Kahovkas ūdenskrātuve
Kahovkas ūdenskrātuve (ukraiņu: Каховське водосховище) ir Kahovkas HES ūdenskrātuve Dņepras upes lejtecē. Tā atrodas Ukrainā, Hersonas, Zaporižjas un Dņipropetrovskas apgabalu teritorijā. To nodeva ekspluatācijā 1956. gadā. Ūdenskrātuvi bez elektroenerģijas ražošanas izmanto arī ūdens noteces regulēšanai, kā arī augsta riska un katastrofisku plūdu novēršanai. Kahovkas ūdenskrātuve ir galvenais Ukrainas dienvidu daļas ūdensapgādes avots. No tā tiek padots ūdens Ziemeļkrimas, Kahovkas un Dņepras-Krivijrihas kanāliem, kā arī Nikopoles mangāna rūpniecības kompleksa ieguves, uzņēmumu, pilsētu un ciemu ūdensapgādes sistēmām. No tā tiek apgādāta arī nelielas irigācijas sistēmas trijiem piejūras rajoniem. Kopējais ūdens patēriņš tikai lielajiem kanāliem ir 900 m³/s.
| Kahovkas ūdenskrātuve | |
|---|---|
 Kahovkas ūdenskrātuve | |
| Atrodas |
 Ukraina |
| Koordinātas | 47°30′0″N 34°06′0″E / 47.50000°N 34.10000°EKoordinātas: 47°30′0″N 34°06′0″E / 47.50000°N 34.10000°E |
| Platība | 2155 km2 |
| Lielākais garums | 230 km |
| Lielākais platums | 9,3 km |
| Vidējais dziļums | 8,5 m |
| Lielākais dziļums | 24 m |
| Tilpums | 18,18 km3 |
| Augstums v.j.l. | 44 m |
| Izteka | Dņepra |
| Apdz. vietas krastos | Ņikopole |
  Kahovkas ūdenskrātuve | |
 Kahovkas ūdenskrātuve Vikikrātuvē | |
2023. gada 6. jūnijā visticamāk Krievijas spēki, kas tajā brīdī kontrolēja Kahovkas ūdenskrātuves aizsprostu, to sagrāva, izraisot plūdus upes lejtecē.
Apraksts
labot šo sadaļuKahovkas hidromezgls vēsturiski bija otrais aiz Dņepras HES. Kahovkas HES ir pēdējais, sestais posms Dņepras hidroelektrostaciju kaskādē. Faktors, kas ierobežo visas kaskādes darbību, ir nelielā HES caurlaidība — tikai 2600 m³/s.
Ūdenskrātuves piepildīšana notika no 1955 līdz 1958. gadam. Starp Dņepras ūdenskrātuvēm tai ir vislielākais pilnais apjoms — 18,18 km³ un otrs lielākais (pēc Kremenčukas) darba apjoms — 6,78 km³. Ūdenskrātuves virsmas laukums — 2155 km² ir otrs lielākais kaskādē. Ūdenskrātuves garums sastāda 230 km, maksimālais platums — līdz 25,0 km, vidējais — 9,3 km. Ūdenskrātuves vidējais dziļums sastāda 8,5 m; maksimālais — 24,0 m. Ūdens mineralizācija 253—433 mg/dm³.
Ūdenskrātuvei ir sezonāla noteces regulācija. Ūdens līmenis var svārstīties intervālā līdz 3,3 m.[1] Ūdenskrātuve tiek izmantota irigācijai un ūdensapgādei, kā arī zvejniecībai un kuģniecībai. Pie Kahovkas ūdenskrātuves atrodas Nikopoles osta. Tā pilda arī rekreācijas funkcijas kā atpūtas vieta, amatieru un sporta makšķerēšanas vieta. Gar ūdenskrātuves kreiso krastu iet dzelzceļa līnija no Zaporižjas uz Simferopoli un Hersonu.
Katru gadu ūdenskrātuves ūdeņi izskalo 1 līdz 3 metrus krasta līnijas.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Географический энциклопедический словарь: Географические названия / Гл. ред. А. Ф. Трёшников. Ред. кол. Э. Б. Алаев и др. — 2-е изд., доп. — М. : Сов. энциклопедия, 1989. — С. 226. — 592 с с. — ISBN 5-85270-057-6.
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kahovkas ūdenskrātuve.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Mūsdienu Ukrainas enciklopēdijas raksts (ukrainiski)