Vikipēdija

Izraēlas-Hamās karš (kopš 2023. gada)

Izraēlas-Hamās karš ir daļa no Izraēlas—Palestīnas konflikta, kas sākās 2023. gada 7. oktobrī ar Hamās uzbrukumu no Gazas joslas.

Izraēlas-Hamās karš
Daļa no Izraēlas—Palestīnas konflikts
Datums2023. gada 7. oktobris — pašlaik
Vieta
Izraēla, Palestīnas Valsts, Libānas dienvidi
Karotāji

Atbalsta:

Karogs: Izraēla Izraēla
Bruņojuma atbalsts:

Komandieri un līderi
  • Ismails Hanija
  • Jahja Sinvara
  • Mohameds Deifs
  • Abu Obaida
  • Ziads al Nahala
  • Hasans Nasralla (Hezbollah)
    		•
  • Valsts karogs: Izraēla Benjamins Netanjahu
  • Valsts karogs: Izraēla Ichaks Hercogs
  • Valsts karogs: Izraēla Joavs Galants
  • Valsts karogs: Izraēla Herzi Halevi
  • Valsts karogs: Izraēla Kobi Šabtajs
  • Valsts karogs: Izraēla Ronens Bārs
    • Zaudējumi
  • 2300 bojāgājušie[9][10]
  • 9000 ievainotie[9][11]
  • 263 000 pārvietotie[12]
    		•
  • Vairākā kā 1300 bojāgājušie[13]
  • 3400 ievainotie[14]
  • Vairāk kā 200 nolaupītie[15][16][17]

    • Priekšvēsture labot šo sadaļu

    2023. gadā notika vairākas sadursmes starp izraēliešiem un palestīniešiem, tostarp sadursmēm Dženinā un pie Aksas mošejas.

    Norise labot šo sadaļu

    Karadarbība sākās 2023. gada 7. oktobrī ap plkst. 6.30 pēc vietējā laika ar masveida raķešu uzbrukumu no Gazas joslas un bruņoto grupējumu iebrukumu Izraēlas teritorijā.[18] Uzbrukuma laikā teroristi nogalināja ap 1200 izraēliešu, galvenokārt civiliedzīvotājus, un saņēma gūstā vairāk nekā 240 cilvēku, aizvedot tos uz Gazas joslu. Viens no teroristu iebrukuma mērķiem bija mūzikas festivāls “Supernova”, kas atrodas netālu no Reimas ciema. Tur tika nogalināti vairāk nekā 360 cilvēki. Ir bijuši ziņojumi par izvarošanām un spīdzināšanām, ko veikuši uzbrukuši teroristi notikuma vietā.[19]

    Izraēlas valdība izsludināja ārkārtas stāvokli, bet armija veica atbildes triecienus Gazas joslā.[20] Tāpat Izraēlas karavīri vairākās vietās iesaistījās kaujās ar iebrucējiem.[21]

    23. novembrī stājās spēkā pamiers, kuru panāca ar Kataras starpniecību. Apmaiņā pret teroristu sagūstītajiem ķīlniekiem Izraēlas puse solīja no cietumiem atbrīvot ieslodzītos palestīniešus. Vienošanās paredzēja ļaut Gazas joslā no Ēģiptes iebraukt kravas automašīnām ar medicīnisko palīdzību un degvielu.[22]

    Septiņas dienas ilgušā pamiera laikā Hamās atbrīvoja 105 ķīlniekus, 81 no viņiem bija bērni un sievietes.[23] Izraēla no savas puses atbrīvoja 3 teroristus, kuri izcieta sodu Izraēlas cietumos, apmaiņā pret katru “Hamās” atbrīvoto ķīlnieku.[24]

    Pēc pamiera beigšanās Izraēlas armija sāka sauszemes operāciju uz ziemeļiem no Hānjūnisas.[25]

    2024. gada janvāra sākumā Izraēlas armija paziņoja, ka Gazas ziemeļos ir pilnībā iznīcinājusi Hamās militāro komandstruktūru, nogalinājusi aptuveni 8000 kaujinieku un ka turpmāk Izraēlas militārās operācijas norisināsies galvenokārt Gazas centrālajā daļā un dienvidos.[26]

    Janvāra beigās Izraēlas armija sāka appludināt Gazas joslas tuneļu sistēmu, ko veidoja aptuveni 1300 tuneļi vairāk nekā 500 kilometru garumā.[27]

    2024. gada janvārī atklājās, ka vismaz 12 UNRWA (ANO Palīdzības un darba aģentūras Palestīnas bēgļiem Tuvajos Austrumos) darbinieki bija iesaistīti 7. oktobra “Hamās” veiktajā slaktiņā. Ir saņemtas ziņas, ka divi Izraēlas ķīlnieki bija ieslodzīti UNRWA skolotāja mājās. Simtiem aģentūras darbinieku slavējuši šo slepkavošanu.[28]

    Kara ekskalācija un Irānas iesaiste labot šo sadaļu

    1. aprīlī Izraēla dronu uzbrukumā sagrāva Irānas konsulāta ēku Sīrijas galvaspilsētā Damaskā, nogalinot 12 cilvēkus, kuru vidū bija arī Irānas Revolucionārās gvardes ģenerālis Mohamads Reza Zahedi un vēl sešas Revolucionārās gvardes amatpersonas. Irānas faktiskais vadītājs ājatolla Alī Hāmeneī paziņoja, ka Irāna atriebs ģenerāļa Zahedi nāvi.[29] 13. aprīlī Irāna raidīja pret Izraēlu 170 bezpilota lidaparātu, vairāk nekā 30 spārnotās raķetes un vairāk nekā 120 ballistiskās raķetes. Lielākā daļa no lidaparātiem bija raidīti no Irānas, bet neliela daļa arī no Irākas un Jemenas. Izraēlas armija paziņoja, ka lielāko daļu Irānas raķešu likvidēja pretgaisa aizsardzības sistēma "Arrow" ārpus atmosfēras.[30]

    24. aprīlī Izraēlas spēki veica vairāk nekā 13 gaisa triecienus pret aptuveni 40 kaujinieku grupējuma "Hizbullāh" objektiem Libānas dienvidos.[31]

    Starptautiskā reakcija labot šo sadaļu

     
    Starptautiskā reakcija uz Hamās iebrukumu Izraēlā 2023. gadā
      Valstis, kas nosodīja iebrukumu
      Valstis, kas apsūdz Izraēlu konflikta provocēšanā
      Valstis, kas ir aicinājušas abas puses deeskalēt situāciju
      Valstis, kas ir brīdinājušas par situācijas nestabilitāti
      Nav zināms
      Izraēla un Palestīna

    Lielākā daļa valstu, tostarp Rietumvalstis, nosodīja Hamās par vardarbību un raksturoja izmantoto taktiku kā terorismu, savukārt dažas musulmaņu valstis par eskalācijas galveno cēloni vainoja Izraēlu.[32]

      Latvija: Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs paziņoja, ka starptautiskajai sabiedrībai ir jāatbalsta Izraēlas tiesības uz pašaizsardzību, kas ir noteiktas starptautiskajās tiesībās, un jāsniedz morāli politiskais atbalsts.[32]

      ASV: Aizsardzības ministrs Loids Ostins paziņoja, ka Vašingtona strādā, lai nodrošinātu Izraēlu ar visu nepieciešamo sevis aizstāvēšanai.[33] Prezidents Džo Baidens paziņoja, ka “Savienotās Valstis ir kopā ar Izraēlu”.[34]

      Vācija: Kanclers Olafs Šolcs, viesojoties Izraēlā 2023. gada 17. oktobrī, paziņoja: “Vācija pilnībā nosoda asinskāro “Hamas” teroraktu, brutālo uzbrukumu nevainīgiem pilsoņiem, pilsoņu sodīšanu ar nāvi, zīdaiņu slepkavības, sieviešu, vīriešu un bērnu nolaupīšanu un holokaustā izdzīvojušo pazemošanu un izrādīšanu, tas ir asinstindzinoši."”[35]

