Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā
Šis raksts ir par aktuālu notikumu. Laika gaitā informācija var strauji mainīties. Lūdzu, nepievieno faktus bez atsaucēm uz uzticamiem avotiem. |
Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā ir daļa no Krievijas—Ukrainas kara. To 24. februāra rītā pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina pavēles uzsāka Krievijas Bruņotie spēki, kas kopš 2021. gada marta lielā skaitā bija izvietoti netālu no Ukrainas robežas ar Krieviju, Baltkrieviju un Krievijas 2014. gadā okupēto Krimu. Militāro operāciju ievadīja Krievijas Bruņoto spēku atklāta ievešana pašpasludināto Doneckas (DTR) un Luhanskas tautas republiku (LTR) teritorijā 2022. gada 21. februārī,[6] un to neatkarības atzīšana visa Doneckas un Luhanskas apgabala robežās dienu vēlāk.[7]
| Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā | |||||
|---|---|---|---|---|---|
| Daļa no Krievijas—Ukrainas kara | |||||
 | |||||
| |||||
| Karotāji | |||||
Atbalsta: Baltkrievija Irāna (netiešā militārā palīdzība)[1] Ziemeļkoreja (netiešā militārā palīdzība)[2] Ķīna (netiešā militārā palīdzība)[3] Dienvidāfrika (netiešā militārā palīdzība)[4] |
Atbalsta NATO (netiešā militārā palīdzība)[5] | ||||
| Komandieri un līderi | |||||
|
 Sergejs Surovikins |
 Vitālijs Kličko | ||||
24. februārī 5:50 pēc Maskavas laika (UTC+3) Putins izsludināja vispārēju iebrukumu Ukrainā kā "īpašu militāru operāciju" ar mērķi "panākt Ukrainas demilitarizāciju un denacifikāciju". 10 minūtes vēlāk Krievijas Bruņotie spēki veica raķešu triecienus lidostām un militārajiem objektiem Kijivā, Harkivā un Dņipro un sāka virzīties dziļāk Ukrainas teritorijā.[8] Vienlaikus DTR un LTR bruņotie formējumi visā Donbasa frontes līnijā atsāka karadarbību pret Ukrainas Bruņotajiem spēkiem. Ukraina pārtrauca diplomātiskās attiecības ar Krieviju.[9]
Jau pēc dažām dienām Krievijas karaspēks zaudēja uzbrukuma tempu un bija spiests apstāties apgādes trūkuma dēļ. Ukrainas armija atvairīja Krievijas karaspēka mēģinājumus ielauzties Kijivā, un krievu tanku apturēšanā aktīvi iesaistījās arī civiliedzīvotāji. 1. aprīlī demoralizētie Krievijas bruņotie spēki atkāpās no Ukrainas ziemeļdaļas, veicot masveida slepkavības un laupīšanas Bučā un citās uz laiku okupētajās teritorijās. 20. maijā Krievijas karaspēks Ukrainas austrumos pēc gandrīz trīs mēnešus ilgām kaujām ieņēma Mariupoli, 25. jūnijā Severodonecku un 3. jūlijā Lisičansku. Taču citviet okupācijas spēkiem neizdevās būtiski pavirzīties uz priekšu. 29. augustā Ukrainas bruņotie spēki sāka pretuzbrukumu vairākās frontes zonās valsts dienvidos, bet 6. septembrī sāka galveno pretuzbrukumu uz austrumiem no Harkivas, 11. septembrī atbrīvojot Izjumu, bet 2. oktobrī Limanu. Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņoja, ka "mūsu dzimtenes un nedalāmības aizsardzībai uzskatu par nepieciešamu atbalstīt daļēju mobilizāciju”, kas stājās spēkā tūlīt pēc šī paziņojuma 21. septembrī.[10] 19. oktobrī Putins paziņoja par kara stāvokļa izsludināšanu četros okupētajos Ukrainas apgabalos, kas 30. septembrī pēc viltus referendumiem bija pasludināti par Krievijas Federācijas sastāvdaļu.[11] 11. novembrī Krievijas karaspēks bija spiests atkāpties no Hersonas.[12] 2023. gada Krievijas karaspēka ziemas ofensīvas laikā Ukrainas bruņotie spēki apturēja iebrucējus pie Bahmutas un tie nespēja izpildīt Putina uzdevumu okupēt visu Doneckas apgabala teritoriju.[13]
PriekšvēstureLabot
_01.jpg)
2022. gada 21. februārī prezidents Putins tikās ar "Doneckas tautas republikas" vadītāju Denisu Pušiļinu un "Luhanskas tautas republikas" vadītāju Leonīdu Pasečņiku, kuras laikā parakstīja dekrētus par to neatkarības atzīšanu un pavēlēja tajās kā "miera uzturētājus" ievest Krievijas Bruņotos spēkos, pieprasot Ukrainai nekavējoties pārtraukt karadarbību.[14] Krievija arī slēdza gaisa telpu uz robežas ar Ukrainu. Vairāki analītiķi, tostarp izmeklēšanas vietne Bellingcat, ir publicējuši iespējamos pierādījumus tam, ka daudzus no ziņotajiem uzbrukumiem, sprādzieniem un evakuācijām Donbasā ir sarīkojusi pati Krievija, vainojot tajos Ukrainu.[15][16][17] 21. februārī nezināmi spēki apšaudīja Luhanskas TES, un tā bija spiesta pārtraukt darbu.[18]
22. februārī ASV prezidents Džo Baidens paziņoja, ka notikušais ir "sākums kārtējam Krievijas iebrukumam Ukrainā".[19] NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs un Kanādas premjerministrs Žistēns Trido sacīja, ka notiek "iebrukuma turpinājums". Tajā pašā dienā Krievijas Federācijas padome vienbalsīgi atļāva Putinam izmantot karaspēku ārpus Krievijas.[20] Savukārt Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis lika iesaukt Ukrainas rezervistus, bet vispārējo mobilizāciju vēl neveica.[21]
23. februārī Augstākā Rada sākot no 24. februāra pusnakts uz 30 dienām Ukrainā izsludināja ārkārtas stāvokli.[22] Tajā pašā dienā Krievija sāka evakuēt savu vēstniecību Kijivā un nolaida no ēkas jumta Krievijas karogu.[23] 23. februārī Ukrainas Ministru kabineta, Ārlietu ministrijas, Augstākās Radas un valsts divu lielāku banku (Privatbank un Oschadbank) tīmekļa vietnes tika pakļautas pakalpojumatteices uzbrukumiem.[24]
Starptautiskās sankcijas pret KrievijuLabot
Reaģējot uz abu pašpasludināto republiku atzīšanu, Rietumvalstis sāka ieviest sankcijas pret Krieviju. 22. februārī Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons paziņoja par sankcijām pret piecām Krievijas bankām — «Россия», «Индустриальный сберегательный банк», «Генеральный банк», «Промсвязьбанк» un «Черноморский банк», kā arī trim miljardieriem, kas tiek uzskatīti par Putina līdzgaitniekiem, — Genādiju Timčenko, Borisu Rotenbergu un Igoru Rotenbergu.[25][26] Vācijas kanclers Olafs Šolcs paziņoja par gāzesvada Nord Stream 2 sertificēšanas apturēšanu;[27] ES ārlietu ministri iekļāva melnajā sarakstā visus Domes deputātus, kuri balsoja par separātisko reģionu atzīšanu, aizliedza ES investoriem veikt darījumus ar Krievijas valdības obligācijām, kā arī mērķtiecīgu importu un eksportu ar separātistu struktūrām;[28] ASV prezidents Baidens paziņoja par sankcijām pret bankām VEB.RF un Promsvjazbank un pret Krievijas valsts parādu.[29]
23. februārī Austrālijas premjerministrs Skots Morisons paziņoja par finansiālām sankcijām pret astoņiem Krievijas Nacionālās drošības padomes locekļiem.[30]
Putina uzrunaLabot
.jpg)
2022. gada 24. februāra rītā Krievijas prezidents Vladimirs Putins nāca klajā ar ārkārtas uzrunu,[31] paziņojot par militāras operācijas sākšanu Donbasā. Pēc viņa teiktā, tās mērķis ir "aizsargāt cilvēkus, kuri astoņus gadus ir bijuši pakļauti Kijivas režīma iebiedēšanai un genocīdam". Viņaprāt, Krievija nevar justies droši un pastāvēt ar pastāvīgiem draudiem no Ukrainas. Viņš uzsvēra, ka militārā operācija Donbasā tiks veikta saskaņā ar ANO Nolikuma 51. pantu, Krievijas Federācijas padomes lēmumu un līgumiem ar DTR un LTR.[32] "Mēs centīsimies panākt Ukrainas demilitarizāciju un denacifikāciju, kā arī saukt pie atbildības tos, kas pastrādājuši daudzus asiņainus noziegumus pret civiliedzīvotājiem, tostarp Krievijas Federācijas pilsoņiem," pavēstīja Putins.
Uzrunājot Ukrainas Bruņoto spēku militārpersonas, Putins mudināja viņus nekavējoties nolikt ieročus: "Visi Ukrainas armijā dienošie, kas ievēros šo prasību, varēs brīvi atstāt kauju zonu un atgriezties pie savām ģimenēm."[31] Uzrunājot tos, kuri varētu mēģināt palīdzēt Ukrainai, Putins sacīja: "Ikvienam, kurš mēģina traucēt mums un vēl jo vairāk radīt draudus mūsu valstij, mūsu tautai, ir jāzina, ka Krievija atbilde būs tūlītēja un novedīs pie tādām sekām, kādas nekad savā vēsturē neesat pieredzējuši.”[31] Tas tika novērtēts kā draudi ar kodolkaru.
NoriseLabot
Krievijas uzbrukumsLabot
Ukrainas Valsts robežsardzes dienests ziņoja, ka uzbrukums sākās 24. februāra rītā 5:00 no trim virzieniem: no Baltkrievijas—Ukrainas robežas, no Krievijas—Ukrainas robežas līdz Luhanskai, kā arī no 2014. gadā okupētās Krimas.[32][33] Ukrainas varas iestādes ziņoja par militāro vienību un noliktavu apšaudīšanu Kijivas, Hmeļnickas, Dņipropetrovskas un Vinnicas apgabalos. Saskaņā ar Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštāba datiem Krievijas bruņotie spēki veica raķešu un aviācijas triecienus sešos lidlaukos: Borispiļā, Ozernē, Kuļbakinē, Čuhujivā, Kramatorskā un Čornobajivkā.[34] Krievijas Aizsardzības ministrija vēstīja par raķešu triecieniem Ukrainas militārās infrastruktūras objektiem Kijivas, Harkivas un Odesas apgabalos.[32] un paziņoja par Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmu apspiešanu un Ukrainas gaisa bāzu infrastruktūras iznīcināšanu.[32] Krievijas Aizsardzības ministrija gan apgalvoja, ka nav veikti triecieni pa pilsētām.[35] Līdz 7.00 Krievijas Bruņotie spēki ieņēma Miloves un Horodiščes ciemus pie Krievijas un Ukrainas robežas.[36][37]
25. februārī Ukrainas Bruņotie spēki spēja dot pretsparu iebrukušajam Krievijas karaspēkam visā frontes garumā. Frontes ziemeļu sektorā Ukrainas Bruņotie spēki atvairīja Krievijas karaspēka uzbrukumu Kijivas apgabala Vasiļkivas pilsētā. Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki atvairīja Krievijas aviācijas uzbrukumus Mikolajivai un novērsa Krievijas desanta izsēdināšana Očakivas pilsētā. Ukrainas Bruņotie spēki no 25. februāra rīta cīnījās par Hersonas pilsētu un pārceltuvi pār Dņepru. Svarīgā pārceltuve vairākas reizes pārgāja no vienām rokām otrās, bet pēc smagām kaujām Ukrainas spēki zaudēja kontroli pār to. Tās pašas dienas vakarā Ukrainas kara aviācija deva triecienu Krievijas bruņutehnikai, kas bija koncentrēta Hersonas pilsētā, piespiežot ienaidnieku atkāpties, un pilsēta atkal nonāca Ukrainas Bruņoto spēku kontrolē.[38] 26. februārī turpinājās Krievijas gaisa spēku uzlidojumi Ukrainas lidlaukiem un armijas grupējumiem Ukrainas austrumos un Kijivas apgabala ziemeļu daļā, atsevišķi uzlidojumi notika Sumu, Poltavas apgabalā un pie Mariupoles. Krievijas karakuģi no Melnās jūras turpināja Ukrainas apšaudi ar spārnotajām raķetēm “Kaļibr”, kamēr Mikolajivai no austrumiem tuvojās krievu tanki, un pilsēta gatavojās riņķa aizsardzībai. [39]
27. februārī kaujas pret iebrucējiem notika Harkivā, Hersonā, Odesā, Mikolajivā, Sumos, Čerņihivā, Žitomirā, kā arī Kijivā, kur turpinājās kaujas ar diversantu grupām, tādēļ pilsētā bija noteikta komandantstunda. Galvaspilsētas iedzīvotāji patvērās metro vai bumbu patvertnēs. Naktī uz 27. februārī visā valstī uzbrukumos cieta naftas termināļi un gāzes vadi. Aktīvākās kaujas notika pie Harkivas, kur līdz vakaram Ukrainas armijai izdevās atgūt kontroli pār piepilsētām.[40] Vakarā Krievijas karaspēks ieņēma Berdjanskas pilsētu pie Azovas jūras.[40] 28. februārī sīvākās kaujas notika Mariupoles, Čerņihivas un Harkivas apkārtnē. Kijivas apkārtnē Krievijas karaspēka uzbrukums tika atsists pie Bučas un Irpiņas, uz šosejas starp Irpiņu un Žitomiru tika iznīcināti vai bojāti vairāk nekā 200 Krievijas militāro transportlīdzekļu. Apšaudēs Harkivā dienas laikā gāja bojā 11 civiliedzīvotāji un vairāki desmiti tika ievainoti. Krievijas Aizsardzības ministrija ziņoja par Zaporižjas atomelektrostacijas ieņemšanu.
1. marta naktī notika jauni Krievijas artilērijas triecieni Kijivai, gaisa triecienus piedzīvoja Mariupole, kurā gandrīz pilnībā tika pārtraukta elektroapgāde. Krievijas spēki sāka atkārtotu uzbrukumu Hersonai. Harkivā nogranda sprādziens pie apgabala administrācijas ēkas, kas tika daļēji sagrauta.[41] 2. martā Krievijas bruņotie izsēdināja desantu Harkivas ziemeļrietumos, kur uzbruka Ukrainas militārajam hospitālim. Krievijas puse oficiāli paziņoja, ka tās armija pabeigusi Hersonas ieņemšanu. Turpinājās aplenktās Mariupoles bombarēšana. 3. martā liela Krievijas karaspēka kolonna apstājās aptuveni 30 kilometrus no Kijivas centra, jo tās virzību kavēja Ukrainas karavīru un civiliedzīvotāju pretestība un tehnikas problēmas. Ukrainas Nacionālā gvarde kopā ar gaisa spēkiem turpināja aizstāvēt Mariupoli.[42] Krievijas diktators Putins Krievijas Drošības padomes sēdē paziņoja, ka karadarbība Ukrainā rit stingri saskaņā ar izvirzīto plānu.[43]
4. martā Zaporižjas atomelektrostacijas tuvumā notika apšaudes un tās teritorijā sākās ugunsgrēks. AES teritorijā ielaistie ugunsdzēsēji ugunsgrēku lokalizēja. Notikuma vietā uzņemtajā video bija redzams, ka AES teritorijā trāpījis lādiņš. Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras ģenerāldirektors Rafaels Grossi vēstīja, ka nav ziņu par radiācijas noplūdi.[44][45] Ukrainas bruņoto spēku Ģenerālštābs vēstīja, ka Krievijas okupācijas spēki koncentrējas uz Kijivas ielenkšanu un ukraiņu pretestības vājināšanu. Virzoties tuvāk galvaspilsētai, Krievijas karaspēks postīja ceļā esošās pilsētas, īpaši Sumus un Čerņihivu, kur gaisa uzlidojumos gāja bojā aptuveni 50 cilvēku.[45] NATO ārlietu ministru ārkārtas sanāksme nolēma atturēties no lidojumiem slēgtas zonas izveides virs Ukrainas, lai apturētu Krievijas kara aviācijas uzlidojumus.[46]
5. martā Krievijas karspēks turpināja uzbrukumu Sumiem. Krievija pārkāpa uguns pārtraukšanas režīmu un sāka apšaudīt aplenktās Mariupoles un Volnovahas pilsētas, no kurām bija paredzēts izvest civiliedzīvotājus. Krievijas karaspēka okupētās Hersonas ielās izgāja ap 1000 cilvēku, pieprasot okupantu atgriešanos Krievijā.[47] Krievijas prezidents Putins paziņoja, ka pabeigta Ukrainas militārās infrastruktūras iznīcināšana, bet Ukrainas aizsardzības ministrs Oleksijs Rezņikovs paziņoja, ka Krievijas spēku resursi Ukrainā izsīkst un tālāk tos gaida loģistikas sabrukums un aizvien vairāk pretinieka karavīru padodas gūstā.[47] 6. martā turpinājās Kijivas, Harkivas, Čerņihivas un Sumu bombardēšana un artilērijas apšaudes. Krievijas kara aviācija sagrāva Ohtirkas termoelektrostaciju un pilsētā nebija apkures, bet daļai māju pārtrūka ūdens un elektrības piegāde. Aplenktajās Bučas un Hostomeļas pilsētās Krievijas karavīri apšaudīja civiliedzīvotājus. Aplenktajā Mariupoles lielpilsētā nebija apkures, elektrības un ūdens, samazinās pārtikas krājumi, draud humānā katastrofa. Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs paziņoja, ka Krievijas karaspēks plānojot sagrābt Kaņivas hidroelektrostaciju.[48] Ukrainas prezidents Zelenskis paziņoja, ka Vinnicas civilajai lidostai trāpījušas astoņas raķetes un tā ir pilnībā iznīcināta, viņš vēlreiz vērsās pie rietumvalstu līderiem, lūdzot izveidot humāno gaisa zonu bez raķetēm un bombardēšanas.[48]
7. martā Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka pēc Francijas prezidenta Makrona lūguma Krievijas spēki pārtrauks uguni un izveidos koridorus civiliedzīvotāju evakuācijai no Kijivas, Mariupoles, Harkivas un Sumiem. Koridoru no Kijivas solīja veidot uz Baltkrieviju, no Harkivas uz Krieviju, bet Ukrainas valdība noraidīja veidot Krievijas ierosinātos humānās palīdzības koridorus civiliedzīvotāju evakuācijai virzienos uz Baltkrieviju un Krieviju.[49] Ukrainas aizsardzības ministrs paziņoja, ka Krievijas karaspēks cieš milzu zaudējumus, tādēļ karadarbības intensitāte pagaidām samazinājusies, taču mēģina koncentrēt spēkus un līdzekļus jaunam uzbrukuma vilnim. Viņš informēja arī par jaunām ieroču piegādēm Ukrainai no ārvalstīm.[49] 8. martā Ukrainas armijas Ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas spēki turpina ofensīvu, taču virzības temps ir ievērojami palēninājies. Ukrainas spēki turpināja veikt aizsardzības operāciju dienvidu, austrumu un ziemeļu operatīvajās zonās. Polijas valdība paziņoja par gatavību nekavējoties nodot visas savas lidmašīnas "MiG-29" ASV, kas ļautu tām pēc tam nonākt Ukrainas rīcībā.[50]
9. martā Krievijas karaspēks turpināja postīt aplenkto Izjumas pilsētu, bombardēja civilo infrastruktūru un dzīvojamos kvartālus Harkivā un mēģināja ieņemt tās spēkstaciju. Humānās palīdzības koridori bija atvērti no Bučas, Vorzeļas, Borodjankas un Irpiņas virzienā uz Kijivu, no Mariupoles virzienā uz Žaporižju un no Volnovahas virzienā uz Pokrovsku, turpinājās civiliedzīvotāju evakuācija no Sumiem. Pārtrūka elektrības piegāde Krievijas okupācijas spēku ieņemtajai Čornobiļas AES, Ukrainas valdība aicināja starptautisko sabiedrību nekavējoties izdarīt spiedienu uz Krieviju, lai atļautu remontdarbu vienībām atjaunot elektroenerģijas padevi.[51]
Daudzdzīvokļu ēku komplekss Kijivā pēc artilērijas apšaudes 25. februārī
Harkivas centrs pēc Krievijas Bruņoto spēku bombardēšanas 1. martā
2. martā Harkivas apgabalā sagrautās ēkas
Skolas ēka Žitomirā pēc Krievijas Bruņoto spēku gaisa triecieniem 4. martā
4. marta Hostomeļas kaujā sašautais Krievijas 31. desanta brigādes bruņutransportieris BMD-2
Krievijas karaspēka kolonna, kuru apturēja Kijivas kaujā
Kaujās pie Mariupoles iznīcinātais Krievijas tanks T-72B3 ar "Z" zīmi
7. martā sašautā dzīvojamā ēka Harkivā
_%D0%BF%D1%96%D1%81%D0%BB%D1%8F_%D0%BE%D0%B1%D1%81%D1%82%D1%80%D1%96%D0%BB%D1%83.jpg)
.jpg)
.jpg)
.jpg)
_after_shelling,_7_March_2022_(1).jpg)
_05.jpg)
