2023. gads Latvijā

Pasaulē:	2020 2021 2022 - 2023 - 2024 2025 2026
Latvijā:	2020 2021 2022 - 2023 - 2024 2025 2026
Laikapstākļi:	2020 2021 2022 - 2023 - 2024 2025 2026
Sportā:	2020 2021 2022 - 2023 - 2024 2025 2026
Kino:	2020 2021 2022 - 2023 - 2024 2025 2026

Šajā lapā ir apkopoti 2023. gada notikumi Latvijā.

Valsts amatpersonas

"4. maija deklarācijas kluba" prezidente Velta Čebotarenoka, Edvards Smiltēns, Egils Levits un Arturs Krišjānis Kariņš 2023. gada 4. maijā pie Brīvības pieminekļa

Amats	Persona	Piezīmes
Latvijas Valsts prezidents	Egils Levits	līdz 8. jūlijam
Latvijas Valsts prezidents	Edgars Rinkēvičs	no 8. jūlija
Ministru prezidents	Arturs Krišjānis Kariņš	Kariņa 2. Ministru kabinets (līdz 15. septembrim)
Ministru prezidents	Evika Siliņa	Siliņas Ministru kabinets (no 15. septembra)
Saeimas priekšsēdētājs	Edvards Smiltēns	14. Saeima (līdz 20. septembrim)
Saeimas priekšsēdētājs	Daiga Mieriņa	14. Saeima (no 20. septembra)

Latvijas dabas un kultūrvēstures gada simboli

Gada putns — lakstīgala

Gada arheoloģijas piemineklis — Svētupes lībiešu upurala

Gada dzīvnieks — pļavas ķirzaka (Zootoca vivipara) un sila ķirzaka (Lacerta agilis)^[1]
Gada putns — lakstīgala (Luscinia luscinia)^[2]
Gada kukainis — daudzveidīgā mārīte (Harmonia axyridis)^[3]
Gada bezmugurkaulnieks — medicīnas dēle jeb medicīnas žokļdēle (Hirudo medicalis)^[4]
Gada gliemis — lielais gludgliemezis (Cochlicopa nitens)^[5]
Gada augs — parastā purvpaparde (Thelypteris palustris)^[6]

Gada kokaugs — smaržlapu roze (Rosa rubiginosa)^[7]
Gada sēne — daivainā čemurene (Grifola frondosa)^[8]
Gada gļotsēne — pušķainā šokolādes gļotsēne (Stemonitis axifera)^[9]
Gada sūna — Vulfa sfagns (Sphagnum wulfianum)^[10]
Gada dzīvotne — kritala^[11]
Gada arheoloģiskais piemineklis — Svētupes lībiešu upurala^[12]

Notikumi

Janvāris

1. janvāris — valsts minimālo algu palielināja no līdzšinējiem 500 eiro līdz 620 eiro mēnesī.^[13]
no 13. janvāra līdz 16. janvārim — ūdens līmenis Daugavā pie Jēkabpils sasniedza 8,9 metrus virs novērojumu stacijas nulles atzīmes, kas ir otrais augstākais ūdens līmenis novērojumu vēsturē. Plūdu dēļ daļā Jēkabpils izsludināja steidzamu evakuāciju.^[14]
24. janvāris — Rīgas apgabaltiesa pasludināja apelācijas instances tiesas nolēmumu Zolitūdes traģēdijas krimināllietā, par vainīgu atzina vienu personu — būvinženieri Ivaru Sergetu, kam piesprieda sešus gadus un sešus mēnešus ilgu cietumsodu, liedzot ieņemt amatu uz pieciem gadiem.^[15]
27. janvāris — kādreizējais Rīgas domes Satiksmes departamenta direktors Vitālijs Reinbahs zaudēja tiesā Rīgas pašvaldībai par viņa ilgstošo atstādināšanu no amata.^[16]

Marts

1. marts — pēc 3 gadu pārtraukuma Latvijā reģistrēts difterijas saslimšanas gadījums.^[17]
13. marts — oficiālā vizītē Latvijā ieradās Luksemburgas lielhercogs Anrī.^[18]
22. marts — oficiālā vizītē Latvijā ieradās Maltas prezidents Džordžs Vella.^[19]
31. marts — ekspluatācijā tika nodots Sarkandaugavas pārvads Rīgā.

