Atvērt galveno izvēlni

Lādiņpārneses ierīce[1] (angļu: charge coupled device, saīsināti CCD) ir starojuma uztvērējs — fotoelektrisku pusvadītāju matrica ar ļoti augstu jutību. Katrs lādiņa saites matricas elements uzkrāj elektrisko lādiņu proporcionāli uz to krītošā starojuma intensitātei. To lieto arī videokamerās un ciparkamerās.

Lādiņsaites matricu 1969. gadā izgudroja Bell Labs zinātnieki Vilards Boils un Džordžs Smits. Par to viņi 2009. gadā saņēma Nobela prēmiju.

AtsaucesLabot

  1. «Lādiņpārneses ierīce». Latvijas Nacionālais terminoloģijas portāls. Skatīts: 2019. gada 6. martā.

Ārējās saitesLabot