      Apvienotā Karaliste: Lielbritānijas premjerministrs Riši Sunaks savā vizītē Izraēlā 2023. gada 19. oktobrī paziņoja: “Lielbritānijas valdība absolūti atbalsta Izraēlu, lai tā aizstāvētos saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, izsekotu “Hamas”, atgūtu ķīlniekus, lai atturētu to no turpmākiem iebrukumiem un stiprinātu jūsu drošību ilgtermiņā."[36]

      Irāna: Irānas augstākā līdera ajatollas Alī Hāmenejī galvenais militārais padomnieks paziņoja, ka Teherāna atbalsta Hamās uzbrukumus Izraēlai un turpinās atbalstīt kaujiniekus "līdz Palestīnas un Jeruzalemes atbrīvošanai."[37]

      Apvienoto Nāciju Organizācija: 2024. gada 22. martā ANO Drošības padomes sēdē 11 tās dalībvalstis balsoja par ASV ierosināto rezolūcijas projektu pamieram Gazā, Gajāna atturējās, bet Alžīrija, Krievija un Ķīna balsoja pret.[38]

    Starptautiskā palīdzība labot šo sadaļu

    ASV labot šo sadaļu

    Izraēla lūdza papildu militāro palīdzību ASV. Vēlāk valsts sekretārs Entonijs Blinkens paziņoja, ka ASV izskata Izraēlas lūgumus par papildu militāro palīdzību operācijai Gazas joslā. 8. oktobra vakarā tika ziņots, ka ASV prezidents Džo Baidens ir devis rīkojumu par papildu palīdzības sniegšanu Izraēlai un pirmais sūtījums tika nosūtīts. Tikmēr ASV nosūta aviācijas bāzeskuģi (jūras spēku trieciengrupas vadībā) uz Vidusjūras austrumu daļu — tuvāk Izraēlai.[39]

    Vācija labot šo sadaļu

    12. oktobrī Izraēla pieprasīja Vācijai munīciju kuģiem, bet Berlīne piekrita nodot 2 kaujas bezpilota lidaparātus.

    Lielbritānija labot šo sadaļu

    Lielbritānijas jūras spēku kuģi ir devušies uz Vidusjūras austrumu daļu, lai sniegtu palīdzību Izraēlai.

    Bēgļi labot šo sadaļu

    13. oktobrī Izraēlas spēki aicināja Gazas joslas iedzīvotājus evakuēties uz dienvidiem, no lidmašīnām tika nomesti tūkstošiem skrejlapu ar aicinājumu evakuēties. Sākotnēji evakuācijai tika dotas 24 stundas, bet vēlāk termiņš tika vairākkārt pārcelts.[40] ANO aicināja atcelt rīkojumu, jo 1,1 miljona cilvēku pārvietošana "radītu postošas humanitāras sekas".[41] PVO aicināja Izraēlu atcelt rīkojumu evakuēt 22 slimnīcas ar aptuveni 2000 pacientiem uz joslas dienvidiem.[42]

    Izraēlas valdība pirmo reizi vēsturē pavēlēja evakuēt veselu pilsētu. 15. oktobrī varas iestādes centralizēti izveda Sderotas iedzīvotājus.

