2023. gads sportā
Šajā lapā apkopoti 2023. gada sporta notikumi.
| Pasaulē: | 2020 2021 2022 - 2023 - 2024 2025 2026 |
| Latvijā: | 2020 2021 2022 - 2023 - 2024 2025 2026 |
| Laikapstākļi: | 2020 2021 2022 - 2023 - 2024 2025 2026 |
| Sportā: | 2020 2021 2022 - 2023 - 2024 2025 2026 |
| Kino: | 2020 2021 2022 - 2023 - 2024 2025 2026 |
Notikumi labot šo sadaļu
Janvāris labot šo sadaļu
- 26. decembris—5. janvāris — Kanādā notika Pasaules čempionāts hokejā junioriem, kurā uzvarēja mājinieki — Kanādas izlase.
- 11.—29. janvāris — Polijā un Zviedrijā notika Pasaules čempionāts rokasbumbā vīriešiem, kurā trešo reizi pēc kārtas uzvarēja Dānijas izlase.
- 12.—22. janvāris — Leikplesidā, ASV, notika ziemas universiāde.
- 16.—29. janvāris — notika Austrālijas atklātais čempionāts tenisā. Vienspēlēs uzvarēja Arina Sabaļenka un Novaks Džokovičs.
- 23.—29. janvāris — Espo, Somijā, notika Eiropas čempionāts daiļslidošanā.
- 26. janvāris—5. februāris — Sanktmoricā, Šveicē, notika Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā.
- 28.—29. janvāris — Oberhofā, Vācijā, notika Pasaules čempionāts kamaniņu sportā.
Februāris labot šo sadaļu
- 1.—11. februāris — Marokā notika FIFA Klubu Pasaules kauss.
- 6.—19. februāris — Kurševelā un Meribelā, Francijā, notika Pasaules čempionāts kalnu slēpošanā.
- 8.—19. februāris — Oberhofā, Vācijā, notika Pasaules čempionāts biatlonā.
- 21. februāris—5. marts — Planīcā, Slovēnijā, notika Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā.
Marts labot šo sadaļu
- 2.—5. marts — Stambulā, Turcijā, notika Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās.
- 5. marts — notika 2023. gada F1 sezonas pirmās sacīkstes — Bahreinas Grand Prix.
- 10.—12. marts — Seulā, Dienvidkorejā, notika Pasaules čempionāts šorttrekā.
- 20.—26. marts — Saitamā, Japānā, notika Pasaules čempionāts daiļslidošanā.
Aprīlis labot šo sadaļu
- 6. aprīlis — Vemblija stadionā pirmo reizi notika Finalissima spēle sieviešu futbolā starp Eiropas čempionēm Angliju un Copa América Femenina uzvarētājām Brazīliju. Tajā pēcspēles 11 metru sitienu sērijā uzvarēja Anglijas izlase.
- 15. aprīlis—1. maijs — Šefīldā notika Pasaules čempionāts snūkerā. Pirmo reizi par pasaules čempionu kļuva Beļģijas snūkerists Luka Bresels.
- 20.—30. aprīlis — Šveicē notika Pasaules U-18 čempionāts hokejā, kurā uzvarēja ASV izlase.
Maijs labot šo sadaļu
- 6.—28. maijs — notika daudzdienu velobrauciens Giro d'Italia, kurā uzvarēja Slovēnijas riteņbraucējs Primožs Rogličs.
- 12.—28. maijs — Somijā un Latvijā notika Pasaules čempionāts hokejā. 28. pasaules čempiontitulu ieguva Kanāda, kas finālā ar 5:2 pieveica Vāciju. Bronzas medaļas pirmo reizi izcīnīja Latvijas izlase.
- 20. maijs—11. jūnijs — Argentīnā notika FIFA U-20 Pasaules kauss futbolā. Sākotnēji tas bija paredzēts Indonēzijā, bet tai tika atņemtas rīkošanas tiesībās, jo nevēlējās pieļaut Izraēlas dalību turnīrā. Pirmo reizi turnīrā uzvarēja Urugvajas U-20 izlase.