10. martā Krievijas spēki turpināja uzbrukuma operāciju, cenšoties aplenkt Kijivu, bet Ukrainas karaspēks uzsāka pretuzbrukumu. Turpinājās Harkivas bombardēšana, Ukrainas puse ziņoja, ka kopš iebrukuma sākuma iznīcinātas vairāk nekā 280 dzīvojamās ēkas, 26 skolas un 23 bērnudārzi. Krievijas kara lidmašīnas naktī bombardēja arī Ohtirkas pilsētu. Ukrainas prezidents Zelenskis informēja, ka 10. martā no Sumiem, Trostjanecas, Krasnopiļas, Irpeņas, Bučas, Hostomeļas un Izjumas esot evakuēti gandrīz 40 tūkstoši civiliedzīvotāju. Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba pavēstīja, ka sarunās Turcijas pilsētā Antaljā nav izdevies panākt Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova piekrišanu uguns pārtraukšanai uz 24 stundām, bet abas puses vienojušās meklēt risinājumus saistībā ar humānās palīdzības jautājumiem. Lavrovs apsūdzēja Ukrainu, ka tā izmanto civiliedzīvotājus kā dzīvo aizsegu un nosodīja Rietumvalstu ieroču piegādes Ukrainai.[52][53]
11. martā Krievijas armija mēģināja pārraut Čerņihivas aizsardzību, bloķēt Harkivu un ieņemt Mariupoli un Severodonecku. Notika Luckas un Ivanofrankivskas lidostu bombardēšana, Krievijas kara aviācija veica uzlidojumus arī Dņipro pilsētai. Krievijas puse pavēstīja, ka Doneckas tautas republikas karaspēks ieņēmis Volnovahas pilsētu.[53] Ukrainas armijas ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas karaspēks pārgrupēja spēkus un turpināja rezervju veidošanu Krievijas teritorijā. Diennakts laikā Ukrainas karaspēks notrieca 10 ienaidnieka lidmašīnas un iznīcināja divas bruņutehnikas kolonnas.[53] ASV Aizsardzības departaments paziņoja, ka pēdējās dienās Krievijas Bruņotie spēki Ukrainā samazinājuši ofensīvu uz zemes, taču bija pastiprinājuši raķešu un aviācijas triecienus pa pilsētām un to lidostām, kopš iebrukuma sākuma Krievijas karaspēks Ukrainā bija izšāvis vairāk nekā 775 dažāda tipa raķešu.[53] Ukrainas aizsardzības ministrs Oleksijs Rezņikovs informēja, ka vairāk nekā 100 tūkstoši ukraiņu brīvprātīgo ir pievienojušies teritoriālās aizsardzības vienībām, bet 200 tūkstoši ukraiņu ir atgriezušies no ārzemēm, lai aizstāvētu dzimteni. Ukrainā esot ieradušies arī vairāki desmiti tūkstoši ārvalstu pilsoņi, kuri vēloties karot pret krievu iebrucējiem.[53] Krievija pieprasīja sasaukt ANO Drošības padomes sēdi, apsūdzot ASV un Ukrainu militāri bioloģisko laboratoriju izveidē Ukrainā. Gan ASV, gan Ukraina noraidīja šīs apsūdzības.[53]Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde pavēstīja, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins esot devis rīkojumu par terorakta sarīkošanu Krievijas ieņemtās Čornobiļas atomelektrostacijas teritorijā, atbildību uzveļot Ukrainai.[53] Ukrainas bruņotie spēki pavēstīja, ka Krievijas kara lidmašīnas ir apšaudījušas Baltkrievijas apdzīvoto vietu Kopani pie Baltkrievijas un Ukrainas robežas, lai iesaistītu Baltkrievijas armiju karā ar Ukrainu.[53] Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu Krievijas Drošības padomes sēdē paziņoja, ka aptuveni 16 000 brīvprātīgo no Tuvajiem Austrumiem pauduši vēlmi doties uz pašpasludinātajām Doneckas un Luhanskas tautas republikām, lai piedalītos atbrīvošanas kustībā.[53]
12. martā Krievijas karaspēks ieņēma Mariupoles austrumu nomali. Kijivas frontē tas atradās aptuveni 25 kilometru attālumā no galvaspilsētas centra, tās ziemeļrietumu piepilsētās turpinājās intensīvas aizsardzības kaujas. Krievijas aviācija bombardēja Mikolajivu, Dņipro un Kropivnicku. Hersonas apgabala padomes deputāti nobalsoja pret okupantu ierosinātās Hersonas tautas republikas izveidi. ANO apstiprināja, ka Krievijas karaspēks Ukrainā izmanto kasešu bumbas, kas aizliegtas daudzās citās valstīs.[54]
13. martā Krievijas bruņotie spēki ar tāla darbības rādiusa spārnotajām raķetēm apšaudīja Starptautisko Miera uzturēšanas un drošības centru (Javorivas militāro poligonu) uz rietumiem no Ļvivas, netālu no Polijas robežas. Uzskata, ka no Saratovas raķešu bāzes izšāva 30 raķetes. Ukrainas Stratēģiskās komunikācijas centrs vēstīja, ka dažas no raķetēm tikušas notriektas.[55] Ukrainas Nacionālās drošības padome paziņoja, ka Krievija plāno desanta operāciju Odesas ieņemšanai.[55]
14. martā Krievijas karaspēka galvenie uzbrukuma mērķi bija Mariupole un Mikolajiva. Kijivas, Čerņihivas, Sumu un Harkivas apgabalos karadarbība pierima. Ķīnas Ārlietu ministrijas pārstāvis atsauca ziņas, ka Krievija Ķīnai būtu lūgusi militāru palīdzību. Krievijas valdības preses sekretārs apgalvoja, ka Krievijai ir patstāvīgs potenciāls, lai turpinātu operāciju.[56]
15. martā Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas karaspēks Ukrainā plāno pastiprināt Harkivas grupējumu. Krievijas Bruņotie spēki turpināja veikt raķešu un bumbu triecienus, apšaudes ar artilēriju un tankiem pret civilo infrastruktūru un apdzīvotām vietām. Saglabājās augsta varbūtība, ka Krievija varētu sarīkot provokācijas Baltkrievijas militārajos objektos. Ukrainas plašsaziņas līdzekļi ziņoja, ka Krievija kopš iebrukuma sākuma uz Ukrainu raidījusi vairāk nekā 900 dažāda tipa raķešu. [57]
Gruvešu novākšana Harkivas centrā pēc karadarbības pierimšanas 13. martā
14. martā sagrautā Oboloņas mikrorajona dzīvojamā ēka Kijivā
15. martā Podilas mikrorajonā sagrautā dzīvojamā ēka Kijivā
15. martā Svjatošinas mikrorajonā sagrautā dzīvojamā ēka Kijivā
.jpg)
.jpg)
_after_shelling_on_15_March_2022_(01).jpg)
.jpg)
Diversantu mēģinājumi nogalināt Ukrainas prezidentuLabot
4. martā britu laikraksts The Times ziņoja, ka Krievijas iebrukuma laikā Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis piedzīvojis vismaz trīs atentāta mēģinājumus, viņa nogalināšanai esot nosūtīti divi dažādi grupējumi: Krievijas algotņu Vāgnera grupa un tā sauktie kadirovieši. Šos centienus esot izjaukuši Krievijas drošībnieki, kas noskaņoti pret karu Ukrainā. Iepriekš laikraksts ziņoja, ka Kijivā darbojas vairāk nekā 400 krievu algotņi, kuriem Kremlis devis uzdevumu nogalināt Zelenski un valdības locekļus, lai Maskava varētu pārņemt varu. Algotņu mērķu sarakstā bez Zelenska bija vēl 23 cilvēki, tostarp Ukrainas premjerministrs Deniss Šmihaļs un citi valdības locekļi, Kijivas mērs Vitālijs Kličko un viņa brālis Vladimirs Kličko. Uzskata, ka "Vāgnera grupu" finansē Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam tuvu stāvošais uzņēmējs Jevgēņijs Prigožins.[58]
_(cropped).jpg)
17. martā Ukrainas iekšlietu ministrs Deniss Monastirskis paziņoja, ka Ukrainā vairs nav tādu apgabalu, kuros nebūtu iesūtīto diversantu grupu, galvaspilsētā Kijivā ik dienu tiekot saņemtas ziņas par diversantu un ienaidnieku uguns uzvedinātāju aizturēšanu. Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes Dezinformācijas apkarošanas centrs brīdināja, ka Krievijas diversantu grupas piesedzoties ar videoziņu aģentūras "Ruptly" žurnālistu apliecībām, kurai ir birojs Berlīnē. Apliecībās var būt minēti arī citi nosaukumi — kanāls "Redfish" vai aģentūra "Maffick".[59] 22. martā Ukrainas militārās pretizlūkošanas darbinieki Aizkarpatu apgabalā aizturēja diversantu grupu Krievijas Federālā drošības dienesta aģenta vadībā. Aizturētā grupa bija plānojusi sarīkot atentātu pret Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski un veikt diversijas Kijivā un citos Ukrainas reģionos.[60] 25. martā kļuva zināms, ka 20. martā Ukrainā sāka ierasties jaunas algotņu grupas, kuru mērķi bija prezidenta Zelenska, prezidenta kancelejas vadītāja Jermaka, premjerministra Šmihaļa un citas augstu stāvošu Ukrainas amatpersonu nogalināšana. Ukrainas prezidenta birojs pavēstīja, ka prezidents Zelenskis pārdzīvojis jau vairāk nekā 10 atentāta mēģinājumu.[61]
14. aprīlī Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padome informēja, ka Ukrainas drošības dienestiem izdevies novērst vismaz piecus Krievijas diversantu mēģinājumus likvidēt Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, pēdējais no tiem bija 7. martā. Zelenska vietā Krievijas okupācijas vara bija iecerējusi iecelt kādu augsti stāvošu ukraiņu militāro personu.[62]
21. aprīlī Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes vadītājs Oleksijs Danilovs paziņoja, ka jau 3. februārī Čečenijas vadonis Ramzans Kadirovs esot saņēmis no Putina plānu likvidēt Ukrainas prezidentu Zelenski. Likvidēšanas plānu mēģinājušas īstenot trīs čečenu diversantu grupas, kas 26. februārī nogādātas Ukrainas galvaspilsētā Kijivā. Taču ukraiņu izlūkdienestiem izdevies atklāt šīs grupas, viena no tām iznīcināta, bet divas aizbēgušas.[63]
17. jūlijā prezidents Zelenskis atbrīvoja no amata Ukrainas drošības dienesta (SBU) vadītāju Ivanu Bakanovu un Ukrainas ģenerālprokurori Irinu Venediktovu. Viņš norādīja, ka ierosināts 651 kriminālprocess pret Ukrainas tiesībsargājošo orgānu darbiniekiem par sadarbību ar Krievijas okupantu režīmu, vairāk nekā 60 prokuratūras un SBU darbinieki palikuši okupētajās teritorijās un tagad darbojas pret Ukrainas interesēm.[64]
Uzbrukuma apsīkumsLabot
Pēc otrā uzbrukuma viļņa neizdošanās Krievijas karaspēks Ukrainā izmantoja attāluma artilēriju un maz iesaistījās tiešās kaujās. 16. martā Mariupoles pašvaldība ziņoja, ka Krievijas okupācijas spēki nometa jaudīgu bumbu uz pilsētas Drāmas teātra ēkas, kuras bumbu patvertnē tobrīd bija paslēpušies simtiem cilvēku. Krievijas karakuģi apšaudīja Ukrainas piekrasti Odesas apgabalā. Odesas virzienā devās vismaz 14 Krievijas karakuģi trijās grupās. Diennakts laikā no Sumu, Harkivas un Doneckas apgabaliem evakuēja teju 30 000 cilvēku.[65]
17. martā Krievijas kara flote ar raķetēm sašāva trīs kuģus, kas zem Panamas karoga atradās Melnajā jūrā, viens no kuģiem nogrima. Ukrainas ģenerālštābs norādīja, ka agresors nav sasniedzis nevienu stratēģisko mērķi un Krievija jau ir iztērējusi gandrīz visus “Kaļibr” un “Iskander” raķešu krājumus, tādēļ tagad Ukrainas pilsētas tiek apšaudītas ar mazāk precīziem ieročiem, kas nodara lielākus postījumus infrastruktūrai un civiliedzīvotājiem. Apvienotās Karalistes premjerministrs Boriss Džonsons atzina, ka Krievijas iebrukums Ukrainā jau ir izgāzies, jo Putins par zemu novērtēja Ukrainas pretošanās spēku, un Kremļa līderis tagad izdara kara noziegumus Ukrainā. ASV prezidents Baidens nodēvēja Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu par kara noziedznieku.[59]
.jpg)
18. martā Krievijas aizsardzības ministrija paziņoja, ka DTR spēki ar Krievijas armijas atbalstu Mariupoles centrā aplenkuši nacionālistus. Ukrainas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka kopš uzbrukuma sākuma Krievija zaudējusi aptuveni 14 200 karavīru. Krievijas karaspēka uzbrukums bija apturēts visos virzienos. Agresora vienību atrašanās vieta nedēļas laikā nebija mainījusies, bet Ukrainas bruņotie spēki bija veikuši vairākus sekmīgus lokālus pretuzbrukumus. Krievija deva spārnoto raķešu triecienu pa avioremonta rūpnīcu pie Ļvivas lidostas. Kijivas ziemeļrietumu rajonā nogāzās kaujas raķetes atlūzas. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs piedraudēja, ka Krievija ir gatava uzbrukt ieroču piegādes kravām, ko Ukraina saņem no Rietumiem. Ukrainas ārkārtas situāciju dienests informēja, ka Krievijas raķešu triecienā sagrautas vairākas dzīvojamās mājas un skola Kijivā, viens cilvēks gājis bojā, 19 — ievainoti.[66]
19. martā Krievijas gaisa spēki Ivanofrankivskas apgabalā raķešu un aviācijas munīcijas noliktavas sagraušanai pirmo reizi izmantoja virsskaņas raķetes “Kinžal”. Mikolajivas armijas kazarmās trāpīja vairākas Krievijas raķetes, bojā gāja vairāk nekā 50 ukraiņu karavīru. Krievijas spēkiem nebija izdevies iegūt kontroli pār Ukrainas gaisa telpu, raķetes triecieniem Ukrainas teritorijā tie palaida no savas gaisa telpas. Ukrainas bruņoto spēku Ģenerālštābs pavēstīja, ka karadarbībā Ukrainā nogalināts Krievijas Dienvidu kara apgabala 8. armijas komandieris ģenerālleitnants Andrejs Mordvičevs. Ukrainas pagaidu okupēto teritoriju reintegrācijas ministre Irina Vereščuka informēja, ka registrēti 562 Krievijas armijas karagūstekņi, kas nevēlas atgriezties Krievijā.[67]
20. martā Krievijas Aizsardzības ministrija informēja par otro uzbrukumu ar virsskaņas spārnotajām raķetēm pret Ukrainas armijas degvielas un smērvielu noliktavām Mikolajivas apgabala Konstantinivkā. Krievijas sauszemes karaspēks tupināja koncentrēties uz vietēja mēroga kaujām, nevis iesaistījās plaša mēroga operācijās. Krievijas bruņotie spēki Ukrainā nerēķinājās ar civiliedzīvotāju upuriem un bez šķirošanas turpināja apšaudīt pilsētu teritorijas, Harkivā Krievijas artilērijas apšaudēs bija iznīcinātas apmēram 600 daudzstāvu mājas.[68]
21. martā Krievijas Aizsardzības ministrija pieprasīja, lai Ukrainas karavīri noliek ieročus un atstāj Mariupoli, tikai pēc tam Krievija piekritīšot Mariupoles civiliedzīvotāju evakuācijai. Ukrainas valdība noraidīja šo Krievijas ultimātu.[69] Kijivas Podilas rajonā pēc Krievijas karaspēka veiktās apšaudes aizdegās tirdzniecības centrs. Kļuva zināms, ka pēc ANO datiem līdz 19. martam Ukrainā bija reģistrēti 902 bojā gājuši civiliedzīvotāji un vēl 1459 cilvēki ievainoti.[69]
22. martā Krievijas karaspēks turpināja Ukrainas bombardēšanu ar bumbvedējiem, spārnotajām un ballistiskajām raķetēm, izmantojot aptuveni 40 lidlaukus Baltkrievijā, Krievijā un okupētajā Krimā. Ukrainas Ārkārtējo situāciju valsts dienests informēja, ka Krievijas karaspēks kopš iebrukuma sākuma bija pilnīgi sagrāvis 651 dzīvojamo namu, kā arī nodarījis postījumus vēl 3780 dzīvojamiem namiem.[60] Ukrainas armija atbrīvoja Makarivas pilsētu, kas atrodas 60 kilometrus uz rietumiem no Kijivas. Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs pavēstīja, ka Krievijas karaspēka degvielas, munīcijas un pārtikas krājumi palikuši ne vairāk kā trīs dienām.[60]
23. martā Krievijas bruņotie spēki turpināja uzbrukumu aplenktajai Mariupolei, kurā joprojām bija iesprostoti gandrīz 100 000 cilvēku. Mariupoli apšaudīja ar artilēriju, tālas darbības raķetēm un no Krievijas karaflotes kuģiem Azovas jūrā. Ukrainas karaspēks pārgāja pretuzbrukumā, cenšoties atgūt Trostjanecas pilsētu Sumu apgabalā. Lai traucētu ķīmisko ieroču uzbrukuma plānošanu Ukrainā, Eiropas Meteoroloģisko satelītu izmantošanas organizācija pārtrauca sniegt meteoroloģisku informāciju Krievijai. Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs pavēstīja, ka ir iespējams iebrukums no Baltkrievijas Volīnijas virzienā.[70]
24. martā Krievijas armija sāka citu pilsētu apšaudi no okupētās Melitopoles militārā lidlauka, kur bija izveidota raķešu bāze. Ukrainas Ārlietu ministrija norādīja, ka Krievijas okupācijas spēki grib piespiest ap 15 000 Mariupoles kreisā krasta iedzīvotāju doties uz Krieviju. Krievijas okupācijas spēki sāka uzbrukumu Slavutičas pilsētai.[71]
Pušu zaudējumiLabot
Pēc divu diennakšu kaujām 26. februāra rītā Ukrainas prezidenta kanceleja ziņoja, ka nogalināti vairāk nekā 3500 krievu karavīru, bet gandrīz 200 krievu karavīri bija sagūstīti, bija notriektas 14 Krievijas lidmašīnas un astoņi helikopteri, sašauti 102 tanki un 536 bruņutransportieri, iznīcināti 15 lielgabali, viena zenītraķešu iekārta "Buk" un 17 automašīnas.[38]
1. martā Ukrainas amatpersonas ziņoja, ka piecu dienu laikā kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā gājuši bojā 5710 Krievijas karavīri, bet 200 saņemti gūstā, iznīcināti 198 Krievijas tanki, 29 lidmašīnas, 846 bruņmašīnas un 29 helikopteri.[72] 3. martā Krievijas puse pirmo reizi oficiāli atzina, ka tai ir 498 bojāgājušie un 1597 ievainotie, bet Ukrainas puse ziņoja par 9000 nogalinātajiem un ievainotajiem Krievijas bruņoto spēku karavīriem.[42] 5. martā Ukrainas bruņoto spēku ģenerālštābs (UBSĢ) pavēstīja, ka kopš karadarbības sākuma nogalināti vairāk nekā 10 000 Krievijas okupācijas spēku karavīru, iznīcināti 269 tanki, 39 lidmašīnas, 40 helikopteri, 105 lielgabali, 945 bruņutransportieri, 50 reaktīvās artilērijas sistēmas "Grad", 409 automašīnas, 3 droni un citas Krievijas kara tehnikas vienības.[47] Savukārt Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka kopš intervences sākuma tās bruņotie spēki esot iznīcinājuši 76 Ukrainas bruņoto spēku vadības punktus un sakaru mezglus, 111 zenītraķešu kompleksu, 71 radiolokācijas staciju, 93 lidmašīnas, 778 bruņutehnikas vienības.[48] Atbilstoši Ukrainas puses informācijai, līdz 8. martam Krievijas karaspēks bija zaudējis teju 12 000 karavīru, 48 lidmašīnas, 80 helikopterus, 303 tankus, 1036 bruņutransportierus, 120 lielgabalus, 56 daudzstobru reaktīvo mīnmetēju "Grad", 27 zenītartilērijas iekārtas, 474 automobiļus, 60 autocisternas, septiņus bezpilota lidaparātus un trīs kuterus/kuģus.[50] Savukārt ASV izlūkdienestu aprēķini liecināja, ka Krievija karadarbībā Ukrainā zaudējusi 2000 līdz 4000 karavīru.[50] 17. martā Ukrainas puse ziņoja, ka Krievijas karaspēkā bojā gājušo militārpersonu skaits pārsniedzis 13 500, bet ASV izlūkdienesti uzskatīja, ka šis skaits varētu būt ap 7000.[59] 20. martā UBSĢ informēja, ka Krievija karā Ukrainā ir zaudējusi apmēram 14,4 tūkstošus cilvēku, tostarp piecus ģenerāļus.[68] 23. martā Ukrainas Gaisa spēku pavēlniecība informēja, ka notriekto Krievijas kara lidmašīnu skaits bija sasniedzis 100.[70]
