Gazas josla
Gazas josla jeb Gazas sektors ir šaura zemes josla (54 km garumā, 12 km platumā) Palestīnā Vidusjūras piekrastē uz ziemeļaustrumiem no Sīnāja pussalas, kas nosaukts apgabala lielākās pilsētas Gazas vārdā. Gazas joslas 363 km² dzīvo aptuveni ~1 500 000 palestīniešu, kas to padara par vienu no blīvāk apdzīvotajām vietām uz planētas. Iedzīvotāju ienākumu pamatavots ir lauksaimniecības produkcijas (lielāko tiesu citrusaugļu) eksports[1] 80% darbaspējīgo iedzīvotāju ir bez darba.
Pilsētas: Abasān el Kebīra, Beit Hānūna, Beit Lāhija, Deirelbeleha, Džebālija, Gaza, Hānjūnisa, Nusairāta, Rafaha, Šāti.
Saskaņā ar 1947. gada 29. novembra ANO rezolūciju Nr 181, Lielbritānijas mandātteritorijā Palestīnā tika paredzēts izveidot divas valstis, sadalot teritoriju starp abām lielākajām etniskajām grupām: tur dzīvojošajiem palestīniešiem un kopš XIX gs. vidus ieceļojušajiem un jau visai ievērojamas teritorijas apdzīvojošajiem ebrejiem. Gazas sektors ietilpa Palestīnas valstij paredzētajā teritorijā. Pirmā arābu-Izraēlas kara rezultātā Gazas sektoru okupēja Ēģipte, bet 1967. gadā Sešu dienu karā — Izraēla. Kopš 1993. gadā daļēji ir Palestīnas autonomijas pārvaldē.[2] Izraēlas bruņotie spēki kontrolē Gazas joslas gaisa telpu un pieejamību no jūras puses, kā arī kontrolē tās civilos un ekonomiskos sakarus ar pārējo pasauli.
Gazas joslas blokādeLabot
2006. gadā Palestīnas vēlēšanās uzvarēja Hamās.[3] Kad vara netika nodota mierīgā ceļā, 2007. gada vasarā varu Gazas joslā sagrāba Hamas, atsakoties pakļauties vēlēšanās zaudējušajai Palestīnas autonomijas valdībai, un Izraēla definēja šo teritoriju kā "naidīgu valstisku veidojumu".[4] Kopš tā laika Gazas josla dzīvo Izraēlas īstenotas militāras blokādes un regulāras apšaudes apstākļos (Izraēla īsteno blokādi jebkuram sauszemes, gaisa un jūras transportam, un regulāri iznīcina arī to infrastruktūru, kas tur ir), savukārt Hamas teroristi izmanto blīvo apbūvi maskētiem uzbrukumiem Izraēlas spēkiem un kontrolētajai teritorijai.
Gazā ir aptuveni 1200 izeju no tuneļiem, kas ved uz Ēģipti un kas Gazas bloķēšanu padara nosacītu. Vienlaikus šie tuneļi ir bizness, jo par tiesībām izrakt tuneli, kas ļauj organizēt kontrabandu, ir jāmaksā 10 000 eiro organizācijai Hamas.[5]
Atsauces un paskaidrojumiLabot
- ↑ Tā kā ārējā tirdzniecība slēgta blokādes dēļ, praktiski vienīgā valsts, uz kurieni tiek eksportēta Gazas lauksaimniecības produkcija, ir Izraēla.
- ↑ Pēc 1967. gada Gazas joslā tika izveidotas 21 ebreju kolonistu apmetne (Alei Sinaja, Bdolaha, Acmona, Dugita, Gadida, Gan Ora, Ganei Tala, Katifa, Kerem Acmona, Kfar Daroma, u. c.) ar 9 200 iedzīvotājiem, kā arī vairākas kara bāzes (Nahalā u. c.), kuras evakuēja atpakaļ uz Izraēlu 2005. gada augustā. — Израиль приступил к эвакуации поселений в секторе Газа. // news.ru 15.08.2005.
- ↑ «Hamas celebrates election victory» (angliski). The Guardian. Skatīts: 2017. gada 7. janvārī.
- ↑ Сектор Газа: история оккупаций палестинской территории. Справка.
- ↑ Юлия Латынина. Передача: Код доступа. 17.01.2009 19:07 // Эхо Москвы.
Ārējās saitesLabot
| Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Gazas josla |
- Lolita Tomsone. Ījabs Gazā. // Rīgas Laiks.
- Gordons Franks. Gaza varēja būt maza plaukstoša piekrastes valsts.
- The Israeli Information Center for Human Rights in the Occupied Territories
- "The Guardian" publisko iespējamus pierādījumus "baltā fosfora" izmantošanai Gazā
- ANO: Gazas sektors atrodas sliktākajā situācijā 40 gadu laikā
- Izraēlas aizsardzības ministrs: Militārā operācija Gazas sektorā turpināsies[novecojusi saite]
- Eiropas Parlamenta rezolūcija par situāciju Tuvajos Austrumos
- Gazas zoodārza ēzeļi pārvēršas par zebrām
- Еврейские поселения в Секторе Газа.
- Сектор Газа, что это?