Džanni Vatimo (itāļu: Gianni Vattimo; dzimis 1936. gada 4. janvārī, miris 2023. gada 19. septembrī) bija itāļu postmodernisma filozofs un komunistisks politiķis.
|
Vispārīgā informācija
|
---|
Skola, tradīcija
|
kontinentālā filozofija, fenomenoloģija, hermeneitika
|
---|
Nozīmīgas idejas
|
vārgā domāšana (pensiero debole)
|
---|
Galvenās intereses
|
ētika, politikas filozofija
|
---|
Alma mater
|
Turīnas Universitāte, Heidelbergas Universitāte
|
---|
Skolotājs
|
Hanss Georgs Gadamers, Kārlis Levits
|
---|
Ietekmējies no
|
Nīče, Heidegers, Rortijs, Lēvits, Markss
|
---|
Ietekmējis
|
Rortijs
|
---|
Nozīmīgi darbi
|
Il pensiero debole (1983), Hermeneutic Communism: From Heidegger to Marx (2011),
|
---|
Valoda
|
itāļu valoda, angļu valoda
|
---|
|
Studējis filozofiju Turīnas un Heidelbergas Universitātē. Hansa Georga Gadamera skolnieks. No 1969. gada bija Turīnas Universitātes estētikas profesors, no 1982. gada - turpat, teorētiskās filozofijas profesors. Vatimo pētījumi centrējas ap feminisma, teoloģijas, seksualitātes un globalizācijas jautājumiem.
Darbojies vairākās kreisās politiskajās partijās. No 2015. gada - Komunistu partijas (Partito Comunista) biedrs. Būdams atklāts gejs, darbojas LGBT kustībā. 1999. un 2009. gadā ievēlēts Eiroparlamentā. Kritiski noskaņots pret Izraēlas politiku, dažkārt apsūdzēts antisemītismā un teroristisku organizāciju (HAMAS) atbalstīšanā.
Dž. Vatimo nomira Turīnā 2023. gada 19. septembrī 87 gadu vecumā.[1]