Aprīlis

6. aprīlis — Rīgā atklāts Sarkandaugavas satiksmes pārvads pāri dzelzceļa līnijai Zemitāni—Skulte.^[20]
14. aprīlis:
- "Latvijas Gāze" parakstīja vienošanos par tai piederošā dabasgāzes sadales operatora "Gaso" pārdošanu Igaunijas uzņēmumam Eesti Gaas.
- uzņēmējam Igoram Trubko par 2,1 miljona eiro kukuļa piedāvāšanu piesprieda četrarpus gadu cietumsodu.^[21]

Maijs

Latvijas hokeja izlases sagaidīšanas pasākums pie Brīvības pieminekļa

Latvijas prezidenta vēlēšanu kandidāti Edgars Rinkēvičs, Elīna Pinto un Uldis Pīlēns vēlēšanu dienā

4. maijs — par godu Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienai, Alūksnē, norisinājās Latvijas Nacionālo bruņoto spēku militārā parāde.
17. maijs — Žoržs Tikmers atstāja Latvijas Olimpiskās komitejas prezidenta amatu.^[22]
18. maijs — no amata atbrīvoja Valkas novada mēru Ventu Armandu Kraukli.^[23]
28. maijs — Latvijas hokeja izlase pirmoreiz izcīnīja bronzas medaļas Pasaules čempionātā hokejā.^[24]
29. maijs — pēc Latvijas izlases panākuma pirmdiena tika pasludināta par svētku dienu.^[25]
31. maijs — par Latvijas Valsts prezidentu ievēlēja ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču.^[26]

Jūnijs

27. jūnijs — Konkurences padome atļāva Eesti Gaas iegādāties Gaso.^[27]
30. jūnijs—9. jūlijs — notika XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki.

Jūlijs

XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki, dalībnieku gājiens pie Brīvības pieminekļa

3. jūlijs — Rīgas pašvaldības vadītājs Mārtiņš Staķis paziņoja par atkāpšanos no amata.^[28]
5. jūlijs — pēc Mārtiņa Staķa demisijas par Rīgas domes priekšsēdētāju pienākumu izpildītāju kļuva viens no Rīgas domes priekšsēdētāja vietniekiem Vilnis Ķirsis.^[29]
7. jūlijs — Ministru prezidents Krišjānis Kariņš pieņēma ārlietu ministra Edgara Rinkēviča atkāpšanos no amata saistībā ar Valsts prezidenta amata pienākumu pildīšanas uzsākšanu 8. jūlijā.^[30]
8. jūlijs — Valsts prezidenta amatā stājās Edgars Rinkēvičs, nomainot Egilu Levitu.
11. jūlijs — par Latvijas Olimpiskās komitejas prezidentu ievēlēja Latvijas Volejbola federācijas prezidentu Jāni Buku.^[31]
23. jūlijs — sabrūkot Liepājas notekūdeņu attīrīšanas iekārtu rezervuāra sienai, jūrā ietecēja aptuveni 1250 kubikmetru neattīrītu notekūdeņu.^[32]

Augusts

7. augusts — Latgalē un Zemgalē lielus postījumus nodarīja negaiss, kas prasīja arī viena cilvēka dzīvību.^[33]
14. augusts — Ministru prezidents Arturs Krišjānis Kariņš paziņoja par demisiju.^[34]
17. augusts — par Rīgas pašvaldības vadītāju tika ievēlēts Vilnis Ķirsis.^[35]

Septembris

12. septembris — ar Krievijā reģistrētiem transportlīdzekļiem liedza iebraukšanu Eiropas Savienībā caur Latvijas-Krievijas un Latvijas-Baltkrievijas robežšķērsošanas vietām, neskaitot autopārvadājumu uzņēmumus, kuri pārvadā kravas starp Kaļiņingradas apgabalu un Krieviju.
15. septembris — Saeima ar 53 balsīm par apstiprināja Evikas Siliņas valdību.^[36]
17. septembris — Pasaules mantojuma komitejas 45. sesijā, kas norisinājās Rijādā, Saūda Arābijā, Kuldīgas vecpilsēta tika iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā, tādējādi atzīstot un novērtējot tās unikālo vērtību pasaules mērogā.

Oktobris

11. oktobris — Krievija informēja Ārlietu ministriju, ka visi Ukrainas pasu turētāji, kas vecāki par 14 gadiem, no 16. oktobra drīkstēs ieceļot Krievijā no trešām valstīm tikai divās robežšķērsošanas vietās — Šeremetjevas lidostā, kas atrodas Maskavā, un mazākajā robežkontroles punktā uz Latvijas-Krievijas robežas — Vientuļos.
12. oktobris — Ministru kabinets ārkārtas sēdē lēma no šī gada 16. oktobra apturēt Vientuļu un Pededzes robežšķērsošanas vietu darbību. Lēmums tika pieņemts, lai nepieļautu iespējamu sabiedriskās kārtības, kā arī valsts drošības apdraudējumu un izvairītos no radītās situācijas iespējamām nelabvēlīgām sekām.
14. oktobris — reaģējot uz notiekošo Izraēlā un protestējot pret karu, Rīgā pie Brīvības pieminekļa notika akcija Izraēlas atbalstam; pasākumā piedalījās apmēram 300 cilvēku.