25. martā Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka esot nogalināti 14 000 Ukrainas karavīru, bet 16 000 ievainoti, tāpat Krievijas puse apgalvoja, ka iebrukuma gaitā gājis bojā 1351 krievu karavīrs, 3825 esot ievainoti. Marta sākumā Krievijas puse ziņoja par 498 bojāgājušiem karavīriem. Savukārt Ukrainas bruņoto spēku vadība 25. martā pavēstīja, ka Krievijas karaspēks zaudējis vismaz 16 000 karavīru. Pēc NATO valstu izlūkdienestu aplēsēm Krievija karadarbībā Ukrainā bija zaudējusi 7000 līdz 15 000 karavīru.[73]
30. martā Ukrainas pastāvīgais pārstāvis ANO Drošības padomes sēdē apgalvoja, ka kopš iebrukuma sākuma Krievijas karaspēks ir zaudējis 17 000 karavīru, vairāk nekā 1700 bruņutehnikas vienību, apmēram 600 tanku, vairāk nekā 300 artilērijas sistēmu, 127 lidmašīnas un 129 helikopterus, un gandrīz 100 raķešu iekārtas.[74]
3. aprīlī UBSĢ ziņoja, ka Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā sasnieguši aptuveni 18 000 karavīru. Kopš iebrukuma sākuma iebrucēji zaudējuši 143 lidmašīnas, 134 helikopterus, 644 tankus, 1830 bruņutransportierus, 325 lielgabalus, 105 daudzstobru reaktīvos mīnmetējus, 54 zenītartilērijas iekārtas, četras taktisko raķešu palaišanas iekārtas, 1249 automobiļus, 76 autocisternas, 24 specializētās tehnikas vienības, 89 bezpilota lidaparātus, divus kuģus un piecas ātrlaivas.[75]
9. aprīlī UBSĢ pavēstīja, ka Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā pārsnieguši 19 000. Savukārt Pentagons norādīja, ka Krievijas armija kopš iebrukuma sākuma ir zaudējusi 15% līdz 20% no kaujas spēka.[76]
16. aprīlī UBSĢ ziņoja Krievijas karaspēks Ukrainā zaudējis aptuveni 20 100 karavīru, bet Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pavēstīja, ka karā pret Krieviju ir krituši no 2500 līdz 3000 Ukrainas Bruņoto spēku karavīru, vēl aptuveni 10 tūkstoši Ukrainas aizstāvju ir guvuši ievainojumus.[77]
23. aprīlī UBSĢ vēstīja, ka Ukrainā kritušo Krievijas karavīru skaits sasniedza 21 600, ka Krievijas karaspēks bija zaudējis arī 854 tankus, 2205 bruņumašīnas, 403 artilērijas sistēmas, 143 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 69 pretgaisa aizsardzības iekārtas, 177 lidmašīnas, 154 helikopterus, 1543 automobiļus, astoņus kuģus un kuterus, 76 autocisternas, 182 operatīvi taktiskos dronus, 27 īpašās tehnikas vienības, četras operatīvi taktisko raķešu kompleksu un taktisko raķešu kompleksu iekārtas.[78]
30. aprīlī UBSĢ ziņoja, ka kopš iebrukuma dienas Ukrainā bija krituši 23 200 Krievijas armijas karavīru, kā arī iznīcināti 1008 tanki, 190 lidmašīnas un 155 helikopteri,[79] bet 14. maijā Krievijas karaspēks bija zaudējis aptuveni 27 200 karavīru, 1218 tankus, 2934 bruņutransportierus, 551 lielgabalu, 195 daudzstobru reaktīvos mīnmetējus, 88 zenītartilērijas iekārtas, 200 lidmašīnas, 163 helikopterus, 2059 automobiļus un autocisternas, 13 kuģus un ātrlaivas, 411 bezpilota lidaparātus, 42 specializētās tehnikas vienības un 95 spārnotās raķetes.[80] Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi līdz 28. maijam sasniedza aptuveni 30 000 karavīru, 1330 tankus, 3258 bruņutransportierus, 628 lielgabalus, 203 daudzstobru reaktīvos mīnmetējus, 93 zenītartilērijas iekārtas, 207 lidmašīnas, 174 helikopterus, 503 bezpilota lidaparātus, 116 spārnotās raķetes, 2226 automobiļus un autocisternas, 13 kuģus un ātrlaivas un 48 specializētās tehnikas vienības.[81]
11. jūnijā Ukrainas prezidenta birojs informēja, ka kopš Krievijas pilna apjoma iebrukuma sākuma Ukraina ir zaudējusi apmēram 10 tūkstošus karavīru.[82] 24. jūnijā UBSĢ ziņoja, ka Krievijas karaspēks bija zaudējis aptuveni 34 530 karavīrus, 1507 tankus, 3637 bruņutransportierus, 759 lielgabalus, 241 daudzstobru reaktīvo mīnmetēju, 99 zenītartilērijas iekārtas, 216 lidmašīnas, 183 helikopterus, 622 bezpilota lidaparātus, 137 spārnotās raķetes, 2553 automobiļus un autocisternas, 14 kuģus un ātrlaivas un 60 specializētās tehnikas vienības.[83] 10. jūlijā UBSĢ ziņoja, ka Krievijas karaspēks bija zaudējis aptuveni 37 300 karavīru, 1641 tanku, 3823 bruņutransportierus, 834 lielgabalus, 247 daudzstobru reaktīvos mīnmetējus, 108 zenītartilērijas iekārtas, 217 lidmašīnas, 188 helikopterus, 676 bezpilota lidaparātus, 155 spārnotās raķetes, 2694 automobiļus un autocisternas, 15 kuģus un ātrlaivas un 66 specializētās tehnikas vienības.[84]
2. decembrī Ukrainas prezidenta birojs informēja, ka kopš Krievijas pilna apjoma iebrukuma sākuma bojā gājuši aptuveni 13 tūkstoši Ukrainas karavīru.[85] 3. martā Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padome ziņoja, ka Krievijas karaspēks kaujās pie Bahmutas zaudējis septiņas reizes vairāk karavīru nekā Ukrainas bruņotie spēki. Kopējie Krievijas zaudējumi pārsniedza 150 000 karavīru.[86]
Upuru skaita apkopojums pirmajā kara fāzēLabot
| Iedalījums | Upuru skaits | Laika periods | Informācijas avots |
|---|---|---|---|
| Krievijas un tās sabiedroto spēki (Krievijas Federācijas Bruņotie spēki, Krievijas Nacionālā gvarde, Vāgnera grupa, Krievijas separātistu spēki Donbasā) |
30 000—40 000 zaudējumi (nogalinātie, ievainotie, pazudušie un gūstā saņemtie) | 24. februāris — 23. marts | NATO aplēses[87] |
| 10 000+ nogalinātie | 24. februāris — 30. marts | ASV aplēses[88] | |
| 21 000 zaudējumi (kritušie) | 24. februāris — 21. aprīlis | Ukrainas valdība[89] | |
| 1351 nogalināti, 3825 ievainotie (Krievijas Federācijas Bruņotie spēki) | 24. februāris — 25. marts | Krievijas valdība[90] | |
| 1188 nogalināti, 4956 ievainotie (DTR kaujinieki) | 24. februāris — 14. aprīlis | Doneckas tautas republika[91][92] | |
| 500—600 nogalinātie (LTR kaujinieki) | 24. februāris — 5. aprīlis | Krievijas valdība[92][93][94] | |
| Ukrainas spēki (Ukrainas bruņotie spēki, Ukrainas Nacionālā gvarde) |
2500—3000 nogalinātie, 10 000 ievainotie | 24. februāris — 15. aprīlis | Ukrainas valdība[95] |
| 2000—4000 nogalinātie | 24. februāris — 9. marts | ASV aplēses[96] | |
| 23 367 nogalinātie | 24. februāris — 16. aprīlis | Krievijas valdība[97] | |
| Ukrainas civiliedzīvotāji | 23 717—23 944+ nogalinātie (aplēses) 2500—2700 nogalināti (apstiprināts)[98] |
24. februāris — 18. aprīlis | Ukrainas valdība |
| 2345+ nogalinātie, 2919+ ievainotie | 24. februāris — 20. aprīlis | Apvienoto Nāciju Organizācija[99] |
Krievijas ofensīvas AustrumukraināLabot
Pirmā ofensīvaLabot
2022. gada 2. aprīlī Ukrainas bruņoto spēku ģenerālštābs informēja, ka Krievijas karaspēks pēc sakāves kaujā par Kijivu mēģina aplenkt Ukrainas spēku kontrolētās teritorijas Doneckas un Luhanskas apgabalos valsts austrumos. Sīvākās kaujas norisinājās pie krievu okupētās Izjumas pilsētas. Līdztekus Krievijas gaisa spēki atsāka bombardēt Dņipro, Krivijrihas, Kremenčukas un Poltavas pilsētas.[100] 4. aprīlī Krievijas karaspēks turpināja uzbrukumu Donbasā ar mērķi sasniegt Doneckas un Luhanskas apgabalu administratīvās robežas un turpināja sistemātiskus raķešu triecienus un gaisa uzlidojumus Ukrainas civilās infrastruktūras objektiem un degvielas uzglabāšanas bāzēm. Ukrainas bruņoto spēku Ģenerālštābs vēstīja, ka ienaidnieka mērķis ir pilnībā pārņemt savā kontrolē Mariupoles pilsētu, kā arī veikt uzbrukumu Severodoneckas un Slovjanskas pilsētām.[101] 6. aprīlī kaujas turpinājās pie Harkivas, kā arī Doneckas un Luhanskas apgabalos. 7. aprīlī Ukrainas prezidenta padomnieks Oleksijs Arestovičs pavēstīja, ka sīvas kaujas notika Luhanskas apgabala dienvidrietumos pie Severodoneckas un Rubižnes pilsētām. Krievijas karaspēks uzbruka Kramatorskas un Slovjanskas virzienā.[102] 8. aprīlī Ukrainas drošības dienests informēja, ka Krievija bombardēja Kramatorskas dzelzceļa staciju, kurā gāja bojā 52 cilvēki, tostarp pieci bērni. Pēc uzbrukuma slimnīcās nogādāja 98 cilvēkus, to vidū arī 16 bērnus.[103] 9. aprīlī Ukrainas armijas ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas karaspēks gatavojās uzbrukumam Harkivai un turpināja uzbrukumu Doneckas virzienā. Notika Odesas apgabala apšaude ar raķetēm. BBC vēstīja, ka par Krievijas karaspēka pavēlnieku Ukrainā iecelts ģenerālis Aleksandrs Dvorņikovs, kurš savā laikā vadījis Krievijas karaspēka operācijas Sīrijas pilsoņu karā. [76] 10. aprīlī Ukrainas bruņoto spēku Ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas karaspēks pastiprina uzbrukumus Izjumas pilsētas rajonā un mēģina pilnībā pārņemt savā kontrolē Mariupoli. Ukrainas puse ziņoja, ka Krievija sagatavojusi 60 000 karavīru lielu grupējumu ofensīvai Ukrainas austrumos. Satelītattēli liecināja, ka uz Harkivas pusi devās 12 km gara Krievijas militārās tehnikas kolonna.[104] 11. aprīlī Ukrainas armijas ģenerālštābs vēstīja, ka ar divu bataljonu taktisko grupu (BTG) spēkiem Krievijas armija mēģināja veikt uzbrukumu Dovheņkes un Dmitrivkas ciemu virzienā, taču panākumus neguva un atgāja iepriekš ieņemtajās pozīcijās.[105] Pulks "Azova", kas piedalās Mariupoles aizstāvēšanā paziņoja, ka Krievijas karaspēks lietoja ķīmisko ieroci, nometot to no bezpilota lidaparāta. 13. aprīlī Ukrainas puse informēja, ka Ukrainas 36. jūras kājnieku brigādes karavīriem bija izdevies izlauzties līdz brīvprātīgo “Azova” pulkam aplenktajā Mariupolē, tomēr daļa karavīru krita Krievijas armijas gūstā. 17. aprīlī Ukrainas armijas ģenerālštābs pavēstīja, ka Krievija piedāvājusi Mariupoles aizstāvjiem nolikt ieročus un padoties. Krievijas puse minēja, ka Mariupolē bojā gājuši vismaz 4000 Ukrainas karavīru. Ukrainas armija atsita desmit ienaidnieka uzbrukumus Doneckas un Luhanskas apgabalos, Krievijas karaspēks apšaudīja Harkivas, Kreminnas, Severodoneckas un Zolotes dzīvojamos rajonus kā arī Brovarus netālu no Kijivas.[106] 18. aprīlī Krievijas karaspēks okupēja Kreminnas pilsētu, Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvalde paziņoja, ka Krievija gatavojas lielam uzbrukumam Donbasā un vēlas vismaz kaut kādu uzvaru līdz pareizticīgo Lieldienām 24. aprīlī.[107]
18. aprīlī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Krievijas karaspēks ir sācis liela mēroga ofensīvu Ukrainas austrumos. Krievija veica raķešu triecienus pa Harkivu, Kijivu, Ļvivu un Mikolajivu.[107] 19. aprīlī Krievijas karaspēks uzbruka Rubižnes, Popasnas un Severodoneckas pilsētām Donbasā, kā Huļajpoles pilsētai Zaporižjas apgabalā. Turpinājās Mikolajivas apšaude ar raķetēm. Ukrainā karoja 76 Krievijas armijas bataljona lieluma taktiskās kaujas grupas (BTG), kas bija par 11 vairāk nekā iepriekšējā nedēļā.[108] 21. aprīlī Krievijas prezidents Putins lika Sergejam Šoigu atcelt plānus par Mariupoles rūpnīcas "Azovstaļ" ieņemšanu. Viņš sacīja, ka Krievijas spēkiem ir pilnībā jānobloķē rūpnīcas milzīgā teritorija, lai no tās "pat muša nevarētu izmukt".[63]
22. aprīlī KF Centrālā kara apgabala karaspēka komandiera amata pienākumu izpildītājs Rustams Minekajevs paziņoja, ka "specoperācijas otrā fāze" sākusies burtiski pirms divām dienām, un tās mērķis ir pilnīgas kontroles ieviešana pār Donbasu un Dienvidu Ukrainu, kā arī koridora nodrošināšana uz Krimu. Harkivas apgabala administrācijas vadītājs vēstīja, ka diennakts laikā Krievijas spēki apšaudījuši Harkivu un tās apgabalu vismaz 50 reižu. Ukrainas ģenerālštābs informēja, ka Harkivas apkārtnē palikušas vien septiņas Krievijas bataljona taktiskās grupas (BTG).[109] 23. aprīlī Krievijas karaspēks veica raķešu triecienu pa Odesu no vismaz četrām zemūdenēm Melnajā jūrā un turpināja galvenās kaujas darbības koncentrēt Slovjanskas-Kramatorskas virzienā un Huļapoles virzienā.[78] 28. aprīlī, kad Kijivu apmeklēja ANO ģenerālsekretārs Antoniu Guterrešs, Krievijas karaspēks ar raķetēm apšaudīja galvaspilsētas dzīvojamos kvartālus, nogalinot arī radiostacijas “Radio Svoboda” žurnālisti Viru Hiriču un ievainojot daudzus civiliedzīvotājus.[110] 7. maijā iebrucēji mēģināja aplenkt Rubižnes, Popasnas un Severodoneckas pilsētas Luhanskas apgabalā, kā arī uzbrukt no Huļajpoles Zaporižjas virzienā un no Hersonas apgabala Krivijrihas virzienā.[111] 8. maijā Čečenijas vadonis Ramzans Kadirovs paziņoja, ka viņam pakļautie kaujinieki ir daļēji ieņēmuši Popasnas pilsētu, bet Ukrainas varasiestādes apgalvoja, ka cīņa par pilsētu turpinās.[112] 9. maijā, kad Odesu apmeklēja Eiropadomes prezidents Šarls Mišels, Krievijas karaspēks izšāva uz Odesu septiņas raķetes, nogalinot vienu cilvēku un ievainojot piecus. Raķešu uzbrukuma rezultātā aizdegās arī trīs noliktavu ēkas.[113]
14. maijā Ukrainas karaspēks apturēja Krievijas armijas mēģinājumu aplenkt Severodoneckas pilsētu un pārgāja pretuzbrukumā Izjumas virzienā.[80] 20. maijā Krievijas karaspēks Donbasā apšaudīja apmēram 50 apdzīvotas vietas un Ukrainas bruņotie spēki atvairīja 14 pretinieka uzbrukumus. Krievijas armija turpināja Severodoneckas apšaudi ar smago artilēriju.[114] 25. maijā turpinājās kaujas pie Severodoneckas, Krievijas karaspēks uzbruka arī Limanas un Bahmutas virzienā.[115]
5. jūnijā Krievijas bruņotie spēki apšaudīja Kijivas Darnicas un Dnipras rajonus ar raķetēm "Kaļibr". Severodoneckas pilsētā turpinājās ielu kaujas, Krievija bija ieņēmusi apmēram pusi no pilsētas teritorijas.[116] 8. jūnijā Ukrainas karaspēks atkāpās uz Severodoneckas piepilsētām, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka cīņa par Severodonecku var kļūt izšķiroša Donbasa liktenim.[117] 15. jūnijā Ukrainas armijas ģenerālštābs vēstīja, ka Ukrainas spēki veiksmīgi atvaira uzbrukumus Severodoneckā, kaujas noritēja ķīmiskās rūpnīcas "Azot" teritorijā.[118] 24. jūnijā kļuva zināms, ka Ukrainas Bruņotie spēki ir saņēmuši pavēli atkāpties no Severodoneckas.[83] 25. jūnijā Krievijas lidmašīnas "Tu-22M3" pacēlās gaisā no Šaikovkas lidlauka Kalugas apgabalā, ielidoja Baltkrievijas gaisa telpā un 50–60 kilometrus no Baltkrievijas un Ukrainas robežas ar raķetēm "X-22" apšaudīja Čerņihivas, Kijivas un Žitomiras apgabalus Ukrainā.[119] 25. jūnijā Ukrainas karaspēks atkāpās no Severodoneckas, bet 3. jūlijā no Lisičanskas.[120] 21. jūlijā Krievijas karaspēks nespēja ieņemt Vuhlehirskas termoelektrostaciju, lai pēc tam virzītos tālāk uz priekšu Kramatorskas un Slovjanskas virzienā. Krievijas apšaudēs cieta Mikolajiva, Harkiva un Sumu apgabals, Dņipropetrovskas apgabalā Krievijas tanks apšaudīja ražas novākšanas kombainus.[121]
Otrā ofensīvaLabot
Pēc atkāpšanās no Hersonas un mobilizācijas novembra beigās Krievijas bruņoto spēku uzbrukuma smaile vērsās pret Bahmutu, tomēr no 1. oktobra līdz 20. decembrim Doneckas apgabala ofensīvā Krievijas karaspēks nespēja izpildīt uzdevumu ieņemt visu apgabalu un iekaroja vien 192 kvadrātkilometru plašu teritoriju.[122] 28. decembrī Ukrainas armija paziņoja, ka tās karavīri veic spēcīgas darbības Kreminnas virzienā ar mērķi to atbrīvot no okupantiem, okupācijas pavēlniecība no Kreminnas esot jau pārcēlusies uz Rubižni.[123]
2023. gada janvārī Krievijas karaspēks pēc smagām kaujām ieņēma Soledaras pilsētu un 4. februārī turpināja uzbrukumu Limanas, Bahmutas, Avdijivkas un Novopavļivskes virzienos.[124] 2023. gada 3. martā Ukrainas Stratēģiskās komunikācijas un informācijas drošības centrs skaidroja, ka Donbasa aizsardzība ļauj Ukrainas bruņotajiem spēkiem sagatavot rezerves ofensīvai. Bahmutas noturēšana nodarīja lielus zaudējumus agresoriem, bet Krievijas okupācijas karaspēks un "Vāgnera grupas" algotņi nebeidza uzbrukumus pilsētai, kaut dubļi un bezceļi kavēja Krievijas smagās tehnikas kustību.[86]
13. martā prezidents Zelenskis pauda uzskatu, ka Ukrainas valsts nākotne ir atkarīga no tā, vai bruņotajiem spēkiem izdosies uzvarētu kauju par Bahmutu un, ka jādara viss, lai iznīcinātu ienaidnieka militāro spēku. Krievijas puse paziņoja, ka Bahmutas ieņemšana tai ir svarīga, lai varētu sagrābt visu Doneckas apgabalu, kas esot galvenais Kremļa mērķis šajā karā.[125] 2. aprīlī Krievija apšaudīja Kostjantiņivkas centrālo daļu ar "S-300" raķetēm, nogalinot vismaz sešus cilvēkus un nodarot bojājumus daudzām dzīvojamām ēkām.[126]
ASV Kara studiju institūts secināja, ka Krievijas ziemas ofensīva līdz 31. martam nespēja sasniegt uzdoto mērķi ieņemt visu Doneckas un Luhanskas apgabalu teritoriju.[13]
ANO ģenerālsekretāra vizītes laikā 28. aprīlī Kijivā raķešu uzbrukumā sašautā ēka
Degošā Lisičanskas ģimnāzija pēc Krievijas karaspēka apšaudes 1. maijā
Krievijas karaspēka sašautā Hrihorija Skovorodas muzeja ēka 6. maijā
Krievijas karaspēka sašautā Hrihorija Skovorodas muzeja ēka 7. maijā
Raķešu triecienā sagrautā ēka Odesas apgabalā 16. maijā
Sabombardētā Bahmutas dzīvojamā ēka 17. maijā
Sabombardētā Avdijivkas 1. vidusskolas ēka 18. maijā
6. jūlijā sagrautā Harkivas Nacionālās pedagoģiskās universitātes ēka
28. augustā sabombardētā Harkivas ēka, fonā 1. martā sagrautā Harkivas apgabala valsts administrācijas ēka=
Pēc atkāpšanās no Izjumas pamestais Krievijas tanks
Sagrautā Bahmutas pilsēta 2023. gada 20. maijā
.jpg)
.jpg)
_02.jpg)
.jpg)
.jpg)
.jpg)
.jpg)
_01.jpg)
Mobilizācijas izsludināšana un draudēšana RietumvalstīmLabot
Pēc Ukrainas pretuzbrukuma 21. septembrī Vladimirs Putins uzrunā tautai paziņoja, ka Krievijas bruņotajos spēkos izsludina daļēju mobilizāciju, apsūdzot Rietumu valstis Krievijas apdraudēšanā un uzsvēra, ka darīs visu, lai aizsargātu Krieviju ar jebkādiem līdzekļiem, netieši piesaucot arī kodolieročus:
..."vēlos atgādināt, ka arī mūsu valsts rīcībā ir dažādi ieroči un daudz mūsdienīgāki nekā NATO dalībvalstīm. Ja tiks draudēts mūsu valsts teritoriālajai nedalāmībai, Krievijai un tautai, mēs noteikti izmantosim visus mūsu rīcībā esošos mērus. Tas nav blefs."
Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu pavēstīja, ka mobilizācija skars 300 000 rezervistu.[127] Krievijas jauniešu kustība "Vesna" ("Pavasaris") izsludināja protesta akciju pret mobilizāciju. Protesta akcijas sākās Maskavā, Sanktpēterburgā, Sibīrijas, Urālu un Tālo Austrumu pilsētās, protestu pirmajā dienā 38 pilsētās tika aizturēti vairāk nekā 1400 cilvēku, tostarp Jekaterinburgā, Ufā, Novosibirskā, Permā un Irkutskā.[128]
25. septembrī ASV prezidenta Džo Baidena nacionālās drošības padomnieks Džeiks Salivans atzina, ka ASV brīdinājušas Krieviju par kodolieroču izmantošanas ļoti nopietnām "katastrofālām sekām".[129] 26. septembrī plašsaziņas līdzekļi vēstīja, ka kopš mobilizācijas izsludināšanas no Krievijas aizbraukuši jau vairāk nekā 260 000 vīriešu.[130]
2022. gada novembrī Ukrainā pēc Minhenes drošības konferences pasūtījuma veiktajā iedzīvotāju aptaujā tikai 6% respondentu atbildēja, ka būtu gatavi padoties Krievijas iebrucējiem, ja tie pielietotu taktiskos kodolieročus pret pret kādu no Ukrainas pilsētām. 89% bija gatavi turpināt cīņu arī šādā gadījumā.[131]
Civilās infrastruktūras graušana ar raķetēm un droniemLabot
.jpg)
.webp)
2022. gada rudens uzbrukumiLabot
Pēc Rietumvalstu izlūkdienestu ziņām 20. augustā Irānas galvaspilsētas Teherānas lidostā nolaidās transporta lidmašīna "Il-76" ar ASV un Lielbritānijas ieročiem, kurus Krievija bija ieguvusi Ukrainā. Krievijas valdības pārstāvji samaksājuši 140 miljonus eiro par pirmo bezpilota lidaparātu partiju, kurā bija 100 droni-kamikadzes "Shahed" un seši lielie lidaparāti.[132]
Pēc neveiksmēm austrumu un dienvidu frontēs 8. oktobrī Putins par Krievijas Federācijas bruņoto spēku Apvienotā grupējuma pavēlnieku iecēla Aerokosmisko spēku virspavēlnieku Sergeju Surovikinu, kas iezīmēja Krievijas kara stratēģijas maiņu. 10. oktobrī Krievijas karaspēks ar 84 raķetēm un 24 bezpilota lidaparātiem apšaudīja Ukrainas galvaspilsētu Kijivu un vairākas citas pilsētas, kas izraisīja postījumus civilās infrastruktūras objektos. Krievijas prezidents Vladimirs Putins šo uzbrukumu raksturoja kā atriebību par 8. oktobrī notikušo Krimas tilta spridzināšanu.[133] Irānā ražotie droni Shahed-136 tika palaisti no Baltkrievijas.[134]
13. oktobrī Ukrainas armijas Ģenerālštābs vēstīja, ka no Krievijas izšautās raķetes trāpījušas vairāk nekā 40 apdzīvotās vietās Mikolajivas, Vinnicas, Čerkasu un Čerņihivas apgabalos. Krievija turpināja izmantot arī Irānā ražotos dronus pašnāvniekus. Galvaspilsētā Kijivā un 12 Ukrainas apgabalos bija izpostīta enerģētikas infrastruktūra.[135] Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis uzsvēra, ka Ukrainas gaisa spēki turpina cīņu par valsts debesīm. Katru stundu tiekot saņemtas ziņas par Krievijas raķešu un bezpilota lidaparātu notriekšanu, un armijai izdevies iznīcināt sešas raķetes Mikolajivas, Ļvivas un Dņipropetrovskas apgabalos, diennakts laikā Krievijas bruņotie spēki bija raidījusi 11 raķešu triecienus pa Ukrainas apdzīvotām vietām.[136] 16. oktobrī plašsaziņas līdzekļos izplatījās ziņa, ka Irāna gatavojas piegādāt Krievijai vidējas darbības rādiusa (300 līdz 700 kilometru) ballistiskās raķetes "Fateh-110" un "Zolfagha", kā arī vairākus desmitus bezpilota lidaparātu „Mohadžer-6” un lielu skaitu Ukrainā jau izmantoto pašnāvnieku dronu.[1]
18. oktobrī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pavēstīja, ka Krievijas triecienos pret kritiskās infrastruktūras objektiem izpostīta trešdaļa elektrostaciju, kā rezultātā radušies plaši elektroapgādes traucējumi. Ukrainas izlūkdienests ziņoja, ka pirmajā dronu partijā, ko Krievija pasūtījusi no Irānas, bijuši 1750 droni. Irānas instruktori palīdzot Krievijas karavīriem palaist dronus-kamikadzes no Krimas poligoniem, kā arī no Baltkrievijas un no Kurskas apgabala teritorijas.[137] 19. oktobrī Krievijas raķešu un Irānā ražoto dronu uzbrukumi notika Kijivas, Ivanofrankivskas, Černihivas, Vinnicas un Zaporižjas apgabalu energoapgādes infrastruktūrai. Ukrainas bruņotie spēki paziņoja, ka mēneša laikā tiem ir izdevies notriekt vismaz 223 Krievijai piegādātos irāņu kamikadzes dronus.[138] 21. oktobrī ASV puse apstiprināja ziņas, ka Krievijas anektētajā Krimas pussalā ir ieradušies Irānas bruņoto spēku eksperti, lai apmācītu Krievijas spēkus, kā karā pret Ukrainu izmantot kaujas dronus. ASV piemēroja sankcijas pret Irānas fiziskajām un juridiskajām personām sankcijas.[139]
31. oktobrī Krievijas kara aviācijas lidmašīnas Ukrainas virzienā izšāva vairāk nekā 50 raķešu, no kurām 44 izdevās notriekt pirms mērķa sasniegšanas.[140] 15. novembrī Krievijas gaisa spēki no kara lidmašīnām palaida raķetes "H-101" un "H-555" un no Krievijas karakuģiem Melnajā jūrā "Kaļibr" raķetes, kas sagrāva civilo infrastrutūru 10 Ukrainas apgabalos. Ukrainas Gaisa spēki paziņoja, ka Krievija izšāvusi vairāk nekā 90 spārnoto raķešu un izmantojusi arī 10 irāņu dronus, Ukrainas pretgaisa aizsardzībai izdevies notriekt 73 raķetes un visus dronus.[141]
15. novembrī Krievija mērķtiecīgi deva raķešu triecienu arī Ukrainas-Polijas pierobežā, tā rezultātā vienas raķetes atlūzas nokrita Polijas teritorijā, nogalinot divus cilvēkus. Polijas valdība un NATO vadība pauda uzskatu, ka tā bija Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmas raķete S-300, ko, visticamāk, izšāva Ukrainas bruņotie spēki, mēģinot atvairīt Krievijas raķešu uzbrukumu.[142]
23. novembrī Krievija veica nākamo lielo raķešu triecienu pa Kijivas un citu Ukrainas pilsētu civilo infrastruktūru, izšaujot aptuveni 70 spārnoto raķešu, no kurām 50 notrieca Ukrainas pretgaisa aizsardzība. Prezidents Zelenskis norādīja, ka Krievijas triecienu dēļ bez elektrības bija 11 apgabali, bet pakāpeniski bojājumi tikuši novērsti.[143]
No 21. līdz 28. novembrim Krievijas karaspēks ar "Grad" raķešu sistēmām no Dņepras kreisā krasta 258 reizes apšaudīja Hersonas pilsētu un 30 apdzīvotas vietas tās apkaimē.[144] 5. decembrī Krievija uz infrastruktūras objektiem Odesas, Zaporižjas, Vinnicas, Kijivas, Čerkasu un citos apgabalos izšāva vairāk nekā 70 raķešu, Ukrainas pretgaisa aizsardzība notrieca vairāk nekā 60 raķešu.[145] 10. decembrī kļuva zināms, ka Irāna gatavojas piegādāt Krievijai jaunu dronu partiju.[146]
.webp)
.jpg)
.jpg)
Līdz 13. decembrim Krievija bija veikusi astoņus raķešu uzbrukumu viļņus Ukrainas civilajai infrastruktūrai.[147] 16. decembrī Krievija pa civilās infrastruktūras objektiem Kijivā, Zaporižjā, Krivijrihā un citur izšāva 72 raķetes, no tām aptuveni 40 Kijivas virzienā. 60 no tām ukraiņi notrieca. Krivijrihā raķete sagrāva dzīvojamo māju, kurā bojā gāja četri cilvēki, tajā skaitā bērns.[148] Vēlāk kļuva zināms, ka no Krievijas lidmašīnas Baltkrievijas gaisa telpā izšauta spārnotā raķete H-55 nolidoja vairākus simtus kilometru virs Polijas un nogāzās valsts rietumu daļā mežā. Tikai 2023. gada aprīļa beigās to nejauši atrada vietējais iedzīvotājs.[149]
29. decembra rītā Krievijas bruņotie spēki ar raķetēm un kamikadzes droniem "Shahed" no Rostovas apgabala, Kaspijas jūras un Melnās jūras kuģiem uzbruka gan galvaspilsētai Kijivai, gan Harkivai, Ļvivai, Odesai, Mikolajivai un citām pilsētām. Ukrainas armija paziņoja, ka Krievija izšāvusi 69 raķetes, tajā skaitā spārnotās raķetes un zenītraķetes "S-300". Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notrieca 54 spārnotās raķetes un 11 Irānā ražotos dronus. Baltkrievijas varasiestādes ziņoja, ka tās teritorijā nokrita Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmas raķete "S-300". Uz Harkivu bija izšautas arī četras zenītraķetes S-300 un 13 droni, no kuriem 11 izdevās notriekt. Odesas kara administrācija ziņoja, ka pretgaisa aizsardzības spēki virs Odesas apgabala notrieca 21 raķeti. Virs Dņipro pilsētas izdevās notriekt piecus "Shahed" dronus.[150] Naktī uz 30. decembri Krievija vēlreiz ar droniem uzbruka Ukrainas pilsētām. Virs Dņepropetrovskas un Zaporižjes apgabaliem Ukrainas karavīri notrieca desmit Krievijas bezpilota lidaparātus, tai skaitā deviņus Irānā ražotos Shahed dronus. Ukrainas Gaisa spēku pavēlniecība norādīja, ka notriektie Irānas trieciendroni ir bijuši no apmēram 250 dronu lielā otrā iepirkuma, no tiem Ukrainas pretgaisa aizsardzība jau likvidējusi 70.[151]
2023. gada uzbrukumiLabot
2023. gada 1. janvārī Ukrainas gaisa spēku pavēlniecība paziņoja, ka Vecgada vakarā un Jaungada naktī Ukrainas pretgaisa aizsardzība notrieca 45 Irānā ražotos trieciendronus "Shahed-136".[152] Naktī uz 2. janvāri Krievija izšāva uz Ukrainu divas bezpilota lidaparātu Shahed grupas, Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki virs Kijivas notrieca 20 objektus, vairākus dronus izdevās notriekt arī citos apgabalos. Ukrainas prezidenta administrācija pauda uzskatu, ka Krievija mēģina piespiest Ukrainu mainīt nostāju par okupācijas karaspēka izvešanu no anektētajām teritorijām pirms sarunām par karadarbības pārtraukšanu.[153] 5. janvārī Vladimirs Putins uzdeva aizsardzības ministram Sergejam Šoigu nodrošināt, lai pareizticīgo Ziemassvētku laikā Ukrainas frontē ievērotu pamieru no 6. janvāra pulksten 12 līdz 7. janvāra pulksten 24.[154] Neraugoties uz vienpusēji izsludināto uguns pārtraukšanu, Krievijas karaspēks 6. janvārī apšaudīja frontes līnijai tuvu esošo Bahmutu, Kramatorsku, Hersonu un arī citas Ukrainas pilsētas.[155] 14. janvārī Krievijas spārnoto raķešu triecieni bija vērsti pret Kijivas un Dņipro pilsētām, bet Harkivu apšaudīja ar S-300 zenītraķetēm.[156] Daļēji sagrautās deviņstāvu dzīvojamās ēkas drupās Dņipro pilsētā atrada vismaz 21 cilvēka mirstīgās atliekas, nogalināto vidū bija arī pusaugu meitene. Uzbrukumā dažāda smaguma ievainojumus guva vismaz 73 cilvēki.[157] Ukrainas Ģenerālpokuratūra ir ziņoja, ka raķetes triecienu izdarījis Krievijas 52. smago bumbvedēju aviācijas pulks, kas bāzējas Kalugas apgabalā. Naktī uz 16. janvāri raķešu uzbrukumā Zaporižjai ievainoja divus bērnus un vienu pieaugušo.[158] Līdz 16. janvārim ēkas gruvešos atrada vismaz 40 cilvēku, tostarp trīs bērnu, mirstīgās atliekas. Ukrainas prezidenta birojs pēc Krievijas raķetes trieciena pavēstīja, ka Ukrainas pretgaisa aizsardzība notriekusi Krievijas izšauto raķeti H-22, kas pēc tam trāpīja Dnipro daudzdzīvokļu mājā.[159]
Naktī uz 26. janvāri Krievija pielietoja citu taktiku, lai izkliedētu Ukrainas pretgaisa aizsardzību un atklātu tās pozīcijas. Vispirms no Azovas jūras austrumu krasta palaida 24 dronus "Shahed-136/131", kurus visus notrieca Ukrainas bruņoto spēku zenītraķešu vienības, iznīcinātāju aviācija, mobilās uguns grupas, sadarbojoties ar Ukrainas aizsardzības spēku citu struktūru pretgaisa aizsardzības vienībām. Taču tajā pašā dienā Krievija izšāva vēl 55 spārnotās raķetes, no kurām Ukrainas pretgaisa aizsardzība spēja notriekt 47, tādēļ Zaporižjas apgabalā raķetes triecienā nogalināja trīs cilvēkus, bet septiņus ievainoja, bet Kijivā viens cilvēks gāja bojā un divi tika ievainoti.[160]
5. un 7. februārī notika atkārtoti Krievijas raķešu S-300 triecieni, kas sagrāva Harkivas Urbānās ekonomikas nacionālās universitātes piecstāvu ēku un nodarīja postījumus dzīvojamajiem namiem. Raķešu uzbrukumos Sumu apgabalā kādā privātmājā gāja bojā sieviete.[161]
No 9. februāra vakara līdz 10. februāra pēcpusdienai Krievija ar raķetēm Kaļibr un droniem uzbruka sešiem Ukrainas apgabaliem. Tāpat ziņoja par vairāku stratēģisko bumbvedēju Tu-95 pacelšanos, kuri izšāvuši spārnotās raķetes. Tikmēr Baltkrievijā gaisā pacēlās iznīcinātājs MiG-31, kas spēj pārvadāt hiperskaņas raķetes Kinžal. No karakuģiem Melnajā jūrā, no Belgorodas apgabala un no okupētās Zaporižjas apgabala daļas krievi izšāva 71 raķeti, no kurām 61 ukraiņiem izdevās notriekt, ukraiņi notrieca arī piecus no septiņiem droniem. Virs Kijivas notrieca 10 ienaidnieka raķetes, raķetes atlūzas nokrita galvaspilsētas Holosijevkas rajonā, nodarot bojājumus automašīnai un privātmājai.[162]
.jpg)
Pēc 10. februāra masveida Krievijas raķešu uzbrukuma Ukrainas armija prognozēja, ka nākamais ienaidnieka raķešu trieciens varētu notikt plašā Krievijas iebrukuma gadadienā 24. februārī. Melnajā jūrā pastāvīgi dežūrējot 10 ar raķetēm aprīkoti Krievijas kuģi un divas zemūdenes.[163] Tomēr nākamais trieciens notika naktī uz 27. februāri ar 14 Irānas droniem "Shahed", no kuriem 11 (9 pie Kijivas) notrieca Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmas, bet trīs droni Hmeļnickas pilsētā nogalināja vienu un ievainoja vismaz četrus cilvēkus.[164]
3. martā Ukrainas Apvienoto spēku pavēlnieks Serhijs Najevs informēja, ka notriekto raķešu īpatsvars ir ievērojami mainījies un retos gadījumos pat ir lielāks par 80%. Viņš piebilda, ka Krievijas karaspēks arī mainījis taktiku un gaisa uzbrukuma līdzekļu pielietošanas paņēmienus, okupanti bieži izmanto viltus mērķus, lai vājinātu aizsardzību. Krievijas zenītraķešu S-300 triecienā Zaporižjas pilsētā sagrāva piecstāvu dzīvojamo ēku, gāja bojā vismaz četri cilvēki.[165] Naktī no 8. uz 9. martu Krievija izšāva 81 raķeti, tai skaitā 48 spārnotās raķetes, gaisa trauksme ilga teju septiņas stundas. Ukrainas pretgaisa aizsardzība notrieca 34 raķetes, bet mērķi sasniedza sešas hiperskaņas raķetes "Kinžal", Ļvivas apgabalā nogalinot piecus cilvēkus. Hersonas pilsētā nogalināja trīs cilvēkus. Kopumā Krievijas forsēto raķešu triecienu skaits pārsniedza 10.[166]
.jpg)
Naktī uz 23. martu Krievija uzbruka ar 21 bezpilota lidaparātu "Shahed", 16 no tiem ukraiņi notrieca, tomēr dronu triecienos Kijivas apgabalā gāja bojā trīs cilvēki, bet septiņus cilvēkus ievainoja.[167] Naktī uz 28. martu Krievija uzbruka ar 15 droniem, 14 no tiem ukraiņi notrieca, bet viens drons sasniedza Dnipro pilsētu.[168]
4. aprīļa rītā Ukrainas Gaisa spēki paziņoja, ka ir iznīcinājuši 14 no 17 trieciendroniem "Shahed-136/131", ko Krievijas karaspēks naktī raidīja uz Odesu.[169] 14. aprīlī Krievijas raķešu S-300 triecienā Slovjanskai bojā gāja vismaz astoņi cilvēki, arī divus gadus vecs bērns, bet 21 cilvēku ievainoja.[170]
21. aprīlī Krievijas karaspēks veica 23 aviācijas triecienus, tai skaitā ar desmit Shahed-136, no kuriem astoņus notrieca Kijivas aizstāvji.[171]
28. aprīļa naktī Krievijas karaspēks no bumbvedējiem Tu-95 Kaspijas jūras rajonā izšāva 23 spārnotās raķetes "H-101" un "H-555", no kurām 21 notrieca Ukrainas zenītartilērija. Tomēr Umaņas pilsētā Čerkasu apgabalā raķete daļēji sagrāva deviņstāvu dzīvojamo namu, bojā gāja 10 cilvēki, arī divi bērni, bet 18 cilvēkus ievainoja.[172] Pēc Ukrainas dronu uzbrukuma Sevastopoles naftas bāzei 1. maija rītā Krievijas spēki veica raķešu uzbrukumu Ukrainai ar 18 spārnotajām raķetēm "H-101" un "H-555", no kurām Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki iznīcināja 15. Raķetes bja izšautas no deviņiem Tu-95 bumbvedējiem Murmanskas apgabala ziemeļos un no diviem Tu-160 bumbvedējiem Kaspijas jūras austrumos. Pavlohradas pilsētā ievainojumus guva 25 cilvēki.[173] Pēc dronu uzbrukuma Maskavas kremlim 3. maijā Krievijas karaspēka vienības veica haotiskus artilērijas un raķešu triecienus pa Hersonas apgabala apdzīvotajām vietām, kuros bāja bojā 21, bet 48 cilvēki tika ievainoti.[174]
.webp)
Naktī uz 4. maiju Krievijas karaspēks naktī atkal uzbruka gan Kijivai, gan Sumu, Zaporižjas un Odesas apgabaliem ar 24 Irānā ražotiem trieciendroniem un dažāda tipa raķetēm. Ukrainas spēki virs Kijivas notrieca visus dronus un raķetes, bet Odesā - 12 no 15 droniem,[175] un pēc dažām dienām informēja, ka 4. maijā ap 2.30 ar pretgaisa aizsardzības sistēmu Patriot debesīs virs Kijivas notriekta arī hiperkaņas raķete Kinžal.[176] Naktī uz 8. maiju Krievija no militārā lidlauka Brjanskas apgabalā palaida 35 kaujas dronus Shahed, vairums no tiem bija notēmēti pa Kijivu. Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmām izdevās iznīcināt visus lidrobotus, vismaz pieci cilvēki guva ievainojumus, krītot notriekto dronu atlūzām.[177]
Naktī uz 16. maiju notika liels Krievijas raķešu uzbrukums Kijivai, no trim pusēm tās virzienā raidot 18 dažāda veida raķetes un dronus īsā laika periodā. Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmām izdevās notriekt visas raķetes, tai skaitā sešas Kinžal virsskaņas raķetes, kuras ilgu laiku uzskatīja par nenotriecamām. Raķešu atlūzas nokrita vismaz trīs pilsētas rajonos, aizdedzinot ēkas un automašīnas.[178]
Naktī uz 26. maiju Krievija uz Ukrainas pilsētām izšāva 17 raķetes un 31 dronu, Dnipro pilsētā nogalinot divus un ievainojot 25 cilvēkus, arī trīs un sešus gadus vecus zēnus.[179] Naktī uz 28. maiju Krievija no Brjanskas un Krasnodaras apgabaliem uzbruka Kijivai ar 54 Shahed trieciendroniem. Ukrainas pretgaisa aizsardzībai izdevās notriekt 52 dronus.[180] 29. maijā Krievija uz Kijivu izšāva 11 raķetes Iskander-M un "Iskander-K", kuras visas izdevās notriekt.[181]
Ukrainas pretuzbrukumiLabot
25. martā Ukrainas armijas ģenerālštābs ziņoja, ka 24. martā Ukrainas bruņotie spēki okupētās Berdjanskas ostā nogremdēja desantkuģi "Saratov", bojājumi tika nodarīti vēl diviem desantkuģiem. Ukrainas armija sāka Hersonas atbrīvošanas operāciju. Ukrainas Galvenā izlūkošanas pārvalde pavēstīja, ka arvien vairāk Krievijas karavīru pāriet Ukrainas pusē. Kopš kara sākuma Krievijas karaspēkam nebija izdevies ieņemt nedz galvaspilsētu Kijivu, nedz citas lielās pilsētas, bet dažas sagrābtās apdzīvotās vietas iedzīvotāju spēcīgās pretošanās dēļ Krievijas Bruņotajiem spēkiem joprojām neizdevās kontrolēt pilnībā. Visas šīs problēmas atstāja iespaidu uz agresoru kaujas garu. Pēc militāro analītiķu domām kopš kara sākuma Krievijas armija bija zaudējusi 530 tankus, savukārt Ukrainas bruņotie spēki zaudējuši 74 savus, bet sagrābuši 117 ienaidnieka tankus.[73]
26. martā Ukrainas Nacionālās Drošības un aizsardzības padome pavēstīja, ka Krievijas militāri politiskās vadības iekšienē sākusies skaidrošanās, kāpēc Ukrainas galvaspilsēta Kijiva nav ieņemta dažu dienu laikā. Starptautiskā ziņu aģentūra "Reuters" ziņoja, ka Krievija ir mainījusi savas prioritātes un vairs nekoncentrējas uz Kijivas ieņemšanu, bet gan uz Donbasā esošo ukraiņu spēku atšķelšanas no pārējās valsts teritorijas. Ukrainas armija Sumu apgabalā atbrīvoja Trostjanecas pilsētu, bet Harkivas apgabalā vairākas apdzīvotās vietas Mala Rohaņas virzienā, kaujas turpinājās pie Izjumas pilsētas. Krievija divas reizes ar raķetēm apšaudīja Ļvivu.[182] Prezidents Zelenskis aicināja piegādāt Ukrainai lidmašīnas un tankus, jo bez tiem nav iespējams pārtraukt Mariupoles blokādi. Ārlietu ministrs Kuleba pēc tikšanās ar ASV amatpersonām norādīja, ka ASV puse vairs nav iebildusi pret ieceri Ukrainai nodot Polijas bruņojumā esošās PSRS ražojuma iznīcinātājlidmašīnas MiG-29.[183]
27. martā Ukrainas Iekšlietu ministrija paziņoja, ka Krievija savelkot jaunus papildspēkus pie Ukrainas robežas. Krievija turpināja iznīcināt Ukrainas naftas un pārtikas krājumus un ar raķetēm apšaudīja Dubno un Luckas naftas bāzes. Ukrainas karaspēks devās pretuzbrukumā pie Harkivas.[184] Ukrainas prezidenta administrācija informēja, ka Krievija izvērš karadarbību Ukrainas austrumos un dienvidaustrumos ar mērķi aplenkt ukraiņu spēkus starp Izjumu un Volnovahu.[185] 28. martā Kijivas priekšpilsētas Irpiņas mērs paziņoja, ka pilsēta ir atbrīvota no Krievijas okupācijas spēkiem.[185] 30. martā Krievijas karaspēks bombardēja Nižinas un Černihivas pilsētas par spīti Krievijas paziņojumam mazināt ofensīvu Kijivas un Černihivas virzienos. Krievijas karaspēks atstāja slēgtās Čornobiļas atomelektrostacijas teritoriju.
