Nobela prēmija ķīmijā

Nobela prēmija ķīmijā (zviedru: Nobelpriset i kemi) ir ikgadējs apbalvojums, kuru kopš 1901. gada pasniedz par sasniegumiem ķīmijā. Tā ir viena no piecām Alfrēda Nobela 1895. gadā dibinātajām Nobela prēmijām, kura tiek pasniegta piecās dažādās jomās: fizikā, ķīmijā, literatūrā, miera veicināšanā un fizioloģijā vai medicīnā. To pasniedz Zviedrijas Karaliskā Zinātņu Akadēmija svinīgā ceremonijā Zviedrijas galvaspilsētā Stokholmā katru gadu 10. decembrī (A. Nobela nāves dienā). Pirmo Nobela prēmiju ķīmijā saņēma nīderlandiešu ķīmiķis Jakobs vant Hofs (Jacobus van 't Hoff) par ķīmiskās dinamikas likumsakarību un osmotiskā spiediena šķīduma atklāšanu. Šī ir augstākā balva, ko iespējams saņemt ķīmijā.

Nobela prēmijas ķīmijā Nobel Prize in Chemistry
Pasniedz par	izcilu ieguldījumu ķīmijā
Pasniedz	Zviedrijas Karaliskā Zinātņu Akadēmija
Vieta	Stokholma, Zviedrija
Pirmoreiz pasniegta	1901
Oficiālā mājaslapa	nobelprize.org

Jakobs vant Hofs ir pirmais, kas saņēma Nobela prēmiju ķīmijā.

Laureātu apbalvošana

Parasti oktobrī tiek paziņoti laureātu vārdi. Pēc tam balvu piešķir oficiālajā ceremonijā, kas notiek katru gadu 10. decembrī — Alfrēda Nobela nāves gadadienā. Nobela prēmijas pasniegšanas ceremonijā Stokholmā katrs Nobela prēmijas laureāts saņem balvu no Zviedrijas karaļa rokām. Vēlāk Stokholmas rātsnamā notiek Nobela bankets.

Var atlasīt ne vairāk kā trīs laureātus un divus dažādus darbus. Balvu var piešķirt ne vairāk kā trim saņēmējiem gadā. Tas sastāv no zelta medaļas, diploma un naudas balvas.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Nobela prēmija ķīmijā.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Nobela prēmija ķīmijā (angliski)