Prāga

Čehijas galvaspilsēta

Prāga (čehu: Praha) ir Čehijas galvaspilsēta, kas atrodas valsts vidienē pie Vltavas upes. Ievērojams Centrāleiropas ekonomikas, kultūras un tūrisma centrs. Prāgas administratīvajās robežās dzīvo vairāk nekā 1,3 miljoni iedzīvotāju, bet tās aglomerācijā dzīvo vairāk kā 2,7 miljoni iedzīvotāju. Pēc iedzīvotāju skaita tā ir Čehijas lielākā pilsēta un 15. lielākā Eiropas Savienības pilsēta. Pieder pie attīstītākajiem Centrālās un Austrumeiropas valstu reģioniem, kura IKP uz iedzīvotāju ir lielāks kā vidēji ES.

Prāga
Praha
valsts galvaspilsēta
Prāga
Karogs: Prāga
Karogs
Ģerbonis: Prāga
Ģerbonis
Prāga (Čehija)
Prāga
Prāga
Koordinātas: 50°05′N 14°25′E / 50.083°N 14.417°E / 50.083; 14.417Koordinātas: 50°05′N 14°25′E / 50.083°N 14.417°E / 50.083; 14.417
Valsts Karogs: Čehija Čehija
Dibināta ap 870. gadu
Administrācija
 • Mērs Zdenek Hrib
Platība
 • valsts galvaspilsēta 496 km2
Augstums 399 m
Iedzīvotāji (2023)[1]
 • valsts galvaspilsēta 1 357 326
 • aglomerācija 2 156 097
Laika josla CET (UTC+1)
 • Vasaras laiks (DST) CEST (UTC+2)
Pasta indeksi 1xx xx
Mājaslapa praha.eu
Prāga Vikikrātuvē

Pilsēta ir ar lieliski saglabātu vēsturisko centru un kopš 1992. gada pilsētas vēsturiskais centrs ir iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Prāga ir populārs tūrisma galamērķis un 2017. gadā to apmeklēja 8,5 miljoni ārvalstu tūristu. 2014. gadā Prāga ierindojās TripAdvisor sarakstā kā piecpadsmitais labākais tūrisma galamērķis pasaulē, bet 2015. gadā tā tika iekļauta piektajā vietā.[2] Prāga ir piektais populārākais tūrisma galamērķis Eiropā pēc Londonas, Parīzes, Stambulas un Romas.[3]

VēstureLabot

Juridiski Prāga kļuva par vienotu pilsētu tikai 1784. gadā, kad apvienoja līdz tam laikam četras atsevišķas pilsētas — Hradčany, Malá Strana, Staré Město un Nové Město, tomēr pilsētas vēsture ir daudz senāka.

Ap 870. gadu uzcēla pirmo Prāgas pili, bet 1085. gadā pilsēta kļuva par Bohēmijas karaļu rezidenci.

1346. gadā sāka valdīt karalis Kārlis IV un Prāga kļuva par Svētās Romas impērijas galvaspilsētu. 1348. gadā nodibināja Kārļa Universitāti, kas bija pirmā universitāte Centrāleiropā. Prāga tajā laikā bija trešā lielākā pilsēta Eiropā. Kārlis IV sāka būvēt vairākas celtnes, kas nosaka Prāgas pašreizējo veidolu, tajā starpā Kārļa tiltu un Sv. Vita katedrāli.

1378. gadā Prāgā savu darbību izvērsa Jans Huss. Pēc Husa sodīšanas ar nāvi 1415. gadā, 1419. gadā notika Pirmā Prāgas defenestrācija, kura ievadīja Husītu karu sākumu.

1526. gadā Prāga nokļuva Hābsburgu monarhijas sastāvā. 1583. gadā par Svētās Romas imperatoru ievēlēja Rūdolfu II un pilsēta otrreiz kļuva par impērijas galvaspilsētu un Eiropas kultūras centru.

1618. gadā notika Otrā Prāgas defenestrācija, kas bija Trīsdesmitgadu kara tiešais iemesls. Prāgu vairākkārt okupēja (zviedru, franču, bavāriešu, prūšu) armijas, kas pārtrauca Prāgas "zelta laikmetu".

Pēc Pirmā pasaules kara Prāga kļuva par jaunās Čehoslovākijas galvaspilsētu. 1938. gadā, pēc Minhenes vienošanās, Vācijas karaspēks okupēja Sudetu apgabalu, bet 1939. gadā Vācija okupēja visu Čehiju. 1942. gadā čehu pagrīdnieki Prāgā nogalināja Reinhardu Heidrihu, tuvojoties Sarkanajai armijai, 1945. gadā Prāgā sākās sacelšanās.

1948. gadā varu sagrāba komunisti. 1968. gadā Prāga bija galvenais Prāgas Pavasara centrs. 1969. gada 19. janvārī čehu students Jans Palahs Vāclavas laukumā veica pašsadedzināšanos, protestējot pret PSRS iebrukumu.

1989. gadā Prāga bija Samta revolūcijas centrs. 1993. gadā, sabrūkot Čehoslovākijai, Prāga kļuva par Čehijas galvaspilsētu. 2002. gadā Prāga smagi cieta Vltavas izraisītajos plūdos.

IedzīvotājiLabot

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.±%
12504 000—    
130010 000+150.0%
137840 000+300.0%
150025 000−37.5%
161060 000+140.0%
179879 000+31.7%
1869270 389+242.3%
GadsIedz.±%
1880349 574+29.3%
1890437 373+25.1%
1900559 433+27.9%
1910667 664+19.3%
1920729 820+9.3%
1930950 465+30.2%
19501 057 570+11.3%
GadsIedz.±%
19611 133 056+7.1%
19701 140 795+0.7%
19801 182 186+3.6%
19911 214 174+2.7%
20011 169 106−3.7%
20111 268 796+8.5%
20211 301 432+2.6%

CilvēkiLabot

Prāgā dzimuši:

GalerijaLabot

AtsaucesLabot

Ārējās saitesLabot