Vikipēdija

Vahtangs Kikabidze

Vahtangs Kikabidze (gruzīnu: ვახტანგ კიკაბიძე; dzimis 1938. gada 19. jūlijā, miris 2023. gada 15. janvārī),[1] zināms arī kā Buba (gruzīnu: ბუბა), bija padomju un gruzīnu dziedātājs, aktieris, scenārists, komponists un politiķis, kas darbojās Gruzijas parlamentā no 2020. gada līdz pat savai nāvei.

Vahtangs Kikabidze
ვახტანგ კიკაბიძე
Vahtangs Kikabidze
Vahtangs Kikabidze 2017. gadā
Dzimis 1938. gada 19. jūlijā (85 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Tbilisi, Gruzijas PSR, PSRS
Miris 2023. gada 15. janvārī (84 gadu vecumā)
Valsts karogs: Gruzija Tbilisi, Gruzija
Nodarbošanās aktieris, dziedātājs
Darbības gadi 1966—2023

Filmējies filmās "Neskumsti!" (Не горюй!, 1969), "Pavisam pazudis" (Совсем пропащий, 1973), "Mimino" (Мимино, 1977) un "TASS pilnvarots paziņot" (ТАСС уполномочен заявить..., 1984).

Dzīves sākuma posms labot šo sadaļu

Vahtangs Kikabidze dzimis 1938. gada 19. jūlijā Tbilisi, toreizējā Gruzijas PSR galvaspilsētā. Viņa tēvs Konstantīns dzimis dižciltīgā ģimenē Kartlijā, bet viņa māte bija Manana Bagrationa-Davitišvili, Kahetijas karaļa Aleksandra I pēctece. Četru gadu vecumā Vahtangs zaudēja savu tēvu, kurš pazuda karā, 1942. gada kaujā par Kerčas pussalu.[2] No 1959. līdz 1965. gadam viņš studēja Tbilisi Valsts universitātē, kā arī mācījās 1961.—1963. gadā Tbilisi Svešvalodu institūtā.[3]

Dziedātāja karjera labot šo sadaļu

Vēl būdams students, Vahtangs Kikabidze sāka strādāt Tbilisi filharmonijā ar skatuves vārdu Buba. 1967. gadā viņš kļuva par solistu ansamblī Orera, Gruzijas estrādes grupā, ko 1958. gadā reģistrēja kā pirmo vokāli instrumentālo ansambli Padomju Savienībā.[4] Astoņdesmitajos gados viņš visā Padomju Savienībā bija kļuvis par atzītu dziedātāju. Viņa 1985. gada dziesma "Mīlestības melodija" (Мелодия Любви) guva starptautisku atzinību.

Pēc Padomju Savienības sabrukuma Buba bija joprojām populārs mūziķis bijušajā PSRS teritorijā,[5] regulāri koncertējot Krievijā (līdz 2008. gadam), Baltkrievijā, Ukrainā[6] un Azerbaidžānā.[7] Viņš pārtrauca koncertus Krievijā pēc 2008. gada Krievijas un Gruzijas kara.[8] Viņš iedvesmoja vairākus jaunākus dziedātājus, tostarp Gruzijā dzimušo Valēriju Meladzi.[9]

