Izidors Rabi
Izidors Aizeks Rabi (angļu: Isidor Isaac Rabi; dzimis 1898. gada 29. jūlijā, miris 1988. gada 11. janvārī) - Galīcijā dzimis ebreju izcelsmes ASV fiziķis. Pazīstams kā kodolmagnētiskās rezonanses atklājējs. 1944. gada Nobela prēmijas fizikā laureāts.[1]
| ||||||||||||||
|
Dzimis Austroungārijā, bet, kad Izidoram bija gads, ģimene pārcēlās uz ASV. 1919. gadā ieguva bakalaura grādu ķīmijā Kornela Universitātē, bet 1927. gadā ieguva doktora grādu Kolumbijas Universitātē. Divus gadus stažējās Eiropā, kur strādāja kopā ar Nīlsu Boru, Verneru Heizenbergu, Volfgangu Pauli un Oto Šternu. Vēlāk visu darba mūžu darbojās Kolumbijas Universitātē.
Otrā Pasaules kara laikā strādāja MIT (arī Losalamosas Nacionālālajā laboratorijā), kur nodarbojās ar radara un atombumbas izstrādi. Pēc kara piedalījās lāzera un atompulksteņa izstrādē. Rabi bija viens no Brukheivenas Nacionālās laboratorijas un CERN dibinātājiem un ASV prezidenta Harija Trumena zinātniskais konsultants.
Esot teicis - "pasaule būtu labāka bez Edvarda Tellera".
AtsaucesLabot
- ↑ «The Nobel Prize in Physics 1944». Nobel Foundation.
Ārējās saitesLabot
Šis biogrāfiskais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
Apbalvojumi | ||
---|---|---|
Priekštecis: Oto Šterns |
Nobela prēmija fizikā 1944 |
Pēctecis: Volfgangs Pauli |