Pretuzbrukumi ZiemeļukraināLabot
1. aprīlī Ukrainas bruņotie spēki turpināja pretuzbrukumus pie Kijivas, Harkivas un Hersonas. Krievijas okupācijas spēki atkāpās no Bučas, Hostomeļas un Čornobiļas, kopā no aptuveni 30 apdzīvotām vietām visā valstī. Krievija apsūdzēja Ukrainu, ka tā ar helikopteriem uzbrukusi Belgorodas naftas bāzei. Krievijas karaspēks diennakts laikā 380 reizes apšaudīja Harkivas apgabalu ar raķetēm "Grad" un "Smerč" un pēc smagām kaujām ieņēma Izjumas pilsētu.[186] 3. aprīlī Ukrainas armijas ģenerālštābs ziņoja, ka atsevišķos virzienos turpinājās Krievijas karaspēka atkāpšanās. Krievijas bruņoto spēku 20. armijas 3. motorizēto kājnieku divīzijā dažāda līmeņa komandieri atsacījās piedalīties karadarbībā. Militārpersonas masveidā iesniedza atlūgumus. Arī 58. armijā divu bataljonu taktisko grupu personāls bija atteicies piedalīties karadarbībā Ukrainas teritorijā.[75] 4. aprīlī Ukrainas armijas ģenerālštābs pavēstīja, ka Krievijas armija atkāpusies no Kijivas, Černihivas un Sumu apgabaliem.
Kreisera Moskva nogremdēšanaLabot
14. aprīlī Ukrainas bruņotie spēki paziņoja, ka ar divām pretkuģu raķetēm "Neptūns" sašāvuši Krievijas Melnās jūras flotes raķešu kreiseri Moskva ("Maskava"). Krievijas Aizsardzības ministrija atzina, ka uz karakuģa izcēlies ugunsgrēks, sprāgusi munīcija un tas nogrimis.[187] Naktī uz 15. aprīli Krievija veica raķešu triecienu pa militāro rūpnīcu Vizar Kijivas apgabalā, kurā ražoja raķetes "Neptūns".[188] 16. aprīļa rītā Krievija ar raķetēm apšaudīja Kijivas Darņicas rajonu, prognozēja pastiprinātu raķešu triecienu iespējamību Kijivas centrā, pieļaujot, ka Krievija tādējādi centīsies atriebties par kreisera Moskva nogremdēšanu.[189]
Postījumi Krievijas, Piedņestras un Krimas stratēģiski svarīgajos objektosLabot
2022. gada aprīlī sākās postoši incidenti Krievijas un Piedņestras Moldāvu Republikas militārajos, infrastruktūras un rūpniecības objektos, tomēr Ukrainas valdība un bruņotie spēki nenorādīja uz tiešu saistību ar tiem. 1. aprīlī notika sprādzieni un ugunsgrēks Belgorodas naftas bāzē netālu no Krievijas—Ukrainas robežas. 21. aprīlī izcēlās ugunsgrēks Krievijas Militārās pētniecības institūtā Tverā un nodega Dmitrijevskas ķīmiskā rūpnīca. 22. aprīlī notika ugunsgrēks Aviācijas un kosmosa inženierijas un tehnoloģiju koledžā Maskavas priekšpilsētā Koroļovā. 25. aprīlī tika uzspridzināti divi radio torņi Tiraspolē un notika ugunsgrēks Brjanskas naftas glabātuvēs. 26. aprīlī notika vēl viens sprādziens Krievijas militārajā objektā Piedņestrā. 27. aprīlī notika sprādzieni Belgorodas munīcijas noliktavā, Voroņežas gaisa spēku bāzē un tika pārtverts Ukrainas bezpilota lidaparāts pie Kurskas, turpinājās sprādzieni Krievijas atbalstītās separātiskās Piedņestras Moldovas teritorijā. 2. maijā ugunsgrēks izcēlās Permas kara rūpnīcā, kurā ražoja raķešu un artilērijas detaļas. 3. maijā notika sprādziens Belgorodas munīcijas noliktavā un ugunsgrēks preču noliktavā Maskavā.[190]
9. augustā notika sprādzieni Saki kara lidlaukā pie Novofedorivkas. Krievijas puse norādīja, ka sprādzienus izraisīja nevis Ukrainas uzbrukums, bet gan "neuzmanīga apiešanās ar uguni". Taču satelītu attēli apstiprināja Ukrainas gaisa spēku ziņojumus, ka uzbrukumā tika iznīcinātas vismaz astoņas Krievijas lidmašīnas.[191] 16. augustā notika eksplozija munīcijas noliktavā Maiskoje ciematā Džankojas rajonā, Ukrainas puse informēja, ka to izraisīja Ukrainas bruņoto spēku trieciens.[192]
8. oktobra rītā uz Krimas tilta Kerčas pusē notika sprādziens, aizdegoties pār tiltu braucoša kravas vilciena degvielas cisternām. Krievijas Nacionālā pretterorisma komiteja paziņoja, ka septiņas degvielas cisternas aizdegušās pēc tam, kad uz autotilta bija uzspridzināta kravas automašīna. Ukrainas Bruņoto spēku Gaisa spēki paziņoja, ka ir iznīcināta arī daļa autoceļa, bet Krimas vietvaldis Sergejs Aksjonovs apstiprināja, ka iebrukuši divi automašīnām paredzētā tilta laidumi. Jebkuru satiksmi pār tiltu apturēja.[193] Atriebjoties Krievijas Federācijas BS 10. oktobra rītā uz Kijivas, Ļvivas, Žitomiras, Ternopiļas, Harkivas un citu Ukrainas lielāko pilsētu civilās infrastruktūras objektiem izšāva 83 raķetes, no kurām 43 raķetes Ukrainas pretgaisa aizsardzība notrieca.[133]
29. oktobrī notika dronu uzbrukums Krievijas Federācijas karakuģiem Sevastopoles līcī, arī Krievijas Melnās jūras flotes flagmanim fregatei "Admirālis Makarovs". Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka uzbrukums tika veikts ar septiņiem autonomiem jūras droniem un deviņiem cita tipa droniem un atzina, ka nodarīti bojājumi jūras tralerim "Ivans Golubecs". 3. novembrī Krievijas Ārlietu ministrija izsauca Lielbritānijas vēstnieci Maskavā, izsakot oficiālu protestu par to, ka Lielbritānija esot līdzdalībniece uzbrukumam Krievijas kuģiem Sevastopolē.[194]
5. decembrī Krievijas mediji paziņoja, ka Engelsas gaisa spēku bāzē Saratovas apgabalā pēc Ukrainas lidrobota uzbrukuma noticis sprādziens, kurā bojāti divi stratēģiskie bumbvedēji "Tu-95". Līdzīgs sprādziens noticis arī kara lidlaukā pie Rjazaņas, kur bojāta viena lidmašīna.[195] 26. decembra naktī Ukraina veica vēl vienu drona triecienu Engelsas gaisa spēku bāzē Saratovas apgabalā. Krievijas Aizsardzības ministrija informēja, ka Krievijas pretgaisa aizsardzībai it kā esot izdevies dronu notriekt, bet lidrobota atlūzas esot nogalinājušas trīs karavīrus.[196]
Naktī uz 2023. gada 2. janvāri notika sprādzieni Voroņežas kara lidlaukā.[153] 4. februārī Belgorodas apgabala gubernators paziņoja, ka Ukrainas Bruņotie spēki apšaudījuši Borisovkas rajonu, aizdedzinot naftas bāzi.[197] 28. februārī pēc Ukrainas donu uzlidojuma Tuapses "Rosneft" naftas pārstrādes rūpnīcā Krasnodaras novadā izcēlās ugunsgrēks, trīs droni nokrita Belgorodā un viens Brjanskas apgabalā, bet pēc bezpilota lidaparāta uzlidojuma uz laiku virs Pēterburgas slēdza gaisa telpu. Vēl vienu lidaparātu notrieca netālu no "Gazprom" kompresoru stacijas Maskavas apgabalā.[198] 29. aprīlī pēc dronu uzbrukuma notika liels ugunsgrēks Krievijas Melnās jūras flotes Sevastopoles naftas bāzē.[199] 3. maijā Krievijas valdība paziņoja, ka naktī esot novērsts Ukrainas mēģinājums ar diviem bezpilota lidaparātiem sarīkot uzbrukumu Krievijas prezidenta rezidencei Maskavas kremlī. Krievija brīdināja, ka paturot sev tiesības spert atbildes soļus, kur un kad to uzskatīs par vajadzīgu.[200]
22. maijā Ukrainas izlūkdienests paziņoja, ka Ukrainā karojošo krievu leģions "Krievijas brīvība" un "Krievu brīvprātīgais korpuss" veicis operāciju Belgorodas apgabalā. Krievijas varasiestādes paziņoja, ka 23. maijā esot pabeigta pretterorisma operācija Belgorodas apgabalā, plašsaziņas līdzekļos izplatījās informācija, ka Ukrainas pusē karojošie paramilitārie grupējumi esot izmantojuši ASV militāro tehniku. ASV Aizsardzības departaments informēja, ka Ukrainai nav dota atļauja izmantot ASV militāro tehniku militārajām operācijām Krievijas teritorijā.[201]
Pretuzbrukums DienvidukraināLabot
10. jūnijā Ukrainas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Ukrainas armija veikusi triecienus Krievijas bruņoto spēku bāzēm, aprīkojuma un personāla uzkrāšanas vietām un lauka noliktavām Hersonas apgabalā.[202] Savukārt Ukrainas aviācija deva triecienu Krievijas armijas atbalsta punktam un pontonu tiltam.[82] Ukrainas puse pavēstīja, ka triecienā pa Krievijas armijas bāzi Stara Zburjivkā nogalināti divi Krievijas ģenerāļi, viens no viņiem bijis FSB ģenerālis, kuram bijis uzdots organizēt referendumu par Hersonas apgabala pievienošanu Krievijai.[203] 15. jūnijā Volodimirs Zelenskis izvirzīja mērķi panākt okupētās Hersonas atbrīvošanu.[118] 19. jūnijā kļuva zināms, ka divu diennakšu laikā Ukrainas karaspēkam bija izdevies pavirzīties tuvāk okupētajam apgabala administratīvajam centram Hersonai.[204]
8. jūlijā Ukrainas vicepremjere Irina Vereščuka aicināja iedzīvotājus pamest Hersonas un Zaporižjas apgabalus, jo tur esot gaidāmas ļoti smagas cīņas. 11. jūlijā Ukrainas aizsardzības ministrs Oleksijs Rezņikovs paziņoja, ka prezidents Zelenskis devis pavēli izstrādāt plānu okupēto Ukrainas dienvidu apgabalu atbrīvošanai.[205] 18. augustā Belbekas lidlaukā pie Sevastopoles nogranda vismaz četri sprādzieni. Krievijas puse informēja, ka tā pretgaisa aizsardzība virs Belbekas lidlauka notriekusi bezpilota lidaparātu. Spēcīgi sprādzieni bija dzirdami arī Kerčas pilsētā pie Krimas tilta, kas pussalu savieno ar Krievijas Federāciju.[206]
29. augustā Ukrainas bruņotie spēki sāka plašu pretuzbrukumu vairākās frontes zonās valsts dienvidos, pārraujot Krievijas bruņoto spēku pirmo aizsardzības līniju un piespiežot DTR 109. strēlnieku pulku pamest savas pozīcijas.[207] 31. augustā Ukrainas puse ziņoja, ka iznīcināta ienaidnieka izveidotā pontonu pārceltuve pāri Dņeprai Darjivkas rajonā un apšaudīti Kahovkas un Darjivkas tilti, neļaujot ienaidniekam tos izmantot tehnikas un munīcijas pievešanai pāri Dņeprai. Pēc ekspertu ziņām Ukrainas karaspēks atradās aptuveni 20 kilometru attālumā no Hersonas.[208] Līdz 7. oktobrim Ukrainas bruņotie spēki Hersonas apgabalā no Krievijas okupantiem atbrīvoja vairāk nekā 2400 kvadrātkilometrus teritorijas ar 67 apdzīvotām vietām, galvenokārt Berislavas rajona ziemeļu daļā.[209] 19. oktobrī Hersonas kolaborantu vadība paziņoja, ka Ukrainas spēki gatavojot masveidīgu pilsētas apšaudi ar raķetēm, turklāt uzbrukums tiekot plānots arī pa Kahovkas hidroelektrostacijas dambi. Tieši šī iemesla dēļ esot nepieciešama civiliedzīvotāju evakuācija, kā arī visu varas iestāžu pārcelšana uz Dņepras upes kreiso krastu.[210]
9. novembrī Krievijas bruņoto spēku Apvienotā grupējuma Ukrainā pavēlnieks Sergejs Surovikins formāli lūdza Aizsardzības ministram Sergejam Šoigu pieņemt lēmumu par Krievijas karaspēka izvešanu no Hersonas un pārcelšanos uz Dņepras upes kreiso krastu.[211] 11. novembrī Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Krievijas karaspēka vienības ir pabeigušas atkāpšanos no Hersonas pilsētas, uzspridzinot Antonivkas tiltu pār Dņepras upi. Pirms atkāpšanās okupanti uzspridzināja termoelektrostaciju, katlumājas, televīzijas centru un mobilo sakaru torņus.[12] 12. novembrī Ukrainas bruņoto spēku vadība informēja, ka deokupētajā Hersonas apgabala daļā atrastas gan Krievijas artilērijas iekārtas, gan tanki, gan bruņumašīnas, un ienaidnieka spēki var mēģināt īstenot diversijas. Krievija par Hersonas apgabala okupētās daļas centru pasludināja Heņičeskas pilsētu uz austrumiem no Hersonas pie Azovas jūras.[212]
12. decembrī Ukrainas bruņotie spēki deva triecienu tiltam, kas savieno Melitopoli un Konstantinovku, pāri kuram Krievijas armija transportēja aprīkojumu, munīciju, personālu, betona blokus, prettanku barjeras un būvmateriālus gan uz Krimu, gan Zaporižjas un Hersonas apgabaliem.[147]
Pretuzbrukums AustrumukraināLabot
Kopš pretuzbrukuma sākuma 6. septembrī Ukrainas bruņotie spēki līdz 11. septembrim atbrīvoja aptuveni trīs tūkstošus kvadrātkilometru teritorijas. Atsevišķās vietās tie pavirzījās uz priekšu par 70 kilometriem, un atbrīvoja Balakļijas un Kupjanskas pilsētas, tad Izjumas pilsētu, ko Ukrainas puse nodēvēja par lielāko militāro sasniegumu kopš uzvaras kaujā par Kijivu.[213] 12. septembrī Ukrainas Robežsardzes preses dienests ziņoja, ka Harkivas apgabala ziemeļos Ukrainas armija sasniedza valsts robežu.[214] 18. septembrī kļuva zināms, ka Ukrainas armijas 92. mehanizētās brigādes bruņutehnikas un artilērijas iznīcināšanai Harkivas apgabalā Krievijas bruņotie spēki sākuši izmantot Irānas piegādātos bezpilota lidaparātus Shahed 136, kas bija pārkrāsoti un pārdēvēti par ГЕPAНЬ-2.[215]
30. septembrī Ukrainas karaspēks aplenca apmēram 5000 lielu pretinieka grupējumu Limanas pilsētā Doneckas apgabalā, savukārt Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka karaspēks no Limanas ir atvilkts.[216] 2. oktobrī pienāca ziņas, ka Ukrainas bruņotie spēki ir atbrīvojuši Limanas pilsētu.[217] 5. decembrī sākās kaujas par stratēģiski svarīgo Tavilžankas ciemu.
2022. gada 31. decembra naktī Ukrainas armija ar "HIMARS" raķetēm sagrāva Makijivkas arodskolas ēku kompleksu Doneckas piepilsētā. Ukrainas armijas Stratēģisko komunikāciju centrs paziņoja, ka šajā triecienā nogalināti ap 400 mobilizēto krievu karavīru, bet vēl ap 300 esot ievainoti. Krievijas Aizsardzības ministrija atzina, ka uzbrukumā nogalināti 63 karavīri.[218]
Krievijas bruņoto spēku zaudējumiLabot
Pēc Ukrainas bruņoto spēku stratēģiskās komunikācijas pārvaldes datiem līdz novembra sākumam Krievijas bruņotie spēki zaudēja vairāk nekā 1400 augstas militārpersonas, ieskaitot divus ģenerālleitnantus, astoņus ģenerālmajorus un 44 pulkvežus.[219]
Zemāk esošā tabula veidota pēc Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštāba (UBSĢ) ziņojumiem.
| Krievijas bruņoto spēku zaudējumi | |||||||||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Veids | 26.02. | 1.03. | 5.03. | 8.03. | 3.04. | 23.04. | 14.05. | 28.05. | 24.06. | 10.07. | 7.08. | 3.10. | 4.11. | 10.12. | 22.12. |
| karavīri | 3500 | 5710 | 10 000 | 12 000 | 18 000 | 21 600 | 27 200 | 30 000 | 34 530 | 37 300 | 42 200 | 60 430 | 74 840 | 93 760 | 100 400 |
| tanki | 102 | 198 | 269 | 303 | 644 | 854 | 1218 | 1330 | 1507 | 1641 | 1805 | 2380 | 2750 | 2940 | 3003 |
| bruņutransportieri | 536 | 846 | 945 | 1036 | 1830 | 2205 | 2934 | 3258 | 3637 | 3823 | 4055 | 4991 | 5580 | 5917 | 5981 |
| automašīnas | 17 | 409 | 474 | 1249 | 1543 | 2059 | 2226 | 2553 | 2694 | 2978 | 3811 | 4174 | 4535 | 4615 | |
| kuģi un ātrlaivas | 3 | 7 | 8 | 13 | 13 | 14 | 15 | 15 | 15 | 16 | 16 | 16 | |||
| lielgabali | 15 | 105 | 120 | 325 | 403 | 551 | 628 | 759 | 834 | 958 | 1405 | 1772 | 1927 | 1978 | |
| daudzstobru reaktīvās iekārtas (MLRS) | 50 | 56 | 105 | 143 | 195 | 203 | 241 | 243 | 260 | 338 | 391 | 397 | 413 | ||
| zenītartilērijas iekārtas | 1 | 27 | 54 | 69 | 88 | 93 | 99 | 108 | 132 | 176 | 201 | 211 | 212 | ||
| lidmašīnas | 14 | 29 | 39 | 48 | 143 | 177 | 200 | 207 | 216 | 217 | 223 | 265 | 277 | 281 | 283 |
| helikopteri | 8 | 29 | 40 | 80 | 134 | 154 | 163 | 174 | 183 | 188 | 191 | 228 | 258 | 264 | 267 |
| bezpilota lidaparāti (UAV) | 3 | 7 | 89 | 182 | 411 | 503 | 622 | 676 | 750 | 1026 | 1450 | 1603 | 1693 | ||
| spārnotās raķetes | 95 | 116 | 137 | 155 | 182 | 246 | 397 | 592 | 653 | ||||||
2023. gada aprīlī internetā nopludinātajā, iespējams, ASV Aizsardzības departamenta slepenajā izlūkošanas ziņojumā bija minēts, ka kopš 2022. gada 24. februāra Krievija bija zaudējusi no 35 500 līdz 43 000 karavīru, bet ievainojumus guvuši vairāk nekā 154 tūkstoši iebrucēju, savukārt Ukraina varētu būt zaudējusi aptuveni 17 500 valsts aizstāvju, bet vēl vairāk nekā 110 tūkstoši esot ievainoti.[220]
Kara noziegumiLabot
Civiliedzīvotāju upuriLabot
27. februārī Ukrainas Veselības ministrija vēstīja, ka kopš Krievijas iebrukuma sākuma Ukrainā dzīvību zaudējuši 352 cilvēki, tostarp 14 bērni, bet ievainoti 1684 cilvēki, tostarp 116 bērni.[40] 2. martā ANO Augstais komisārs bēgļu jautājumos informēja, ka Ukrainas bēgļu skaits ir pārsniedzis 874 000. No viņiem Polijā bija ieradušies 453 982, Ungārijā — 116 348, Moldovā — 79 315, Slovākijā — 67 000, Rumānijā — 44 540, Krievijā — 42 900, Baltkrievijā — 341 bēgļi. ANO Bēgļu aģentūra norādīja, ka 69 600 cilvēki bija aizceļojuši uz citām Eiropas valstīm.[221] 4. martā ANO Bēgļu lietu aģentūras dati liecināja, ka Ukrainu jau bija pametuši vairāk nekā 1,2 miljoni bēgļu, no kuriem vairāk nekā puse bija devušies uz Poliju.[45] Līdz 5. martam pēc ANO aplēsēm Ukrainā bija gājis bojā 351 civiliedzīvotājs, tostarp 22 bērni, bet ievainoti 707 civiliedzīvotāji.[47] 6. martā ANO Cilvēktiesību augstā komisāra birojs informēja, ka kopš Krievijas militārā iebrukuma sākuma Ukrainā bojā gājuši vairāk nekā 350 mierīgie iedzīvotāji (tostarp 28 bērni) un vēl 707 ievainoti.[48] 8. martā Krievijas vēstnieks ANO solīja, ka Krievija ļaus atvērt humānos koridorus, lai civiliedzīvotāji varētu evakuēties no Kijivas, Čerņihivas, Sumiem un Mariupoles. Sākās civiliedzīvotāju evakuācija no Sumiem pa Sarkanajam Krustam apsolīto humānās palīdzības koridoru uz Poltavu. Tomēr Krievijas okupācijas spēki neļāva veikt civiliedzīvotāju evakuāciju no aplenktās Mariupoles Ukrainas virzienā un sāka bēgļu apšaudi. Ukrainas iekšlietu ministrija ziņoja, ka Krievijas karaspēks savu kara tehniku izvieto iedzīvotāju māju pagalmos un izmanto civiliedzīvotājus kā dzīvo aizsegu. ANO bēgļu lietu komisārs Filipo Grandi informēja, ka kopš karadarbības sākuma Ukrainu pametuši jau vairāk nekā divi miljoni bēgļu.[50] 9. martā ANO Augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos birojs informēja, ka kopš Krievijas uzsāktā kara sākuma Ukrainā bija gājuši bojā 474 civiliedzīvotāji, bet vēl 861 civiliedzīvotājs ievainots.[51] Saskaņā ar Ukrainas valsts iestāžu aplēsēm līdz 15. martam Mariupoles aplenkumā bija gājuši bojā vismaz 2357 cilvēki.[57]
16. martā Krievijas karaspēks apšāva civiliedzīvotājus Čerņihivā, kuri stāvēja rindā pēc maizes. Sākotnēji tika ziņots par 10 upuriem, taču vēlāk skaits pieauga līdz 13.[222] 16. martā kopējais Ukrainu pametušo bēgļu skaits pārsniedza trīs miljonu robežu.[65] 17. martā Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba informēja, ka Ukrainā atrodas Starptautiskās krimināltiesas prokurors, kurš vāc pierādījumus par kara noziegumiem. Dzemdību nama sabombardēšana Mariupolē ir bijis apzināts Krievijas armijas lēmums, kas tiks uzskatīts par pierādījumu starptautiskajā tiesā. Starptautiskā cilvēktiesību organizācija Human Rights Watch paziņoja, ka Mariupoles Drāmas teātrī pirms tā sabombardēšanas bija patvērušies apmēram 500 civiliedzīvotāju. Ukrainas Ģenerālprokurora birojs paziņoja, ka kara dēļ dzīvību zaudējuši 108 bērni, bet vairāk nekā 120 ievainoti. Visvairāk bērnu bija cietuši dzīvojamo ēku bombardēšanā Kijivas (52) un Harkivas apgabalā (34).[59]
Saskaņā ar ANO datiem līdz 19. martam gandrīz ceturtā daļa (23%) Ukrainas iedzīvotāju karadarbības dēļ bija atstājuši savas mājas. 6,5 miljoni cilvēku bija pārvietojušies Ukrainas iekšienē, bet 3,3 miljoni devušies bēgļu gaitās ārpus Ukrainas. Tādējādi kopējais bēgļu skaits bija aptuveni 9,8 miljoni.[67] 20. martā Krievijas karaspēks Mariupolē sagrāva skolas ēku, kurā bija patvērušies 400 cilvēki.[68] ANO oficiālie dati liecināja, ka karadarbības dēļ ievainoto skaits līdz 25. martam bija sasniedzis 1650, bet bojā gājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits bija sasniedzis 1035 (214 vīrieši, 160 sievietes, 14 meitenes un 28 zēni, kā arī vēl 48 bērni un 571 pieaugušais, kuru dzimums nebija zināms).[73]
27. martā no Krievijas karaspēka aplenktajām apdzīvotajām vietām pa 10 humānajiem koridoriem tika evakuēti vairāk nekā 5000 cilvēku, Ukrainas vicepremjere Irina Vereščuka informēja, ka Krievija piespiedu kārtā caur viltus koridoriem nezināmā virzienā aizvedusi aptuveni 40 000 ukraiņu, to nesaskaņojot ar Ukrainas varas iestādēm.[184]
28. martā Ukrainas ģenerālprokuratūra ziņoja, ka karadarbības dēļ miruši 143 bērni un 216 ievainoti, visvairāk cietušo bērnu bija Kijivas (67), Harkivas (49) un Doneckas (53) apgabalos. Ukrainas ģenerālprokurore Irina Venediktova Mariupolē notiekošo raksturoja nevis kā kara noziegumu, bet gan genocīdu pret Ukrainas tautu. Savukārt Mariupoles varasiestādes pavēstīja, ka kopš kara sākuma šajā pilsētā nogalināti gandrīz 5000 cilvēku, upuru vidū ir ap 210 bērnu. Pilsētu bija pametuši ap 150 000 iedzīvotāju, bet vēl ap 170 000 bija palikuši aplenkumā. 30. martā ANO Bēgļu aģentūra informēja, ka no Ukrainas kopš karadarbības sākuma aizbraukuši vairāk nekā četri miljoni bēgļu jeb gandrīz 10% no Ukrainas iedzīvotāju kopējā skaita pirms kara.[74] 2. aprīlī Ukrainas Ģenerālprokuratūra informēja, ka Krievijas karaspēka uzbrukumos nogalināti 158 bērni un vairāk nekā 254 ievainot,[100] bet 6. aprīlī ziņoja, ka nogalināt vismaz 167 bērni un 279 ievainoti.[223]
8. aprīlī notika Krievijas raķešu trieciens Kramatorskas dzelzceļa stacijai. Sākotnēji tika ziņots par 39 upuriem, taču vēlāk skaits palielinājās līdz 50.[224] Vēl vēlāk tika ziņots par 57 upuriem un 109 ievainotajiem. Stacijā tobrīd atradās tūkstošiem civiliedzīvotāju, kas gaidīja evakuāciju uz drošiem Ukrainas apgabaliem.[225] 8. aprīlī Pasaules Veselības organizācija pavēstīja, ka kopš kara sākuma notikuši 103 uzbrukumi Ukrainas veselības aprūpes iestādēm vai transportlīdzekļiem, kuros nogalināti 73 cilvēki un ievainots 51. Savukārt ANO informēja, ka apstiprināta 1611 civiliedzīvotāju, tostarp 131 bērna nogalināšana, bet 2227 civiliedzīvotāji karā guvuši ievainojumus. ANO atzīmēja, ka patiesais bojāgājušo skaits ir daudz lielāks.[103]
17. aprīlī Ukrainas ģenerālprokuratūra paziņoja, ka Krievijas karaspēka uzbrukumos Ukrainā nogalināti vismaz 202 bērni un vēl vairāk nekā 361 guvuši dažādus ievainojumus (Doneckas apgabalā nogalināti un ievainoti 117 bērni, Kijivas apgabalā — 106, Harkivas apgabalā — 89, Černihivas apgabalā — 54, Mikolajivas apgabalā — 40, Hersonas apgabalā — 41, Luhanskas apgabalā — 36, Zaporižjas apgabalā — 23, Kijivas pilsētā un Sumu apgabalā katrā pa 16 un Žitomiras apgabalā — 15).[106] 28. aprīlī Ukrainas amatpersonas ziņoja, ka no Mariupoles piespiedu kārtā uz Krievijas kontrolēto teritoriju deportēti vairāk nekā 30 000 iedzīvotāju. Daudzi ievietoti filtrācijas nometnēs, kurās vīrieši tiek nošķirti no sievietēm un bērniem.[226] 3. maijā ANO augstā cilvēktiesību komisāra pārvalde vēstīja, ka Ukrainā nogalināto civiliedzīvotāju skaits bija pārsniedzis 3150 clvēkus, savukārt Ukrainas ģenerālprokuratūr- ziņoja, ka Krievijas iebrukuma laikā Ukrainā laikā bija gājuši bojā vismaz 220 bērni un vēl 406 guvuši ievainojumus.[227] 7. maijā Luhanskas apgabala Belohorivkas ciema skolas ēkā trāpīja raķete. Tika lēsts, ka skolas ēkā varētu būt bijuši aptuveni 90 cilvēku, no kuriem 60 varētu būt gājuši bojā.[228]
12. maijā publicētie ANO Bēgļu aģentūras dati liecināja, ka no Ukrainas kopš karadarbības sākuma bija aizbraukuši vairāk nekā seši miljoni bēgļu.[229] ASV telekanāls “CNN” publicēja novērošanas kameru ierakstu no Ukrainas galvaspilsētas Kijivas apkaimes, kurā redzams, kā Krievijas karavīri 16. martā pie autosalona Kijivas apkaimē ar šāvieniem mugurā nogalina divus neapbruņotus civiliedzīvotājus. Ukrainas prokurori izmeklē šo lietu kā Krievijas pastrādāto kara noziegumu.[230] 13. maijā Ukrainā tiesas priekšā stājās 21 gadu vecais Krievijas armijas seržants Vadims Šišimarins, kurš tika apsūdzēts kara noziegumos par 62 gadus veca vīrieša nogalināšanu ar šāvienu galvā.[231] 19. maijā Ukrainas ģenerālprokuratūra paziņoja, ka Krievijas karaspēka uzbrukumos Ukrainā nogalināts vismaz 231 bērns un 427 guvuši dažādus ievainojumus.[232] 20. maijā ANO Bēgļu aģentūra ziņoja, ka Ukrainu pametuši 6,36 miljoni bēgļu, bet 1,88 miljoni cilvēku iebraukuši Ukrainā.[114]
27. jūnijā Krievijas raķete sagrāva Kremenčukas tirdzniecības centru.[233] Uzbrukumā tika nogalināti vismaz 18 civiliedzīvotāji, ap 60 cilvēku tika ievainoti.[234] Krievijas armija naktī uz 1. jūliju ar raķetēm "H-22" apšaudīja Odesas apgabalu, trāpot deviņstāvu dzīvojamam namam un atpūtas bāzei Bilhorodas-Dnistrovskas rajona Serhijivkas ciematā. Šajā apšaudē nogalināja vismaz 21 cilvēku, tai skaitā divus bērnus, un ievainoja vairāk nekā 30 cilvēku.[235] 10. jūlijā notika Krievijas raķešu uzbrukums Časivjarai, kura laikā sagrāva piecstāvu dzīvojamā ēku, nogalinot vismaz 33 civiliedzīvotājus. 11. jūlijā notikušajos triecienos Harkivas, Mikolajivas un Odesas apgabalos nogalināja un ievainoja vairākus desmitus iedzīvotāju, bet Harkivas pilsētā bojā gāja vismaz seši cilvēki un 31 ievainoja.[236] 14. jūlijā notika Krievijas raķešu trieciens Vinnicai, kurā gāja bojā vismaz 23 cilvēki, tajā skaitā trīs bērni. Slimnīcā ievietoja 73 ievainotos, tostarp četrus bērnus. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis aicināja starptautisko sabiedrību atzīt Krieviju par teroristisku valsti.[237]
24. augustā notika Krievijas raķešu trieciens Čaplines dzelzceļa stacijai Dņipropetrovskas apgabalā, nogalināto civiliedzīvotāju skaits bija vismaz 25, upuru vidū bija divi bērni.[238]
19. septembrī Ukrainas ģenerālprokurora paziņoja, ka Ukrainā fiksēti ap 34 000 kara noziegumu, visas Krievijas īstenotās apšaudes un civilo objektu iznīcināšana tiek fiksēta un izmeklēta. Oficiāli identificēta vairāk nekā 5500 bērnu nolaupīšana un nosūtīšana uz Krieviju. Kara noziegumu izmeklēšanas rezultātā pret Krieviju var tikt izvirzītas apsūdzības genocīdā, un Ukrainas ģeneralprokuratūrai ir nepārtrauktā saziņā ar Starptautisko Krimināltiesu.[239] 10. oktobrī Krievijas stratēģiskie bumbvedēji "Tu-160" un "Tu-95" ar raķetēm "H-101" un "H-555" no Kaspijas jūras piekrastes veica masīvus uzbrukumus Ukrainas pilsētām. 84 raķetes un 24 bezpilota lidaparāti tika izšauti uz civilās infrastruktūras objektiem un pilsētu dzīvojamajiem kvvartàliem, atriebjoties par 8. oktobrī notikušo sprādzienu uz Krimas tilta. Ukrainas Ārkārtas valsts dienests ziņoja, ka gājuši bojā 14 cilvēki un 97 guvuši ievainojumus. Uzbrukumos tika bojātas elektroenerģijas padeves un ūdensapgādes sistēmas daudzās Ukrainas pilsētās.[240]
21. oktobrī ANO Drošības padomes sēdē ANO ģenerālsekretāra vietniece politiskajos jautājumos Rozmarija Dikarlo paziņoja, ka Ukrainā kopš Krievijas pilna apjoma iebrukuma sākuma ir gājuši bojā 6322 civiliedzīvotāji, bet ievainoti vairāk nekā 9600, tomēr faktiskais upuru skaits var būt ievērojami lielāks. Pēc Ukrainas Ģenerālprokuratūras datiem kopš kara sākuma Krievijas karaspēka uzbrukumos Ukrainā bija nogalināti vismaz 430 bērni, bet vairāk nekā 800 bija ievainoti.[241]
15. decembrī Ukrainas parlamenta cilvēktiesību komisārs paziņoja, ka atbrīvotajā Hersonas apgabala daļā atrastas 10 spīdzināšanas kameras, četras no tām Hersonas pilsētā. Vienā no tām bija spīdzināti apcietinātie bērni.[242] 28. decembrī ANO Augstā cilvēktiesību komisāra birojs informēja, ka kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā gājuši bojā 6884 civiliedzīvotāji, no viņiem 429 bija bērni. Gandrīz 11 tūkstoši cilvēku, tostarp 800 nepilngadīgo, guvuši dažāda smaguma ievainojumus.[243]
2022. gada 30. decembrī Ukrainas Nacionālā policija paziņoja, ka no okupantiem atbrīvotajos Hersonas, Doneckas, Mikolajivas un Harkivas apgabalos likumsargi līdz šim ir atraduši vismaz 1116 bojāgājušo, to vidū arī 31 bērna mirstīgās atliekas.[151]
Krievijas raķešu uzbrukumā Vinnicai 14. jūlijā nogalinātā bērna mirstīgās atliekas
Krievijas raķešu triecienā sagrautās Vinnicas ēkas 15. jūlijā
Slovjanskas Ķīmiskās un mehāniskās tehniskās koledžas ēka pēc Krievijas artilērijas apšaudes 26. augustā
Kijiva pēc raķešu un dronu uzbrukuma 10. oktobrī
Raķešu triecienā 14. janvārī sagrautā dzīvojamā māja Dņipro, kurā gāja bojā vairāk nekā 30 cilvēki
.jpg)
.jpg)
.jpg)
Slaktiņi okupētajās teritorijāsLabot
.jpg)
3. aprīlī pēc Bučas atbrīvošanas uzņemtie videokadri liecināja, ka pilsētas ielās guļ līķi. Cilvēki bija nogalināti ar šāvienu pakausī, lai gan daudzi nēsājuši ap roku baltu apsēju, lai parādītu, ka ir neapbruņoti. Agresori bija šāvuši gan uz vīriešiem, gan sievietēm, nošauto vidū ir arī kāda gadus 14 veca zēna līķis. Bučas masu kapos bija apglabāti gandrīz 300 cilvēku. Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels, reaģējot uz Krievijas pastrādātajiem kara noziegumiem Kijivas pievārtē, solīja vērst jaunas sankcijas.[244] Līdzīga situācija bija arī blakus esošajās Hostomeļā un Irpiņā. Irpiņas mērs paziņoja, ka iedzīvotāji nogalināti ar sevišķu nežēlību, daudzus nogalinājušas mīnas, gājuši bojā apšaudēs vai tikuši nošauti. Pilsētā esot iznīcinātas puse ēku.[75] ANO ģenerālsekretārs Antoniu Guterrešs aicināja veikt neatkarīgu izmeklēšanu.
4. aprīlī Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde publicēja sarakstu ar Krievijas karavīriem, kas atbildīgi par civiliedzīvotāju slepkavošanu Bučā un tās apkaimē. Šajā rajonā bija izvietotas Krievijas armijas 64. atsevišķās motorizēto strēlnieku brigādes vienības. Sarakstā ir visi brigādes karavīri, sākot no pulkvežiem līdz pat ierindniekiem. Savukārt Krievijas Aizsardzības ministrija noliedza, ka Krievijas karavīri būtu vainīgi civiliedzīvotāju nogalināšanā. Fotogrāfijas un videomateriāli esot "jaunākais Kijivas režīma viltojums".[101] 7. aprīlī Vācijas žurnāls Spiegel ziņoja, ka Vācijas izlūkdienestam izdevies pārtvert Krievijas karaspēka radioziņojumu par mierīgo iedzīvotāju slepkavošanu Bučā. Izlūkdienests norādīja, ka galveno lomu zvērībās spēlējuši Krievijas algotņi, arī no Vāgnera grupas.[245] 15. aprīlī Kijivas policija paziņoja, ka Kijivas apgabalā pēc tā atbrīvošanas no Krievijas karaspēka bija atrasti vairāk nekā 900 civiliedzīvotāju līķi, 95% bija miruši no šautām brūcēm.[77]
Pēc Izjumas atbrīvošanas 15. septembrī mežā pie pilsētas atrada masu kapu ar vairāk nekā 440 cilvēku mirstīgajām atliekām, kas bija nošauti, gājuši bojā no mīnu sprādzieniem, artilērijas apšaudēs un aviācijas triecienos.[246] Harkivas apgabala uz laiku okupētajā daļā atklāja vismaz desmit civiliedzīvotāju spīdzināšanas vietas, Ukrainas varas iestādes nedēļas laikā pēc atbrīvošanas uzsāka 204 krimināllietas par iespējamiem Krievijas karaspēka noziegumiem.[247] Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka varasiestādes izmeklēs vairāk nekā 450 Izjumā nogalināto nāves apstākļus, bet jau sākotnējā apskate liecinot par cilvēku spīdzināšanu. Turklāt esot pierādījumi, ka krievu karavīri, kuru pozīcijas atradās netālu no masu apbedījumiem, izklaides pēc šāva uz cilvēkiem.[248] 7. oktobrī kļuva zināms, ka arī atbrīvotajā Limanas pilsētā ir atrastas divas apbedījumu vietas, no kurām vienā ir individuāli civiliedzīvotāju kapi, bet otrā - masu kaps.[209]
MarodierismsLabot
Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde paziņoja, ka Krievija nespēj pienācīgi apgādāt savu armiju Ukrainā, tāpēc vienības esot saņēmušas pavēli pāriet uz “pašapgādi”, kas būtībā legalizēja laupīšanu un marodierismu. Ukrainas izlūkdienests ziņoja, ka loģistikas problēmu dēļ Krievijas armija nespēj nodrošināt savām vienībām degvielu, pārtiku, tehniku, patronas. Izlūkdienests pauda, ka marodierismu pavada arī smagi kara noziegumi pret vietējiem iedzīvotājiem.[249]
Fotogrāfijās un videomateriālos sociālajos tīklos redzamas liecības tam, kā Krievijas karavīri nodarbojas ar marodierismu un sūta no Baltkrievijas uz Krieviju salaupīto.[250] Krievijas Krasnojarskas novada varas iestādes atļāva izlaupīt graudus no Ukrainas Hersonas apgabala daļas, kuru okupējis Krievijas karaspēks.[251]
Ukrainas karagūstekņu nogalināšanaLabot
29. jūlijā Krievijai pakļautās Doneckas tautas republikas varasiestādes paziņoja, ka Ukraina ar HIMARS raķešu sistēmu esot apšaudījusi barakas Oleņivkas ciemā Doneckas apgabalā, kur turēti sagūstītie Ukrainas karavīri. Uzbrukumā nogalināti 53 cilvēki, 75 ir ievainoti. DTR līderis Deniss Pušiļins pavēstīja, ka apšaude bijusi mērķtiecīga, lai "azovieši vairs nevarētu dot liecības par pastrādātajiem noziegumiem". Savukārt Ukrainas puse ziņoja, ka apšaude veikta ar "Grad" raķešu sistēmām no Krievijas spēku kontrolētās puses, lai slēpu karagūstekņu spīdzināšanas pēdas.[252]
Telekanāls CNN veica izmeklēšanu, kas balstīta uz video un fotogrāfiju analīzi no notikuma vietas, satelīta attēliem, kā arī tiesu medicīnas un ieroču ekspertu liecībām. Izmeklēšana liecināja, ka cietuma iekšienē plosījušās liesmas, kas nav saistītas ar raķetes triecienu – satelīta attēlos redzams, ka blakus esošajām mājām nav nodarīti bojājumi, kas nebūtu iespējams raķetes uzbrukumā.[253]
Uzbrukumi Zaporižjas AESLabot
Uzbrukuma pirmajā vilnī pēc četru dienu kaujām 2022. gada 4. martā Krievijas karaspēks sagrāba Zaporižjas atomelektrostaciju (AES) Enerhodaras pilsētā, tomēr to turpināja pārraudzīt Ukrainas atomenerģijas uzņēmums "Enerhoatom". Tālākajā karadarbībā Zaporižjas AES vairākkārt apšaudīja, un Ukrainas atomenerģijas uzņēmums 27. augustā brīdināja, ka pēc kārtējiem uzbrukumiem pastāv radiācijas un ugunsgrēku risks. ANO aicināja pārtraukt visas militārās aktivitātes Zaporižjas AES apkārtnē. 1. septembrī Zaporižjas AES ieradās Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras (IAEA) novērošanas misija ar tās vadītāju Rafaelu Grosi priekšgalā, lai novērtētu stacijas fiziskos bojājumus, drošības sistēmu funkcionalitāti, darbinieku stāvokli un risinātu jautājumu par pastāvīgu misijas klātbūtni Eiropas lielākajā atomelektrostacijā. Misijas ierašanās dienā pilsētu nepārtraukti apšaudīja ar mīnmetējiem un Ukrainas atomenerģijas uzņēmums “Enerhoatom” vēstīja, ka Krievijas okupācijas spēku kārtējā uzbrukuma dēļ Zaporižjas AES atslēdza 5. energobloku.[254]
BēgļiLabot
2023. gada aprīļa sākumā ANO Bēgļu aģentūra ziņoja, ka kopš kara sākuma Polijas un Ukrainas robežu šķērsojuši vairāk nekā 10,6 miljoni cilvēku. Tikmēr Ukrainas vicepremjere un okupēto teritoriju reintegrācijas ministre Irina Vereščuka informēja, ka valstī ir gandrīz septiņi miljoni iekšzemē pārvietoto personu, 4,8 miljoni cilvēku oficiāli reģistrēti, bet 1,1 miljons no viņiem palīdzību meklējuši atkārtoti.[255]
Kara noziegumu izmeklēšanaLabot
2023. gada aprīļa beigās Ukrainas ģenerālprokuratūra informēja, ka kopš Krievijas–Ukrainas kara sākuma atklāti aptuveni 70 000 kara noziegumi, no tiem 5000 pret civiliedzīvotājiem, 2014. gadā okupētajā Ukrainas teritorijā identificētas aptuveni 100 spīdzināšanas vietas, bet 2022. gadā okupētajā teritorijā 55 spīdzināšanas un nelikumīgas aizturēšanas vietas. Uz laiku okupētajā Kijivas apgabala daļā atklātas astoņas spīdzināšanas vietas, caur kurām izgājuši desmitiem cilvēki un ap 30 no viņiem tur nogalināti, Harkivas apgabalā 21 spīdzināšanas vieta, bet Hersonas apgabalā 11 spīdzināšanas vietas un astoņas nelikumīgas aizturēšanas vietas.[256]
KiberuzbrukumiLabot
23. februārī nezināmi hakeri iznīcināja datus Ukrainas Iekšlietu ministrijas tīklā, iepriekš nolaupot un iegūstot pieeju informācijai par komunikācijām un cilvēku pārvietošanos valsts iekšienē. Tajā pašā dienā Aizsardzības ministrijas un Ārlietu ministrijas vietnēs notika kļūmes, kas varētu būt pakalpojumatteices uzbrukumu sekas. Turklāt nav ziņu par zaudējumu apmēru Iekšlietai ministrijai.[257]
26. februārī hakeri veica vērienīgu kiberuzbrukumu Kremļa, Krievijas valdības, Krievijas Valsts domes, kā arī Krievijas informācijas tehnoloģiju un plašsaziņas uzraudzības dienesta Roskomnadzor un citām vietnēm. Ukrainas Digitālās pārejas ministrija pauda uzskatu, ka kiberuzbrukumu veicis hakeru grupējums Anonymous.[258]
28. februārī hakeru grupējums Anonymous ielauzās vairāku Krievijas mediju lapās. Ziņu aģentūras "TASS", laikrakstu "Izvestija" un "Kommersant", "RBK", "Forbes" krievu redakcijas un citās lapās ievietoja paziņojumu Krievijas "nevienaldzīgo žurnālistu" vārdā.[259]
"Dārgie pilsoņi! Aicinām jūs pārtraukt šo neprātu. Nesūtiet savus dēlus un vīrus drošā nāvē. Putins piespiež mūs melot un pakļauj briesmām. Mēs esam izolēti no visas pasaules, pārtrauca iepirkt mūsu naftu un gāzi. Pēc dažiem gadiem mēs dzīvosim kā Ziemeļkorejā. Kāpēc mums tas vajadzīgs? Lai Putins iekļūtu vēstures mācību grāmatās? Tas nav mūsu karš, apturēsim to!"
