Nobela prēmijas laureāti fizikā

Wikimedia projekta saraksts

Nobela prēmijas laureāti fizikā ir zinātnieki, kas saņēmuši Nobela prēmiju fizikā (zviedru: Nobelpriset i fysik). Tās ir ikgadējs apbalvojums par ieguldījumu fizikā. Nobela prēmija fizikā ir viena no piecām Alfrēda Nobela dibinātajām Nobela prēmijām (izveidota saskaņā ar Nobela 1895. gadā parakstīto testamentu). Kopš 1901. gada to pasniedz Zviedrijas Karaliskā Zinātņu Akadēmija svinīgā ceremonijā Zviedrijas galvaspilsētā Stokholmā katru gadu 10. decembrī (A. Nobela nāves dienā).[1]

Balvas piešķiršanu organizē Nobela fonds un Komiteja, kas sastāv no pieciem Zviedrijas Karaliskās Zinātņu Akadēmijas ievēlētiem locekļiem. Apbalvošana notiek Stokholmas koncertzālē. Katram fizikas Nobela prēmijas laureātam tiek pasniegta zelta medaļa, diploms un naudas balva.[2][3]

Alfrēda Nobela (1833–1896) portrets (autors Gösta Florman).

Daži faktiLabot

  • Pirmo Nobela prēmiju fizikā 1901. gada 10. decembrī saņēma vācu zinātnieks Vilhelms Rentgens par ieguldījumu rentgenstaru atklāšanā.
  • Vienīgais zinātnieks, kas saņēmis Nobela prēmiju fizikā divas reizes, ir Džons Bardīns (1956, 1972). Divas reizes Nobela prēmiju ir saņēmusi arī Marija Sklodovska-Kirī, bet divās dažādās nozarēs: fizikā (1903) un ķīmijā (1911).
  • Nobela pēmjas fizikā saņēmušas tikai 3 sievietes: Marija Sklodovska-Kirī (1903), Marija Geperta-Maiera (1967) un Donna Striklenda (2018).[4]
  • Jaunākais laureāts, kas jebkad saņēmis Nobela prēmiju, bija Viljams Lorenss Bregs (1915), kas saņēma Nobela prēmiju fizikā 25 gadu vecumā.
  • Vecākais laureāts, kas saņēmis Nobela prēmiju fizikā, bija Artūrs Eškins (2018), kas saņēma Nobela prēmiju fizikā 96 gadu vecumā.
  • Saskaņā ar datiem uz 2019. gadu, piešķirtas 113 Nobela prēmijas fizikā. Tās piešķirtas 213 laureātiem (Džons Bardīns apbalvots divas reizes). Sešas reizes prēmija fizikas jomā netika piešķirta (1916, 1931, 1934, 1940–1942).

LaureātiLabot

1901–1910Labot

Gads Laureāti Valsts[5] Laureāta sasniegumi, par ko piešķirta balva Attēls
1901 Vilhelms Rentgens
(1845–1923)
  Vācija "atzinībā par izcilo darbu, ko viņš veicis, atklājot rentgenstarus, kas nosaukti viņa vārdā"[6]  
1902 Hendriks Lorencs
(1853–1928)
  Nīderlande "atzinībā par izcilo darbu, ko viņi veica, pētot magnētiskā lauka ietekmi uz starojumu"[7] (Zēmaņa efekts)  
Pīters Zēmanis
(1865–1943)
  Nīderlande  
1903 Anrī Bekerels
(1852–1908)
  Francija "atzinībā par izcilo darbu, ko viņš veicis, atklājot spontāno radioaktivitāti"[8]  
Pjērs Kirī
(1859–1906)
  Francija "atzinībā par izcilo darbu, ko viņi veica kopā, pētot Antuāna Bekerela atklāto radioaktivitātes parādību"[8]  
Marija Sklodovska-Kirī
(1867–1934)
  Francija
(dzimusi Varšavā)
 
1904 Džons Strats
(1842–1919)
  Apvienotā Karaliste "par nozīmīgāko gāzu blīvuma pētījumiem un par šo pētījumu rezultātā atklāto argona gāzi"[9]  
1905 Filips Lenards
(1862–1947)
  Vācija
(dzimis Bratislavā)
"par viņa darbu, veicot katodstaru pētījumus"[10]  
1906 Dž. Dž. Tomsons
(1856–1940)
  Apvienotā Karaliste "atzinībā par viņa lielajiem nopelniem teorētiskos un eksperimentālos pētījumos par elektrības izlādi gāzēs"[11]  
1907 Alberts Maikelsons
(1851–1931)
  ASV
(dzimis Stšelno)
"par precīzu optisko instrumentu izstrādāšanu un ar tiem veiktajiem spektroskopiskiem un metroloģiskiem pētījumiem"[12]  
1908 Gabriels Lipmans
(1845–1921)
  Francija
(dzimis Luksemburgā)
"par krāsainu fotoattēlu iegūšanas metodi, kas balstīta uz interferences parādību"[13]  
1909 Guljelmo Markoni
(1874–1937)
  Itālija "atzinībā par viņu ieguldījumu bezvadu telegrāfa attīstībā"[14]  
Kārlis Ferdinands Brauns
(1850–1918)
  Vācija  
1910 Johaness Dideriks van der Vālss
(1837–1923)
  Nīderlande "par viņa darbu gāzu un šķidrumu stāvokļa vienādojuma izstrādāsanā"[15]  

1911–1920Labot

Gads Laureāti Valsts[5] Laureāta sasniegumi, par ko piešķirta balva Attēls
1911 Vilhelms Vīns
(1864–1928)
  Vācija "par likumu atklāšanu, kas nosaka siltuma izstarošanu"[16] (pētījis absolūti melna ķermeņa siltuma starojumu)  
1912 Gustavs Dalens
(1869–1937)
  Zviedrija "par viņa izgudroto automātisko regulatoru un tā pielietojumu gāzu akumulatoros bāku un boju apgaismojumam"[17]  
1913 Heike Kamerlings Oness
(1853–1926)
  Nīderlande "par vielas īpašību pētījumiem zemās temperatūrās, kas radīja iespēju ražot šķidro hēliju"[18]  
1914 Makss fon Laue
(1879–1960)
  Vācija "par viņa atklāto rentgenstaru difrakciju kristālos"[19] (kas bija svarīgs solis rentgenspektroskopijas attīstībā)  
1915 Viljams Henrijs Bregs
(1862–1942)
  Apvienotā Karaliste "par viņu darbu kristālu struktūras analīzē ar rentgenstaru palīdzību"[20] (kas bija svarīgs solis rentgendifraktometrijas attīstībā)  
Viljams Lorenss Bregs
(1890–1971)
  Apvienotā Karaliste
(dzimis Adelaidā)
 