 
Vahtangs Kikabidze koncerta mēģinājumā "Laima. Tikšanās. Jūrmala", 2017. gadā

Aktiera karjera labot šo sadaļu

Sešdesmito gadu beigās Buba kļuva slavens arī kā padomju kino aktieris. Vairāk viņš piedalījās Gruzijas padomju filmās, bet viņam bija arī nozīmīgas lomas vairākās filmās krievu valodā, tostarp slavenā gruzīnu un padomju kinorežisora Georgija Danelijas filmās "Neskumsti!" (Не горюй!, 1969) un "Pavisam pazudis" (Совсем пропащий, 1973). Viņa slavenākā loma bija Danelijas filmā "Mimino" (Мимино, 1977), kur viņš tēloja helikoptera pilotu no Gruzijas lauku rajona, kurš sapņo par pilota karjeru starptautiskos reisos. Filma kļuva par ikonisku kinofilmu Padomju Savienībā un saņēma vairākas valsts un starptautiskas balvas. Buba guva ievērību Gruzijā un Krievijā arī ar tādām filmām kā "Veras krartāla melodijas" (Мелодии Верийского квартала, 1974) un miniseriālu "TASS pilnvarots paziņot" (ТАСС уполномочен заявить..., 1984). 1999. gadā Maskavas Zvaigžņu laukumā atklāja viņam zvaigzni. Viņš attēloja galveno lomu Danelijas filmā "Fortūna" (Фортуна, 2000). Pati pēdējā viņa loma bija Ukrainas seriāla "Radu būšana" 7. sezonā (2021).

Politiskie uzskati labot šo sadaļu

Jau Padomju Savienības laikā Kikabidze bija viens no retajiem sabiedrībā zināmajiem māksliniekiem, kas izteica kritiku pret komunistisko valdību.[10] 1989. gadā viņš kopā ar citiem slaveniem dziedātājiem ierakstīja dziesmu, solidarizējoties ar 9. aprīļa Tbilisi traģēdijas upuriem. Būdams sabiedrisks darbinieks Gruzijā, viņš atbalstīja Mihaila Saakašvili dibināto Apvienoto nacionālo kustību un 2008. gada parlamenta vēlēšanu laikā piedalījās šīs partijas reklāmas kampaņā.[11] 2019. gada pretkrievisko protestu laikā Tbilisi, kuru rezultātā tiesībaizsardzības iestādes vardarbīgi izklīdināja demonstrantus, viņš paziņoja, ka atbalsta protestētājus.[12]

Lai gan Kikabidze bija Krievijā slavens aktieris un dziedātājs, viņš pārtrauca visas saites ar šo valsti pēc 2008. gada Krievijas un Gruzijas kara. Protestējot pret Krievijas rīcību, viņš noraidīja Krievijas prezidenta Dmitrija Medvedeva 2008. gada jūlijā piešķirto Draudzības ordeni un atcēla savai 70. dzimšanas dienai veltīto koncertu, kas bija paredzēts Kremlī. Viņš teica, ka Krievijā ir persona non grata, un viņu atbalstīja vairāki krievu mākslinieki, tostarp Mihails Kazakovs, Oļegs Basilašvili un Valērijs Meladze. Viņš izpildīja dziesmu, kurā dziedāja: "Jūs neesat mani nodevuši. Jūs esat man pievīluši." Dziesma nebija adresēta Krievijas valdībai, bet gan krievu inteliģencei, kas, viņaprāt, bija vainojama palīdzības nesniegšanā Gruzijai. Viņš teica, ka Krievijā atgriezīsies "tikai tad, kad Krievijas tanki pametīs Gruziju".[13]

Kikabidze bija 2014. gada Eiromaidana protestu atbalstītājs Ukrainā un bijušā Ukrainas prezidenta Viktora Juščenko tuvs draugs.[14] Prezidents Volodimirs Zelenskis nosauca Kikabidzi par paraugu[15] un uzaicināja viņu uz 2019. gada inaugurāciju.[16] 2022. gadā Kikabidze nosodīja Kievijas iebrukumu Ukrainā.[17]

 
Kikabidze Neatkarības dienas parādē Ukrainā, 2021

Politiķa karjera labot šo sadaļu

2020. gada parlamenta vēlēšanu laikā Vahtangu Kikabidzi nominēja par apvienības "Spēks ir vienotībā" vēlēšanu saraksta vadītāju. Apvienību vadīja Apvienotā nacionālā kustība un tajā bija vairākas opozīcijas partijas. Ieguvis vietu parlamentā, viņš bija viens no 49 deputātiem, kas atteicās atzīt vēlēšanu rezultātus pēc tam, kad parādījās apsūdzības par masveida vēlēšanu rezultātu viltošanu, un paziņoja par boikotu. Tomēr viņš joprojām bija aktīvs politikā un atradās Apvienotās nacionālā kustības galvenajā mītnē, kad 2021. gada februārī tiesībaizsardzības iestādes iebruka tajā, lai arestētu partijas priekšsēdētāju Niku Meliu.[18] Kikabidze beidza savu boikotu 2021. gada maijā pēc īslaicīgas Eiropas Savienības veicinātas vienošanās starp partiju Gruzijas sapnis un opozīciju un kopš tā laika bija Kultūras komitejas loceklis. Viņš bija vecākais parlamenta loceklis.[19]

Kikabidze kritizēja Gruzijas valdību par tās izturēšanos pret Mihailu Saakašvili, kurš atradās cietumā kopš 2021. gada oktobra, atbalstot viņa atbrīvošanu un atgriešanos Ukrainā.[20] Novembrī viņš tikās ar Zelenski, lai panāktu viņa iejaukšanos,[21] un publiski vērsās pie Bidzina Ivanišvili, partijas Gruzijas sapnis dibinātāja.

Apbalvojumi labot šo sadaļu

 
Kikabidze 2021. gadā Ukrainas neatkarības 30. gadadienā saņem Kņaza Jaroslava Gudrā ordeni

Kikabidzei saņēmis balvas no Gruzijas, Krievijas un Ukrainas. Kopš 1980. gada viņš bija Gruzijas PSR Tautas skatuves mākslinieks, kas viņam deva tiesības uz mūža pensiju no valsts. Viņš saņēmis atzinību dažādos mūzikas konkursos un filmu festivālos bijušajā PSRS. 2017. gada Batumi filmu festivālā viņam piešķīra balvu par mūža ieguldījumu.[22] Viņam piešķirta PSRS Valsts prēmija (1978), karaļa Vahtanga Gorgasali ordenis, kā arī Nikolaja Brīnumdarītāja ordenis un Svētā Konstantīna Lielā Bruņinieka krusts.

1999. gadā Kikabidze kļuva par Tbilisi goda pilsoni. 2013. gadā prezidents Saakašvili viņam piešķīra Šota Rustaveli balvu.[23] 2014. gadā viņu Ukrainā nosauca par "Gada cilvēku", un apbalvoja bijušais prezidents Juščenko.[14]

Nāve labot šo sadaļu

Kikabidze nomira 2023. gada 15. janvārī 84 gadu vecumā.[17] 2021. gada 11. oktobrī nomira viņa sieva Irina Kebadze, bijusī Tbilisi akadēmiskā operteātra baletdejotāja, Gruzijas nopelniem bagātā skatuves māksliniece, ar ko viņš bija precējies kopš 1965. gada. Abiem bija kopīgs dēls. Sievas meitu Kikabidze adoptēja. Pēc Kikabidzes nāves paziņots, ka viņu apbedīs Veras kapos, blakus savas mātes kapam.[24]