- 28. maijs—11. jūnijs — notika Francijas atklātais čempionāts tenisā. Vienspēlēs uzvarēja Novaks Džokovičs un Iga Švjonteka. Džokovičs kļuva par par vīriešu tenisa rekordistu, izcīnot 23. Grand Slam titulu.
- 31. maijs — Puškāša arēnā Budapeštā, Ungārijā, notika 2022.—2023. gada UEFA Eiropas līgas fināls. Tajā uzvarēja Spānijas klubs Sevilla FC, pēcspēles 11 metru sitienu sērijā pieveicot Itālijas komandu AS Roma.
Jūnijs labot šo sadaļu
- 7. jūnijs — Fortuna Arena stadionā Prāgā, Čehijā, notika 2022.—2023. gada UEFA Eiropas konferences līgas fināls, kurā Anglijas klubs West Ham United ar 2:1 uzvarēja Itālijas vienību Fiorentina.
- 10. jūnijs — Ataturka Olimpiskajā stadionā Stambulā, Turcijā, notika 2022.—2023. gada UEFA Čempionu līgas fināls, kurā pirmo titulu izcīnīja Anglijas klubs Manchester City, ar 1:0 uzvarot Milānas "Internazionale".
- 14.—18. jūnijs — Nīderlandē notika 2022.—2023. gada UEFA Nāciju līgas finālturnīrs. Par Nāciju līgas uzvarētājiem pirmo reizi kļuva Spānijas izlases futbolisti, kas finālā pēcspēles 11 metru sitienu sērijā pieveica Horvātiju.
- 15.—25. jūnijs — Izraēlā un Slovēnijā notika Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm, kurā pirmo reizi par čempionēm kļuva Beļģijas izlases basketbolistes.
- 16. jūnijs—16. jūlijs — Katarā bija paredzēts Āzijas kauss futbolā, taču augstās temperatūras vasarā dēļ pārcelts uz 2024. gada janvāri un februāri.
- 21. jūnijs—2. jūlijs — Polijā notika III Eiropas spēles.
- 21. jūnijs—8. jūlijs — Rumānijā un Gruzijā notika Eiropas U-21 čempionāts futbolā, kurā uzvarēja Anglijas U-21 izlase.
- 24. jūnijs—16. jūlijs — ASV un Kanādā notika CONCACAF Zelta kauss futbolā, kurā uzvarēja Meksikas izlase.
Jūlijs labot šo sadaļu
- 1.—23. jūlijs — notika daudzdienu velobrauciens Tour de France, kurā otro gadu pēc kārtas uzvarēja dāņu riteņbraucējs Jonass Vingegords.
- 3.—16. jūlijs — notika Vimbldonas čempionāts tenisā. Par uzvarētājiem vienspēlēs kļuva Karloss Alkarass un Markēta Vondroušova.
- 14.—30. jūlijs — Fukuokā, Japānā, notika Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos.
- 20. jūlijs—20. augusts — Austrālijā un Jaunzēlandē notika FIFA Pasaules kauss sievietēm. Tajā pirmo reizi uzvarēja Spānijas izlase.
- 28. jūlijs—8. augusts — Čendu, Ķīnā, notika vasaras universiāde.
Augusts labot šo sadaļu
- 4.—19. augusts — Akrā, Ganā, bija paredzēts rīkot Āfrikas spēles, bet organizatorisku nesaskaņu un kavēšanās dēļ tās pārceltas uz 2024. gada martu.
- 19.—27. augusts — Budapeštā, Ungārijā, notika Pasaules čempionāts vieglatlētikā.
- 25. augusts—10. septembris — Indonēzijā, Japānā un Filipīnās notika Pasaules kauss basketbolā, kurā uzvarēja Vācija. Latvijas izlase, debitējot Pasaules kausā, izcīnīja 5. vietu.
- 26. augusts—17. septembris — notika daudzdienu velobrauciens Vuelta a España, kurā uzvarēja amerikānis Seps Kuss.
- 28. augusts—10. septembris — notika ASV atklātais čempionāts tenisā. Par uzvarētājiem vienspēlēs kļuva Novaks Džokovičs un Koko Gofa.
Septembris labot šo sadaļu
- 8. septembris—28. oktobris — Francijā notika Pasaules kauss regbijā, kurā ceturto reizi uzvarēja Dienvidāfrikas izlase.
- 16.—24. septembris — Serbijā notika Pasaules čempionāts cīņas sportā.
- 23. septembris—8. oktobris — Handžou, Ķīnā, notika 19. Āzijas spēles.
- 30. septembris—1. oktobris — Rīgā, Latvijā, notika Pasaules čempionāts skriešanā.
Oktobris labot šo sadaļu
- 20. oktobris—5. novembris — Santjago, Čīlē, notika XIX Panamerikas spēles.
Novembris labot šo sadaļu
- 10. novembris—2. decembris — Indonēzijā notika FIFA U-17 Pasaules kauss futbolā, kurā uzvarēja Vācijas U-17 izlase. Turnīrs sākotnēji bija paradzēts Peru, bet tā attteicās no rīkošanas, jo nespēja sagatavot nepieciešamo infrastruktūru.
- 19. novembris—7. decembris — Honiarā, Zālamana Salās, notika XVII Klusā okeāna spēles. Visvairāk medaļu izcīnīja Jaunkaledonijas sportisti.
- 30. novembris—17. decembris — Dānijā, Norvēģijā un Zviedrijā notika Pasaules čempionāts rokasbumbā sievietēm, kurā par čempionēm trešo reizi kļuva Francijas izlases handbolistes.
Decembris labot šo sadaļu
- 2.—10. decembris — Singapūrā notika Pasaules čempionāts florbolā sievietēm, kurā 11. čempiontitulu izcīnīja Zviedrija.
- 26. decembris—5. janvāris — Zviedrijā notika Pasaules čempionāts hokejā junioriem, kurā uzvarēja ASV junioru hokeja izlase.
Miruši labot šo sadaļu
Janvāris labot šo sadaļu
- 2. janvāris — Kens Bloks (Ken Block), ASV autosportists (dzimis 1967. gadā)
- 4. janvāris:
- Andris Skapsts, latviešu basketbola treneris (dzimis 1984. gadā)
- Rozija Mitermaiere (Rosi Mittermaier), Vācijas kalnu slēpotāja (dzimusi 1950. gadā)
- 6. janvāris — Džanluka Vjalli (Gianluca Vialli), Itālijas futbolists un treneris (dzimis 1964. gadā)
- 12. janvāris — Andris Skapsts, latviešu handbolists (dzimis 1961. gadā)
- 13. janvāris — Klāss Lestanders (Klas Lestander), Zviedrijas biatlonists (dzimis 1931. gadā)
- 14. janvāris:
- Ainārs Eglons Leja, latviešu modernās pieccīņas treneris (dzimis 1931. gadā)
- Liuve Vestra (Lieuwe Westra), Nīderlandes riteņbraucējs (dzimis 1982. gadā)
- 17. janvāris — Kriss Fords (Chris Ford), ASV basketbolists un treneris (dzimis 1949. gadā)
- 23. janvāris — Irēna Egle, Latvijas kamaniņu braukšanas sporta pamatlicēja (dzimusi 1957. gadā)
- 30. janvāris — Bobijs Halls (Bobby Hull), kanādiešu hokejists (dzimis 1939. gadā)
_(37627512754).jpg)
Februāris labot šo sadaļu
- 2. februāris — Žans Pjērs Žabuils (Jean-Pierre Jabouille), Francijas autosportists (dzimis 1942. gadā)
