Haralds cur Hauzens

Haralds cur Hauzens; Harald zur Hausen
Personīgā informācija
Dzimis	1936. gada 11. martā ; Gelzenkirhene, Ziemeļreina-Vestfālene, Vācija
Miris	2023. gada 28. maijā (87 gadi); Heidelberga, Bādene-Virtemberga, Vācija
Tautība	vācietis
Zinātniskā darbība
Zinātne	medicīna
Sasniegumi, atklājumi	atklājumi par Cilvēka papilomas vīrusa (HPV) infekcijas cēlonisko saistību ar dzemdes kakla vēža attīstību
Apbalvojumi	Nobela prēmija medicīnā (2008)

Haralds cur Hauzens (vācu: Harald zur Hausen; dzimis 1936. gada 11. martā, miris 2023. gada 28. maijā) bija vācu medicīnas zinātnieks, virusologs. 2008. gadā viņš saņēma Nobela prēmiju par pētījumiem par cilvēka papilomas vīrusa (HPV) infekcijas cēlonisko saistību ar dzemdes kakla vēzi.^[1]

Dzīvesgājums labot šo sadaļu

Dzimis 1936. gada 11. martā Gelzenkirhenes (tolaik Gelsenkirchen-Buer) pilsētā Vācijā Eduarda cur Hauzena un viņa sievas Melānijas ģimenē. Viņa māte bija latviete, dzimusi un augusi Rīgā.^[2] 1950. gadā viņa ģimene pārcēlās uz Fehtu (Vechta), kur viņš 1955. gadā pabeidza mācības Antonija ģimnāzijā (Gymnasium Antonianum).

Studēja bioloģiju un medicīnu Bonnas, Hamburgas un Diseldorfas universitātēs. 1960. gada viņš Diseldorfas universitātē aizstāvēja medicīnas doktora grādu un strādāja par zinātnisko asistentu šīs universitātes Medicīniskās mikrobioloģijas institūtā. 1965. gadā viņš pārcēlās uz ASV, kur strādāja Filadelfijas Bērnu slimnīcas Vīrusu laboratorijās, kur piedalījās pētījumos par Epšteina-Barra vīrusa kancerogēno iedarbību uz limfocītiem. 1969. gadā viņš atgriezās Vācijā un strādāja Vircburgas universitātes Virusoloģijas institūtā, pēc tam ieguva profesora vietu Erlangenes-Nirnbergas universitātes Klīniskās virusoloģijas katedrā (1972) un Freiburgas universitātes Virusoloģijas un higiēnas katedrā (1977).

1983. gadā viņš publicēja savu pētījumu rezultātus par cilvēka papilomas vīrusa (HPV) 16. apakštipa klātbūtni dzemdes kakla vēža paraugos. Tai pašā gadā Haraldu cur Hauzenu ievēlēja par Vācu Vēža pētniecības centra (Deutsches Krebsforschungszentrum) fonda valdes priekšsēdētāju Heidelbergā. 1993. gadā viņš otro reizi apprecējās ar savu darba kolēģi Eteli Mišelu de Viljē (Ethel-Michele de Villiers). 2003. gadā viņš atstāja Vācu Vēža pētniecības centra vadītāja posteni. 2008. gada Nobela prēmijas komiteja medicīnā un fizioloģijā nolēma H. cur Hauzenam piešķirt prēmiju par saistības atklāšanu starp HPV infekciju un dzemdes kakla vēzi. Vienlaikus šo prēmiju par cilvēka imūndeficīta vīrusa (HIV) atklāšanu saņēma Liks Montaņjē (Luc Montagnier) un Fransuāza Barē-Sinusi (Françoise Barré-Sinoussi). Līdz 2010. gadam viņš bija vēža pētniecības žurnāla International Journal of Cancer galvenais redaktors.

2012. gada 7. septembrī Haralds cur Hauzens Starptautiskā medicīnas kongresa ietvaros uzstājās ar lekciju Latvijas Universitātes Lielajā aulā.

Miris 2023. gada 28. maijā, 87 gadu vecumā.^[3]^[4]^[5]

Galvenie darbi labot šo sadaļu

Gegen Krebs — die Geschichte einer provokativen Idee. Rowohlt 2010. ISBN 978-3-498-03001-8
Infections Causing Human Cancer. Weinheim: Wiley-VCH 2006. ISBN 978-3-527-31056-2
Genom und Glaube. Der unsichtbare Käfig. Berlin: Springer 2001.
Papillomviren und Krebserreger, Geburtshilfe und Frauenheilkunde 58 (1998) S.291—296