Dmitro Kocjubailo (ukraiņu: Дмитро Іванович Коцюбайло, segvārds Da Vinči, ukraiņu: Да Вінчі; dzimis 1995. gada 1. novembrī, miris 2023. gada 7. martā) bija ukraiņu karavīrs, brīvprātīgais, jaunākais leitnants, Ukrainas bruņoto spēku 1. Mehanizētā bataljona komandieris.

Dmitro Kocjubailo
Дмитро Коцюбайло
Dmitro Kocjubailo
Personīgā informācija
Dzimis 1995. gada 1. novembrī
Zadņestranska, Ivanofrankivskas apgabals Karogs: Ukraina Ukraina
Miris 2023. gada 7. martā (27 gadi)
Bahmuta, Doneckas apgabals Karogs: Ukraina Ukraina
Tautība ukrainis
Militārais dienests
Dienesta pakāpe jaunākais leitnants (2022)[1]
Dienesta laiks 2014–2023
Valsts Ukraina
Struktūra Ukrainas bruņotie spēki
Nodarbošanās karavīrs
Komandēja 1. Mehanizētais bataljons
Kaujas darbība
Apbalvojumi Ukrainas Tautas varonis (2017)
Ukrainas varonis (2021)
Kaujas nopelnu krusts (pēc nāves)

Pirmais brīvprātīgais, kuram vēl dzīvam piešķirts tituls "Ukrainas varonis", 2021. gadā.[2] Kocjubailo bija jaunākais bataljona komandieris Ukrainas armijas vēsturē.

2022. gadā viņš tika iekļauts vietējā Forbes izdevuma reitingā 30 līdz 30: Nākotnes sejas.[3]

Dzīves gājums

labot šo sadaļu

Dmitro Kocjubailo dzimis 1995. gada 1. novembrī Zadņestranskas ciemā, Ivanofrankivskas apgabalā, Ukrainā. Absolvējis Bovšivkas vidusskolu un Ivanofrankivskas mākslas liceju.

Kocjubailo bija aktīvs Pašcieņas revolūcijas dalībnieks.

Krievijas-Ukrainas kara dalībnieks, bija brīvprātīgo vada komandieris (2014) un vēlāk bija rotas komandieris (2015). 2014. gadā viņš tika smagi ievainots Doneckas apgabala Piskos un pēc atveseļošanās atgriezās frontē. 2016. gada 17. martā iecelts par Ukrainas Bruņoto spēku 1. Mehanizētā bataljona "Da Vinči Vilki" komandieri.

2023. gada 7. martā Kocjubailo tika nogalināts Bahmutas kaujās,[4] par ko paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zeļenskis, nosaucot Dmitro Kocjubailo par "cilvēku simbolu" un "drosmes cilvēku".[5]

2023. gada 10. martā Kijivā Neatkarības laukumā piedaloties Ukrainas militārajai un politiskajai vadībai notika atvadīšanās no Dmitro Kocjubailo. Pēc tam Apbedīts Askolda kapā Kijivā.

  • Ordenis "Ukrainas Tautas varonis" — 2017. gadā[6]
  • Ukrainas varoņa tituls piešķirts ar "Zelta Zvaigznes ordeņa" atzinību (2021. gada 30. novembrī) — par personīgo drosmi un varonību, kas parādīta, aizstāvot Ukrainas valsts suverenitāti un teritoriālo integritāti, un uzticību savam militārajam zvērestam.
  • "Kaujas nopelnu krusts" — (pēc nāves) 2023. gada 9. martā[7]

Ārējās saites

labot šo sadaļu