- 6. februāris — Kristians Atsu (Christian Atsu), Ganas futbolists (dzimis 1992. gadā)
- 8. februāris:
- Pēteris Aleksandrovičs, latviešu motosportists, bijušais LAF un LaMSF prezidents (dzimis 1942. gadā)
- Miroslavs Blaževičs (Miroslav Blažević), Horvātijas futbolists un treneris (dzimis 1935. gadā)
- 9. februāris — Markoss Alonso (Markos Alonso), Spānijas futbolists un treneris (dzimis 1959. gadā)
- 16. februāris — Tims Lobingers (Tim Lobinger), Vācijas vieglatlēts (dzimis 1972. gadā)
- 19. februāris — Gregs Fosters (Greg Foster), ASV vieglatlēts (dzimis 1958. gadā)
- 21. februāris — Amansio Amaro (Amancio Amaro), Spānijas futbolists un treneris (dzimis 1939. gadā)
Marts labot šo sadaļu
- 1. marts — Žists Fontēns (Just Fontaine), Francijas futbolists (dzimis 1933. gadā)
- 12. marts:
- Diks Fosberijs (Dick Fosbury), ASV vieglatlēts (dzimis 1947. gadā)
- Feltons Spensers (Felton Spencer), ASV basketbolists (dzimis 1968. gadā)
- 21. marts — Viliss Rīds (Willis Reed), ASV basketbolists, treneris un menedžeris (dzimis 1942. gadā)
- 23. marts — Aldis Šūpulnieks, Latvijas paraolimpiskā sporta pamatlicējs (dzimis 1951. gadā)
Aprīlis labot šo sadaļu
- 1. aprīlis — Māris Šmits, latviešu regbists (dzimis 1951. gadā)
- 13. aprīlis — Kreigs Brīns (Craig Breen), Īrijas autosportists (dzimis 1990. gadā)
- 30. aprīlis — Mihails Vasiļonoks, latviešu hokejists, treneris (dzimis 1948. gadā)
- 30. aprīlis — Ralfs Bostons (Ralph Boston), ASV vieglatlēts (dzimis 1939. gadā)
.jpg)
Maijs labot šo sadaļu
- 1. maijs — Kelvins Deiviss (Calvin Davis), ASV vieglatlēts (dzimis 1972. gadā)
- 2. maijs — Torija Bovija (Tori Bowie), ASV vieglatlēte (dzimusi 1990. gadā)
- 18. maijs — Džims Brauns (Jim Brown), ASV amerikāņu futbola spēlētājs, cilvēktiesību aktīvists un aktieris (dzimis 1936. gadā)
- 20. maijs — Terijs Makdermots (Terry McDermott), ASV ātrslidotājs (dzimis 1940. gadā)
- 26. maijs — Igors Vasiļjevs ( Игорь Васильев), Krievijas handbolists (dzimis 1966. gadā)
- 29. maijs — Vitezslavs Maha (Vítězslav Mácha), Čehijas cīkstonis (dzimis 1948. gadā)
- 30. maijs — Raisa O'Farila (Raisa O'Farrill), Kubas volejboliste (dzimusi 1972. gadā)
Jūnijs labot šo sadaļu
- 1. jūnijs — Deivids Džonss (David Jones), britu vieglatlēts (dzimis 1940. gadā)
- 3. jūnijs — Džims Hainss (Jim Hines), ASV vieglatlēts un amerikāņu futbolists (dzimis 1946. gadā)
- 6. jūnijs:
- Gints Freimanis, latviešu futbolists (dzimis 1985. gadā)
- Maiks Makfārleins (Mike McFarlane), britu vieglatlēts (dzimis 1960. gadā)
- 9. jūnijs:
- Floids Mārtins (Floyd Martin), kanādiešu hokejists (dzimis 1929. gadā)
- Helmārs Millers (Helmar Müller), vācu vieglatlēts (dzimis 1939. gadā)
- 12. jūnijs:
- Hārvijs Glanss (Harvey Glance), ASV vieglatlēts (dzimis 1957. gadā)
