Kirilica
rakstība
Kirilica (krievu: кири́ллица), kiriliskais raksts jeb kiriliskais alfabēts (кирилли́ческий алфави́т) ir viens no diviem senslāvu raksta variantiem.[1] Tas izveidots, balstoties uz svētā Kirila un svētā Metodija radīto alfabētu un uz Bizantijas grieķu alfabētu. Uz senslāvu kirilicas pamata izveidotus mūsdienu alfabētus izmanto sešas slāvu valodas — baltkrievu, bulgāru, krievu, maķedoniešu, serbu un ukraiņu, kā arī daudzas neslāvu valodas, pamatā bijušās PSRS teritorijā.[2][3]
BurtiLabot
Novgorodā atrasts 11. gadsimta kiriliskais alfabēts uz bērza tāss
Senslāvu kirilicas alfabetā ir 43 burti. No tiem 24 pārņemti no grieķu unciāļu raksta, 19 izveidoti patstāvīgi, piemēram: ж, ш, ъ, ь un citi. Kirilicas burti tika izmantoti arī skaitļu apzīmēšanai.[1]
| Burts | Senais variants |
Skaitliskā nozīme |
Izruna | Burta nosaukums |
|---|---|---|---|---|
| А |  |
1 | [а] | az (аз) |
| Б |  |
[b] | buki (бу́ки) | |
| В |  |
2 | [v] | vedi (ве́ди) |
| Г |  |
3 | [g] | glagoļ (глаго́ль) |
| Д |  |
4 | [d] | dobro (добро́) |
| Е,Є |  |
5 | [jе] | jestj (есть) |
| Ж |  |
[ž] | živete (живе́те) | |
| Ѕ |  |
6 | [ẑ], [dz] | zelo (зело́) |
| ʐ, З |  |
7 | [z] | zemļa (земля́) |
| И |  |
8 | [i] | iže (и́же) |
| І, Ї |  |
10 | [ì] | i (и) |
| К |  |
20 | [k] | kako (ка́ко) |
| Л |  |
30 | [l] | ļudi (лю́ди) |
| М |  |
40 | [m] | mislete (мысле́те) |
| Н |  |
50 | [n] | naš (наш) |
| О |  |
70 | [о] | on (он) |
| П |  |
80 | [p] | pokoi (поко́й) |
| Р |  |
100 | [r] | rci (рцы) |
| С |  |
200 | [s] | slovo (сло́во) |
| Т |  |
300 | [t] | tverdo (тве́рдо) |
| ОУ, У |  |
(400) | [u] | uk (ук) |
| Ф |  |
500 | [f] | fert (ферт) |
| Х |  |
600 | [h] | her (хер) |
| Ѡ |  |
800 | [ô] | omega (оме́га) |
| Ц |  |
900 | [c] | ci (цы) |
| Ч |  |
90 | [č] | červj (червь) |
| Ш |  |
[š] | ša (ша) | |
| Щ |  |
[ŝ], [št, šč] | šta (ща) | |
| Ъ |  |
["] | jer (ер) | |
| Ы |  |
[y] | jeri (еры́) | |
| Ь |  |
['] | jerj (ерь) | |
| Ѣ |  |
[ě] | jatj (ять) | |
| Ю |  |
[û], [ju] | ju (ю) | |
| Я |  |
[â], [ja] | â (я) | |
| Ѥ |  |
[je] | je (Е йотированное) | |
| Ѧ |  |
(900) | [ę] | mazais jus (юс малый) |
| Ѫ |  |
[ǫ] | lielais jus (юс большой) | |
| Ѩ |  |
[ję] | mazais jus jotētais | |
| Ѭ |  |
[jǫ] | lielais jus jotētais | |
| Ѯ |  |
60 | [ks] | ksi (кси) |
| Ѱ |  |
700 | [ps] | psi (пси) |
| Ѳ |  |
9 | [th] | fita (фита́) |
| Ѵ |  |
400 | [ü] | ižica (и́жица) |
AtsaucesLabot
- ↑ 1,0 1,1 Latvijas padomju enciklopēdija. 51. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 126. lpp.
- ↑ «Cyrillic alphabet». Britannica. Skatīts: 2022-12-08.
- ↑ Верещагин Е. М. КИРИЛЛИЦА Archived 2022. gada 26. septembrī, Wayback Machine vietnē.. Большая российская энциклопедия. Том 14. Москва, 2009, стр. 22
Ārējās saitesLabot
- Slāvu valodas un rakstzīmju kopa Archived 2019. gada 9. decembrī, Wayback Machine vietnē. (krieviski)
- К истории русской азбуки (krieviski)
- Kirilicas rakstzīmju kopa Archived 2016. gada 3. decembrī, Wayback Machine vietnē. (angliski)
| Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kirilica |
 | Šis ar valodniecību saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |