Čārlzs Simičs

Čārlzs Simičs (īstajā vārdā Dušans Simičs, dzimis 1938. gada 9. maijā Belgradā, miris 2003. gada 9. janvārī ASV, Ņūhempšīras štatā) bija serbu izcelsmes amerikāņu dzejnieks.

Čārlzs Simičs Charles Simic Personīgā informācija Dzimis 1938. gada 9. maijā Belgrada, Dienvidslāvija (tagad Serbija) Miris 2023. gada 9. janvārī (84 gadi) Dovera (Ņūhempšīra), Ņūhempšīra, ASV Pilsonība ASV Tautība serbs

Literārā darbība Nodarbošanās dzejnieks, esejists, atdzejotājs Valoda angļu valoda

Biogrāfija

Kara laikā kopā ar ģimeni devies bēgļu gaitās. 1954. gadā emigrējis uz ASV, tur viņa ģimene apmetās Čikāgā. Studējis Ņujorkas Universitātē.

Pirmais dzejoļu krājums What the Grass Says ("Ko saka zāle") iznāk 1967. gadā. Izdevis daudzus dzejoļu krājumus angļu valodā, par izlasi Selected Poems 1963-1983 ("Dzejas izlase 1963-1983", 1985) un dzejoļu krājumu Unending Blues ("Nebeidzamais blūzs", 1986) nominēts Pulicera balvai. Šo prēmiju saņēmis par dzejprozas krājumu The World Doesn't End ("Nav gala pasaulei", 1989).

Atdzejojis angļu valodā dienvidslāvu autoru dzeju (Vasko Popa, Milorads Pavičs, Tomažs Šalamuns). Par Vasko Popas grāmatu saņēmis Amerikas PEN centra tulkotāju balvu (1980).

Par ieguldījumu amerikāņu dzejā saņēmis arī Vollesa Stīvena balvu (2007) un Roberta Frosta medaļu (2011).

Č. Simiča dzeju latviski atdzejojuši Gunars Saliņš, Maija Meirāne un Jānis Elsbergs. 2013. gadā latviski izdots krājums "Nav gala pasaulei" Kārļa Vērdiņa atdzejojumā. Amanda Aizpuriete tulkojusi Č. Simiča eseju "Dzeja un pieredze".