- Vjačeslavs Zaicevs (Вячеслав Зайцев), krievu volejbolists (dzimis 1952. gadā)
- 13. jūnijs — Viktors Ļisickis (Виктор Лисицкий), krievu vingrotājs (dzimis 1939. gadā)
- 16. jūnijs — Džino Mēders (Gino Mäder), Šveices riteņbraucējs (dzimis 1997. gadā)
- 25. jūnijs — Vilhelms Bīzings (Wilhelm Büsing), vācu jātnieks (dzimis 1921. gadā)
Jūlijs labot šo sadaļu
- 1. jūlijs — Dilano van't Hofs (Dilano van 't Hoff), Nīderlandes autosportists (dzimis 2004. gadā)
- 9. jūlijs — Luiss Svaress Miramontess (Luis Suárez Miramontes), Spānijas futbolists un treneris (dzimis 1935. gadā)
- 24. jūlijs — Trevors Frānsiss (Trevor Francis), Anglijas futbolists un treneris (dzimis 1954. gadā)
_-_Trevor_Francis.jpg)
Augusts labot šo sadaļu
- 8. augusts — Federiko Bahamontess (Federico Bahamontes), Spānijas riteņbraucējs (dzimis 1928. gadā)
- 14. augusts — Rodions Amirovs (Родион Амиров), baškīru izcelsmes Krievijas hokejists (dzimis 2001. gadā)
.jpg)
Septembris labot šo sadaļu
- 12. septembris — Brendons Hanters (Brandon Hunter), ASV basketbolists (dzimis 1980. gadā)
Oktobris labot šo sadaļu
- 5. oktobris — Diks Butkus (Dick Butkus), lietuviešu izcelsmes ASV amerikāņu futbola spēlētājs (dzimis 1942. gadā)
- 8. oktobris — Agnēta Andešone (Agneta Andersson), Zviedrijas kanoe airētāja (dzimusi 1961. gadā)
- 10. oktobris — Brendans Malons (Brendan Malone), ASV basketbola treneris (dzimis 1942. gadā)
- 21. oktobris — Bobijs Čarltons (Bobby Charlton), Anglijas futbolists (dzimis 1937. gadā)
- 24. oktobris — Nilss Holsts-Sērensens (Niels Holst-Sørensen), Dānijas vieglatlēts (dzimis 1922. gadā)
- 31. oktobris — Oļegs Protopopovs (Олег Протопопов), krievu-padomju daiļslidotājs (dzimis 1932. gadā)
.jpg)
Novembris labot šo sadaļu
- 11. novembris — Rafaels Dvamena (Raphael Dwamena), Ganas futbolists (dzimis 1995. gadā)
- 18. novembris — Rūds Gēlss (Ruud Geels), Nīderlandes futbolists (dzimis 1948. gadā)
- 19. novembris — Valentīna Eiduka, Latvijas vieglatlēte, škēpmetēja un trenere (dzimusi 1937. gadā)
- 21. novembris — Atis Vaisjūns, Latvijas vieglatlēts (dzimis 1982. gadā)
- 25. novembris — Terijs Veneiblss (Terry Venables), angļu futbolists (dzimis 1943. gadā)
Decembris labot šo sadaļu
- 7. decembris — Aleksandrs Dronovs (Александр Дронов), Krievijas šahists (dzimis 1946. gadā)
- 14. decembris — Džordžs Makginnis (George McGinnis), ASV basketbolists (dzimis 1950. gadā)
- 17. decembris — Ēriks Montross (Eric Montross), ASV basketbolists (dzimis 1971. gadā)
- 29. decembris — Žils de Ferāns (Gil de Ferran), franču izcelsmes Brazīlijas autosportists (dzimis 1967. gadā)
- 31. decembris — Bendžamins Kiplagats (Benjamin Kiplagat), Ugandas vieglatlēts (dzimis 1989. gadā)
Ārējās saites labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: 2023. gads sportā.
