Fransuā Anglērs

beļģu fiziķis teorētiķis

Fransuā Anglērs (franču: François, Baron Englert; dzimis 1932. gada 6. novembrī) ir beļģu fiziķis teorētiķis. 2013. gadā kopā ar Pīteru Higsu saņēmis Nobela prēmiju par teorētiskā Higsa mehānisma atklāšanu, kas deva ieguldījumu izpratnē par elementārdaļiņu masas izcelsmi, un kas guva apstiprinājumu, atklājot iepriekš paredzēto, fundamentālo Higsa bozonu ATLAS un CMS eksperimentos CERN-a Lielajā hadronu pretkūļu paātrinātājā.[1][2][3]

Fransuā Anglērs
François Englert
Fransuā Anglērs
Personīgā informācija
Dzimis 1932. gada 6. novembrī (91 gads)
Valsts karogs: Beļģija Brisele, Beļģija
Pilsonība Karogs: Beļģija Beļģija
Tautība ebrejs
Zinātniskā darbība
Zinātne Teorētiskā fizika
Darba vietas Kornela Universitāte
Briseles Brīvā universitāte
Telavivas Universitāte
Alma mater Briseles Brīvā universitāte
Apbalvojumi Nobela prēmija fizikā (2013)

Anglērs dzimis ebreju ģimenē Beļģijā. Otrā pasaules kara laikā pārdzīvojis holokaustu, dzīvojis bērnu namos, slēpjot savu izcelšanos.[4]

Augstāko izglītību ieguva Briseles Brīvajā universitātē (elektromehānikas inženieris, 1955), doktora grādu fizikā ieguva 1959. gadā. No 1959. līdz 1961. gadam strādāja Kornela Universitātē. Pēc tam uzsāka darbu Briseles Brīvajā universitātē. No 1984 gada sadarbojas ar Telavivas Universitāti.

Anglērs 1982. gadā saņēmis Frankvi balvu, 2004. gadā — Volfa balvu, 2010. gadā — Sakurai balvu. 2013. gadā saņēmis Nobela prēmiju fizikā (kopā ar Pīteru Higsu).

Ārējās saites

labot šo sadaļu
Apbalvojumi
Priekštecis:
Seržs Arošs
Deivids Vainlends
Nobela prēmija fizikā
2013
kopā ar Pīteru Higsu
Pēctecis:
Isamu Akasaki
Hirosi Amano
Sudzi Nakamura