Tigrajas karš (tigriņu: வேகை தேக்கை) ir karš Etiopijā, kas sākās 2020. gada 3. novembrī Tigrajas reģionā, vēlāk karadarbība notika arī Amharas un Afāras reģionos. Tigrajas Tautas atbrīvošanās frontes karaspēks cīnījās pret Etiopijas Nacionālajiem aizsardzības spēkiem un Eritrejas aizsardzības spēkiem. Tigrajas Tautas atbrīvošanās fronte 2021. gada novembrī vienojās ar deviņām citām pretošanās grupām dažādos Etiopijas reģionos, izveidojot pret centrālo valdību vērstu Etiopijas federālistu un konfederālistu spēku apvienoto fronti.

Pašreizējais stāvoklis

Priekšvēsture

labot šo sadaļu

2018. gadā par Etiopijas premjerministru ievēlētais Abijs Ahmeds izveidoja Labklājības partiju ar mērķi veicināt vienotas etiopiešu nacionālās identitātes un pilsoniskas sabiedrības veidošanu. Tigrajas tautas atbrīvošanās frontes līderi atteicās iekļauties jaunveidojamajā spēkā un sāka īstenot no centrālās valdības faktiski neatkarīgu politiku Tigrajas reģionā.

2020. gada novembrī Etiopijas Nacionālie aizsardzības spēki iebruka Tigrajā, taču līdz 2021. gada jūlijam tika izspiesti no reģiona. Nākamajos mēnešos Tigrajas Aizsardzības spēki iebruka kaimiņos esošajos Amharas un Afāras reģionos un 2021. gada novembra sākumā nonāca 190 kilometru attālumā no galvaspilsētas Adisabebas. Premjerministrs Ahmeds izsludināja ārkārtas stāvokli un vadīja pretuzbrukumu. 20. decembrī Tigrajas spēki atkāpās no kaimiņu provincēm un pauda gatavību uzsākt pamiera sarunas.

Visa bruņotā konflikta laikā no karadarbības zonas pienākušas ziņas par daudziem abu pušu veiktiem noziegumiem: civiliedzīvotāju masu slepkavībām, izvarošanām, spīdzināšanām, etnisko tīrīšanu, civilo objektu bombardēšanu. Tiek lēsts, ka konflikta laikā dzīvību zaudējuši vismaz 10 000 civiliedzīvotāju, taču Tigrajas puse min pat piecreiz lielāku skaitli.[1]

2022. gada 24. martā Etiopijas valdība izsludināja humāno pamieru uz nenoteiktu laiku, tomēr pēc miera sarunu neizdošanās 2022. gada 24. augustā atsākās karadarbība.