1916 Prēmija netika piešķirta
1917 Čārlzs Barkla
(1877–1944)
  Apvienotā Karaliste "atklājis elementiem raksturīgo rentgenstarojumu"[21] (kas bija vēl viens svarīgs solis rentgenspektroskopijas attīstībā)  
1918 Makss Planks
(1858–1947)
  Vācija "atzinībā par viņa darbu, atklājot enerģijas kvantu, kas veicināja fizikas attīstību"[22]  
1919 Johanness Štarks
(1874–1957)
  Vācija "par viņa atklājumiem par Doplera efektu kanālstaros un spektrālo līniju sašķelšanos elektriskajā laukā"[23]  
1920 Šarls Gijoms
(1861–1938)
  Šveice "pateicībā par ieguldīto darbu precīzos mērījumos fizikā, atklājot niķeļa piejaukumu anomālijas tēraudā"[24]  

1921–1930Labot

Gads Laureāti Valsts[5] Laureāta sasniegumi, par ko piešķirta balva Attēls
1921 Alberts Einšteins
(1879–1955)
  Vācija
  Šveice
"par viņa ieguldījumu teorētiskajā fizikā, un īpaši par fotoelektriskā efekta likuma atklāšanu"[25]  
1922 Nīlss Bors
(1885–1962)
  Dānija "par viņa ieguldījumu atomu struktūras un to radiācijas izpētē"[26]  
1923 Roberts Milikens
(1868–1953)
  ASV "par viņa darbu elektriskā elementārlādiņa un fotoelektriskā efekta izpētē"[27]  
1924 Manne Sigbāns
(1886–1978)
  Zviedrija "par viņa atklājumiem un pētījumiem rentgenspektroskopijas jomā"[28]  
1925 Džeimss Franks
(1882–1964)
  Vācija "par viņu atklātajiem elektronu un atomu sadursmju likumiem"[29]  
Gustavs Hercs
(1887–1975)
  Vācija  
1926 Žans Perēns
(1870–1942)
  Francija "par viņa darbiem par vielas diskrēto struktūru, un īpaši par viņa atklāto nogulsnēšanās līdzsvaru"[30]  
1927 Arturs Komptons
(1892–1962)
  ASV "par viņa vārdā nosauktā efekta atklāšanu"[31] (Komptona efekts)  
Čārlzs Vilsons
(1869–1959)
  Apvienotā Karaliste
(dzimis Skotijā)
"par viņa metodi elektriski lādētu daļiņu pārvietošanās ceļa novērošanai ar tvaika kondensācijas palīdzību" [31] (Vilsona kamera)  
1928 Ouens Ričardsons
(1879–1959)
  Apvienotā Karaliste "par viņa termojonu emisijas pētījumiem, un īpaši par viņa vārdā nosauktā likuma atklāšanu"[32] (Ričardsona likums)  
1929 Luijs de Brojī
(1892–1987)
  Francija "par viņa elektronu viļņu dabas atklāšanu"[33] (de Brojī viļņu)  
1930 Čandrasekhara Venkata Rāmans
(1888–1970)
  Indija "par gaismas izkliedes pētījumiem, un par viņa vārdā nosauktā efekta atklāšanu"[34] (Rāmana efekts)  

1931–1940Labot

Gads Laureāti Valsts[5] Laureāta sasniegumi, par ko piešķirta balva Attēls
1931 Prēmija netika piešķirta
1932 Verners Heizenbergs
(1901–1976)
  Vācija "par kvantu mehānikas radīšanu, kuras pielietojums, cita starpā, noveda pie ūdeņraža alotropisko formu atklāšanas"[35]  
1933 Ervīns Šrēdingers
(1887–1961)
  Austrija "par atoma teorijas jaunu, produktīvu formu atklāšanu"[36] (kvantu mehānikas attīstīšana)  
Pols Diraks
(1902–1984)
  Apvienotā Karaliste  
1934 Prēmija netika piešķirta
1935 Džeimss Čedviks
(1891–1974)
  Apvienotā Karaliste "par neitrona atklāšanu"[37]  
1936 Viktors Hess
(1883–1964)
  Austrija "par kosmiskā starojuma atklāšanu"[38]  
Karls Deivids Andersons
(1905–1991)
  ASV "par pozitrona atklāšanu"[38]
1937 Klintons Deivisons
(1881–1958)
  ASV "par elektronu difrakcijas kristālos eksperimentālu atklāšanu"[39]  
Džordžs Tomsons
(1892–1975)
  Apvienotā Karaliste  
1938 Enriko Fermi
(1901–1954)
  Itālija "par jaunu radioaktīvu elementu iegūšanu neitronu apstarošanas rezultātā, un par lēno neitronu izraisīto kodolreakciju atklāšanu"[40]  
1939 Ernests Lorenss
(1901–1958)
  ASV "par ciklotrona izgudrošanu un pilnveidošanu, un par iegūtajiem rezultātiem, īpaši attiecībā uz mākslīgajiem radioaktīvajiem elementiem"[41]  
1940 Prēmija netika piešķirta

1941–1950Labot

Gads Laureāti Valsts[5] Laureāta sasniegumi, par ko piešķirta balva Attēls
1941 Prēmija netika piešķirta
1942 Prēmija netika piešķirta
1943 Oto Šterns
(1888–1969)
  ASV
(dzimis Vācijā)
"par viņa ieguldījumu molekulāro kūļu metodes attīstībā, un par protona magnētiskā momenta atklāšanu"[42]  
1944 Izidors Rabi
(1898–1988)
  ASV
(dzimis Austroungārijā
"par viņa rezonanses metodi atoma kodola magnētisko īpašību ierakstīšanai"[43]  
1945 Volfgangs Pauli
(1900–1958)
  Austrija "par izslēgšanas principa atklāšanu, sauktu arī par Pauli principu"[44]  
1946 Persijs Viljamss Bridžmens
(1882–1961)
  ASV "par viņa izgudroto aparatūru ļoti augstu spiedienu radīšanai, un par viņa atklājumiem augstu spiedienu fizikas jomā"[45]  
1947 Edvards Epltons
(1892–1965)
  Apvienotā Karaliste "par atmosfēras augšējo slāņu pētījumiem, īpaši par tā saucamā Epltona slāņa atklāšanu"[46]  
1948 Patriks Blekets
(1897–1974)
  Apvienotā Karaliste "par Vilsona kameras metodes attīstīšanu, un par atklājumiem kodolfizikas un kosmiskās radiācijas jomās"[47]  
1949 Hideki Jukava
(1907–1981)
  Japāna "par mezonu paredzēšanu, balstoties uz teorētiskiem kodolspēku pētījumiem"[48]  
1950 Sesils Pauels
(1903–1969)
  Apvienotā Karaliste "par fotogrāfiskās kodolprocesu pētīšanas metodes attīstību, un par atklājumiem mezonu pētījumos, izmantojot šo metodi"[49]  

1951–1960Labot

Gads Laureāti Valsts[5] Laureāta sasniegumi, par ko piešķirta balva Attēls
1951 Džons Kokrofts
(1897–1967)
  Apvienotā Karaliste "par viņu pirmatklājēju darbu, veicot atoma kodola transmutācijas ar mākslīgi paātrinātām atomu daļiņām"[50]  
Ernests Voltons
(1903–1995)
  Īrija  
1952 Fēlikss Blohs
(1905–1983)
  ASV
(dzimis Cīrihē)
"par jaunu metožu izveidošanu precīziem kodolu magnētisma mērījumiem un ar to saistītajiem atklājumiem"[51]  
Edvards Pērsels
(1912–1997)
  ASV  
1953 Frics Cērnike
(1888–1966)
  Nīderlande "par viņa izveidoto fāzes kontrasta metodi, īpaši par viņa izgudroto fāzes kontrasta mikroskopu"[52]  
1954 Makss Borns
(1882–1970)
  Apvienotā Karaliste
(dzimis Breslavā)
"par viņa fundamentālajiem pētījumiem kvantu mehānikā, īpaši par viņa viļņu funkcijas statistisko interpretāciju"[53]  
Valters Bote
(1891–1957)
  Vācija "par sakrišanas metodes izstrādāšanu un ar to izdarītajiem atklājumiem elementārdaļinu fizikā"[53]  
1955 Viliss Lems
(1913–2008)
  ASV "par viņa atklājumiem ūdeņraža atoma spektra sīkstruktūrā"[54]  
Polikarps Kušs
(1911–1993)
  ASV
(dzimis Vācijā)
"par elektrona magnētiskā momenta precīzu noteikšanu"[54]  
1956 Viljams Šoklijs
(1910–1989)
  ASV
(dzimis Londonā)
"par viņu pusvadītāju pētījumiem un tranzistora efekta atklāšanu"[55]  
Volters Brateins
(1902–1987)
  ASV  
Džons Bardīns
(1908–1991)
  ASV  
1957 Li Džendao
(dzimis 1926. gadā)
  Ķīna "par viņu pētījumiem tā sauktās paritātes likumu jomā, kas ļāva izdarīt būtiskus atklājumus attiecībā uz elementārdaļiņām"[56]
Jans Džeņnins
(dzimis 1922. gadā)
  Ķīna  
1958 Pāvels Čerenkovs
(1904–1990)
  PSRS "par Čerenkova efekta atklāšanu un izskaidrošanu"[57]  
Iļja Franks
(1908–1990)
  PSRS  
Igors Tamms
(1895–1971)
  PSRS  
1959 Emīlio Segrē
(1905–1989)
  ASV
(dzimis Itālijā)
"par antiprotona atklāšanu"[58]  
Ouens Čemberlens
(1920–2006)
  ASV  
1960 Donalds Glēzers
(1926–2013)
  ASV "par pūslīšu kameras izgudrošanu"[59]  

1961–1970Labot

Gads Laureāti Valsts[5] Laureāta sasniegumi, par ko piešķirta balva Attēls
1961 Roberts Hofštadters
(1915–1990)
  ASV "par viņa pirmatklājēja pētījumiem par elektronu izkliedi atoma kodolā un izdarītajiem atklājumiem attiecībā uz nuklonu struktūru"[60]  
Rudolfs Mesbauers
(1929–2011)
  Vācija "par viņa gamma starojuma rezonanses absorbcijas pētījumiem, un par efekta atklāšanu, kas nosaukts viņa vārdā"[60]  
1962 Ļevs Landaus
(1908–1968)
  PSRS "par viņa pirmatklājēja kondensētās matērijas teorijām, īpaši par šķidrā hēlija teoriju"[61]  
1963 Jūdžins Vīgners
(1902–1995)
  ASV
(dzimis Budapeštā)
"par viņa ieguldījumu atoma kodola un elementārdaļiņu teorijā, īpaši par fundamentālo simetrijas principu atklāšanu un pielietojumu"[62]  
Marija Geperta-Maiera
(1906–1972)
  ASV
(dzimusi Katovicē)
"par viņu atklājumiem attiecībā uz kodola čaulu struktūru"[62]  
Hanss Jensens
(1907–1973)
  Vācija  
1964 Čārlzs Taunss
(1915–2015)
  ASV "par fundamentālo darbu kvantu elektronikas jomā, kas ļāva konstruēt oscilatorus un pastiprinātājus, kas darbojas saskaņā ar māzeralāzera principu"[63]  
Nikolajs Basovs
(1922–2001)
  PSRS  
Aleksandrs Prohorovs
(1916–2002)
  PSRS  
1965 Ričards Fainmens
(1918–1988)
  ASV "par viņu fundamentālo darbu kvantu elektrodinamikā, kas būtiski ietekmēja elementārdaļiņu fiziku"[64]  
Džulians Švingers
(1918–1994)
  ASV  
Sinitiro Tomonaga
(1906–1979)
  Japāna  
1966 Alfrēds Kastlers
(1902–1984)
  Francija "par optisko metožu atklāšanu un attīstīšanu Herca rezonanses pētījumiem atomā"[65]  
1967 Hanss Bete
(1906–2005)
  ASV
(dzimis Strasbūrā)
"par viņa ieguldījumu kodolreakciju teorijā, īpaši par viņa atklājumiem attiecībā uz enerģijas rašanos zvaigznēs"[66]  
1968 Luiss Alvaress
(1911–1988)
  ASV "par viņa izšķirošo ieguldījumu elementārdaļiņu fizikā, īpaši par liela skaita rezonanses stāvokļu atklāšanu, kas kļuva iespējama, viņam pilnveidojot ūdeņraža pūslīšu kameras izmantošanu un datu analīzi"[67]  
1969 Marijs Gells-Manns
(dzimis 1929. gadā)
  ASV "par viņa ieguldījumu un atklājumiem attiecībā uz elementārdaļiņu klasifikāciju un to mijiedarbību"[68]  
1970 Hanness Alfvēns
(1908–1995)
  Zviedrija "par fundamentālo darbu un atklājumiem magnetohidrodinamikā ar noderīgiem pielietojumiem dažādās plazmas fizikas jomās"[69]  
Luijs Eižens Felikss Neēls
(1904–2000)
  Francija "par fundamentālo darbu un atklājumiem antiferomagnētismā un ferimagnētismā, kas veicināja nozīmīgus pielietojumus cietvielu fizikā"[69]  

1971–1980Labot

Gads Laureāti Valsts[5] Laureāta sasniegumi, par ko piešķirta balva Attēls
1971 Deniss Gabors
(1900–1979)
  Apvienotā Karaliste
(dzimis Budapeštā, Ungārijā)
"par hologrāfiskās metodes izgudrošanu un attīstīšanu"[70]  
1972 Džons Bardīns
(1908–1991)
  ASV "par viņu kopēji izstrādāto supravadāmības teoriju, dēvētu par BKŠ teoriju"[71]  
Leons Kūpers
(dzimis 1930. gadā)
  ASV  
Džons Šrīfers
(dzimis 1931. gadā)
  ASV  
1973 Leo Esaki
(dzimis 1925. gadā)
  Japāna "par viņu eksperimentāliem atklājumiem sakarā ar tuneļparādībām pusvadītājos un supravadītājos, attiecīgi"[72]
Īvars Jēvers
(dzimis 1929. gadā)
  ASV
(dzimis Bergenā, Norvēģijā)
 
Braians Džozefsons
(dzimis 1940. gadā)
  Apvienotā Karaliste "par viņa teorētiskajiem paredzējumiem par suprastrāvas īpašībām, tai ejot cauri tuneļbarjerai, īpaši par parādību, kas zināma kā Džozefsona efekts"[72]  
1974 Martins Rails
(1918–1984)
  Apvienotā Karaliste "par viņu pirmatklājēju pētījumiem radio astrofizikā: Railam par viņa novērojumiem un izgudrojumiem, īpaši par apertūras sintēzes metodi, un Hjūišam par viņa izšķirošo lomu pulsāru atklāšanā"[73]
Entonijs Hjūišs
(dzimis 1924. gadā)
  Apvienotā Karaliste
1975 Ogi Nilss Bors
(1922–2009)
  Dānija "par sakarības atklāšanu starp kolektīvo kustību un daļiņu kustību atoma kodolā un uz šīs sakarības balstītas atoma kodola struktūras teorijas attīstīšanu"[74]  
Bens Motelsons
(dzimis 1938. gadā)
  Dānija
(dzimis Čikāgā, ASV)
 
Džeimss Reinvoters
(1917–1986)
  ASV
1976 Bērtons Rihters
(dzimis 1931. gadā)
  ASV "par viņu pirmatklājēju darbu jauna veida smago elementārdaļiņu atklāšanā"[75]  
Semjuels Džaodžuns Dins
(dzimis 1936. gadā)
  ASV  
1977 Filips Andersons
(dzimis 1923. gadā)
  ASV "par magnētisku un nesakārtotu sistēmu elektroniskās struktūras fundamentālajiem teorētiskajiem pētījumiem"[76]  
Nevils Mots
(1905–1996)
  Apvienotā Karaliste  
Džons van Vlaks
(1899–1980)
  ASV  
1978 Pjotrs Kapica
(1894–1984)
  PSRS "par viņa izgudrojumiem un atklājumiem zemo temperatūru fizikā"[77]  
Arno Penziass
(dzimis 1933. gadā)
  ASV
(dzimis Minhenē)
"par kosmiskā mikroviļņu fona starojuma atklāšanu"[77]  
Roberts Vilsons
(dzimis 1936. gadā)
  ASV  
1979 Šeldons Glešovs
(dzimis 1932. gadā)
  ASV "par viņu ieguldījumu vienotas elementārdaļiņu vājās un elektromagnētiskās mijiedarbības teorijas veidošanā, kas ietvēra vājās neitrālās strāvas paredzēšanu"[78]  
Abduss Salams
(1926–1996)
  Pakistāna
(dzimis Džangā, Britu Indijā)
 
Stīvens Veinbergs
(dzimis 1933. gadā)
  ASV  
1980 Džeimss Kronins
(dzimis 1931. gadā)
  ASV "par atklājumu saistībā ar fundamentālo simetrijas principu zudumu, sabrūkot neitrālajiem K mezoniem"[79]  
Vals Fičs
(dzimis 1923. gadā)
  ASV

1981–1990Labot

Gads Laureāti Valsts[5] Laureāta sasniegumi, par ko piešķirta balva Attēls
1981 Nikolass Blūmbergēns
(dzimis 1920. gadā)
  ASV
(dzimis Dordrehtā, Nīderlandē)
"par viņu ieguldījumu lāzeru spektroskopijas attīstībā"[80]  
Arturs Šavlovs
(1921–1999)
  ASV  
Kajs Sigbāns
(1918–2007)
  Zviedrija "par viņa ieguldījumu augstas izšķirtspējas elektronu spektroskopijas attīstībā"[80]  
1982 Kenets Vilsons
(1936–2013)
  ASV "par viņa kritisko parādību teoriju, saistībā ar fāzu pārejām"[81]
1983 Subrahmanjans Čandrasekars
(1910–1995)
  ASV
(dzimis Lahorā, Britu Indijā)
"par zvaigžņu struktūras un evolūcijas fizikālo procesu teorētiskajiem pētījumiem"[82]
Viljams Alfrēds Faulers
(1911–1995)
  ASV "par teorētiskajiem un eksperimentālajiem pētījumiem saistībā ar kodolreakcijām, kurām ir liela nozīme ķīmisko elementu veidošanās procesos Visumā"[82]  
1984 Karlo Rubia
(dzimis 1934. gadā)
  Itālija "par viņu izšķirošo ieguldījumu lielajā projektā, kas noveda pie lauka W un Z daļiņu, vājās mijiedarbības izplatītāju, atklāšanas"[83]  
Simons van der Mērs
(1925–2011)
  Nīderlande
1985 Klauss fon Klicings
(dzimis 1943. gadā)
  Vācija "par kvantētā Hola efekta atklāšanu"[84]  
1986 Ernsts Ruska
(1906–1988)
  Vācija "par viņa fundamentālo darbu elektronu optikā un par pirmā elektronu mikroskopa konstruēšanu"[85]
Gerds Binnigs
(dzimis 1947. gadā)
  Vācija "par viņu konstruēto rastra tuneļmikroskopu"[85]  
Heinrihs Rorers
(1933–2013)
  Šveice  
1987 Johanness Georgs Bednorcs
(dzimis 1950. gadā)
  Vācija "par viņu nozīmīgo izrāvienu, atklājot keramisko materiālu supravadītspēju"[86]  
Karls Aleksandrs Millers
(dzimis 1927. gadā)
  Šveice  
1988 Leons Ledermans
(dzimis 1922. gadā)
  ASV "par neitrīno kūļa metodi un leptonu dupleta struktūras demonstrēšanu, atklājot miona neitrīno"[87]  
Melvins Švarcs
(1932–2006)
  ASV
Džeks Steinbergers
(dzimis 1921. gadā)
  ASV
(dzimis Vācijā)
 
1989 Normans Remzijs
(1915–2011)
  ASV "par atdalīto oscilatoru lauku metodes izgudrošanu un tās pielietošanu ūdeņraža māzera un citos atompulksteņos"[88]  
Hanss Dēmelts
(dzimis 1922. gadā)
  ASV(dzimis Gerlicā, Vācijā) "par jonu satveršanas metodes izstrādāšanu"[88]
Volfgangs Pauls
(1913–1993)
  Vācija
1990 Džeroms Frīdmens
(dzimis 1930. gadā)
  ASV "par viņu pirmatklājēju pētījumiem par elektronu dziļo, neelastīgo izkliedi uz protoniem un saistītiem neitroniem, kam ir bijusi būtiska nozīme kvarku modeļa izveidošanai elementārdaļiņu fizikā"[89]
Henrijs Kendals
(1926–1999)
  ASV  
Ričards Teilors
(dzimis 1929. gadā)
  Kanāda

1991–2000Labot

Gads Laureāti Valsts[5] Laureāta sasniegumi, par ko piešķirta balva Attēls
1991 Pjērs Žils de Žēns
(1932–2007)
  Francija "par atklājumu, ka metodes, kas radītas molekulārās kārtības pētīšanai vienkāršās sistēmās, var vispārināt sarežģītākām matērijas formām, īpaši attiecībā uz šķidrajiem kristāliem un polimēriem"[90]  
1992 Žoržs Šarpaks
(1924–2010)
  Francija
(dzimis Polijā)
"par daļiņu detektoru izgudrošanu un pilnveidošanu, īpaši par daudzvadu proporcionālo kameru"[91]  
1993 Rasels Halss
(dzimis 1950. gadā)
  ASV "par jauna tipa pulsāru atklāšanu, tādējādi paplašinot gravitācijas pētīšanas iespējas"[92]
Džozefs Teilors
(dzimis 1941. gadā)
  ASV  
1994 Bertrams Brokhauss
(1918–2003)
  Kanāda "par neitronu spektroskopijas pilnveidošanu un par pirmatklājēja ieguldījumu neitronu izkliedes metožu izstrādāšanā kondensētās matērijas pētījumiem"[93]  
Klifords Šalls
(1915–2001)
  ASV "par neitronu difrakcijas metodes pilnveidošanu un par pirmatklājēja ieguldījumu neitronu izkliedes metožu izstrādāšanā kondensētās matērijas pētījumiem"[93]
1995 Martins Perls
(dzimis 1927. gadā)
  ASV "par tau leptona atklāšanu un par pirmatklājēja eksperimentālo ieguldījumu leptonu fizikā"[94]  
Frederiks Reinss
(1918–1998)
  ASV "par neitrīno uztveršanu un par pirmatklājēja eksperimentālo ieguldījumu leptonu fizikā"[94]  
1996 Deivids Moriss Lī
(dzimis 1931. gadā)
  ASV "par hēlija-3 supraplūstamības atklāšanu"[95]  
Daglass Osherofs
(dzimis 1945. gadā)
  ASV  
Roberts Ričardsons
(1937–2013)
  ASV  
1997 Stīvens Ču
(dzimis 1948. gadā)
  ASV "par metodes izstrādāšanu atomu atdzesēšanai un satveršanai ar lāzera gaismas palīdzību"[96]  
Klods Kohentannodji
(dzimis 1933. gadā)
  Francija
(dzimis Alžīrijā)
 
Viljams Filips
(dzimis 1948. gadā)
  ASV  
1998 Roberts Laflins
(dzimis 1950. gadā)
  ASV "par jaunas formas kvantu plūsmas ar frakcionāli lādētu ierosināšanu atklāšanu"[97]  
Horsts Štermers
(dzimis 1949. gadā)
  Vācija  
Daniels Cui
(dzimis 1939. gadā)
  ASV
(dzimis Henaņā, Ķīnā)
1999 Gerardus Hofts
(dzimis 1946. gadā)
  Nīderlande "par elektrovājo mijiedarbību kvantu struktūras izskaidrošanu fizikā"[98]  
Martinuss Veltmans
(dzimis 1931. gadā)
  Nīderlande  
2000 Žoress Alfjorovs
(dzimis 1930. gadā)
  Krievija "par heterogēno pusvadītāju struktūras izveidošanu, kas izmantojamas ātrdarbīgās un optoelektroniskās sistēmās"[99]  
Herberts Kroemers
(dzimis 1928. gadā)
  Vācija
Džeks Kilbijs
(1923–2005)
  ASV "par viņa ieguldījumu integrālo shēmu izgudrošanā"[99]

2001–2010Labot

Gads Laureāti Valsts[5] Laureāta sasniegumi, par ko piešķirta balva Attēls
2001 Ēriks Kornels
(dzimis 1961. gadā)
  ASV "par Bozes—Einšteina kondensācijas sasniegšanu sārmu atomu gāzēs, un par agrākajiem kondensātu īpašību fundamentālajiem pētījumiem"[100]
Volfgangs Keterle
(dzimis 1957. gadā)
  Vācija  
Karls Vīmans
(dzimis 1951. gadā)
  ASV
2002 Reimonds Deiviss
(1914–2006)
  ASV "par pirmatklājēju ieguldījumu astrofizikā, īpaši par kosmisko neitrīno noteikšanu"[101]  
Masatoši Košiba
(dzimis 1926. gadā)
  Japāna
Rikardo Džakoni
(dzimis 1931. gadā)
  ASV
(dzimis Dženovā, Itālijā)
"par pirmatklājēja ieguldījumu astrofizikā, kas noveda pie kosmisko rentgenstaru avotu atklāšanas"[101]  
2003 Aleksejs Abrikosovs
(1928–2017)
  ASV
  Krievija
"par pirmatklājēju ieguldījumu supravadītāju un suprašķidrumu teorijā"[102]  
Vitālijs Ginzburgs
(1916–2009)
  Krievija  
Entonijs Legets
(dzimis 1938. gadā)
  Apvienotā Karaliste
  ASV
 
2004 Deivids Gross
(dzimis 1941. gadā)
  ASV "par asimptotiskās brīvības atklāšanu stiprās mijiedarbības teorijā"[103]  
Deivids Policers
(dzimis 1949. gadā)
  ASV
Frenks Vilčeks
(dzimis 1951. gadā)
  ASV  
2005 Rojs Globers
(dzimis 1925. gadā)
  ASV "par viņa ieguldījumu optiskās koherences kvantu teorijā"[104]  
Džons Hols
(dzimis 1934. gadā)
  ASV "par viņu ieguldījumu precīzas lāzeru spektroskopijas attīstībā, ieskaitot optisko frekvenču sēriju metodi"[104]  
Teodors Henšs
(dzimis 1941. gadā)
  Vācija  
2006 Džons Meters
(dzimis 1946. gadā)
  ASV "par kosmisko mikroviļņu fona starojuma absolūti melnā ķermeņa formas un anizotropijas atklāšanu"[105]  
Džordžs Smūts
(dzimis 1945. gadā)
  ASV  
2007 Albērs Fērs
(dzimis 1938. gadā)
  Francija "par gigantiskās magnētiskās pretestības atklāšanu"[106]  
Peters Grīnbergs
(1939–2018)
  Vācija  
2008 Joičiro Nambu
(dzimis 1921. gadā)
  ASV
(dzimis Tokijā, Japānā)
"par spontānā simetrijas laušanas mehānisma atklāšanu elementārdaļiņu fizikā"[107]  
Makoto Kobajasi
(dzimis 1944. gadā)
  Japāna "par lauztās simetrijas izcelšanās atklāšanu, kas nosaka vismaz trīs kvarku ģimeņu esamību dabā"[107]  
Tosihide Masukava
(dzimis 1940. gadā)
  Japāna  
2009 Čārlzs Kao
(dzimis 1933. gadā)
  ASV
  Apvienotā Karaliste
(dzimis Šanhajā, Ķīnā)
"par novatoriskiem sasniegumiem gaismas pārraidē šķiedrās optiskajos sakaru tīklos"[108]  
Vilards Boils
(1924–2011)
  ASV
(dzimis Kanādā)
"par attēlveidojošas pusvadītāju mikroshēmas – CCD sensora, izgudrošanu"[108]  
Džordžs Smits
(dzimis 1930. gadā)
  ASV  
2010 Andre Geims
(dzimis 1958. gadā)
  Nīderlande
(dzimis Sočos, PSRS)
"par novatoriskiem eksperimentiem attiecībā uz divdimensionālo materiālu grafēnu"[109]  
Konstantīns Novosjolovs
(dzimis 1974. gadā)
  Apvienotā Karaliste
  Krievija
 

2011–pašlaikLabot

Gads Laureāti Valsts[5] Laureāta sasniegumi, par ko piešķirta balva Attēls
2011 Sols Perlmuters
(dzimis 1959. gadā)
  ASV "par Visuma izplešanās paātrināšanās atklāšanu, veicot tālu esošu supernovu novērojumus"[110]  
Braiens Šmits
(dzimis 1967. gadā)
  ASV  
Ādams Rīss
(dzimis 1969. gadā)
  ASV  
2012 Seržs Arošs
(dzimis 1944. gadā)
  Francija "par novatoriskām eksperimentālām metodēm, kas ļauj mērīt un manipulēt atsevišķas kvantu sistēmas"[111]  
Deivids Vainlends
(dzimis 1944. gadā)
  ASV  
2013 Fransuā Englērs
(dzimis 1932. gadā)
  Beļģija "par teorētiskā mehānisma atklāšanu, kas dod ieguldījumu mūsu izpratnē par elementārdaļiņu masas izcelsmi, un kas nesen guva apstiprinājumu, atklājot paredzēto, fundamentālo daļiņu ATLAS un CMS eksperimentos CERN-a Lielajā hadronu pretkūļu paātrinātājā"[112]  
Pīters Higss
(dzimis 1929. gadā)
  Apvienotā Karaliste  
2014 Isamu Akasaki
(dzimis 1929. gadā)
  Japāna "par jauna energoefektīva, videi draudzīga gaismas avota — zilo gaismu izstarojošas diodes (LED) — izgudrošanu"[113]
Hiroši Amano
(dzimis 1960. gadā)
  Japāna
Šudzi Nakamura
(dzimis 1954. gadā)
  ASV
(dzimis Ikatā, Japānā)
 
2015 Takaaki Kadzita
(dzimis 1959. gadā)
  Japāna "par neitrīno oscilāciju atklāšanu, kas parāda, ka neitrīno ir masa"[114]  
Arturs Makdonalds
(dzimis 1943. gadā)
  Kanāda (dzimis Sidnejā, Austrālijā)  
2016 Deivids Dž. Tuless
(dzimis 1934. gadā)
  Apvienotā Karaliste "par topoloģisko fāzes pāreju un vielas topoloģisko fāzu teorētiskajiem atklājumiem"[115]
Dankans Haldeins
(dzimis 1951. gadā)
  Apvienotā Karaliste
Džons Maikls Kosterlics
(dzimis 1942. gadā)
  Apvienotā Karaliste  ASV  
2017 Rainers Veiss
(dzimis 1932. gadā)
  Vācija

  ASV

"par ieguldījumu LIGO detektorā un gravitācijas viļņu novērojumu"[116]  
Berijs Berišs
(dzimis 1936. gadā)
  ASV  
Kips Torns
(dzimis 1940. gadā)
  ASV  
2018 Artūrs Eškins
(dzimis 1922. gadā)
  ASV "par "optisko pinceti" un tās pielietojumu bioloģiskās sistēmās"[117]  
Žerārs Murū
(dzimis 1944. gadā)
  Francija "par lielas intensitātes ultra-īsu optisko impulsu ģenerēšanas metodi"[117]  
Donna Striklenda
(dzimusi 1959. gadā)
  Kanāda  
2019 Džeimss Pīblss
(dzimis 1935. gadā)
  Kanāda
  ASV
"par teorētiskajiem atklājumiem fizikālajā kosmoloģijā[118]  
Mišels Majors
(dzimis 1942. gadā)
  Šveice "par citplanētas, kas riņķo ap Saules tipa zvaigzni, atklāšanu"[118]  
Didjē Kelozs
(dzimis 1966. gadā)
  Šveice  

Laureāti pēc valstsLabot

Saskaņā ar datiem uz 2019. gadu, Nobela prēmijas fizikā piešķirtas 213 laureātiem (Džons Bardīns apbalvots divas reizes) no 18 valstīm.

Laureātiem, kam norādītas divu valstu piederības, tabulā katrai no valstīm pieskaitīta puse punkta.

 
Preses konference ar 2010. gada Nobela prēmijas laureātiem fizikā, ķīmijā un ekonomikā Zviedrijas Karaliskajā Zinātņu Akadēmijā (autors Holger Motzkau).
 
2012. gada Nobela prēmijas laureāti fizikā, ķīmijā un ekonomikā Alvin E. Roth, Brian Kobilka, Robert J. Lefkowitz, David J. Wineland, Serge Haroche (autors Bengt Nyman).
Valsts[5] Laureātu skaits
  ASV 93
  Apvienotā Karaliste 24
  Vācija 24
  Francija 12,5
  Krievija un   PSRS 10
  Nīderlande 9
  Japāna 9
  Šveice 5,5
  Kanāda 4,5
  Zviedrija 4
  Dānija 3
  Austrija 3
  Itālija 3
  Ķīna 2
  Beļģija 1
  Indija 1
  Īrija 1
  Pakistāna 1