Novembris

2. novembris — Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa no amata atstādināja Rēzeknes domes priekšsēdētāju Aleksandru Bartaševiču.
9. novembris — Saeima apstiprināja likumprojektu, kas paredz ar 2024. gada 1. jūliju Latvijā ieviest partnerības tiesību institūtu.
21. novembris — 22 Latvijas restorāni tika iekļauti Michelin ceļvedī un restorāns "Max Cekot Kitchen" kā pirmais no Latvijas saņēma vienu Michelin zvaigzni.^[37]
30. novembris — Saeima ratificēja Eiropas Padomes konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbību ģimenē novēršanu un apkarošanu (Stambulas konvenciju).^[38]

Decembris

15. decembris — Latvijā sāka kursēt pirmie Vivi ("Pasažieru vilciens") Škoda 16Ev elektrovilcieni.^[39]
20. decembris — Rīgas rajona tiesa piesprieda sešu gadu cietumsodu bijušajam Latvijas bankas direktoram Ilmāram Rimšēvičam par kukuļošanu, un piecu gadu cietumsodu uzņēmējam Mārim Martinsonam.^[40]
21. decembris — Rīgā satiksmei atklāta Austrumu maģistrāle.

Miruši

Janvāris

4. janvāris — Jānis Nešpors, basketbola treneris (dzimis 1984. gadā)
6. janvāris:
- Arvīds Purvs, diriģents (dzimis 1926. gadā)
- Jānis Vagris, valsts pārvaldes un komunistiskās partijas darbinieks (dzimis 1930. gadā)
8. janvāris:
- Gundars Bērziņš, lauksaimnieks, politiķis (dzimis 1959. gadā)^[41]
- Aija Žileviča, mikrobioloģe (dzimusi 1940. gadā)
9. janvāris — Roberts Cinkuss, karikatūrists (dzimis 1963. gadā)^[42]
11. janvāris:
- Ojārs Uldis Aleksis, ķirurgs (dzimis 1923. gadā)
- Egīls Jurisons, sporta žurnālists (dzimis 1947. gadā)
- Ruta Šenberga, filoloģe, novadpētniece, augstskolas pasniedzēja un publiciste (dzimusi 1940. gadā)
- Voldemārs Pūce, Liepājas teātra direktors (dzimis 1930. gadā)
12. janvāris — Andris Skapsts, handbolists (dzimis 1961. gadā)^[43]
14. janvāris — Ainārs Eglons Leja, modernās pieccīņas treneris (dzimis 1931. gadā)
21. janvāris — Valentīna Helmūte, tēlniece (dzimusi 1928. gadā)
23. janvāris — Irēna Egle, Latvijas kamaniņu braukšanas sporta pamatlicēja (dzimusi 1957. gadā)
28. janvāris — Joahims Zīgerists, Vācijas un Latvijas žurnālists un politiķis (dzimis 1947. gadā)
31. janvāris — Ligita Viduleja, muzikoloģe (dzimusi 1933. gadā)

Gundars Bērziņš

Februāris

3. februāris — Leonards Bartkevičs, Latvijas PSR sabiedriskais darbinieks, padomju nomenklatūras loceklis (dzimis 1932. gadā)
8. februāris — Pēteris Aleksandrovičs, motosportists, bijušais LAF un LaMSF prezidents (dzimis 1942. gadā)^[44]
9. februāris — Līga Priedīte, diriģente (dzimusi 1936. gadā)^[45]
12. februāris — Mihails Gruzdovs, teātra režisors un aktiermeistarības pasniedzējs (dzimis 1953. gadā)
14. februāris:
- Andrejs Ļevkins, rakstnieks un žurnālists (dzimis 1954. gadā)
- Kurts Švarcs, fiziķis (dzimis 1930. gadā)
21. februāris — Gunārs Asaris, arhitekts (dzimis 1934. gadā)^[46]
23. februāris — Ludmila Leite-Plaude, scenogrāfe un māksliniece (dzimusi 1948. gadā)
25. februāris — Vladislavs Grišins, grafiķis un pedagogs (dzimis 1937. gadā)^[47]