, lai pierakstītu rumāņu valodu, tika izmantota kirilica, bet kopš 1860. gada izmanto latīņu raksta rumāņu ortogrāfiju. Rumāņu alfabētā ir 31 burts: a, ă, â, b, c, d, e, f, g, h, i, î, j, k, l, m, n, o, p, q, r, s, ș, t, ț, u, v, w, x, y, z. Sākotnēji bija arī ê un û burti, kas vēlāk tika izņemti no alfabēta, jo tie netika pareizi izmantoti.

Fonētika un fonoloģija

Rumāņu valodā ir septiņi patskaņi, divdesmit divi līdzskaņi un vairāki divskaņi un trīsskaņi. Tā ir vienīgā romāņu valoda, kas senās latīņu valodas ietekmē saglabājusi nazālos patskaņus, lai gan tie ir izzuduši literārajā valodā.

Rumāņu valodas patskaņu sistēma ietver šādas skaņas:

	Priekšējie	Vidējie	Pakaļējie
Augsts	i ⟨i⟩	ɨ ⟨î/â⟩	u ⟨u⟩
Augsti vidējs	e ⟨e⟩	ə ⟨ă⟩	o ⟨o⟩
Zems		a ⟨a⟩

Rumāņu valodā ir šādas līdzskaņu kategorijas:

		Labiāls	Dentāls		Alveolārs	Post- alveolārs	Velārs	Glotāls
			centrāls	sibilants
Nazāls		m ⟨m⟩			n ⟨n⟩
Slēdzenis/ Afrikāta	nebalsīgs	p ⟨p⟩	t ⟨t⟩	t͡s ⟨ț⟩		t͡ʃ ⟨c⟩	k ⟨c/ch/k⟩
	balsīgs	b ⟨b⟩	d ⟨d⟩			d͡ʒ ⟨g⟩	ɡ ⟨g/gh⟩
Berzenis	nebalsīgs	f ⟨f⟩		s ⟨s⟩		ʃ ⟨ș⟩		h ⟨h⟩
	balsīgs	v ⟨v⟩		z ⟨z⟩		ʒ ⟨j⟩
Vibrants					r ⟨r⟩
Laterāls spraudzenis					l ⟨l⟩	j ⟨i⟩	w ⟨u⟩

Rumāņu valodas /r/ ir trīskārši vibrējošs līdzskanis, kas atšķiras no angļu valodas r un ir līdzīgs spāņu vai itāļu r.

Raksturīgākās fonētiskās īpašības:

• Kaut arī nazālie patskaņi ir izzuduši literārajā valodā, daži dialekti un vēsturiskie avoti norāda, ka rumāņu valoda saglabāja nazālās skaņas ilgāk nekā citas romāņu valodas.
• Rumāņu valodā ir bagātīga divskaņu sistēma, kas atšķir to no citām romāņu valodām, piemēram, /ea/ kā vārdā seară ("vakars"), /oa/ kā vārdā soare ("saule"). Ir sastopami arī triftongi, piemēram, /e̯ai/ kā vārdā iei ("tu ņem"), /o̯ai/ kā vārdā boaiere ("muižnieks").
• Rumāņu valodā c un g tiek izrunāti mīksti pirms e un i, piemēram, cer /t͡ʃer/ ("debesis"), ger /d͡ʒer/ ("sals"). Tāpat l tiek palatalizēts dažos gadījumos, līdzīgi kā franču vai portugāļu valodā.
• Rumāņu valodā neuzsvērtie patskaņi var tikt saīsināti vai izmainīti izrunā, līdzīgi kā citās romāņu valodās, piemēram, mă (no latīņu "me") tiek izrunāts kā [mə].
• Līdzīgi kā slāvu valodās, dažos gadījumos n un l tiek izrunāti ar mīkstinājumu, īpaši pirms i.

Īpašvārdu atveidošana

Rumāņu valodas īpašvārdu atveidošana latviešu valodas vidē tiek veikta pēc fonētiskās transliterācijas principa. Rumāņu valodas alfabēta burti un burtkopas tiek tieši pārlikti latviešu valodas ortogrāfijā, pakļaujot šos vārdus gramatizācijai.

Pēc šiem atveidošanas principiem latvisko rumāņu un moldāvu cilmes personvārdus, kā arī Rumānijas un Moldovas ģeogrāfiskos nosaukumus. Rumāņu valodas ģeogrāfiskie nosaukumi sastopami arī Vojvodinā Serbijā un Čerņivcu apgabalā Ukrainā, kur tie var parādīties kā otrie nosaukumi.

Atveidojot Rumānijas un Moldovas personvārdus, jāņem vērā, ka plaši izplatīti ir ungāru un vācu izcelsmes personvārdi Rumānijā un krievu un ukraiņu izcelsmes personvārdi Moldovā, kuri latviskojami pēc attiecīgo valodu atveides principiem.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Rumāņu valoda.

• Latvijas Nacionālās enciklopēdijas šķirklis
• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Austrumeiropas enciklopēdijas raksts (vāciski)
• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)