29. martā notika kiberuzbrukums Ukrainas lielākajam fiksēto līniju telesakaru uzņēmumam "Ukrtelecom", kas samazināja uzņēmuma spēju sniegt pakalpojumus visā valstī.[260]
27. aprīlī kompānija Microsoft paziņoja, ka Krievijas hakeru grupējumi pēc kara sākuma ir sarīkojuši apmēram 240 kiberuzbrukumu Ukrainai, koordinējot tos ar Krievijas militārajiem triecieniem.[226]
16. augustā Ukrainas valsts atomenerģētikas kompānija "Enerhoatom" ziņoja par Krievijas hakeru grupas "Tautas kiberarmija" uzbrukumu tās tīmekļa vietnei, izmantojot 7,25 miljonus botu, kas trīs stundās simulēja simtiem miljonu kompānijas mājaslapas skatījumu.[261]
AtsaucesLabot
- ↑ 1,0 1,1 Izdevums: Irāna varētu nodot Krievijai ballistiskās raķetes un bezpilota lidaparātus lsm.lv 2022. gada 16. oktobrī
- ↑ ASV nodod ANO pierādījumus, ka Ziemeļkoreja palīdz Krievijai ar ieročiem la.lv 2023. gada 21. janvārī
- ↑ «Politico»: Ķīnas uzņēmumi piegādā Krievijai ieročus lsm.lv 2023. gada 17. martā
- ↑ Dienvidāfrikas Republika sola izmeklēt apsūdzības par ieroču piegādi Krievijai lsm.lv 2023. gada 13. maijā
- ↑ «NATO allies to provide more weapons to Ukraine, Stoltenberg says». Reuters. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022-02-26. Skatīts: 2022. gada 25. februāris.
NATO Secretary-General Jens Stoltenberg said on Friday the alliance was deploying parts of its combat-ready response force and would continue to send weapons to Ukraine, including air defences
- ↑ «Putina režīms sācis masīvu uzbrukumu Ukrainai». Latvijas Sabiedriskais medijs. 2022. gada 24. februāris. Skatīts: 2022. gada 24. februārī.
- ↑ «Krievija par "neatkarīgām" atzīst krietni plašākas Ukrainas teritorijas, nekā patlaban kontrolē». LETA. 2022. gada 22. februāris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 22. Februāris. Skatīts: 2022. gada 22. februārī.
- ↑ Andris Kārkluvalks, Ansis Īvāns, Toms Ģigulis. «Krievijas iebrukums: Ukraina pāriet totālas aizsardzības režīmā. Teksta tiešraide». Delfi, 2022. gada 24. februāris. Skatīts: 2022. gada 24. februārī.
- ↑ «Ukraina: Krievija sākusi karu; Kijeva sarauj diplomātiskās attiecības ar Maskavu». Latvijas Sabiedriskais medijs. Skatīts: 2022. gada 24. februārī.
- ↑ Putins paziņojis par daļēju mobilizāciju Krievijā lsm.lv 2022. gada 21. septembrī
- ↑ Reaģējot uz Ukrainas panākumiem frontē, Putins izsludinājis kara stāvokli okupētajās teritorijās lsm.lv 2022. gada 19. oktobrī
- ↑ 12,0 12,1 Okupanti pirms atkāpšanās no Hersonas iznīcinājuši daļu pilsētas infrastruktūras lsm.lv 2022. gada 11. novembrī
- ↑ 13,0 13,1 ASV analītiķi: Krievijas ziemas ofensīva Donbasā nav sasniegusi mērķi lsm.lv 2023. gada 2. aprīlī
- ↑ «Putins izvirza ultimātu Ukrainai, paziņo par Doneckas un Luhanskas «tautas republiku» atzīšanu». Latvijas Sabiedriskais medijs. LETA. 2022. gada 21. februāris. Skatīts: 2022. gada 24. februārī.
- ↑ «'Dumb and lazy': the flawed films of Ukrainian 'attacks' made by Russia's 'fake factory'». The Guardian. 2022. gada 21. februāris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 21. februāris. Skatīts: 2022. gada 22. februāris.
- ↑ «Four Russian false flags that are comically easy to debunk». The Telegraph. 2022. gada 21. februāris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 22. februāris. Skatīts: 2022. gada 22. februāris.
- ↑ «Russia's 'Idiotic' Disinformation Campaign Could Still Lead to War in Ukraine». Vice Media. 2022. gada 21. februāris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 21. februāris. Skatīts: 2022. gada 22. februāris.
- ↑ «После обстрела Луганская ТЭС остановила работу». Вести.ру. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022-02-21. Skatīts: 2022-02-24.
- ↑ «ASV: Krievijas lēmums atzīt Donbasa “tautas republikas” ir “jauns iebrukums” Ukrainā». TV3. LETA. 2022. gada 22. februāris. Skatīts: 2022. gada 24. februārī.
- ↑ Rihards Plūme. «Krievija gatavojas izmantot karaspēku ārzemēs – sūtīt vienības uz Ukrainu». Latvijas Sabiedriskais medijs, 2022. gada 22. februāris. Skatīts: 2022. gada 24. februārī.
- ↑ Aigars Smiltnieks. «Zelenskis paziņo par rezervistu iesaukšanu Ukrainas armijā». Latvijas Sabiedriskais medijs, 2022. gada 23. februāris. Skatīts: 2022. gada 24. februārī.
- ↑ «Ukrainas parlaments nobalso par ārkārtējā stāvokļa izsludināšanu». Latvijas Sabiedriskais medijs. LETA. 2022. gada 23. februāris. Skatīts: 2022. gada 24. februārī.
- ↑ «Virs Krievijas vēstniecības Kijevā nolaists karogs». Neatkarīgā Rīta Avīze. 2022. gada 23. februāris. Skatīts: 2022. gada 24. februārī.
- ↑ «Ukraina cietusi jaunā kiberuzbrukumā». sargs.lv. Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija. LETA. 2022. gada 22. februāris. Skatīts: 2022. gada 24. februārī.
- ↑ «Lielbritānija nosaka sankcijas piecām Krievijas bankām un trim miljardieriem». Latvijas Sabiedriskais medijs. LETA. 2022. gada 22. februāris. Skatīts: 2022. gada 24. februārī.
- ↑ «Ukraine: What sanctions are being imposed on Russia?». BBC. 2022. gada 22. februāris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022-02-23. Skatīts: 2022-02-24.
- ↑ «Vācija aptur gāzes cauruļvada «Nord Stream 2» sertifikāciju». Latvijas Sabiedriskais medijs. 2022. gada 22. februāris. Skatīts: 2022. gada 24. februārī.
- ↑ John Chalmers, Sabine Siebold, Robin Emmott. «EU agrees sanctions 'to hurt Russia' over Ukraine crisis». Reuters (angļu), 2022. gada 22. februāris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022-02-24. Skatīts: 2022-02-24.
- ↑ «Ukrainas krīze: ASV sūtīs armijas papildspēkus uz Baltijas valstīm un noteiks sankcijas Krievijai». Latvijas Sabiedriskais medijs. LETA. 2022. gada 22. februāris. Skatīts: 2022. gada 24. februārī.
- ↑ «Austrālija un Japāna piemēro sankcijas Krievijai». LETA. 2022. gada 23. februāris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 23. Februāris. Skatīts: 2022. gada 22. februārī.
- ↑ 31,0 31,1 31,2 Обращение Президента Российской Федерации. 24 февраля 2022 года
- ↑ 32,0 32,1 32,2 32,3 «Военная операция на Украине. Главное // РБК, 24.02.2022». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022-02-24. Skatīts: 2022-02-24.
- ↑ «Россия атаковала государственную границу Украины с трёх направлений». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022-02-24. Skatīts: 2022-02-24.
- ↑ «Генштаб Украины сообщил об ударах по шести аэродромам». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022-02-24. Skatīts: 2022-02-24.
- ↑ «Война Путин объявил о начале «специальной военной операции» в Донбассе. Онлайн «Медузы»». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022-02-24. Skatīts: 2022-02-24.
- ↑ «Оккупанты захватили два села в Луганской области и взорвали телебашню в Луцке — ГСЧС». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022-02-24. Skatīts: 2022-02-24.
- ↑ «Украина сообщила о захвате сел Меловое и Городище в Луганской области». www.interfax.ru. Интерфакс. 2022-02-24. Skatīts: 2022-02-24.
- ↑ 38,0 38,1 Teksta tiešraide: Krievija iebrūk Ukrainā jauns.lv 2022. gada 26. februārī
- ↑ Turpinās sīvas kaujas, krievi zaudē tempu un gaida papildspēkus. Jaunākais par situāciju Ukrainā. Latvijas Avīze. 2022. gada 26. februārī
- ↑ 40,0 40,1 40,2 TEKSTA TIEŠRAIDE: Ukraina turpina atvairīt Krievijas uzbrukumu. 27. februāris lsm.lv 2022. gada 27. februārī
- ↑ TEKSTA TIEŠRAIDE. 1. marts. Krievijas karaspēks turpina uzbrukumu Ukrainai, apšauda Harkovu un citas pilsētas lsm.lv 2022. gada 1. martā
- ↑ 42,0 42,1 TEKSTA TIEŠRAIDE: 3. marts. Karš Ukrainā notiek jau nedēļu, Krievijas spēki ieņēmuši Hersonu lsm.lv 2022. gada 3. martā
- ↑ Putins turpina melot: karš Ukrainā notiekot stingri saskaņā ar plānu lsm.lv 2022. gada 3. martā
- ↑ «Update 11 – IAEA Director General Statement on Situation in Ukraine». IAEA.org.
- ↑ 45,0 45,1 45,2 «TEKSTA TIEŠRAIDE: 4. marts. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai, NATO atturēsies no tiešas iesaistīšanās karadarbībā». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-03-04.
- ↑ NATO nenoteiks lidojumiem slēgtu zonu virs Ukrainas lsm.lv 2022. gada 4. martā
- ↑ 47,0 47,1 47,2 47,3 Krievija uzbrūk Ukrainai: Solītais pamiers Mariupolē izpaliek. 5. marts lsm.lv 2002. gada 5. martā
- ↑ 48,0 48,1 48,2 48,3 TEKSTA TIEŠRAIDE: 6. marts. Krievijas iebrukums Ukrainā: smaga humānā situācija Mariupolē lsm.lv 2022. gada 6. martā
- ↑ 49,0 49,1 TEKSTA TIEŠRAIDE. 7. marts. Turpinās uzbrukumi Ukrainas pilsētām, Krievija solījusi atvērt humānos koridorus lsm.lv 2022. gada 7. martā
- ↑ 50,0 50,1 50,2 50,3 TEKSTA TIEŠRAIDE. 8. marts. Krievija apšauda Ukrainas dzīvojamos rajonus; kara bēgļu skaits sasniedzis divus miljonus lsm.lv 2022. gada 8. martā
- ↑ 51,0 51,1 TEKSTA TIEŠRAIDE. 9. marts. Krievija jau divas nedēļas uzbrūk Ukrainai; turpinās civiliedzīvotāju evakuācija lsm.lv 2022. gada 9. martā
- ↑ TEKSTA TIEŠRAIDE. 10. marts. Krievija uzbrūk Ukrainai, ārlietu ministru sarunās nav būtiska progresa lsm.lv 2022. gada 10. martā
- ↑ 53,0 53,1 53,2 53,3 53,4 53,5 53,6 53,7 53,8 TEKSTA TIEŠRAIDE. 11. marts. Turpinās Krievijas iebrukums Ukrainā lsm.lv 2022. gada 10. martā
- ↑ Karš Ukrainā. 12. marts: Kijivā gatavojas aizstāvēt pilsētu; no karadarbības zonas evakuēti gandrīz 13 000 (teksta tiešraides arhīvs) lsm.lv 2022. gada 12. martā
- ↑ 55,0 55,1 TEKSTA TIEŠRAIDE. 13. marts. Nāvējošas apšaudes Ukrainas pilsētās pavada pretkara protesti Krievijā un Eiropā lsm.lv 2022. gada 13. martā
- ↑ Krievijas iebrukums Ukrainā: raķešu triecieni pilsētām; ziņas par Maskavas lūgumu pēc Pekinas atbalsta. 14. marts (Teksta tiešraides arhīvs) lsm.lv 2022. gada 14. martā
- ↑ 57,0 57,1 TEKSTA TIEŠRAIDE. 15. marts. Krievijas iebrukums Ukrainā turpinās jau 20. dienu lsm.lv 2022. gada 15. martā
- ↑ «The Times»: Kijevā iesūtīti 400 krievu algotņi Zelenska nogalināšanai lsm.lv 2022. gada 28. februārī
- ↑ 59,0 59,1 59,2 59,3 TEKSTA TIEŠRAIDE: 17. marts. Sākusies Krievijas kara Ukrainā ceturtā nedēļa lsm.lv 2022. gada 17. martā
- ↑ 60,0 60,1 60,2 TEKSTA TIEŠRAIDE. 22. marts. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai lsm.lv 2022. gada 22. martā
- ↑ «Vagner» algotņi gatavojuši atentātu pret Ukrainas prezidentu un premjerministru lsm.lv 2022. gada 26. martā
- ↑ Ukraina: krievu diversanti vairākas reizes mēģinājuši likvidēt Zelenski lsm.lv 2022. gada 14. aprīlī
- ↑ 63,0 63,1 Kļūda atsaucē: tika izmantota
LSM21.aprīlīnosauktā atsauce, taču tā netika definēta - ↑ Zelenskis veicis kadru tīrīšanu: atbrīvojis no amata Ukrainas specdienesta vadītāju un ģenerālprokurori lsm.lv 2022. gada 17. jūlijā
- ↑ 65,0 65,1 TEKSTA TIEŠRAIDE: 16. marts. Jau 21. dienu Ukrainā notiek Krievijas izvērsts karš
- ↑ TEKSTA TIEŠRAIDE: 18. marts. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai lsm.lv 2022. gada 18. martā
- ↑ 67,0 67,1 TEKSTA TIEŠRAIDE: 19. marts. Krievijas spēki turpina uzbrukumu Ukrainai lsm.lv 2022. gada 19. martā
- ↑ 68,0 68,1 68,2 TEKSTA TIEŠRAIDE: 20. marts. Krievijas karš Ukrainā: Krievijas spēki iesaistās vietēja mēroga sadursmēs lsm.lv 2022. gada 20. martā
- ↑ 69,0 69,1 TEKSTA TIEŠRAIDE. 21. marts. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai lsm.lv 2022. gada 21. martā
- ↑ 70,0 70,1 TEKSTA TIEŠRAIDE. 23. marts. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai lsm.lv 2022. gada 23. martā
- ↑ Ukraina jau mēnesi atvaira Krievijas karaspēka iebrukumu (Teksta tiešraides arhīvs. 24. marts) lsm.lv 2022. gada 24. martā
- ↑ «From beginning of invasion, Russian army lost 5,710 killed, wounded, including 198 tanks, 29 helicopters – General Staff». Interfax-Ukraine.
- ↑ 73,0 73,1 73,2 TEKSTA TIEŠRAIDE. 25. marts. Krievija turpina karu Ukrainā lsm.lv 2022. gada 25. martā
- ↑ 74,0 74,1 TEKSTA TIEŠRAIDE. 30. marts. Rietumi piesardzīgi vērtē Krievijas solījumus mazināt ofensīvu dažos Ukrainas reģionos lsm.lv 2022. gada 30. martā
- ↑ 75,0 75,1 75,2 Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 3. aprīlī lsm.lv 2022. gada 3. aprīlī
- ↑ 76,0 76,1 Ukraina: Krievija gatavo uzbrukumus visu Luhanskas un Doneckas apgabalu okupēšanai lsm.lv 2022. gada 9. aprīlī
- ↑ 77,0 77,1 Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 16. aprīlī lsm.lv 2022. gada 16. aprīlī
- ↑ 78,0 78,1 Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 23. aprīlī lsm.lv 2022. gada 23. aprīlī
- ↑ РФ втратила за час повномасштабної війни в Україні вже 23,2 тис. військовослужбовців і понад тисячу танків Інтерфакс-Україна 2022. gada 30. aprīlī
- ↑ 80,0 80,1 Ukrainas armija Donbasā sestdien atsitusi deviņus krievu uzbrukumus. Aktuālais 14. maijā lsm.lv 2022. gada 14. maijā
- ↑ Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 28. maijā lsm.lv 2022. gada 28. maijā
- ↑ 82,0 82,1 Kara 108. diena: Krievijas iebrukuma laikā krituši ap 10 tūkstošiem Ukrainas karavīru lsm.lv 2022. gada 11. jūnijā
- ↑ 83,0 83,1 Četri mēneši kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā. Aktuālais 24. jūnijā lsm.lv 2022. gada 24. jūnijā
- ↑ Ukraina: Krievijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedz 37 300 karavīrus lsm.lv 2022. gada 10. jūlijā
- ↑ Zelenska padomnieks: Kopš Krievijas iebrukuma sākuma krituši ap 13 000 Ukrainas karavīru lsm.lv 2022. gada 2. decembrī
- ↑ 86,0 86,1 Ukraina: Krievijas uzbrukumu Bahmutai pavada arī aktīva propagandas kampaņa lsm.lv 2022. gada 3. martā
- ↑ Daniel Michaels. «NATO: Up to 40,000 Russian Troops Killed, Wounded, Taken Prisoner or Missing in Ukraine». The Wall Street Journal, 2022. gada 23. marts. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 23. marts.
- ↑ «What next for Russia?». The Economist. 2022. gada 2. aprīlis.
- ↑ «РФ втратила в Україні від початку повномасштабного вторгнення 21 тис. особового складу, 829 танків і 172 літаки». Interfax-Ukraine. 2022. gada 21. aprīlis.
- ↑ «Russian army says 1,351 soldiers killed in Ukraine». Al Arabiya. 2022. gada 25. marts. Skatīts: 2022. gada 25. marts.
- ↑ «Overview of the social and humanitarian situation that has developed on the territory of the Donetsk People's Republic as a result of military operations in the period from 9 to 15 April 2022». Human Rights Ombudsman in the Donetsk People's Republic. 2022. gada 15. aprīlis.
- ↑ 92,0 92,1 «The overview of the current social and humanitarian situation in the territory of the Donetsk People's Republic as a result of hostilities in the period from 19 and 25 February 2022». Human Rights Ombudsman in the Donetsk People's Republic. 2022. gada 12. februāris.
- ↑ Р. И. А. Новости. Буча и концентрированное зло: последний аргумент против русских. РИА Новости (krievu), 2022. gada 5. aprīlis.
- ↑ «Overview of the social and humanitarian situation that has developed on the territory of the Donetsk People's Republic as a result of military operations in the period from 2 to 8 April 2022». Human Rights Ombudsman in the Donetsk People's Republic. 2022. gada 8. aprīlis.
- ↑ Jeremy Herb. «Exclusive: Zelensky says world should be prepared for possibility Putin could use nuclear weapons». CNN, 2022. gada 15. aprīlis.
- ↑ «Up to 6,000 Russians may have been killed in Ukraine so far, U.S. official estimates». CBS News. 2022. gada 9. marts. Skatīts: 2022. gada 9. marts.
- ↑ «Russian Defense Ministry to publish data on military deaths from Ukrainian documents». TASS. 2022. gada 16. aprīlis.
- ↑ «National police: 900 Ukrainians missing, 2,500 killed, 500 illegally imprisoned». Interfax-Ukraine. 2022. gada 18. aprīlis.
- ↑ «Ukraine: civilian casualty update 21 April 2022». Office of the United Nations High Commissioner for Human Rights. 2022. gada 21. aprīlis.
