Izidors Aizeks Rabi (angļu: Isidor Isaac Rabi; dzimis 1898. gada 29. jūlijā, miris 1988. gada 11. janvārī) - Galīcijā dzimis ebreju izcelsmes ASV fiziķis. Pazīstams kā kodolmagnētiskās rezonanses atklājējs. 1944. gada Nobela prēmijas fizikā laureāts.[1]

Izidors Rabi
Isidor Isaac Rabi
Izidors Rabi
Personīgā informācija
Dzimis 1898. gada 29. jūlijā
Reimanšava, Austroungārija
(tagad Rimanova, Karogs: Polija Polija)
Miris 1988. gada 11. janvārī (89 gadi)
Ņujorka, Ņujorka, Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
Pilsonība Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
Tautība ebrejs
Zinātniskā darbība
Zinātne fizika
Darba vietas Kolumbijas Universitāte,
Masačūsetsas Tehnoloģiju institūts
Alma mater Kornela Universitāte,
Kolumbijas Universitāte
Studenti Džulians Švingers
Normans Ramzejs
Martins Perls
Sasniegumi, atklājumi kodolmagnētiskā rezonanse
Apbalvojumi 1944. gada Nobela prēmija fizikā

Dzimis Austroungārijā, bet, kad Izidoram bija gads, ģimene pārcēlās uz ASV. 1919. gadā ieguva bakalaura grādu ķīmijā Kornela Universitātē, bet 1927. gadā ieguva doktora grādu Kolumbijas Universitātē. Divus gadus stažējās Eiropā, kur strādāja kopā ar Nilsu Boru, Verneru Heizenbergu, Volfgangu Pauli un Oto Šternu. Vēlāk visu darba mūžu darbojās Kolumbijas Universitātē.

Otrā pasaules kara laikā strādāja Masačūsetsas Tehnoloģiju institūtā (arī Losalamosas Nacionālālajā laboratorijā), kur nodarbojās ar radara un atombumbas izstrādi. Pēc kara piedalījās lāzera un atompulksteņa izstrādē. Rabi bija viens no Brukheivenas Nacionālās laboratorijas un CERN dibinātājiem un ASV prezidenta Harija Trumena zinātniskais konsultants.

Esot teicis - "pasaule būtu labāka bez Edvarda Tellera".

Ārējās saites

labot šo sadaļu
Apbalvojumi
Priekštecis:
Oto Šterns
Nobela prēmija fizikā
1944
Pēctecis:
Volfgangs Pauli