Atsauces labot šo sadaļu

  1. ↑ «Умер Вахтанг Кикабидзе». meduza.io. 2023. gada 15. janvārī. Skatīts: 2023. gada 15. janvārī.
  2. ↑ «Buba Kikabidze Advises Russian Journalists to Find Out Who Bruised Putin's Face». Georgian Journal. 2011-02-08. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 27. decembris. Skatīts: 2022-12-28.
  3. ↑ «Official Biography». Parliament of Georgia. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 28. novembris. Skatīts: 2022-12-28.
  4. ↑ Scott, Erik R. (2016), Familiar Strangers: The Georgian Diaspora and the Evolution of the Soviet Empire, Oxford: Oxford University Press, pp. 144-152.
  5. ↑ «Buba Kikabidze Presumably to Hold Concert in Minsk Today». Georgian Journal. 2010-12-20. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 27. decembris. Skatīts: 2022-12-28.
  6. ↑ «Buba Kikabidze's Chito Gvrito on Ukrainian show with Otar Kushanashvili». Georgian Journal. 2013-11-25. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 27. decembris. Skatīts: 2022-12-28.
  7. ↑ «Georgian singers at Zhara Festival 2018». Georgian Journal. 2018-08-02. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 27. decembris. Skatīts: 2022-12-28.
  8. ↑ «"I miss Russian audience" – Famous Georgian Singer in Russian TV show». Georgian Journal. 2012-12-24. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 27. decembris. Skatīts: 2022-12-28.
  9. ↑ «Ethnically Georgian Russian Star Arrives in Tbilisi». Georgian Journal. 2012-04-12. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 27. decembris. Skatīts: 2022-12-28.
  10. ↑ «How does Buba Kikabidze plan on celebrating his 80th birthday?». Georgian Journal. 2018-07-23. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 27. decembris. Skatīts: 2022-12-28.
  11. ↑ «Ruling Party Launches TV Ads». Civil Georgia. 2008-04-10. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2023. gada 15. janvāris. Skatīts: 2022-12-28.
  12. ↑ «კიკაბიძე რობერტ სტურუაზე: ეტყობა, დიდი ნიჭი და მოქალაქეობა სხვადასხვაა». Netgazeti. 2019-06-25. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 5. februāris. Skatīts: 2022-12-28.
  13. ↑ «Buba Kikabidze – I will return to Moscow after Russian Tanks Leave Georgia». The Messenger. 2011-04-20. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 27. decembris. Skatīts: 2022-12-28.
  14. ↑ 14,0 14,1 «Vakhtang Kikabidze: Ukraine's "Man of the Year"». Georgian Journal. 2015-04-05. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 27. decembris. Skatīts: 2022-12-28.
  15. ↑ «How is Ukraine President-Elect Volodymyr Zelenskiy connected to Georgia?». Georgian Journal. 2019-04-23. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 27. decembris. Skatīts: 2022-12-28.
  16. ↑ «President Zelenskiy invited Buba Kikabidze to his Inauguration». Georgian Journal. 2019-05-20. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 27. decembris. Skatīts: 2022-12-28.
  17. ↑ 17,0 17,1 «Умер актёр Вахтанг Кикабидзе». Secret Mag. 2023. gada 15. janvāris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2023. gada 15. janvāris. Skatīts: 2023. gada 15. janvāris.
  18. ↑ «Georgian court OKs arrest of UNM opposition leader – supporters and police mobilize». JamNews. 2021-02-18. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 27. decembris. Skatīts: 2022-12-28.
  19. ↑ «Georgia's 10th parliament to hold first session». Agenda.ge. 2020-12-10. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 27. decembris. Skatīts: 2022-12-28.
  20. ↑ «სააკაშვილი არ არის გატეხილი, მთავარი ეგ არის - ბუბა კიკაბიძე». Radio Tavisupleba. 2021-12-11. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 27. decembris. Skatīts: 2022-12-28.
  21. ↑ «ბუბა კიკაბიძე: მე ვუთხარი ზელენსკის, რომ შენ უნდა წაიყვანო სააკაშვილი-მეთქი». Radio Tavisupleba. 2021-11-12. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 27. decembris. Skatīts: 2022-12-28.
  22. ↑ «'A Gentle Creature' wins Batumi Art-House Film Fest Grand Prix». Agenda.ge. 2017-09-25. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 27. decembris. Skatīts: 2022-12-28.
  23. ↑ «Independence Day in Georgia and Afghanistan - Weekly Summary by Mark Mullen». Georgian Journal. 2013-06-06. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 27. decembris. Skatīts: 2022-12-28.
  24. ↑ «У Вахтанга Кикабидзе умерла жена». intermedia.ru.

Ārējās saites labot šo sadaļu

Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Vahtangs_Kikabidze&oldid=4041307"