Eirozona

Eiropas Savienības dalībvalstu teritorija, kurā galvenā valūta ir eiro

Eirozona (angļu: Euro area, eurozone) ir 20 Eiropas Savienības (ES) Eiropas Ekonomikas un monetārā savienības dalībvalstis, kuras pēc noteiktu kritēriju izpildīšanas ir pieņēmušas eiro kā vienīgo likumīgo maksāšanas līdzekli savas valsts teritorijā.

Eirozona
  Eirozonas valstis 2022. gadā
  Valstis, kurās eiro ir oficiālā valūta, bet valsts nav Eirozonas dalībvalsts
Politikas veids Eiropas savienība
Tips monetārā savienība
Valūta Eiro
Izveidota 1999. gada 1. janvāris
Dalībvalstis
Pārvaldība
Monetārā pārraudzība Eiropas Centrālā banka
Politiskā pārraudzība Eiro grupa
Statistika
Platība 2 753 828 km2
Iedzīvotāju skaits 342 886 984 (2022.g. janvāris)[1]
Blīvums 124/km2
IKP (nominālais) $14.49 triljoni (2022. gadā)[2]
€13.13 triljoni (2021. gadā)[3]
Procentu likme 2.00%
Inflācija 10% (2022.g. augusts)[4]
Bezdarbs 6.6% (2022.g. maijs)[5]
Tirdzniecības bilance €310 biljoni tirdzniecības pārpalikums[6]

IzveideLabot

Eirozona tika izveidota 1999. gadā. 2023. gadā tajā ietilpst Austrija, Beļģija, Francija, Grieķija, Horvātija, Igaunija, Īrija, Itālija, Kipra, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Malta, Nīderlande, Portugāle, Slovākija, Slovēnija, Somija, Spānija un Vācija. Pārējām septiņām Eiropas Savienības valstīm iestāšanās eirozonā ir obligāta, kad tās ir izpildījušas eiro ieviešanas nosacījumus. Izņēmums ir Dānija, kurai pievienošanās līgums paredz izvēles iespēju par iestāšanos eirozonā. Tomēr arī šīs valstis darbojas Eiropas Centrālās bankas sistēmā.[7]

Lai kļūtu par Eirozonas dalībvalsti ir jāizpilda vairāki kritēriji: cenu stabilitāte, budžeta deficīta apjoms, valūtas kursa kritērijs, ilgtermiņa procentu likmes.[8]

Pēdējā valsts, kura kļuvusi par Eirozonas dalībvalsti, ir Horvātija, kas tai pievienojās 2023. gada 1. janvārī.[9] Šī bija pirmā monetārās savienības paplašināšanās kopš Lietuvas pievienošanās 2015. gadā.

Monetārā politikaLabot

Par eirozonas monetāro politiku ir atbildīga Eiropas Centrālā banka, kuras viens no galvenajiem uzdevumiem ir uzturēt cenu stabilitāti eirozonā, lai inflācija neradītu riskus, kas varētu novest pie eiro pirktspējas krituma. Šī uzdevuma izpildīšanai Eiropas Centrālā banka kontrolē naudas piedāvājumu un uzrauga cenu tendences.[10] Lai arī Eiropas Centrālā banka nevar tieši regulēt, piemēram, dalībvalstu fiskālo politiku, tomēr, cieši sadarbojoties ar Eiro grupu, kurā ietilpst eirozonas finanšu ministri, banka var ietekmēt arī šos politiskos procesus.

Eiropas Centrālā banka nav institūcija, kura aizvieto dalībvalstu centrālās bankas, jo tās darbā piedalās arī katras eirozonas valsts pārstāvji, piemēram, Eiropas Centrālās bankas padomē, kuras galvenais uzdevums ir noteikt eirozonas monetāro politiku, kā arī noteikt procentu likmes, ar kurām komercbankas var iegūt naudu no centrālās bankas, darbojas visu eirozonas valstu centrālo banku prezidenti.[10]

Citas valstis, kas izmanto eiroLabot

 
Eilera diagramma, kas rāda sakarības starp dažādām Eiropas valstu pārnacionālajām organizācijām un sadarbības līgumu darbības zonām.

Eiropas mikrovalstis Andora, Monako, Vatikāns un Sanmarīno ir noslēgušas vienošanos ar Eiropas Savienību, ar kuru eiro šajās valstīs ir kļuvusi par vienīgo maksāšanas līdzekli. Šī vienošanās ļauj attiecīgajām valstīm arī kalt savas eiro monētas.[11] Tomēr noslēgtā vienošanās nenozīmē to, ka attiecīgās valstis ir daļa no Eirozonas.

Pēc atdalīšanās no Serbijas arī Melnkalne un Kosova par vienīgo maksāšanas līdzekli izvēlējās lietot eiro, tomēr arī šīs valstis nav Eirozonas dalībnieces.

AtsaucesLabot

  1. «Population on 1 January». Eurostat.
  2. «GDP, current prices».
  3. «Gross domestic product at market prices (Current prices and per capita)». Eurostat. Skatīts: 2016. gada 28. jūlijs.
  4. Euro area annual inflation and its main components - estimated Archived 3 February 2021 Wayback Machine vietnē. Eurostat
  5. Harmonised unemployment rate by gender – total Archived 22 April 2021 Wayback Machine vietnē. Eurostat
  6. «Eurozone Current Account Surplus Falls In December». 2022. gada 18. februāris.
  7. «Par Ekonomisko un monetāro savienību un eiro». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 9. oktobrī. Skatīts: 2010. gada 14. jūlijā.
  8. Horvātija 2023. gadā ieviesīs eiro lsm.lv 2022. gada 1. jūnijā
  9. «Croatia set to join the euro area on 1 January 2023: Council adopts final required legal acts». European Council/Council of the European Union. 2022. gada 12. jūlijs. Skatīts: 2022. gada 16. jūlijs.
  10. 10,0 10,1 «Eiropas Centrālā banka». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 30. septembrī. Skatīts: 2010. gada 14. jūlijā.
  11. «Agreements on monetary relations (Monaco, San Marino, the Vatican and Andorra) (angliski)». Skatīts: 2010. gada 13. jūlijā..

Ārējās saitesLabot

Skatīt arīLabot