Atvērt galveno izvēlni

ABBA

zviedru popgrupa (1972-1982), nosaukums veidots no dalībnieku vārdu pirmajiem burtiem, repertuārā melodiskas, ritmiskas dziesmas roka stilā

ABBA (no zviedru valodas izrunā: [²abːa]) ir 1972. gadā dibināta popmūzikas grupa no Zviedrijas. Grupas dalībnieki bija divi precēti pāri, tas ir, Angnēta Feltskūga un Bjērns Ulveuss, Benni Andešons un Anni Frida "Frīda" Lingstade. Grupas nosaukums ABBA ir akronīms, kas sastāv no visu grupas dalībnieku vārdu pirmajiem burtiem. Šāds nosaukums grupai ir kopš 1973. gada. Grupas oficiālajā logo pirmais "B" ir apgriezts uz kreiso pusi, tas ir, grupas nosaukums tiek rakstīts šādi: ᗅᗺᗷᗅ.

ABBA
ABBA - TopPop 1974 5.png
ABBA 1974. gadā
Galvenā informācija
Izcelsmes vieta Valsts karogs: Zviedrija Stokholma, Zviedrija
Žanri popmūzika, eiropops, disko, eirodisko
Darbības gadi 1972—1982, 2018–pašlaik
Izdevēji Metal, Polydor, Atlantic, Universal, Epic, Vogue, RCA, PolyGram, Sunshine (Rodēzija/Zimbabve), Ariston/Dig It (Itālija)
Darbība ar Hep Stars, Hootenanny Singers, Benny Anderssons Orkester
Mājaslapa abbasite.com
Dalībnieki

Grupa savu popularitāti ieguva 1970. gados, kvartetam izdevās panākt fenomenālus panākumus, pateicoties katra grupas dalībnieka individualitātei. 1974. gada Eirovīzijā grupa pārstāvēja Zviedriju ar dziesmu Waterloo. Šī dziesma uzvarēja gan 1974. gada konkursā, gan 50 gadu Eirovīzijas jubilejas koncertā 2005. gadā. Grupa izjuka 1982. gadā, kur kā viens no iemesliem bija abu grupas pāru šķiršanās.

Grupas ABBA dziesmas plaši tika izmantotas 2008. gada kino mūziklā Mamma Mia!, kurā galveno lomu spēlēja Merila Strīpa. 2018. gada pavasarī lielu starptautisku ievērību guva ziņa par ABBA pirmo ierakstu sesiju pēc 35 gadu pārtraukuma un 2019. gadā ieplānotu koncertturneju, kurā uz skatuves būs redzami grupas dalībnieku virtuāli avatāri.[1]

Satura rādītājs

VēstureLabot

Pirms grupas ABBA izveidošanas, katrs no tās dalībniekiem bija veiskmīgs mūziķis. Abi puiši, Bjērns Ulveuss un Benni Andešons, bija daļa no grupas Hep Stars, kas tika dēvēta par Zviedrijas Bītliem (Swedish Beatles). Angnēta Feltskūga dziedāja vietējā deju mūzikas grupā. Viņas dziesma Jag var så kär ieguva lielu popularitāti Zviedrijā. Savukārt Anni Frida Lingstade darbojās galvenokārt uz džezu orientētu kabarē mūziku.

1970. gadā abu puišu izdotajā albumā Lycka papildvokālu dziedāja viņus draudzenes, gan Angnēta, gan Anni. Grupa oficiāli tika izveidota 1972. gadā ar nosaukumu Björn Benny & Agnetha Frida. 1973. gadā, pēc pirmā mūzikas albuma Ring Ring izdošanas, grupas nosaukums tika mainīts uz mūziķu vārdu abreviatūru ABBA.

1974. gadā ABBA kā Zviedrijas pārstāve ar dziesmu Waterloo piedalījas Eirovīzijas dziesmu konkursā, kurā guva panākumus, viņi uzvarēja. Pēc tam tika izdoti vēl vairāki hīti — Honey, Honey (1974), I Do, I Do, I Do, I Do, I Do (1975), SOS (1975), Mamma Mia (1975).

Sākot ar 1976. gadu grupa ABBA bija kļuvusi par pasaules superzvaigzni. Martā tika izdots grupas ABBA labāko dziesmu izlase Greatest Hits, kas iekļuva vairāku valstu topos. Pirmo reizi kāds no ABBA albumiem iekļuva arī ASV Top50. Albumā tika iekļauts arī viens jauns singls — Fernando, kas vēlāk tika pasludināts par 1975. gada labāko mūzikas ierakstu (Best Studio Recording of 1975).

Grupa izjuka 1982. gadā, kur kā viens no iemesliem bija abu grupas pāru šķiršanās. 2018. gada pavasarī lielu starptautisku ievērību guva ziņa par ABBA pirmo ierakstu sesiju pēc 35 gadu pārtraukuma un 2019. gadā ieplānotu koncertturneju, kurā uz skatuves būs redzami grupas dalībnieku virtuāli avatāri.[1]

DiskogrāfijaLabot

Studijas albumi

AtsaucesLabot

  1. 1,0 1,1 Klāss Vāvere. «ABBA». Nacionālā Enciklopēdija. Skatīts: 2019. gada 22. jūnijā.

Ārējās saitesLabot