Šengenas līgums

Šengenas līgums ir līgums par robežkontroles atcelšanu starp Eiropas Savienības (ES) valstīm, izveidojot Šengenas zonu). To 1985. gada 14. jūlijā parakstīja piecas no tā laika desmit Eiropas Ekonomikas Kopienas valstīm — Beļģija, Francija, Luksemburga, Nīderlande un Vācija. Līgums stājās spēkā 1995. gada 26. martā.^[1]

Līguma parakstīšana simboliski notika uz upju kuģa "Princese Marija Astrīda", kas atradās Mozeles upē — vietā, kur robežojas Luksemburga, Francija un Vācija, netālu no Luksemburgas komūnas Šengenas.^[2]

Šengenas zona

Eilera diagramma, kas rāda sakarības starp dažādām Eiropas valstu pārnacionālajām organizācijām un sadarbības līgumu darbības zonām.

2023. gadā Šengenas zonā ietilpst 23 no Eiropas Savienības dalībvalstīm — Austrija, Beļģija, Čehija, Dānija, Horvātija, Igaunija, Grieķija, Francija, Itālija, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Malta, Nīderlande, Polija, Portugāle, Slovākija, Slovēnija, Somija, Spānija, Ungārija, Vācija un Zviedrija —, kā arī Islande, Lihtenšteina, Norvēģija un Šveice, kas nav ES dalībvalstis.

Pēdējā valsts, kura kļuvusi par par Šengenas zonas dalībnieci, ir Horvātija, kas pievienojās līgumam 2023. gada 1. janvārī.^[3]

Atsauces

↑ «Schengen Agreement». Britannica. Skatīts: 2024-04-23.
↑ «Fortress Europe». BBC World Service.
↑ «Eiropas Savienība apstiprina Horvātijas pievienošanos Šengenas zonai, bet atsaka Bulgārijai un Rumānijai». lsm.lv. Skatīts: 2022-12-08.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Šengenas līgums.

Skatīt arī

Eirozona

Šis ar Eiropas Savienību saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[EB-1] «Schengen Agreement». Britannica. Skatīts: 2024-04-23.

[2] «Fortress Europe». BBC World Service.

[3] «Eiropas Savienība apstiprina Horvātijas pievienošanos Šengenas zonai, bet atsaka Bulgārijai un Rumānijai». lsm.lv. Skatīts: 2022-12-08.

[1]

[2]

[3]