Kirilica
rakstība
Kirilica (krievu: кири́ллица), kiriliskais raksts jeb kiriliskais alfabēts (кирилли́ческий алфави́т) ir viens no diviem senslāvu raksta variantiem.[1] Tas izveidots, balstoties uz svētā Kirila un svētā Metodija radīto alfabētu un uz Bizantijas grieķu alfabētu. Uz senslāvu kirilicas pamata izveidotus mūsdienu alfabētus izmanto sešas slāvu valodas — baltkrievu, bulgāru, krievu, maķedoniešu, serbu un ukraiņu, kā arī daudzas neslāvu valodas, pamatā bijušās PSRS teritorijā.[2][3]
BurtiLabot
Novgorodā atrasts 11. gadsimta kiriliskais alfabēts uz bērza tāss
Senslāvu kirilicas alfabetā ir 43 burti. No tiem 24 pārņemti no grieķu unciāļu raksta, 19 izveidoti patstāvīgi, piemēram: ж, ш, ъ, ь un citi. Kirilicas burti tika izmantoti arī skaitļu apzīmēšanai.[1]
Burts | Senais variants |
Skaitliskā nozīme |
Izruna | Burta nosaukums |
---|---|---|---|---|
А | 1 | [а] | az (аз) | |
Б | [b] | buki (бу́ки) | ||
В | 2 | [v] | vedi (ве́ди) | |
Г | 3 | [g] | glagoļ (глаго́ль) | |
Д | 4 | [d] | dobro (добро́) | |
Е,Є | 5 | [jе] | jestj (есть) | |
Ж | [ž] | živete (живе́те) | ||
Ѕ | 6 | [ẑ], [dz] | zelo (зело́) | |
ʐ, З | 7 | [z] | zemļa (земля́) | |
И | 8 | [i] | iže (и́же) | |
І, Ї | 10 | [ì] | i (и) | |
К | 20 | [k] | kako (ка́ко) | |
Л | 30 | [l] | ļudi (лю́ди) | |
М | 40 | [m] | mislete (мысле́те) | |
Н | 50 | [n] | naš (наш) | |
О | 70 | [о] | on (он) | |
П | 80 | [p] | pokoi (поко́й) | |
Р | 100 | [r] | rci (рцы) | |
С | 200 | [s] | slovo (сло́во) | |
Т | 300 | [t] | tverdo (тве́рдо) | |
ОУ, У | (400) | [u] | uk (ук) | |
Ф | 500 | [f] | fert (ферт) | |
Х | 600 | [h] | her (хер) | |
Ѡ | 800 | [ô] | omega (оме́га) | |
Ц | 900 | [c] | ci (цы) | |
Ч | 90 | [č] | červj (червь) | |
Ш | [š] | ša (ша) | ||
Щ | [ŝ], [št, šč] | šta (ща) | ||
Ъ | ["] | jer (ер) | ||
Ы | [y] | jeri (еры́) | ||
Ь | ['] | jerj (ерь) | ||
Ѣ | [ě] | jatj (ять) | ||
Ю | [û], [ju] | ju (ю) | ||
Я | [â], [ja] | â (я) | ||
Ѥ | [je] | je (Е йотированное) | ||
Ѧ | (900) | [ę] | mazais jus (юс малый) | |
Ѫ | [ǫ] | lielais jus (юс большой) | ||
Ѩ | [ję] | mazais jus jotētais | ||
Ѭ | [jǫ] | lielais jus jotētais | ||
Ѯ | 60 | [ks] | ksi (кси) | |
Ѱ | 700 | [ps] | psi (пси) | |
Ѳ | 9 | [th] | fita (фита́) | |
Ѵ | 400 | [ü] | ižica (и́жица) |
AtsaucesLabot
- ↑ 1,0 1,1 Latvijas padomju enciklopēdija. 51. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 126. lpp.
- ↑ «Cyrillic alphabet». Britannica. Skatīts: 2022-12-08.
- ↑ Верещагин Е. М. КИРИЛЛИЦА Archived 2022. gada 26. septembrī, Wayback Machine vietnē.. Большая российская энциклопедия. Том 14. Москва, 2009, стр. 22
Ārējās saitesLabot
- Slāvu valodas un rakstzīmju kopa Archived 2019. gada 9. decembrī, Wayback Machine vietnē. (krieviski)
- К истории русской азбуки (krieviski)
- Kirilicas rakstzīmju kopa Archived 2016. gada 3. decembrī, Wayback Machine vietnē. (angliski)
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kirilica |
Šis ar valodniecību saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |