Šengenas līgums

līgums par robežkontroles atcelšanu starp Eiropas Savienības valstīm.

Šengenas līgums ir līgums par robežkontroles atcelšanu starp Eiropas Savienības (ES) valstīm. To 1985. gada 14. jūlijā parakstīja piecas no tā laika desmit Eiropas Ekonomikas Kopienas valstīm — Beļģija, Francija, Luksemburga, Nīderlande un Vācija. Līgums stājās spēkā 1995. gada 26. martā.

Šengenas līgums
The Schengen Area
Šengenas zonas karte
  Šengenas zona
  Valstis de facto iesaistītas
  ES dalībvalstis ar līgumu apņēmušās nākotnē pievienoties Šengenas zonai
Daļa no Valsts karogs: Eiropas Savienība Eiropas Savienības politikas
Tips Atvērto robežu zona
Izveidota 1995. gada 26. martā
Dalībvalstis
Platība 4,368,693 km2 (1,686,762 sq mi)
Iedzīvotāju skaits 423 264 262
Blīvums 97/km2
IKP (Nomināli) US$15 triljoni[1]

Līguma parakstīšana simboliski notika uz upju kuģa "Princese Marija Astrīda", kas atradās Mozeles upē — vietā, kur robežojas Luksemburga, Francija un Vācija, netālu no Luksemburgas komūnas Šengenas.[2]

Šengenas zonaLabot

 
Eilera diagramma, kas rāda sakarības starp dažādām Eiropas valstu pārnacionālajām organizācijām un sadarbības līgumu darbības zonām.

2022. gadā Šengenas zonā ietilpst 23 no Eiropas Savienības dalībvalstīm — Austrija, Beļģija, Čehija, Dānija, Horvātija, Igaunija, Grieķija, Francija, Itālija, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Malta, Nīderlande, Polija, Portugāle, Slovākija, Slovēnija, Somija, Spānija, Ungārija, Vācija un Zviedrija —, kā arī Islande, Lihtenšteina, Norvēģija un Šveice, kas nav ES dalībvalstis.

Pēdējā valsts, kura kļuvusi par par Šengenas zonas dalībnieci, ir Horvātija, kas pievienojās līgumam 2023. gada 1. janvārī.[3]

AtsaucesLabot

Ārējās saitesLabot

Skatīt arīLabot