Šengenas līgums
Šengenas līgums ir līgums par robežkontroles atcelšanu starp Eiropas Savienības (ES) valstīm. To 1985. gada 14. jūlijā parakstīja piecas no tā laika desmit Eiropas Ekonomikas Kopienas valstīm — Beļģija, Francija, Luksemburga, Nīderlande un Vācija. Līgums stājās spēkā 1995. gada 26. martā.
 Šengenas zonas karte
Šengenas zona Valstis de facto iesaistītas ES dalībvalstis ar līgumu apņēmušās nākotnē pievienoties Šengenas zonai | |
| Daļa no |
 Eiropas Savienības politikas |
|---|---|
| Tips | Atvērto robežu zona |
| Izveidota | 1995. gada 26. martā |
| Dalībvalstis |
27 valstis
|
| Platība | 4,368,693 km2 (1,686,762 sq mi) |
| Iedzīvotāju skaits | 423 264 262 |
| Blīvums | 97/km2 |
| IKP (Nomināli) | US$15 triljoni[1] |
.svg){kind=small}
Līguma parakstīšana simboliski notika uz upju kuģa "Princese Marija Astrīda", kas atradās Mozeles upē — vietā, kur robežojas Luksemburga, Francija un Vācija, netālu no Luksemburgas komūnas Šengenas.[2]
Šengenas zonaLabot
2022. gadā Šengenas zonā ietilpst 23 no Eiropas Savienības dalībvalstīm — Austrija, Beļģija, Čehija, Dānija, Horvātija, Igaunija, Grieķija, Francija, Itālija, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Malta, Nīderlande, Polija, Portugāle, Slovākija, Slovēnija, Somija, Spānija, Ungārija, Vācija un Zviedrija —, kā arī Islande, Lihtenšteina, Norvēģija un Šveice, kas nav ES dalībvalstis.
Pēdējā valsts, kura kļuvusi par par Šengenas zonas dalībnieci, ir Horvātija, kas pievienojās līgumam 2023. gada 1. janvārī.[3]
AtsaucesLabot
- ↑ «IMF World Economic Outlook (WEO), April 2016 - knoema.com». Knoema.
- ↑ «Fortress Europe». BBC World Service.
- ↑ «Eiropas Savienība apstiprina Horvātijas pievienošanos Šengenas zonai, bet atsaka Bulgārijai un Rumānijai». lsm.lv. Skatīts: 2022-12-08.
Ārējās saitesLabot
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Šengenas līgums.
Skatīt arīLabot
| | Šis ar Eiropas Savienību saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |