Viljams Henrijs Bregs
Sers Viljams Henrijs Bregs (angļu: Sir William Henry Bragg, dzimis 1862. gada 2. jūlijā, miris 1942. gada 10. martā) bija britu fiziķis, ķīmiķis un matemātiķis. Viljams Henrijs Bregs 1915. gadā ieguva Nobela prēmiju fizikā kopā ar savu dēlu Viljamu Lorensu Bregu par darbu kristālu struktūras analīzē ar rentgenstaru palīdzību.[1]
| ||||||||||||||||
| ||||||||||||||||
.svg){kind=small}
Viņa un viņa dēla vārdā ir nosaukts minerāls bregīts (braggite, (Pt, Pd, Ni)S).
1920. gadā Viljams Henrijs Bregs tika iecelts bruņinieku kārtā.
Agrīnie gadi
labot šo sadaļuViljams Henrijs Bregs dzimis 1862. gadā nelielā ciemā Vestvardā, netālu no Vigtonas, Kamberlendā, Ziemeļrietumanglijā. Viņa tēvs bija tirdzniecības flotes virsnieks Roberts Džons Bregs, vēlāk lauksaimnieks. Māte Mērija Vuda nomira, kad dēlam bija 7 gadi. Viņš uzauga pie tēvoča Viljama Brega Lesteršīrā.[2] 1884. gadā pabeidza Triniti koledžu Kembridžas Universitātē, 1885. gadā ieguva bakalaura grādu matemātikā.
Karjera
labot šo sadaļu23 gadu vecumā Bregs tika nozīmēts par matemātikas un fizikas profesoru Adelaidā, Austrālijā.
1889. gadā apprecējās ar Gvendolīnu Todu, astronoma Čārlza Toda meitu. Viņa nodarbojās ar gleznošanu, un arī Bregs sāka ar to aizrauties. Viņi pat rīkoja kopīgas izstādes. Ģimenē piedzima divi dēli un meita. Viens no dēliem, Roberts, krita Galipoli kaujā Pirmajā pasaules karā. Otrs dēls Viljams Lorenss Bregs kļuva par fiziķi un strādāja kopā ar tēvu.[3]
Ar zinātniskiem pētījumiem Bregs sāka nodarboties tikai pēc 40 gadu vecuma. Sāka eksperimentus ar rādija bromīdu, pētīja radioaktīvo starojumu. 1904. gadā Bregs sāka publicēt savu pētījumu rezultātus.
Pēc 23 gadiem Austrālijā Bregs atgriezās Anglijā un 1909. gadā sāka strādāt par profesoru Līdsas Universitātē. Tur viņš kopā ar savu dēlu Viljamu Lorensu Bregu izstrādāja kristālu struktūras analīzes metodi, izmantojot rentgenstarus. Viņi publicēja zinātnisko darbu X-Rays and Crystal Structure. 1915. gadā abiem kopā tika piešķirta Nobela prēmija fizikā. Vēlāk Viljams Henrijs Bregs strādāja par fizikas profesoru Londonas Universitātes koledžā (1915-1925), pēc tam Karaliskajā institūtā. Turpināja pētījumus par kristālu struktūru, kā arī par skaņas izplatīšanos ūdenī, ir sarakstījis vairākas nozīmīgas zinātniskas grāmatas.
Bregs nomira 1942. gadā Londonā.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «The Nobel Prize in Physics 1915». Nobel Foundation.
- ↑ «William Henry Bragg». Dictionary of Australian Biography. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 26. janvārī. Skatīts: 2014. gada 16. martā.
- ↑ «Bragg, Sir William Henry (1862–1942)». Australian Dictionary of Biography.
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Viljams Henrijs Bregs.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
- Viljama Henrija Brega biogrāfija Nobela prēmijas mājaslapā (angliski)
 | Šī zinātnieka biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| Apbalvojumi | ||
|---|---|---|
| Priekštecis: Makss fon Laue |
Nobela prēmija fizikā kopā ar Viljamu Lorensu Bregu 1915 |
Pēctecis: Čārlzs Barkla |