    Skatīt vēl labot šo sadaļu

    Atsauces labot šo sadaļu

    1. ↑ «الجبهة الشعبية: قرار الإدارة الأمريكية بتوفير الدعم للكيان هدفه تطويق النتائج الاستراتيجية لمعركة طوفان الأقصى». alahednews.com.lb. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2023. gada 9. oktobris. Skatīts: 2023. gada 8. oktobris.
    2. ↑ «Qassam Brigades announces control of 'Erez Crossing'». Roya News. 2023. gada 7. oktobris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2023. gada 7. oktobris. Skatīts: 2023. gada 7. oktobris.
    3. ↑ «Israel Army Fires Artillery at Lebanon as Hezbollah Claims Attack». Asharq Al-Awsat (angļu). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2023. gada 8. oktobris. Skatīts: 2023. gada 8. oktobris.
    4. ↑ «Iran Helped Plot Attack on Israel Over Several Weeks». The Wall Street Journal (en-US). October 2023. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2023. gada 8. oktobris. Skatīts: 2023-10-09.
    5. ↑ «Hamas Says Attacks on Israel Were Backed by Iran». The Wall Street Journal (en-US). October 2023. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2023. gada 8. oktobris. Skatīts: 2023-10-09.
    6. ↑ «Iran's UN mission says Tehran not involved in Hamas attacks» (angļu). Reuters. 2023. gada 9. oktobris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2023. gada 9. oktobris. Skatīts: 2023. gada 9. oktobris.
    7. ↑ Sammuel Ramani. 38North https://www.38north.org/2023/10/north-koreas-covert-alliance-with-iran-aligned-militias-in-the-middle-east/. Skatīts: 2023. gada 23. oktobris. Tukšs vai neesošs |title=
    8. ↑ «US moves warships closer to Israel after Hamas attack». BBC News. 2023. gada 8. oktobris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2023. gada 9. oktobris. Skatīts: 2023. gada 8. oktobris.
    9. ↑ 9,0 9,1 «At least 493 Palestinians killed in Israeli strikes on Gaza since Saturday -ministry». Reuters. 2023. gada 9. oktobris. Skatīts: 2023. gada 9. oktobris.
    10. ↑ Emanuel Fabian. «Palestinians report 11 killed across West Bank in clashes with Israeli forces». The Times of Israel. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2023. gada 9. oktobris. Skatīts: 2023. gada 8. oktobris.
    11. ↑ «Death toll from at 6 from Israeli soldiers opening fire in West Bank». aa.com.tr. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2023. gada 7. oktobris. Skatīts: 2023. gada 8. oktobris.
    12. ↑ «More Than 123,000 People Displaced In The Gaza Strip: UN». Barron's. 2023. gada 9. oktobris. Skatīts: 2023. gada 9. oktobris.
    13. ↑ Emanuel Fabian. «Authorities name 57 soldiers, 34 police officers killed in Hamas attack». The Times of Israel. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2023. gada 8. oktobris. Skatīts: 2023. gada 8. oktobris.
    14. ↑ «Hamas says 413 Palestinians killed in Gaza Strip so far». The Siasat Daily. 2023. gada 8. oktobris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2023. gada 9. oktobris. Skatīts: 2023. gada 8. oktobris.
    15. ↑ «At least 7 Nepali injured, 17 held captive by Hamas in Israel». India Today. 2023. gada 7. oktobris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2023. gada 7. oktobris. Skatīts: 2023. gada 7. oktobris.
    16. ↑ «Two Mexican citizens believed to be held captive in Gaza». The Times of Israel. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2023. gada 9. oktobris. Skatīts: 2023. gada 8. oktobris.
