Kirilica

rakstība

Kirilica (krievu: кири́ллица), kiriliskais raksts jeb kiriliskais alfabēts (кирилли́ческий алфави́т) ir viens no diviem senslāvu raksta variantiem.[1] Tas izveidots, balstoties uz svētā Kirila un svētā Metodija radīto alfabētu un uz Bizantijas grieķu alfabētu. Uz senslāvu kirilicas pamata izveidotus mūsdienu alfabētus izmanto sešas slāvu valodas — baltkrievu, bulgāru, krievu, maķedoniešu, serbu un ukraiņu, kā arī daudzas neslāvu valodas, pamatā bijušās PSRS teritorijā.

BurtiLabot

 
Novgorodā atrasts 11. gadsimta kiriliskais alfabēts uz bērza tāss
 
Lapaspuse no Meletija Smotricka 1619. gada darba „Baznīcslāvu valodas gramatika”, kurā rakstīts valodas kiriliskais alfabets

Senslāvu kirilicas alfabetā ir 43 burti. No tiem 24 pārņemti no grieķu unciāļu raksta, 19 izveidoti patstāvīgi, piemēram: ж, ш, ъ, ь un citi. Kirilicas burti tika izmantoti arī skaitļu apzīmēšanai.[1]

Burts Senais
variants
Skaitliskā
nozīme
Izruna Burta nosaukums
А   1 [а] az (аз)
Б   [b] buki (бу́ки)
В   2 [v] vedi (ве́ди)
Г   3 [g] glagoļ (глаго́ль)
Д   4 [d] dobro (добро́)
Е,Є   5 [е] jestj (есть)
Ж   [ž] živete (живе́те)
Ѕ   6 [ẑ], [dz] zelo (зело́)
ʐ, З   7 [z] zemļa (земля́)
И   8 [i] iže (и́же)
І, Ї   10 [ì] i (и)
К   20 [k] kako (ка́ко)
Л   30 [l] ļudi (лю́ди)
М   40 [m] mislete (мысле́те)
Н   50 [n] naš (наш)
О   70 [о] on (он)
П   80 [p] pokoi (поко́й)
Р   100 [r] rci (рцы)
С   200 [s] slovo (сло́во)
Т   300 [t] tverdo (тве́рдо)
ОУ, У   (400) [u] uk (ук)
Ф   500 [f] fert (ферт)
Х   600 [h] her (хер)
Ѡ   800 [ô] omega (оме́га)
Ц   900 [c] ci (цы)
Ч   90 [č] červj (червь)
Ш   [š] ša (ша)
Щ   [ŝ], [št, šč] šta (ща)
Ъ   ["] jer (ер)
Ы   [y] jeri (еры́)
Ь   ['] jerj (ерь)
Ѣ   [ě] jatj (ять)
Ю   [û], [ju] ju (ю)
Я   [â], [ja] â (я)
Ѥ   [je] je (Е йотированное)
Ѧ   (900) [ę] mazais jus (юс малый)
Ѫ   [ǫ] lielais jus (юс большой)
Ѩ   [ję] mazais jus jotētais
Ѭ   [jǫ] lielais jus jotētais
Ѯ   60 [ks] ksi (кси)
Ѱ   700 [ps] psi (пси)
Ѳ   9 [th] fita (фита́)
Ѵ   400 [ü] ižica (и́жица)

AtsaucesLabot

Ārējās saitesLabot