AtsaucesLabot

  1. «Alfred Nobel – The Man Behind the Nobel Prize». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-10-29.
  2. «The Nobel Prize». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-10-29.
  3. [1] The Nobel Prize for Physics and Chemistry.
  4. «Women Nobel Laureates». Nobel Foundation.
  5. 5,00 5,01 5,02 5,03 5,04 5,05 5,06 5,07 5,08 5,09 5,10 5,11 5,12 Informācija par laureāta valsts piederību norādīta saskaņā ar Nobela balvas oficiālo mājas lapu nobelprize.org un var nesakrist ar laureāta dzimto valsti vai pilsonību.
  6. «The Nobel Prize in Physics 1901». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-10-09.
  7. «The Nobel Prize in Physics 1902». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-10-09.
  8. 8,0 8,1 «The Nobel Prize in Physics 1903». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-10-09.
  9. «The Nobel Prize in Physics 1904». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-10-09.
  10. «The Nobel Prize in Physics 1905». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-10-09.
  11. «The Nobel Prize in Physics 1906». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-10-09.
  12. «The Nobel Prize in Physics 1907». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-10-09.
  13. «The Nobel Prize in Physics 1908». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-10-09.
  14. «The Nobel Prize in Physics 1909». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-10-09.
  15. «The Nobel Prize in Physics 1910». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-10-09.
  16. «The Nobel Prize in Physics 1911». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-10-09.
  17. «The Nobel Prize in Physics 1912». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-10-09.
  18. «The Nobel Prize in Physics 1913». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-10-09.
  19. «The Nobel Prize in Physics 1914». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-10-09.
  20. «The Nobel Prize in Physics 1915». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-10-09.
  21. «The Nobel Prize in Physics 1917». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-10-09."
  22. «The Nobel Prize in Physics 1918». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-10-09.
  23. «The Nobel Prize in Physics 1919». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-10-09.
  24. «The Nobel Prize in Physics 1920». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-10-09.
  25. «The Nobel Prize in Physics 1921». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-10-09.
  26. «The Nobel Prize in Physics 1922». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-10-09.
  27. «The Nobel Prize in Physics 1923». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-10-09.
  28. «The Nobel Prize in Physics 1924». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-10-09.
  29. «The Nobel Prize in Physics 1925». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-10-09.
  30. «The Nobel Prize in Physics 1926». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-10-09.
  31. 31,0 31,1 «The Nobel Prize in Physics 1927». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-10-09.
  32. «The Nobel Prize in Physics 1928». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-10-09.
  33. «The Nobel Prize in Physics 1929». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-10-09.
  34. «The Nobel Prize in Physics 1930». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-10-09.
  35. «The Nobel Prize in Physics 1932». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-10-09.
  36. «The Nobel Prize in Physics 1933». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-10-09.
  37. «The Nobel Prize in Physics 1935». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-10-09.
  38. 38,0 38,1 «The Nobel Prize in Physics 1936». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-10-09.
  39. «The Nobel Prize in Physics 1937». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-10-09.
  40. «The Nobel Prize in Physics 1938». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-10-09.
  41. «The Nobel Prize in Physics 1939». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-10-09.
  42. «The Nobel Prize in Physics 1943». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-10-09.
  43. «The Nobel Prize in Physics 1944». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-10-09.
  44. «The Nobel Prize in Physics 1945». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-10-09.
  45. «The Nobel Prize in Physics 1946». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-10-09.
  46. «The Nobel Prize in Physics 1947». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-10-09.
  47. «The Nobel Prize in Physics 1948». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-10-09.
  48. «The Nobel Prize in Physics 1949». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-10-09.
  49. «The Nobel Prize in Physics 1950». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-10-09.
  50. «The Nobel Prize in Physics 1951». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-10-09.
  51. «The Nobel Prize in Physics 1952». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-10-09.
  52. «The Nobel Prize in Physics 1953». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-10-09.
  53. 53,0 53,1 «The Nobel Prize in Physics 1954». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-10-09.
  54. 54,0 54,1 «The Nobel Prize in Physics 1955». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-10-09.
  55. «The Nobel Prize in Physics 1956». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-10-09.
  56. «The Nobel Prize in Physics 1957». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-10-09.
  57. «The Nobel Prize in Physics 1958». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-10-09.
  58. «The Nobel Prize in Physics 1959». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-10-09.
  59. «The Nobel Prize in Physics 1960». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-10-09.
  60. 60,0 60,1 «The Nobel Prize in Physics 1961». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-10-09.
  61. «The Nobel Prize in Physics 1962». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-10-09.
  62. 62,0 62,1 «The Nobel Prize in Physics 1963». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-10-09.
  63. «The Nobel Prize in Physics 1964». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-10-09.
  64. «The Nobel Prize in Physics 1965». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-10-09.
  65. «The Nobel Prize in Physics 1966». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-10-09.
  66. «The Nobel Prize in Physics 1967». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-10-09.
  67. «The Nobel Prize in Physics 1968». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-10-09.
  68. «The Nobel Prize in Physics 1969». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-10-09.
  69. 69,0 69,1 «The Nobel Prize in Physics 1970». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-10-09.
  70. «The Nobel Prize in Physics 1971». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-10-09.
  71. «The Nobel Prize in Physics 1972». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-10-09.
  72. 72,0 72,1 «The Nobel Prize in Physics 1973». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-10-09.
  73. «The Nobel Prize in Physics 1974». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-10-09.
  74. «The Nobel Prize in Physics 1975». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-10-09.
  75. «The Nobel Prize in Physics 1976». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-10-09.
  76. «The Nobel Prize in Physics 1977». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-10-09.
  77. 77,0 77,1 «The Nobel Prize in Physics 1978». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-10-09.
  78. «The Nobel Prize in Physics 1979». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-10-09.
  79. «The Nobel Prize in Physics 1980». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-10-09.
  80. 80,0 80,1 «The Nobel Prize in Physics 1981». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-10-09.
  81. «The Nobel Prize in Physics 1982». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-10-09.
  82. 82,0 82,1 «The Nobel Prize in Physics 1983». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-10-09.
  83. «The Nobel Prize in Physics 1984». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-10-09.
  84. «The Nobel Prize in Physics 1985». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-10-09.
  85. 85,0 85,1 «The Nobel Prize in Physics 1986». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-10-09.
  86. «The Nobel Prize in Physics 1987». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-10-09.
  87. «The Nobel Prize in Physics 1988». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-10-09.
  88. 88,0 88,1 «The Nobel Prize in Physics 1989». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-10-09.
  89. «The Nobel Prize in Physics 1990». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-10-09.
  90. «The Nobel Prize in Physics 1991». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-10-09.
  91. «The Nobel Prize in Physics 1992». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-10-09.
  92. «The Nobel Prize in Physics 1993». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-10-09.
  93. 93,0 93,1 «The Nobel Prize in Physics 1994». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-10-09.
  94. 94,0 94,1 «The Nobel Prize in Physics 1995». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-10-09.
  95. «The Nobel Prize in Physics 1996». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-10-09.
  96. «The Nobel Prize in Physics 1997». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-10-09.
  97. «The Nobel Prize in Physics 1998». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-10-09.
  98. «The Nobel Prize in Physics 1999». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-10-09.
  99. 99,0 99,1 «The Nobel Prize in Physics 2000». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-10-09.
  100. «The Nobel Prize in Physics 2001». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-10-09.
  101. 101,0 101,1 «The Nobel Prize in Physics 2002». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-10-09.
  102. «The Nobel Prize in Physics 2003». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-10-09.
  103. «The Nobel Prize in Physics 2004». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-10-09.
  104. 104,0 104,1 «The Nobel Prize in Physics 2005». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-10-09.
  105. «The Nobel Prize in Physics 2006». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-10-09.
  106. «The Nobel Prize in Physics 2007». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-10-09.
  107. 107,0 107,1 «The Nobel Prize in Physics 2008». Nobel Foundation. Skatīts: 2008-10-09.
  108. 108,0 108,1 «The Nobel Prize in Physics 2009». Nobel Foundation. Skatīts: 2009-10-06.
  109. «The Nobel Prize in Physics 2010». Nobel Foundation. Skatīts: 2010-10-05.
  110. «The Nobel Prize in Physics 2011». Nobel Foundation. Skatīts: 2011-10-04.
  111. «The Nobel Prize in Physics 2012». Nobel Foundation. Skatīts: 2012. gada 9. oktobris.
  112. «The Nobel Prize in Physics 2013». Nobel Foundation. Skatīts: 2013. gada 30. decembris.
  113. «The Nobel Prize in Physics 2014». Nobel Foundation. Skatīts: 2014. gada 7. oktobris.
  114. «The Nobel Prize in Physics 2015». Nobel Foundation. Skatīts: 2015-10-05.
  115. «The Nobel Prize in Physics 2016». Nobel Foundation. Skatīts: 2016. gada 17. decembris.
  116. «The Nobel Prize in Physics 2017». Nobel Foundation. Skatīts: 2017-10-03.
  117. 117,0 117,1 «The Nobel Prize in Physics 2018». Nobel Foundation. Skatīts: 2019-10-13.
  118. 118,0 118,1 «The Nobel Prize in Physics 2019». Nobel Foundation. Skatīts: 2019-12-19.

Ārējās saitesLabot