    17. ↑ «Israel Says Over 600 Dead, More Than 100 'Prisoners' In War With Hamas». Barron's. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2023. gada 9. oktobris. Skatīts: 2023. gada 8. oktobris.
    18. ↑ «Izraēlā un Gazā pieaug upuru skaits – nogalināti vairāki simti cilvēku». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2023-10-08.
    19. ↑ «Noklāta asinīm, stundām gulēja starp līķiem. Mūzikas festivāla izdzīvotāja par “Hamas” uzbrukuma sākumu». tv3.lv (latviešu). 2023-10-11. Skatīts: 2024-02-27.
    20. ↑ «“Hamas” veic uzbrukumu Izraēlai; reaģējot uz to, Izraēlas armija dod atbildes triecienu». tv3.lv (latviešu). Skatīts: 2023-10-08.
    21. ↑ «Baidens: ASV ir kopā ar Izraēlu». vs.lv (krievu). Skatīts: 2023-10-08.
    22. ↑ Izraēlas valdība apstiprina pamieru ar «Hamās»; no ceturtdienas uz laiku pārtrauks karadarbību lsm.lv 2023. gada 22. novembrī
    23. ↑ Izraēla veic intensīvus uzlidojumus Gazas joslā lsm.lv 2023. gada 2. decembrī
    24. ↑ «Ķīlnieku atbrīvošana pret pauzi karā: Izraēla un 'Hamās' vienojas par pamieru». www.delfi.lv (latviešu). Skatīts: 2024-02-27.
    25. ↑ Izraēlas armija intensīvi bombardē Gazas dienvidus lsm.lv 2023. gada 5. decembrī
    26. ↑ Izraēla paziņo par jaunu kara fāzi — iznīcināta «Hamās» infrastruktūra Gazas ziemeļos lsm.lv 2024. gada 7. janvārī
    27. ↑ Gazas joslā Izraēlas armija appludina «Hamās» tuneļus lsm.lv 2024. gada 31. janvārī
    28. ↑ «Sievietes nolaupīšana, dalība slaktiņā un munīcija: Izraēla atklāj, kā UNRWA darbinieki saistīti ar 'Hamās'». www.delfi.lv (latviešu). Skatīts: 2024-02-27.
    29. ↑ ASV brīdina par nenovēršamu Irānas uzbrukumu Izraēlai lsm.lv 2024. gada 11. aprīlī
    30. ↑ Irāna raidījusi uz Izraēlu lidrobotus un raķetes lsm.lv 2024. gada 14. aprīlī
    31. ↑ Izraēlas spēki veic ofensīvas darbības Libānas dienvidos lsm.lv 2024. gada 24. aprīlī
    32. ↑ 32,0 32,1 «Rinkēvičs: Starptautiskajai sabiedrībai ir jāatbalsta Izraēlas tiesības uz pašaizsardzību un jāsniedz morāli politiskais atbalsts». tv3.lv (latviešu). Skatīts: 2023-10-08.
    33. ↑ «ASV sola nodrošināt Izraēlai visu nepieciešamo aizsardzībai; 'Hamas' uzbrukumos dzīvību zaudējuši 100 izraēlieši». www.delfi.lv (latviešu). Skatīts: 2023-10-08.
    34. ↑ «Baidens: ASV ir kopā ar Izraēlu». tv3.lv (latviešu). Skatīts: 2023-10-11.
    35. ↑ «Šolcs: Vācija izrāda solidaritāti Izraēlai».
    36. ↑ «Lielbritānijas premjers ceturtdien apmeklē Izraēlu».
    37. ↑ «Iran’s support for Hamas fans suspicion it’s wrecking Israel-Saudi deal». POLITICO (angļu). 2023-10-07. Skatīts: 2023-10-08.
    38. ↑ Krievija un Ķīna ANO Drošības padomē uzliek veto ASV rezolūcijai par pamieru Gazā lsm.lv 2024. gada 22. martā
    39. ↑ «США перебрасывают корабли ближе к территории Израиля». Радио Свобода (krievu). 2023-10-08. Skatīts: 2023-10-18.
    40. ↑ «Израиль дал 24 часа на эвакуацию населения севера Газы». charter97.org (krievu). Skatīts: 2023-10-18.
    41. ↑ <a href="http://rosbalt ru" target="_blank">rosbalt.ru</a>. «ЦАХАЛ дал 24 часа на эвакуацию более миллиона жителей Газы - События дня - Latvijas reitingi». reitingi.lv (krievu), 2023-10-18. Skatīts: 2023-10-18.
    42. ↑ «https://twitter.com/UNRWA/status/1713565035019088202». X (formerly Twitter) (angļu). Skatīts: 2023-10-18.

    Ārējās saites labot šo sadaļu

    Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Izraēlas-Hamās_karš_(kopš_2023._gada)&oldid=4047404"