- ↑ 100,0 100,1 Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 2. aprīlī lsm.lv 2022. gada 2. aprīlī
- ↑ 101,0 101,1 TEKSTA TIEŠRAIDE. 4. aprīlis. Krievijas karš Ukrainā lsm.lv 2022. gada 4. aprīlī
- ↑ TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Plašumā vēršas sašutums par slaktiņu Bučā; prasa un spriež par papildu sankcijām lsm.lv 2022. gada 7. aprīlī
- ↑ 103,0 103,1 TEKSTA TIEŠRAIDE. 8. aprīlis. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai lsm.lv 2022. gada 8. aprīlī
- ↑ Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 10. aprīlī lsm.lv 2022. gada 10. aprīlī
- ↑ TEKSTA TIEŠRAIDE: 11. aprīlis. Ukraina gatavojas Krievijas spēku uzbrukumiem austrumos lsm.lv 2022. gada 11. aprīlī
- ↑ 106,0 106,1 Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 17. aprīlī lsm.lv 2022. gada 17. aprīlī
- ↑ 107,0 107,1 Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 18. aprīlī lsm.lv 2022. gada 18. aprīlī
- ↑ 19. aprīlis. Ukraina aizstāvas pret plašu Krievijas okupācijas spēku ofensīvu (teksta tiešraides arhīvs) lsm.lv 2022. gada 19. aprīlī
- ↑ TEKSTA TIEŠRAIDE: 22. aprīlis. Krievija noraidījusi pamieru pareizticīgo Lieldienās; rietumvalstis sola papildu ieročus Ukrainai lsm.lv 2022. gada 22. aprīlī
- ↑ Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 29. aprīlī lsm.lv 2022. gada 29. aprīlī
- ↑ Krievija turpina iebrukumu Ukrainā. Aktuālais 7. maijā lsm.lv 2022. gada 7. maijā
- ↑ Upuri raķetes triecienā skolas ēkai; Rietumu līderu vizītes un atbalsts — aktuālais Ukrainā 8. maijā lsm.lv 2022. gada 8. maijā
- ↑ Krievija ar raķetēm apšauda Odesu. Aktuālais 10. maijā lsm.lv 2022. gada 10. maijā
- ↑ 114,0 114,1 Krievijas spiediens uz Donbasu; ASV 40 miljardu palīdzība Ukrainai. Aktuālais 20. maijā lsm.lv 2022. gada 20. maijā
- ↑ Krievijas armija cenšas Donbasā izvērst masīvu uzbrukumu. Aktuālais 25. maijā lsm.lv 2022. gada 25. maijā
- ↑ 102. diena karā Ukrainā: Krievijas spēki ar raķetēm apšauda Kijivu, aktīvākā karadarbība – austrumos lsm.lv 2022. gada 5. jūnijā
- ↑ Ukrainas prezidents cīņu par Severodonecku saista ar Donbasa likteni lsm.lv 2022. gada 9. jūnijā
- ↑ 118,0 118,1 Briselē spriež par vērienīgākām ieroču piegādēm Ukrainai. Aktuālais 15. jūnijā lsm.lv 2022. gada 15. jūnijā
- ↑ Krievijas spēki no Baltkrievijas ar raķetēm intensīvi apšaudījuši Černihivas, Kijivas un Žitomiras apgabalus lsm.lv 2022. gada 25. jūnijā
- ↑ Ģenerālštābs: Ukrainas karaspēks atstājis Lisičansku lsm.lv 2022. gada 3. jūlijā
- ↑ Krievijas karaspēks nesekmīgi centies ieņemt Vuhlehirskas termoelektrostaciju lsm.lv 2022. gada 21. jūlijā
- ↑ Kijiva: Krievi līdz gada beigām grib sasniegt Doneckas apgabala administratīvo robežu lsm.lv 2022. gada 27. decembrī
- ↑ Analītiķi: Krievijas spēki Bahmutas virzienā ir izsmelti lsm.lv 2022. gada 28. decembrī
- ↑ Rietumi sola Ukrainai tālākas darbības raķetes un raķešu sistēmas lsm.lv 2023. gada 4. februārī
- ↑ ASV medijs: Ukrainas armijas kaujasspējas ir pasliktinājušās lsm.lv 2023. gada 14. martā
- ↑ Krievijas raķešu apšaudē Ukrainas pilsētā nogalināti seši cilvēki lsm.lv 2023. gada 2. aprīlī
- ↑ Putins paziņojis par daļēju mobilizāciju Krievijā lsm.lv 2022. gada 21. septembrī
- ↑ Krievijā protestos pret Putina izsludināto mobilizāciju vairāk nekā 1400 aizturēto lsm.lv 2022. gada 22. septembrī
- ↑ ASV brīdina Krieviju par katastrofālām sekām kodolieroču pielietošanas gadījumā lsm.lv 2022. gada 26. septembrī
- ↑ Pēc mobilizācijas izsludināšanas Krieviju pametuši vairāk nekā 260 000 vīriešu lsm.lv 2022. gada 26. septembrī
- ↑ 89% ukraiņu gatavi turpināt pretošanos pat atomkara gadījumā lsm.lv 2023. gada 13. februārī
- ↑ Krievija par Irānas droniem maksājusi arī ar Rietumu ieročiem lsm.lv 2022. gada 9. novembrī
- ↑ 133,0 133,1 Kijivā un citās Ukrainas pilsētās grand sprādzieni; ziņo par upuriem lsm.lv 2022. gada 10. oktobrī
- ↑ Putins mēģina piespiest Lukašenko režīmu tieši iesaistīties karā pret Ukrainu lsm.lv 2022. gada 13. oktobrī
- ↑ Diennakts laikā Krievijas raķetes trāpījušas vairāk nekā 40 apdzīvotās vietās Ukrainā lsm.lv 2022. gada 13. oktobrī
- ↑ Ukrainā naktī apšaudīta Zaporižja; Zelenskis brīdina šodien saglabāt modrību lsm.lv 2022. gada 14. oktobrī
- ↑ Krievijas triecienos nedēļas laikā Ukrainā izpostīti 30% elektrostaciju lsm.lv 2022. gada 18. oktobrī
- ↑ Ukraina izvērš pretuzbrukumu Hersonas virzienā lsm.lv 2022. gada 19. oktobrī
- ↑ ASV analītiķi: Ukrainai uzbrukuma risks no Baltkrievijas – tuvākajos mēnešos maz ticams lsm.lv 2022. gada 21. oktobrī
- ↑ Krievija ar raķetēm apšauda Ukrainas pilsētas lsm.lv 2022. gada 31. oktobrī
- ↑ Krievija ar raķetēm apšaudījusi Kijivu un citas Ukrainas pilsētas lsm.lv 2022. gada 15. novembrī
- ↑ Krievija atkal apšauda Ukrainu ar raķetēm; nogalināti vismaz četri cilvēki lsm.lv 2022. gada 17. novembrī
- ↑ Ukrainā jauni Krievijas raķešu triecieni; trāpījums arī daudzdzīvokļu ēkai Kijivā lsm.lv 2022. gada 23. novembrī
- ↑ Krievija turpina intensīvas Ukrainas pilsētu apšaudes lsm.lv 2022. gada 29. novembrī
- ↑ Krievija īsteno jaunu raķešu triecienu pa Ukrainas pilsētām lsm.lv 2022. gada 5. decembrī
- ↑ «Mossad»: Irāna grasās palielināt bruņojuma piegādes Krievijai lsm.lv 2022. gada 23. decembrī
- ↑ 147,0 147,1 Ukraina devusi triecienu stratēģiski svarīgam tiltam okupētajā Melitopolē lsm.lv 2022. gada 13. decembrī
- ↑ Speciāli no Kijivas. Ukraina atgūstas pēc piektdienas masīvā uzbrukuma lsm.lv 2022. gada 17. decembrī
- ↑ Polijā turpinās «Krievijas raķetes» skandāls lsm.lv 2023. gada 12. maijā
- ↑ Krievija izšāvusi raķetes uz Ukrainu; naktī dronu uzlidojumi vairākos apgabalos lsm.lv 2022. gada 29. decembrī
- ↑ 151,0 151,1 Ukrainā naktī daudzviet trauksmes signāli; atvaira dronu uzlidojumus lsm.lv 2022. gada 30. decembrī
- ↑ Vecgada vakarā un Jaungada naktī Ukraina notriekusi 45 Krievijas dronus lsm.lv 2023. gada 1. janvārī
- ↑ 153,0 153,1 Krievija turpina gaisa triecienus pa Ukrainas pilsētām lsm.lv 2023. gada 2. janvārī
- ↑ Putins uzdevis pareizticīgo Ziemassvētku laikā ievērot pamieru Ukrainas frontē lsm.lv 2023. gada 5. janvārī
- ↑ Krievija arī izsludinātā pamiera laikā turpina apšaudīt Ukrainas pilsētas lsm.lv 2023. gada 6. janvārī
- ↑ Ukraina piedzīvojusi jaunu Krievijas raķešu masveida uzbrukumu lsm.lv 2023. gada 14. janvārī
- ↑ Pieaudzis bojāgājušo skaits pēc Krievijas raķetes uzbrukuma daudzdzīvokļu ēkai Dnipro lsm.lv 2023. gada 15. janvārī
- ↑ Krievijas raķešu uzbrukumā Ukrainas pilsētai Zaporižjai ievainoti trīs cilvēki
- ↑ Krievijas raķetes uzbrukumā Dnipro pilsētā nogalināto skaits pieaudzis līdz 40 cilvēkiem lsm.lv 2023. gada 16. janvārī
- ↑ Krievija īsteno raķešu uzbrukumu Ukrainai, darbojas pretgaisa aizsardzības sistēma lsm.lv 2023. gada 26. janvārī
- ↑ Krievija ar raķetēm apšaudījusi Harkivu lsm.lv 2023. gada 8. februārī
- ↑ Ukraina piedzīvo Krievijas kārtējo raķešu triecienu lsm.lv 2023. gada 10. februārī
- ↑ Nākamais masveida Krievijas raķešu uzbrukums Ukrainai varētu notikt tieši 24. februārī lsm.lv 2023. gada 13. februārī
- ↑ CIP priekšnieks: Ķīna ir pārsteigta par Krievijas karaspēka neveiksmēm Ukrainā lsm.lv 2023. gada 27. februārī
- ↑ Ukrainas pretgaisa aizsardzība notriec 80% Krievijas raķešu lsm.lv 2023. gada 3. martā
- ↑ Ukrainā jauni Krievijas raķešu triecieni; ziņo par postījumiem vairākos apgabalos lsm.lv 2023. gada 9. martā
- ↑ Krievija naktī uzbrukusi Ukrainai ar Irānas droniem lsm.lv 2023. gada 23. martā
- ↑ Šonakt Ukrainā notriekti 14 Krievijas kaujas droni lsm.lv 2023. gada 28. martā
- ↑ Krievija ar trieciendroniem uzbrukusi Odesas pilsētai Ukrainā lsm.lv 2023. gada 4. aprīlī
- ↑ Krievijas raķešu triecienā aSlovjanskā nogalināti astoņi cilvēki lsm.lv 2023. gada 14. aprīlī
- ↑ Krievija ar droniem atkal uzbrukusi Ukrainas galvaspilsētai Kijivai lsm.lv 2023. gada 21. aprīlī
- ↑ Krievija īsteno kārtējos nāvējošos raķešu uzbrukumus Ukrainā; nogalināti arī bērni lsm.lv 2023. gada 28. aprīlī
- ↑ Ukrainas spēki naktī notriekuši 15 Krievijas raķetes no 18 lsm.lv 2023. gada 1. maijā
- ↑ Krievijas apšaudēs Hersonas apgabalā nogalināts 21 cilvēks lsm.lv 2023. gada 3. maijā
- ↑ Krievija naktī uzbrukusi Ukrainai ar droniem un raķetēm lsm.lv 2023. gada 4. maijā
- ↑ Ukraina paziņo par pirmo notriekto Krievijas hiperskaņas raķeti lsm.lv 2023. gada 6. maijā
- ↑ Zelenskis: Ukrainā turpmāk 9. maijā atzīmēs Eiropas dienu lsm.lv 2023. gada 8. maijā
- ↑ Ukraina atvairījusi masīvu Krievijas raķešu uzbrukumu Kijivai lsm.lv 2023. gada 16. maijā
- ↑ Ukrainas spēki izvērš ilgi gaidīto pretuzbrukumu, Krievijas raķete izpostījusi Dnipro poliklīniku lsm.lv 2023. gada 26. maijā
- ↑ Krievija atkal vērsusi pret Kijivu plašu uzbrukumu ar kaujas droniem lsm.lv 2023. gada 28. maijā
- ↑ Krievija apšaudījusi Kijivu ar raķetēm, pilsētas centrā dzirdami sprādzieni lsm.lv 2023. gada 29. maijā
- ↑ Krievijas karš pret Ukrainu. Svarīgākais 26. martā lsm.lv 2022. gada 26. martā
- ↑ Zelenskis: Pārtraukt Mariupoles blokādi bez tankiem un lidmašīnām nav iespējams lsm.lv 2022. gada 27. martā
- ↑ 184,0 184,1 Krievijas karš Ukrainā. Aktuālais 27. martā lsm.lv 2022. gada 27. martā
- ↑ 185,0 185,1 TEKSTA TIEŠRAIDE. 28. marts. Ukraina jau 33. dienu pretojas Krievijas iebrukumam lsm.lv 2022. gada 28. martā
- ↑ Ukraina ziņo par desmitiem apdzīvoto vietu atbrīvošanu no okupantiem lsm.lv 2022. gada 1. aprīlī
- ↑ TEKSTA TIEŠRAIDE. 14. aprīlis. Jau 50. dienu ilgst Krievijas iebrukums Ukrainā lsm.lv 2022. gada 14. aprīlī
- ↑ Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 15. aprīlī lsm.lv 2022. gada 15. aprīlī
- ↑ Kijivas mērs: Krievijas spēki sestdienas rītā apšaudījuši Kijivu lsm.lv 2022. gada 16. aprīlī
- ↑ Sprādzieni, liesmas un dūmu mutuļi: Ukrainas kara atblāzma Krievijā uzkarst zinas.tv3.lv 2022. gada 3. maijā
- ↑ ASV analītiķi: Krievija joprojām neizpratnē par sprādzieniem Krimas kara lidlaukā lsm.lv 2022. gada 11. augustā
- ↑ Okupētajā Krimā atkal sprādzieni – eksplozija munīcijas noliktavā lsm.lv 2022. gada 16. augustā
- ↑ Pēc sprādziena nopietni cietis Krimas pussalu un Krieviju savienojošais tilts lsm.lv 2022. gada 8. oktobrī
- ↑ Krievija oficiāli apsūdz Lielbritāniju par līdzdalību uzbrukumā kuģiem Sevastopolē lsm.lv 2022. gada 4. novembrī
- ↑ Ukraina ar droniem sarīkojusi uzbrukumus Krievijas kara lidlaukiem lsm.lv 2022. gada 5. decembrī
- ↑ Krievija ziņo par jaunu Ukrainas drona triecienu Engelsas gaisa spēku bāzei Saratovā lsm.lv 2022. gada 26. decembrī
- ↑ Krievijā Belgorodas apgabalā deg naftas bāze, vietvara vaino Ukrainu lsm.lv 2023. gada 4. februārī
- ↑ Krievijā noticis plašs dronu uzbrukums pret infrastruktūras objektiem lsm.lv 2023. gada 28. februārī
- ↑ Krimā pēc dronu uzbrukuma izcēlies ugunsgrēks naftas bāzē lsm.lv 2023. gada 29. aprīlī
- ↑ Kremlis paziņojis par Ukrainas mēģinājumu ar droniem sarīkot «atentātu» pret Putinu lsm.lv 2023. gada 3. maijā
- ↑ Vašingtona skaidros, vai Belgorodā tikusi izmantota Ukrainai nodotā ASV militārā tehnika lsm.lv 2023. gada 25. maijā
- ↑ Ukrainas armija devusi triecienus Krievijas spēkiem Hersonā lsm.lv 2022. gada 10. jūnijā
- ↑ Ukrainas armijas triecienā Hersonas apgabalā nogalināti divi Krievijas ģenerāļi lsm.lv 2022. gada 11. jūnijā
- ↑ Situācija frontē Ukrainā saspringta un sarežģīta; briti brīdina par jauna kara iespējamību Eiropā lsm.lv 2022. gada 19. jūnijā
- ↑ Sprādzieni Harkivā un Mikolajivā; Krievija turpina apšaudīt Slovjanskas apkaimi lsm.lv 2022. gada 11. jūlijā
- ↑ Ukrainā militārajā lidlaukā Sevastopolē un Kerčā grand sprādzieni lsm.lv 2022. gada 19. augustā
- ↑ Ukrainas spēki sākuši ofensīvu valsts dienvidos lsm.lv 2022. gada 29. augustā
- ↑ Ukrainas armija iznīcina sešas ienaidnieka munīcijas noliktavas; apšauda Kahovkas un Darjivkas tiltus lsm.lv 2022. gada 31. augustā
- ↑ 209,0 209,1 Hersonas apgabalā Ukrainas spēki atbrīvo 67 apdzīvotās vietas; Limanā atrasts masu kaps lsm.lv 2022. gada 7. oktobrī
- ↑ Okupantu administrācija atkāpjas no Hersonas pilsētas, liek evakuēties arī civiliedzīvotājiem lsm.lv 2022. gada 19. oktobrī
- ↑ Kremlis uzdevis izvest karaspēku no okupētās Ukrainas pilsētas Hersonas lsm.lv 2022. gada 9. novembrī
- ↑ Krievija un tās kolaboranti nosauc jaunu Hersonas apgabala galvaspilsētu lsm.lv 2022. gada 12. novembrī
- ↑ Ukraina atbrīvojusi no okupantiem plašākas teritorijas, nekā Krievija sagrāba kopš aprīļa lsm.lv 2022. gada 11. septembrī
- ↑ Ukrainas armija Harkivas apgabala ziemeļos sasniedz valsts robežu lsm.lv 2022. gada 12. septembrī
- ↑ Laikraksts: Krievija sākusi izmantot Ukrainā irāņu bezpilota lidaparātus lsm.lv 2022. gada 18. septembrī
- ↑ Ukrainā notiek Limanas atbrīvošana lsm.lv 2022. gada 1. oktobrī
- ↑ Ukrainas karaspēks atbrīvojis arī vairākus ciemus iepriekš okupētās Limanas tuvumā lsm.lv 2022. gada 3. oktobrī
- ↑ Ukraina vēsta par 400 ienaidnieku iznīcināšanu Makijivkā, Krievija apstiprina 63 karavīru nāvi lsm.lv 2023. gada 2. janvārī
- ↑ Ukraina ziņo par 1400 augstu militārpersonu zaudēšanu Krievijas pusē; ASV domnīca norāda uz sociālo spriedzi Krievijā lsm.lv 2022. gada 3. novembrī
- ↑ Medijs: Nopludinātie dokumenti liecina par 354 000 ievainotajiem un kritušajiem abu pušu karavīriem karā Ukrainā lsm.lv 2023. gada 13. aprīlī
- ↑ Ukrainā turpinās karš; smagi uzbrukumi Harkivā un Hersonā zinas.tv3.lv 2022. gada 2. martā
- ↑ «ANO tiesa pieprasa Krievijai nekavējoties izbeigt uzbrukumu Ukrainai. 16. marts (Teksta tiešraides arhīvs)». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-05-03.
- ↑ TEKSTA TIEŠRAIDE. 6. aprīlis. Ukraina saņems papildu prettanku sistēmas; smagākās kaujas Austrumukrainā lsm.lv 2022. gada 6. aprīlī
- ↑ «Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai, apšauda Kramatorskas dzelzceļa staciju. 8. aprīlis (Teksta tiešraides arhīvs)». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-05-03.
- ↑ «Žurnālists un Kramatorskas stacijas apšaudīšanas aculiecinieks: «Tā bija asinspirts»». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-05-03.
- ↑ 226,0 226,1 Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 28. aprīlī lsm.lv 2022. gada 28. aprīlī
- ↑ Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 3. maijā lsm.lv 2022. gada 3. maijā
- ↑ «Upuri raķetes triecienā skolas ēkai; papildu atbalsts no Lielbritānijas – aktuālais Ukrainā». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-05-08.
- ↑ Ukrainu pametuši jau seši miljoni bēgļu. Aktuālais 12. maijā lsm.lv 2022. gada 12. maijā
- ↑ «CNN video: Krievijas karavīri ar šāvieniem mugurā nogalina Ukrainas civiliedzīvotājus». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-05-16.
- ↑ «Ukrainā no Krievijas karaspēka okupācijas atbrīvotas 1015 apdzīvotās vietas. Aktuālais 14. maijā». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-05-14.
- ↑ Krievija apgalvo, ka padevušies 1730 Mariupoles aizstāvju. Aktuālais Ukrainā 19. maijā lsm.lv 2022. gada 19. maijā
- ↑ «Ukrainas pilsētā Kremenčukā Krievijas raķetes triecienā tirdzniecības centram vismaz 10 upuri». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-06-29.
- ↑ «Kremenčukā pabeigta tirdzniecības centra apšaudē bojāgājušo meklēšana. Aktuālais 28. jūnijā». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-06-29.
- ↑ Zelenskis: Krievija izšāvusi uz Ukrainu ap 3000 raķešu lsm.lv 2022. gada 2. jūlijā
- ↑ Ukrainā daudzviet skan gaisa trauksmes; pieaug upuru skaits Časivjarā lsm.lv 2022. gada 12. jūlijā
- ↑ Vinnicā sēro par Krievijas raķešu trieciena upuriem lsm.lv 2022. gada 15. jūlijā
- ↑ Krievijas uzbrukumā Dnipropetrovskas apgabalā Ukrainā 25 nogalinātie lsm.lv 2022. gada 24. augustā
- ↑ Analītiķi: Ukrainas pretuzbrukums Hersonas apgabalā progresē lsm.lv 2022. gada 19. septembrī
- ↑ Krievija apšauda Ukrainas pilsētas, mēģina atriebties ukraiņiem par Krimas tilta spridzināšanu (Teksta tiešraides arhīvs) lsm.lv 2022. gada 10. oktobrī
- ↑ Ukrainas armijas ģenerālštābs: Krievija gatavo Hersonu ielu kaujām lsm.lv 2022. gada 22. oktobrī
- ↑ Ukraina: Iebrucēji spīdzinājuši ukraiņu bērnus lsm.lv 2022. gada 15. decembrī
- ↑ ANO: Ukrainā nogalināti gandrīz 7000 civiliedzīvotāji lsm.lv 2022. gada 28. decembrī
- ↑ Eiropadomes priekšsēdis pēc Bučas slaktiņa sola jaunas sankcijas pret Krieviju lsm.lv 2022. gada 3. aprīlī
- ↑ "Der Spiegel": Vācijas izlūkdienests pārtvēris Krievijas karavīru sarunas Bučā. Bučā bijuši vāgnerieši tvnet.lv 2022. gada 7. aprīlī
- ↑ No Krievijas okupantiem atbrīvotajā Izjumā atrod masu kapu lsm.lv 2022. gada 16. septembrī
- ↑ Ukrainas atbrīvotajās teritorijās uziet masu kapus un spīdzināšanas vietas lsm.lv 2022. gada 16. septembrī
- ↑ Starptautiskā sabiedrība nosoda Krievijas armijas zvērības Izjumā lsm.lv 2022. gada 17. septembrī
- ↑ Ukrainas izlūkdienests: Krievijas armija legalizē marodierismu Ukrainā lsm.lv 2022. gada 28. aprīlī
- ↑ Kas ir marodierisms? lsm.lv 2022. gada 28. aprīlī
- ↑ Krievijā oficiāli atļauj graudu izlaupīšanu no Ukrainas la.lv 2022. gada 28. aprīlī
- ↑ Krievija ziņo par vairāk nekā 50 ukraiņu karagūstekņu nāvi apšaudē lsm.lv 2022. gada 29. jūlijā
- ↑ CNN izmeklēšana: Krievijas versija par ukraiņu karagūstekņu nāvi ir izdomāta lsm.lv 2022. gada 11. augustā
- ↑ Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras misija ieradusies Zaporižjas AES lsm.lv 2022. gada 1. septembrī
- ↑ Kopš kara sākuma caur Poliju bēgļu gaitās devušies 11 miljoni ukraiņu lsm.lv 2023. gada 12. aprīlī
- ↑ Ukrainā fiksēti vairāk nekā 70 000 Krievijas spēku kara noziegumi lsm.lv 2023. gada 3. maijā
- ↑ «Hackers Destroyed Data at Key Ukraine Agency Before Invasion». www.bloomberg.com. Skatīts: 2022-03-01.
- ↑ Hakeri sākuši vērienīgu kiberuzbrukumu: lielākajā daļā Krievijas televīzijas kanālu skan ukraiņu mūzika. Latvijas Avīze. 2022. gada 26. februārī
- ↑ «Krievija piekto dienu turpina uzbrukumu Ukrainai. 28. februāris (Teksta tiešraides arhīvs)». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-03-01.
- ↑ TEKSTA TIEŠRAIDE. 29. marts. Krievija mazinās ofensīvu pret Kijivu, Stambulā notikušas miera sarunas lsm.lv 2022. gada 29. martā
- ↑ Ukrainas izlūkdienests un militārais eksperts: Krievijas armijā zūd motivācija karot lsm.lv 2022. gada 17. augustā
Skatīt arīLabot
Ārējās saitesLabot
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā.
